Kas notiek kaimiņos? Izbūvē ceļu uz Lūlu akmeni, “Dior” šūpuļtīkli šūti Gulbenē

«Latvijas valsts meži» (LVM) Zemgales reģionā pabeiguši meža autoceļa «Laugaļu pļavu ceļš» būvniecību Aizkraukles novada Mazzalves pagastā.
Laikraksts «Staburags»

Jaunais ceļš, kas janvārī nodots ekspluatācijā, uzlabos meža apsaimniekošanu, kā arī nodrošinās apmeklētājiem pieeju pie Lielā Lūlu akmens, kas ir lielākais akmens Mazzalves pagastā.
Uzbūvētā ceļa kopējais garums ir 1,045 km. Izbūvētas arī septiņas nobrauktuves, apgriešanās laukums un plaša maiņas vieta auto novietošanai pie nobrauktuves uz Lielo Lūlu akmeni.
Par būvniecības gaitu stāsta LVM Zemgales reģiona vecākais meža infrastruktūras speciālists Bruno Braže: «Meža autoceļa būvniecība ilga četrus mēnešus, ievērojot putnu ligzdošanas perioda ierobežojumus. Būvnieka profesionalitāte un labvēlīgie laikapstākļi ļāva objektu pabeigt laikā.»
Lielais Lūlu akmens ir netālu no Lūlu mājām, tāpēc vietējie mazzalvieši lielo akmeni nodēvējuši tieši šādi. ◆

«Dior» šūpuļtīkli šūti Gulbenē

Pasaulē slavenā modes zīmola «Dior» šūpuļtīkli, kas ir domāti atpūtai pie jūras vai dārzā, tapuši Gulbenē uzņēmuma «Nemo» šūšanas filiālē.
Laikraksts «Dzirkstele»

«Nemo» valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe «Dzirkstelei» stāsta, ka «Dior» meklēja kādu ar pieredzi šūpuļtīklu ražošanā, tāpēc Latvijas tūrisma zīmols «Modern Nomad» ar jau gadiem aprobētajiem šūpuļtīkliem tika izvēlēts kā partneris.
«Tā kā «Modern Nomad» tiek šūts «Nemo» Gulbenes filiālē, tad arī «Dior» tehnisko pusi izstrādāja «Nemo» filiāles vadītāja Inese Sliņķe. Tieši Inese izstrādāja «Dior» hamaku (pakarināms audekls vai tīkls gulēšanai – red.) paraugus. Pie mums bija arī firmas pārstāvji un auditēja ražotnes atbilstību viņu standartiem, un saņēmām ļoti atzinīgu vērtējumu. Gulbenē tika saražots pasūtījums bez nevienas kvalitātes pretenzijas. Domāju, ka arī Inesei pienākas atzinība, jo bez tehnologa nebūtu reāla produkta,» saka I. Zemdega-Grāpe. Viņa skaidro, ka plašākai publikai nav zināms, ka modes un citās nozarēs zīmoli, jo īpaši lielākie, paši visbiežāk neražo neko. Zīmoli galvenokārt nodarbojas ar reklamēšanu un pārdošanu.
«Nemo» ir uzņēmums, ko zina nevis pircēju, bet biznesa aprindās. Ir brīži, kad zīmoli stāv rindā, varam ražot «Karl Lagerfeld» un «Dior» vienlaikus. Bet godīgi – mūsu galvenais pircējs pērk tautai tuvākus zīmolus, un līdz šim tieši Gulbenes filiāle ir bijusi galvenā un labākā «66North» aktīvās atpūtas jaku ražotāja. Mums tādi zīmoli ir daudz ērtāki, kuriem ir regulāri un stabili pasūtījumi, jo svarīgākais ir nodrošināt cilvēkiem darbu un samaksāt adekvātu atalgojumu. Tāpēc «Dior» ir zvaigzne, ko pielikt pie krūts, ar ko palepoties, bet maizi nopelnām bez «glamūra»,» uzsver I. Zemdega-Grāpe.
Pagājušais gads bija veiksmīgākais gads šūšanas uzņēmuma «Nemo» vēsturē. Apgrozījums – 4,4 miljoni eiro, kas ir par 44% vairāk nekā 2023. gadā.
«Gads sākās ļoti intensīvi un interesanti. Bija jauni klienti, un ņēmām jaunus darbiniekus, arī šūšanas uzņēmuma «Nemo» Gulbenes filiālē. Darbinieki šoreiz nāca tiešām labi, daudz prasmīgāki un spējīgāki nekā ie-priekš – par to liels prieks! Gulbenes filiālē pašlaik ir 23 darbinieki,» informē I. Zemdega-Grāpe.

Vēsturei svarīgus likteņstāstus apkopo grāmatā

Alūksnes novada politiski represēto klubs «Sarma» biedrības 35. gadskārtā izdevis grāmatu ««Sarmai» 35.
Alūksne 1989 – 2024».
Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Tas ir dziļi emocionāls un vēsturiskā kontekstā svarīgs darbs, kas atspoguļo politisko represiju sekas un pētnieciskā darba nozīmi, saglabājot šī skaudrā vēstures posma piemiņu nākamajām paaudzēm.
Grāmata sadarbībā ar «Vītola izdevniecību» veidota tieši uz jubilejas pasākumu, pēc represēto kluba vadītājas Dzidras Mazikas ierosmes. «Mūsu sadarbība turpinās vairāku gadu garumā, šī nav pirmā kopīgi izdotā grāmata. Šajā izdevumā publicēti materiāli, kas atspoguļo kluba darbību ar nelielu ieskatu kluba dibināšanas vēsturē. Grāmata ir kā ģimenes albums, tajā publicēti arī skolēnu zinātniskie un mākslas darbi. Tas Latvijā ir kaut kas unikāls, ka jaunieši tik padziļināti pēta trimdas laiku. Ir svarīgi neaizmirst vēsturi, grāmata ir paliekoša vērtība,» skolēnu ieguldījumu novērtē grāmatas redaktore Ilona Gaile un uzsver – tas ir gan kluba, gan vēstures pedagogu nopelns. Viņa pauž prieku par «Sarmas» atsaucīgajiem sadarbības partneriem, piemēram, Zemessardzes veterāniem, skolotājiem, muzeju, Alūksnes novada pašvaldību.
«Sarmas» un tās vadītājas Dzidras Mazikas ieguldījums vēsturei svarīgo likteņstāstu saglabāšanā ir nenovērtējams, par ko saņemts gan Alūksnes novada pašvaldības, gan nodibinājuma «Alūksnes un Apes novada fonds» (AANF) pagodinājums. Kā saka AANF valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece, ir gandarījums, ka izdevies palīdzēt īstenot kluba «Sarma» ieceres. «Fonds piesaistījis ziedojumus un atbalstījis 12 represēto kluba projektus 5072,51 eiro apmērā. Apbrīnojama ir biedrības cilvēku degsme un viņu darbs vēsturei svarīgo lappušu saglabāšanā, neļaujot cilvēkstāstu liecībām iet zudībā,» pateicīga ir
Dz. Zvejniece, neslēpjot prieku, ka arī jaunākā grāmata ieraudzījusi dienas gaismu. Viņa uzsver, ka nozīmīgs devums, lai šādi projekti izdotos, ir novada ļaudīm, kuri nesavtīgi ziedo līdzekļus šādiem projektiem. ◆

Sniegs nepieciešamās zināšanas un prasmes uzņēmējdarbībā

Lai sniegtu iespējas attīstīt uzņēmējdarbības prasmes un radīt jaunas idejas biznesā, Vidzemes Augstskola ar pašvaldību atbalstu no 12. februāra līdz 15. maijam organizēs nodarbību ciklu «Biznesa laboratorija 2025».
Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Nodarbību ciklā dalībnieki varēs veidot sadarbības, piedalīties diskusijās, klausīties iedvesmas stāstus un izstrādāt savu biznesa ideju ieceres.
Apmācību ciklā norisināsies sešas praktiskas un izglītojošas nodarbības: Uzņēmēja motivācija un domāšanas veidi; Inovāciju tipi; Biznesa modeļa izstrāde; Finanšu pārvaldība; Digitālais mārketings un zīmols; Prezentācijas prasmes.
«Šis apmācību cikls nenotiek pirmo gadu, šogad gan paplašinām sadarbības partneru loku un piesaistām Cēsu novada pašvaldību. Iepriekšējā Biznesa laboratorijas pieredze rāda, ka tajā dalībnieki var gan attīstīt un nostiprināt savu biznesa ideju, gūt iedvesmu un zināšanas tās realizācijai, kā ar saprast, kuras idejas ir un kuras nav dzīvotspējīgas. Arī šī pieredze ir svarīga. Daudziem, kuri Biznesa laboratorijā ir piedalījušies iepriekšējos gados, lielākie ieguvumi ir jauniegūtā pieredze, mentoru padomi, idejas un ieteikumi, kas palīdzējuši arī attīstīt un pilnveidot uzņēmējdarbības prasmes, – tās īpaši noderīgas bijušas jaunajiem uzņēmējiem, kas spēruši pirmos soļus savu biznesa ideju īstenošanā. Ļoti iedvesmojoši ir tas, ka pēc pagājušā gada Biznesa laboratorijas pabeigšanas vairāki dalībnieki ieguva atbalstu pašvaldību Grantu konkursos uzņēmējdarbības attīstīšanai, kā arī nodibināja savus uzņēmumus,» stāsta Agita Šmitiņa, Biznesa laboratorijas organizatore, Vidzemes Augstskolas Biznesa vadības studiju direktore.
Viņa stāsta, ka Biznesa laboratorijas nodarbībās aicināti piedalīties interesenti no Smiltenes, Limbažu un Cēsu novada, kā arī Vidzemes Augstskolas studenti. No Smiltenes novada jau pirmo pieteikuma dienu laikā ir saņemti 17 pieteikumi. ◆

#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta» #manspagastsmanapilseta

Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.