Kas notiek kaimiņos?

Lavandu dārzs Blomē vilināt vilina tūristus un kāziniekus

Lai saelpotos lavandu mieru un saplūktu paši savu lavandu pušķi, atliek tikai doties uz Blomi, kur jau piekto gadu apmeklētājus priecē Sandas Sokolovskas lolotais lavandu dārzs «Vienā mierā Dārza ielā».

Lavandu dārzs Blomē viesiem atvērts vasarās, lavandu ziedēšanas laikā. Šo vietu iecienījuši arī tūristi un kāzinieki. Tā ir viena no kāzu pieturas vietām Smiltenes novadā. To apmeklējot, ir iespējams ne tikai tikt pie brīnumainiem foto lavandu ziedēšanas laikā, bet jaunajam pārim ir iespēja arī kopīgi izveidot keramikas šķīvi ar kādu savu īpašo nospiedumu.
Kā stāsta lavandu dārza saimniece Sanda, šogad dārza atvēršana apmeklētājiem bijusi uz jautājuma zīmes. Lavandu audzētājiem aizvadītā ziema bijusi izaicinājumu pilna, ar kailsalu. «Pēc salnām lavandas tik lēni atkopās, ka sākotnēji nolēmām lauku šosezon publiskai apskatei neatvērt. Taču pamazām lavandas ir atkopušās, un šis ir tas laiks, kad tās zied un reibinoši smaržo,» stāsta Sanda un dara zināmu, ka lavandu dārza apmeklētājiem ieejas cenā ietilpst arī iespēja pašiem saplūkt savu lavandu ziedu pušķīti līdzņemšanai.
Lavandu laukā ir ierīkota arī īpaša vieta, kur romantiskā gaisotnē malkot tēju un kafiju, citā vietā ir ierīkoti šūpuļkrēsli, atsevišķi bildēšanās stūrīši. Lauka malā iekārtotas trīs piknika vietas, kur, iepriekš piesakoties, viesiem iespējams aizvadīt savus svētkus. Darbojas Patrīcijas kafijas bodīte.
Skaidrs, ka lavandu dārza apkopšana prasa lielu darbu, tajā iesaistās visa ģimene, arī Sandas vecāki Ilona un Igors Burovi. ◆

Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Pārdod Jaungulbenes pili

«Tiek pārdota viena no iespaidīgākajām Latvijas muižām. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pārbūvēta romāņu neorenesanses formās. Apkārt muižai – 21,5 hektārus plašs parks ar vairākām interesantām muižas kompleksa celtnēm. Īpašuma pārdošanas cena ir 350 000 eiro,» liecina interneta vietnē «ss.lv» 9. jūlijā ievietotais sludinājums.

Jaungulbeniete Saulcerīte Indričeva, kura ilgus gadus iepriekš ir bijusi pagasta padomes priekšsēdētāja, «Dzirkstelei» saka – šis nav pirmais sludinājums, kas vēsta par Jaungulbenes pils pārdošanu. Palaikam sludinājums tiekot aktualizēts.
«Jau divus gadus tiek mēģināts pārdot īpašumu, bet neveiksmīgi. Jaungulbenē redzam, ka interesenti pat brauc skatīties pili. Pilī nekas nenotiek. Apkārtne gan tiek kopta,» saka S. Indričeva. Viņa zina sacīt, ka muižas īpašniece ir SIA «Jaungulbenes pils». Saskaņā ar «Lursoft» datiem, tas ir 2006. gadā Rīgā dibināts uzņēmums. Pagājušajā gadā tā apgrozījums bija nulle. SIA «Jaungulbenes pils» kapitāldaļas ir ieķīlātas.
Uzsverams, ka valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir ne tikai Jaungulbenes pils, bet arī visa muižas apbūve. Saistībā tieši ar Jaungulbenes muižas apbūvi pagājušā gada 10. oktobrī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) izdeva norādījumus valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai. Norādījumos akcentēts īpašnieka uzdevums saglabāt valsts nozīmes arhitektūras pieminekli un informēt NKMP par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajā valsts nozīmes arhitektūras piemineklī. ◆

Laikraksts «Dzirkstele»

Alūksnē norisināsies vasaras kultūras akadēmija

No 19. līdz 21. augustam Alūksnē rīko vasaras kultūras akadēmijas «Novadu kultūras dzīves veidošanas izaicinājumi ārpus centriem. Pārrobežu sadarbības iespējas» pasākumus.

Organizators ir Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centrs sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību. Aicināti Latvijas pašvaldību kultūras dzīves vadītāji, lai runātu par reģionu kultūras dzīves veidošanā aktuālām tēmām, lai iepazīstinātu ar jaunākajām atziņām mūsdienīgas kultūras pārvaldības īstenošanā un sniegtu neformālās tīklošanās iespējas.
«Alūksne ir novads, kas veicis mērķtiecīgus ieguldījumus sava kultūras mantojuma kopšanā un popularizēšanā. Plānojam, ka piedalīsies aptuveni 60 līdz 70 interesentu no visas Latvijas. Dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar Alūksnes novada kultūrvietām, kuras būs kā iedvesmojošs piemērs, kā arī apmainīties savstarpējā pieredzē neformālās sesijās,» stāsta Tālākizglītības centra vadītāja Ilona Asare.
Viņa atklāj, ka vasaras akadēmijas programmā paredzētas vairākas sadaļas, uzsvars uz kultūras dzīves veidošanos no centriem attālākās vietās, arī pierobežā, dalībnieki runās par pārrobežu sadarbību. Piedalīties solījušies Tartu – šī gada Eiropas kultūras galvaspilsētas – pārstāvji, kā arī Britu padomes, Francijas kultūras institūta, Ziemeļministru padomes biroja pārstāvji, kuri pastāstīs savu pieredzi.
Interesenti aicināti pieteikties līdz 5. augustam, aizpildot pieteikumu tiešsaistē https://forms.gle/tQSa8a2sRtPhyLkAA. ◆

Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Jelgavā rīko Piena, maizes un medus svētkus

Jelgavā 31. augustā 24. reizi notiks Latvijas Piena, maizes un medus svētki.

Hercoga Jēkaba laukumā vienkopus varēs satikt maizes cepējus, biškopjus un piena produktu ražotājus no visas Latvijas, bet skvērā aiz kultūras nama notiks 22. Latvijas novadu Siera diena. Tirgotāju pieteikumu reģistrācija turpināsies līdz 10. augustam vai kamēr ir brīvas tirdzniecības vietas.
Svētkos aicināti pieteikt dalību piena, maizes, medus produktu un šo izejvielu pārstrādes produktu ražotāji un tirgotāji, kā arī alternatīvo siera un piena produktu tirgotāji. Piedalīties aicināti arī pārtikas un nepārtikas produktu ražotāji un tirgotāji, kuru produkti var tikt izmantoti piena, maizes, medus produktu pārstrādē, kā arī šo produktu uzglabāšanā un servēšanā. Tāpat pasākumam tiek uzrunāti mākslas darbnīcu un izklaides atrakciju nodrošinātāji. Pašvaldības iestādes «Kultūra» kultūras darba speciāliste Santa Sīle atgādina, ka svētkos nav atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība.
Lai pieteiktu dalību pasākumā, tirgotāji aicināti aizpildīt pieteikuma veidlapu mājaslapā www.kultura.jelgava.lv. ◆

Laikraksts «Zemgales Ziņas»

Slēdz stādu laukumu

No jūlija slēgts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts meži» Pļaviņu kokaudzētavas dekoratīvo stādu tirdzniecības laukums Gostiņos. Šo produkciju tur vairs iegādāties nevarēs.

Uzņēmuma struktūrvienības «LVM sēklas un stādi» direktors Māris Druvaskalns informēja, ka turpmāko divu gadu laikā uzņēmumā paredzēts atteikties no dekoratīvo stādu tirdzniecības un turpmāk pievērsties tikai meža stādu audzēšanai un tirdzniecībai, kas ir valsts pasūtījums. Saistībā ar to šogad slēgtas četras dekoratīvo stādu tirdzniecības vietas, kur nenotiek stādu audzēšana, tostarp Pļaviņu kokaudzētavā Aizkraukles novadā.
Pakāpeniski darbību noslēgs arī stādu tirdzniecība Kalsnavā, kur realizēs izaudzēto, bet jaunus stādus neaudzēs. Uzņēmuma vadītājs atzina, ka pēc rūpīgas izvērtēšanas tomēr pieņemts šāds lēmums, lai visu darbību virzītu mežu stādu ražošanā. ◆

Laikraksts «Staburags»