Kas notiek kaimiņos?

Saimniecības attīstībā investē trīs miljonus eiro

Aizkraukles novada Bebru pagastā atklāts zemnieku saimniecības «Vecsiljāņi» jaunais graudu pirmapstrādes, žāvēšanas un uzglabāšanas komplekss, kā arī liellopu spēkbarības sagatavošanas komplekss. Investīcijas abos projektos kopā ir aptuveni trīs miljoni eiro.

«Vecsiljāņu» īpašnieks Juris Sprukulis stāsta, ka pamazām kļuvuši par pilna cikla saimniecību. Tas nozīmē, ka pašu spēkiem un resursiem veic augsnes mēslošanu, apstrādi, lopbarības, kā arī piena un siera ražošanu un izmanto ražošanas atkritumus. No tiem biogāzes stacijā iegūst kurināmo – biometānu. Šī dabasgāzes alternatīva šajās dienās pirmo reizi nonākusi gāzes pārvades un uzglabāšanas operatora SIA «Conexus Baltic Grid» tīklā. (Uzņēmums pārvalda Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un dabasgāzes pārvades sistēmu – aut.)
Lai biogāzi attīrītu līdz dabasgāzes kvalitātei, «Vecsiljāņi» iegādājušies iekārtu, kas veic fil-trāciju. Gāzes transportēšanai zemnieku saimniecība izbūvējusi 4,5 km garu cauruļvadu. Lai Bebru pagastā saražoto gāzi ielaistu kopējā tīklā, vajadzēja izpildīt prasības un saņemt Starptautiskās ilgtspējas un oglekļa sertifikātu (ISCC – «International Sustainability and Carbon Certification» – angl.).
Stāstot par «Vecsiljāņiem» kā pilna cikla saimniecību, Juris Sprukulis apliecina, ka ar gāzes ražošanu cikls nebūt nenoslēdzas. Tās ražošanas procesā rodas atlikums – sausais un šķidrais digestāts. Šķidro izmanto aramzemes mēslošanai. Līdz ar to saimniecībā maksimāli maz iepērk minerālmēslus. Tā kā daļa digestāta paliek pāri, sauso frakciju nākotnē, iespējams, jau nākamajā sezonā varēs piedāvāt iegādāties citiem lauksaimniekiem. ◆


Foto – Aizkraukles novada Bebru pagastā atklāts zemnieku saimniecības «Vecsiljāņi» jaunais graudu pirmapstrādes, žāvēšanas un uzglabāšanas komplekss, kā arī liellopu spēkbarības sagatavošanas komplekss. Foto – Imants Kaziļuns

Laikraksts «Staburags»

Atzīst Malēniju

Valodas eksperti Vidzemes ziemeļaustrumu daļu, kurā runā augšzemnieku dialekta dziļās latgaliskās izloksnēs, piekrituši dēvēt par Malēniju, vēsta Valsts valodas centrs (VVC).

Šādu priekšlikumu latviešu valodas ekspertu komisijai izvirzīja komisijas locekle, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, valodniece, novadniece Dace Markus, viņa skaidro: «Ar apzīmējumu «malēnieši» nav pro-blēmu, tie ir daudzviet un daudzkārt pieminēti, bet neviens īsti nesaprata, kur šie malēnieši dzīvo. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka tie Vidzemē dzīvojošie iedzīvotāji, kuri runā dziļās latgaliskās izloksnēs, ļoti atšķiras no to iedzīvotāju runas, kuri dzīvo Latgalē. Tādēļ visās konferencēs un sarunās par šo tēmu uzsvēru, ka šis ir augšzemnieku dialekta dziļo latgaliešu izlokšņu malēniešu variants. Latviešu vēsturisko zemju likumā Malēnija tika iezīmēta Latvijas kultūrvēsturiskā iedalījuma kartē. Tā gan ir vienīgā karte, kur Malēnija iezīmēta, taču tas bija nozīmīgs pavērsiens ceļā uz atzīšanu.»
Akadēmiķe piebilst, ka apzīmējums «Maliena» nav izraudzīts tādēļ, lai nebūtu sajukums. Latvijas konversācijas vārdnīcā minētajai «Malienai» ir dažādas interpretācijas, piemēram, vieta kaut kur malā, vieta Alūksnes novada Malienas pagastā un citi.
Jautāta, ko šāds atzinums dos un kā to izmantot, D. Markus saka – viss ir pašu malēniešu rokās. «Ir laiks pieteikt Malēnijas kultūrtelpu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam. Tas būtu īpašs pienesums Alūksnes kultūrvēsturiskajam novadam,» vērtē D. Markus, pieļaujot, ka tad šo vārdu varētu izmantot, startējot dažāda mēroga kultūras projektu konkursos, tostarp starptautiskos.
Akadēmiķe jau spērusi vēl vienu soli ceļā uz Malēnijas oficiālu atzīšanu, proti, pašlaik viņa strādā pie šķirkļa par Malēniju izveides Latvijas Nacionālajai enciklopēdijai. ◆

Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Pēc skolēniem brauc arī uz kaimiņu novadiem

Gulbenes novada dome izsludinājusi iepirkumu skolēnu speciālajiem pārvadājumiem divos nākamajos mācību gados, piedāvājot transporta pakalpojumus 18 noteiktos maršrutos, lai bērni varētu nokļūt Gulbenes novada vispārizglītojošajās skolās un pēc tam – mājās.

Lai skolēnus nogādātu mācību iestādēs, Gulbenes novada pašvaldības norīkotais autotransports jau otro gadu izbrauks arī ārpus savas administratīvās teritorijas. Tā Lejasciema pamatskolai skolēni tiks vesti no Ilzenes pagasta Alūksnes novadā, Rankas pamatskolai – no Variņu pagasta Smiltenes novadā un no Smiltenes, Tirzas pamatskolai – no Cesvaines un Madonas novada.
Skolēnu speciālo autobusu maršrutu pagarināšana ārpus Gulbenes novada ir saistīta ar papildu izmaksām. «Papildu izdevumi tie, protams, ir. Bērnu ir daudz. Vajadzība radusies pēc papildu maršrutiem, lai stiprinātu mūsu skolas,» saka pašvaldības īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts. «Tā ir aizsācies. Daļa bērnu izvēlas mūsu novada skolas, un mēs braucam viņiem pakaļ,» viņš skaidro. Skolēnu nokļūšanai skolā tomēr maksimāli tiek izmantoti sabiedriskie autobusi, ja nepieciešams, iespēju robežās tiek veikti arī grozījumi sabiedrisko autobusu maršrutos. Taču tur, kur to nav iespējams izdarīt vai autobuss nekursē, vai nevar iekļauties laika ziņā, tur tiek organizēti skolēnu speciālie pārvadājumu maršruti. Pagājušajā mācību gadā skolēnu pārvadājumus speciālajos maršrutos veica pašvaldības kapitālsabiedrība «Gulbenes autobuss». Līgumcena bija 316 000 eiro bez PVN. ◆

Laikraksts «Dzirkstele»

Mākslas plenērs – muzeja jubilejai

Saistībā ar Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja «Kalna Ziedi» 35 gadu jubileju biedrība «Kalnaziedu godi» rīkoja plenēru, kurā pulcēja Aizkraukles novada māksliniekus ar mērķi darbos iemūžināt «Kalna Ziedu» kompleksu.

«Darbs rezultēsies ar izstādi valsts svētkos 18. novembrī,» saka biedrības un muzeja vadītāja Dzintra Cepure, «izstādīsim ne tikai jaunos darbus, bet arī tos, kas ir muzeja krājumos.» Komplekss dažādos laikos iemūžināts daudzās fotogrāfijās un gleznās. Laikam ritot, ainava mainās. Līdz ar to plenēra galvenais uzdevums ir gūt mūsdienu mākslinieka skatījumu uz šīm ainavām. Savukārt nākamajos plenēros varētu atainot pilsētas vai citu novada vietu kultūrvēsturiskos objektus.
Plenērs sapulcinājis māksliniekus Ilzi Možeiku, Armandu Kanaviņu, Ludvigu Bērziņu, Aldi Dobenbergu, Inesi Dembovsku, Līgu Turjansku un viņas draudzenes tekstilmākslinieces Signi Žeļezņaku un Kristīni Šicu no Rīgas. Līga, Signe un Kristīne darbosies tekstila jomā. Tā kā mūsdienās attālinātais darbs kļuvis par ikdienu, arī plenērs var norisināties šādā formātā – attālināti glezno mākslinieki Taiga Kalvišķe un Pēteris Postažs. ◆

Laikraksts «Staburags»

Iekļūst Gada labākās būves konkursa finālā

Dvīņu pilsētu Valkas un Valgas kopējā atpūtas zona Pedeles upes krastā ir viens no 41 Latvijas objekta, kas iekļuvis skates «Gada labākā būve Latvijā 2023» finālā, nominācijā «Ainavas būve».

Valkā šis vides objekta atjaunošanas projekts vairāku miljonu eiro vērtībā īstenots, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstam un novada pašvaldības līdzfinansējumam. Pēdējo divu gadu laikā šis jau ir otrais Valkas pilsētā atjaunotais objekts, kas pēc žūrijas vērtējuma iekļuvis Latvijā profesionāļu atzītās skates finālā. Pedeles dabas taka atrodas Valkas un Valgas pilsētā abos Pedeles upes krastos pie Latvijas-Igaunijas robežas.
Valgas pusē takas kopējais garums abos virzienos ir apmēram pieci kilometri. Valkas pusē viena krasta takas garums ir 350 metri. Atjaunojot šo vietējam tūrismam svarīgo objektu, ir izveidoti pastaigu celiņi, soliņi atpūtai un lapene.
No Putraskalna lapenes paveras ainava uz Pedeles upi divās valstīs, kā arī skats uz Valku un Valgu. ◆

Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».

Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.