Kas notiek kaimiņos? Izveido jaunu tūrisma maršrutu,mākslas festivālam «Divi Jūliji» naudas nav

Sāksies balsojums par Mēru dižozolu Eiropā

Par «Eiropas Gada koku Latvijā 2024» iedzīvotāju balsojumā tika atzīts Mēru dižozols Smiltenes novada Bilskas pagastā un tas pārstāvēs Latviju konkursā «Eiropas Gada koks» visas Eiropas mērogā.

Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Balsojums konkursā «Eiropas Gada koks» ilgs līdz 24. februārim interneta vietnē www.treeoftheyear.org/vote.
Mēru dižozolu Latvijas mēroga konkursam «Eiropas Gada koks» pieteica Smiltenes Novadpētniecības muzejs, kas atrodas Mēru muižā. Varenais koks aug netālu no šīs muižas ēkas.
Tagad muzejs aicina ikvienu izmantot iespēju un nobalsot par Mēru dižozolu kā par visas Eiropas gada koku. «Ar Mēru dižozola palīdzību varam popularizēt Eiropā ne tikai Latvijas skaisto dabu un stipros kokus, bet varam arī vairot zināšanas par Smiltenes pilsētu un novada bagātībām arī ārpus Latvijas,» uzsver Vita Blate, muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja.
Pēc līdzšinējiem datiem Mēru dižozols tiek uzskatīts par ozolu ar kuplāko vainagu Baltijā. Dižkoku pētnieks Guntis Eniņš savā grāmatā «Koki mājas nepamet» tam veltījis atsevišķu stāstu ar nosaukumu «Viskuplākais».
Pēc publiski pieejamās informācijas, 2024. gada pavasarī konkursā «Eiropas Gada koks» balsojumā uzvarējis dižskābardis, kas aug Polijas pilsētā Ņemčā un kas izceļas ar biezu, neierastas formas stumbru, izretinātiem zariem un violetām lapām. 2. vietu ieguva dižskābardis no Francijas pilsētas Normandijas, 3. vietu – olīvkoks no Sardīnijas Itālijā.
Latvijas pārstāvis – Kaņepju ozols, kas aug Jērcēnu pagastā, – ierindojās 9. vietā, informē portāls apollo.lv sadarbībā ar PEFC (starptautisku bezpeļņas organizāciju – Meža sertifikācijas sistēmu novērtēšanas programmu). ◆

Izveido jaunu kultūrvēstures maršrutu

Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrība «Apvārsnis» ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Sēlijas kultūras programmas atbalstu izveidojusi jaunu tūrisma maršrutu «No Neretas līdz Ērberģei – Leišmales ceļa stāsti».

Laikraksts «Staburags»

Maršruts izveidots, lai plašākā tūrisma apritē iekļautu līdz šim mazāk zināmas un retāk apmeklētas, bet kultūrvēsturiski vērtīgas un interesantas vietas un objektus, kas Aizkraukles novadā, 35 kilometru garā posmā no Neretas līdz Ērberģei, izvietojušies gar Latvijas un Lietuvas robežupēm Neretu un Mēmeli vedoša sena ceļa malās. Leišmales ceļš šķērso kādreizējās Neretas, Pilkalnes, Gricgales, Vecmēmeles, Lielmēmeles un Ērberģes muižu zemes, pie tā atrodas seno krogu vietas, dzirnavas, kādreizējās pagastmājas, šo pagastu skolas, lauku kapsētas, 1. pasaules kara šaursliežu dzelzceļa liecības, nostāstu vietas, pilskalns. Plašie un bagātīgi ilustrētie digitālā ceļveža vietu apraksti ļaus uzzināt par to, kas šeit senāk noticis, kā izskatījušās ēkas un ainava, kas šodien zudusi vai mainījusies, kā, gadsimtiem ejot, ritējusi Sēlijas Leišmales ļaužu dzīve gan mierīgos, gan nemierīgos laikos. Apraksti un interaktīva maršruta karte publicēta Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuvē un novadpētniecības platformā «Historia.lv». ◆

Rallijs «Sarma» pārcelts nedēļu vēlāk

Rallija «Sarma 2025» organizatori, novērtējot ilgtermiņa laika prognozes, pieņēmuši lēmumu ralliju, kas bija paredzēts 7. un 8. februārī, pārcelt uz tā rezerves datumiem – nedēļu vēlāk.

Laikraksts «Dzirkstele»

Līdz ar to Latvijas rallija, rallijsprinta un vēsturisko rallija automobiļu čempionātu 2. posms, kā arī Baltijas jūras rallija čempionāta atklājošais posms notiks 14. un 15. februārī. Organizatori cer, ka līdz tam laikap-stākļi uzlabosies un nodrošinās optimālus apstākļus sacensībām. Par to informē rallija preses sekretārs Ģirts Avotiņš.
Rallija «Sarma» direktors Vilhelms Sniedzāns komentē: «Jāatzīst, ka rallija pārcelšana ir sāpīgs lēmums, jo Gulbenes novadā pilnīgi visi ir gatavojušies paredzētajam datumam, un, pieņemot šādu lēmumu, visiem ne tikai rodas papildu darbs, bet arī papildu izdevumi. Aicinām pilnīgi visus turēt īkšķus, lai ziema ar salu atgriežas un mēs visi kopā varam nosvinēt piecdesmit gadu jubileju un izbaudīt ralliju. Vismazāk mēs gribam pieņemt tik sāpīgu lēmumu kā 2014. un 2020. gadā, kad klimatisko apstākļu dēļ ralliju nācās atcelt pavisam. Mums jārīkojas atbildīgi, mēs nedrīkstam savu iegribu dēļ rīkot ralliju uz nesasalušiem ceļiem, kas ir viena no būtiskākajām infrastruktūras daļām vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Vairākas no ilgtermiņa prognozēm šobrīd sāk iezīmēt ziemas atgriešanos, un mēs ļoti ceram ar visiem rallija dalībniekiem un skatītājiem tikties februāra vidū.» ◆

Mākslas festivālam «Divi Jūliji» naudas nav

Starptautiskais mākslas festivāls un konference «Divi Jūliji» 2025. un 2026. gadā nenotiks – šāda satura
paziņojumu Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs 31. janvārī ir ievietojis savā profila vietnē «Facebook.com».

Laikraksts «Dzirkstele»

Turpat arī publiskots pašvaldības izpilddirektores Antras Sprudzānes 2024. gada 4. jūnija rīkojums, kurā teikts, ka nebūs pašvaldības finansējuma starptautiskā mākslas festivāla «Di-vi Jūliji» rīkošanai 2025. un 2026. gadā. Tas – sakarā ar pašvaldības budžeta līdzekļu racionālas izmantošanas nepieciešamību. Tas nav A. Sprudzānes vienpersonisks, bet gan pašvaldībā izveidotas darba grupas lēmums.
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika «Dzirkstelei» saka: «Pašvaldības finansējuma «Diviem Jūlijiem» nebūs, taču muzejs var mēģināt piesaistīt finansējumu pasākuma rīkošanai ar projektu palīdzību.»
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Dārgais «Dzirkstelei» teic, ka muzejs oficiālo informāciju sociālajos tīklos ir izplatījis tāpēc, ka jau saņem ieinteresēto cilvēku jautājumus par festivālu «Divi Jūliji». Publicēta tāda informācija, kura nepieļauj faktu interpretāciju. V. Dārgais arī piebilst, ka muzejs festivāla «Divi Jūliji» rīkošanai vienmēr līdz šim ir piesaistījis finansējumu no malas ar dažādu projektu palīdzību, taču ne visām pasākuma sadaļām esot iespējams šādā veidā saņemt finanšu atbalstu.
Starptautiskais mākslas festivāls «Divi Jūliji» Gulbenē noticis septiņas reizes: pirmoreiz 2018. gadā, bet pēdējo reizi – 2024. gadā. Festivāla laikā vienmēr notiek zinātniskā konference, izstādes, radošās darbnīcas, koncerti, mākslas un amatniecības tirgus. Festivāla laikā tiek apdzīvota Vecgulbenes muižas apbūves teritorija, kur ir arī muzeja mājvieta.
G. Švika laikrakstam skaidro, ka šogad novadā ir paredzēts uzsvaru likt uz tirzmalieša mākslinieka Ludolfa Liberta 130 gadu jubileju. Paredzēti pasākumi Tirzas pagastā un Gulbenes mākslas skolā. L. Liberts bija scenogrāfs, gleznotājs un pedagogs. Viņa mūžs noslēdzies Ņujorkā ASV. ◆

Meklēs jaunu nomnieku

Pēc uzņēmēja lūguma Alūksnes novada pašvaldība izbeigusi līgumu par telpu nomu Rūpniecības ielā 1A
ar nomnieku SIA «Linden».

Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Uzņēmējs tagad pārcēlies uz savām telpām, bet pašvaldība savulaik par Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu celto ēku un tai pieguļošo zemi, kas paredzēta uzņēmējdarbības atbalstam, nolēmusi atkal iznomāt.
SIA «Linden» šūšanas dabnīca Rūpniecības ielā 1A saimniekoja kopš 2017. gada, ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienestu realizējot projektu «Šūšanas darbnīcas izveide Alūksnē». SIA «Linden» projektu vadītājs Kalvis Zariņš stāsta, ka uzņēmums bija apņēmies trīs gadu laikā radīt 15 jaunas darba vietas, tādējādi veicinot Alūksnes sociālekonomisko attīstību. Projektu izdevies veiksmīgi īstenot. Vēlāk ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu realizēti arī citi projekti. «Strādājot telpās Rūpniecības ielā 1A, laika gaitā sapratām, ka mūsu uzņēmumam tomēr tik liels plašums nav nepieciešams, tādēļ nolēmām dot iespēju šeit attīstīties citiem uzņēmumiem,» stāsta K. Zariņš.
Laikā, kad ēku uzbūvēja, noteikumi paredzēja, ka to pašvaldība uzņēmējam var iznomāt līdz 12 gadiem. Projekts bija aktuāls, lai saņemtu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, tagad tas ir noslēdzies un jaunajam nomniekam tā nosacījumi vairs nav aktuāli. «Pēc dokumentācijas sakārtošanas un telpu novērtēšanas pašvaldība izsludinās jaunu nomas konkursu. Ceram, ka komersanti izrādīs interesi un pieteiksies to nomai, jo tieši uzņēmējdarbības atbalstam savulaik telpas arī uzbūvētas,» saka pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis.
Ēka paredzēta ražošanai vai noliktavas funkcijai. Teritorija ir aprīkota ar uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamajām inženierkomunikācijām – elektroapgādi, ūdensapgādi, laukumu ar cieto segumu. ◆

#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta» #manspagastsmanapilseta


Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.