www.bauskasdzive.lv
Smiltenes pilsētvidē ienāk viedie soliņi un informatīvais ekrāns
Smiltenes pilsētvidē ir jaunums – vietējiem iedzīvotājiem un viesiem ir pieejami divi jauni viedie soliņi un skārienjutīgs informatīvais ekrāns, ko sarūpējusi Smiltenes novada pašvaldība, piedaloties starptautiskā projektā «Interreg» Baltijas jūras programmā.
Soliņi un informatīvais ekrāns ir aprīkoti ar vairākiem ikdienā noderīgiem un ērtiem pakalpojumiem, izmantojot viedās tehnoloģijas, skaidro pašvaldība.
Bezmaksas «Wi-Fi» viedajos soliņos sniedz iespēju ikvienam pieslēgties publiskajam internetam un ērti pārlūkot tīmekli. Soliņi ir aprīkoti ar USB pieslēgvietām un bezvadu uzlādes punktiem, kas ļauj uzlādēt mobilos telefonus un citas viedierīces, tas it īpaši noderīgi ir pilsētas viesiem gadījumā, ja tālrunis ir izlādējies, bet steidzami jāpiezvana. Soliņa sānos ir uzlādes ligzda, bet tālruni var uzlādēt, arī uzliekot uz sola (iepriekš izveidojot savienojumu). Viedie soliņi darbojas ar saules enerģiju, kas samazina elektrības patēriņu un veicina videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu.
Savukārt informatīvais skārienjutīgais ekrāns sniedz iespēju ikvienam izpētīt Smiltenes novada karti un piekļūt informācijai par Smiltenes novadā esošajām naktsmītnēm, apskates objektiem, ēdināšanu, jaunumiem un pasākumiem.
«Ziemeļlatvijas» uzrunātie smiltenieši stāsta, ka jaunumus ir pamanījuši, it īpaši jauno soliņu centrā, taču kādu uz tā sēžam gan nav redzējuši. Iespējams, cilvēki tur neapsēžas, jo šim viedajam jaunumam nav atzvel-tnes, kāda ir blakus esošajiem koka soliņiem, bet par tehnoloģiju piedāvātajām iespējām viņi vēl nezina.
«Sēdēt uz jaunā soliņa nav ērti, it īpaši karstā laikā, jo tā mala saulē uzkarst. Ja ar kājām nejauši pieskaras, uzreiz jūt – kājas «deg». Bet interaktīvais stends gan ir labs, noderīgs, it īpaši tūristiem,» iespaidos dalās smilteniete Gunita Frīdenberga. ◆
Attēlā – Smiltenes pilsētas centrā nesen novietotā viedā soliņa funkcionalitāti un skārienjutīgo informatīvo ekrānu pēc «Ziemeļlatvijas» lūguma testēja tuvumā sastaptā smilteniete Gunita Frīdenberga.
FOTO – SANDRA PĒTERSONE
Laikraksts «Ziemeļlatvija»
Alūksnē drīz sāks būvēt katastrofu pārvaldības centru
Pagājuši vairāki gadi, kopš sāktas sarunas par vienota katastrofu pārvaldības centra būvniecību Alūksnē, un nu šis nodoms ieņēmis konkrētas aprises – izraudzītajā vietā Alūksnē sākti sagatavošanās darbi būvniecībai, tiek cirsti koki un rauti celmi.
PUBLICITĀTES VIZUĀLIS.
Pēc dažiem mēnešiem šeit sāksies ēkas būvniecība, kas ilgs aptuveni 15 mēnešus.
Ēkā vienlaikus ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) atradīsies arī Valsts policija, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Valsts robežsardze, Nodrošinājuma valsts aģentūra un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Vendija Pikše-Kučma pastāstīja, ka pašlaik būvkomersants pat apsteidz līgumā noteikto projektēšanas grafiku. «Pašlaik norisinās projektēšanas darbi būvprojekta izstrādes beigu fāzē. Jūlija otrajā pusē būvprojektu iesniegs ekspertīzei. Papildus šim pirms būvdarbu sākšanas objekta teritorijā cērt kokus, nākamo nedēļu laikā plānots pabeigt izraut koku celmus,» stāsta aģentūras pārstāve.
Viņa atgādina, ka pērn decembrī ar PS «P un S būvniecība» noslēgts līgums par katastrofu pārvaldības centra projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību. Līguma summa ir 6 565 734,98 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa). Plānots, ka objekts būs gatavs līdz nākamā gada nogalei.
«Tas ir ļoti svarīgi, jo esošā VUGD depo ēka Alūksnē nodota ekspluatācijā 1963. gadā. Tā ir sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī neatbilst ugunsdzēsības depo minimālajām prasībām. Līdzīga situācija ir policijas iecirkņa ēkā, kas nodota ekspluatācijā 1970. gadā,» laikrakstam savulaik šos plānus skaidroja Iekšlietu ministrijas pārstāve Samanta Nalivaiko. ◆
Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»
Biedrība rūpējas par baznīcu Galgauskā
- gadsimtā celtā un ilgstoši pamestībā esošā Galgauskas Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca Gulbenes novadā ir pārmaiņu gaidās.
Foto – Gatis Bogdanovs
Rūpes par tās atjaunošanu uzņēmusies biedrība «Baznīckalns», kura pirms četriem gadiem nodibināta ar mērķi saglabāt un atjaunot baznīcu Galgauskā, tās arhitektūru un apkārtējo vidi, kā arī pēc tam turpināt uzturēt šo vietu, veicināt tās pazīstamību.
Biedrības «Baznīckalns» pārstāvis Kaspars Grīnbergs «Dzirkstelei» teic, ka pašlaik ir nocelts un drošā vietā zem jumta nolikts baznīcas kupols, lai ar laiku to re-staurētu. Kupola vietā baznīcai uzlikts pagaidu jumts. Pašlaik nekādi citi darbi uz vietas nenotiek.
Biedrība visas darbības ar Galgauskas baznīcu veic un turpmāk veiks tikai ziedojumu un cita atbalsta finansējuma piesaistes veidā, piemēram, no fondiem, no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes. Atbalsta arī vietējie cilvēki. «Pašlaik mēs tādā pašdarbības līmenī darbojamies, cenšamies saglābt, kas saglābjams, lai nesabruktu viss,» viņš saka.
Biedrība pašlaik strādā pie baznīcas īpašuma tiesību jautājuma sakārtošanas. Tagad ēka ir bezsaimnieka īpašums. Latvijas pareizticīgo konfesija oficiāli ir atteikusies no dievnama Galgauskā, jo šeit nav vairs draudzes, stāsta K. Grīnbergs.
Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca Galgauskā atrodas grūti pieejamā vietā mežā. Pirms dažiem gadiem tā kļuva arvien populārāka Latvijā, jo piesaistīja ar nomaļo un aizaugušo vietu, kur meža vidū kā brīnums stāvēja dievnams. Tas bija burtiski ieaudzis kokos un zālē, tagad, pateicoties biedrībai, baznīcas apkārtne ir sakopta. ◆
Laikraksts «Dzirkstele»
Gatavojas apkures sezonai
«Gren» biomasas koģenerācijas stacijā Jelgavā pabeigti ikgadējie profilaktiskie iekārtu apkopes un remonta darbi, lai sagatavotu ražotni nākamajai apkures sezonai, informē pašvaldība.
Darbos piedalījās gan koģenerācijas stacijas darbinieki, gan speciālisti no citiem uzņēmumiem – kopumā iesaistīti 99 speciālisti no 18 Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas uzņēmumiem. Pašlaik darbs ir atsākts ikdienas režīmā.
Biomasas koģenerācijas stacijas vadītājs Ingus Kaprāns skaidro, ka stacijā ir daudzas sarežģītas iekārtas un to darbība tiek uzraudzīta nepārtraukti. «Tomēr jebkurai iekārtai un mehānismam, lai tas darbotos droši un nevainojami, ir savlaicīgi jāveic lielāki vai mazāki apkopes darbi un pārbaudes. Tādēļ reizi gadā koģenerācijas stacijas darbība tiek apturēta, lai veiktu gan iekārtu inspekcijas un profilaktiskās apkopes, gan vajadzības gadījumā arī nepieciešamos remontdarbus. Darbu veikšanai pieaicinām arī konkrētās jomas speciālistus no iekārtu ražotāju puses. Pārbaužu laikā pārliecinājāmies, ka visas iekārtas ir labā darba kārtībā un ir gatavas nākamajai apkures sezonai,» stāsta I. Kaprāns.
Profilaktiskie iekārtu apkopes darbi «Gren» biomasas koģenerācijas stacijā Jelgavā tika sākti jūlija sākumā. To laikā veikta tvertņu, katla un dūmeju tīrīšana, šķeldas padeves konveijeru remonti un ķēžu nomaiņa, kā arī citu ražošanas iekārtu inspekcijas un apkopes.
«Gren» biomasas koģenerācijas stacija Jelgavā ražo ne tikai siltumu un elektrību, bet arī uzrauga un vada visas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas darbību un saražotās siltumenerģijas piegādi jelgavniekiem – ap 16 000 mājsaimniecībām jeb
420 dzīvojamajām ēkām un
200 juridiskajiem klientiem – iestādēm, sabiedriskajām ēkām, bērnudārziem, skolām, uzņēmumiem un arī individuālajām dzīvojamajām mājām. ◆
Laikraksts «Zemgales Ziņas»
Aizkraukles novadā mainīs atkritumu apsaimniekošanas kārtību
Aizkraukles novada domē pieņemts lēmums veikt grozījumus saistošajos noteikumos par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu novadā.
Pārmaiņas skar atkritumu apsaimniekošanas zonas, kas būs trīs līdzšinējo sešu vietā. Mainīts būs arī nešķiroto atkritumu izvešanas biežums, kas paredzēts divas reizes retāk, ja cilvēks iesaistās dalīto atkritumu savākšanā.
Saistībā ar noteikumiem pieļaujama būs arī bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana sava īpašuma teritorijā, izņemot pilsētu, ja tas nerada draudus cilvēkiem, videi un citu mantai, kā arī neveicina labvēlīgu vidi grauzējiem, putniem, kaitēkļiem un kailgliemežiem. Savukārt publiskajās vietās savāktos bioloģiski noārdāmos dārzu un parku atkritumus būs atļauts kompostēt tikai ar pašvaldību saskaņotās vietās. Tāpat varēs dedzināt koksnes un dārza atkritumus (sausie koku, krūmu zari, lapas, neapstrādāti kokmateriāli), ja tas netraucēs apkārtējos un nerada ugunsbīstamību.
Aizkraukles novada domes izpilddirektors Uldis Riekstiņš skaidroja, ka izmaiņas veiktas, lai uzlabotu atkritumu apriti, uzklausot iedzīvotāju viedokli. Būtisks papildinājums būs kompostēšanas iespējas un zaru dedzināšana, kas līdz šim nebija ļauts, bet daudzviet būtu pieņemamākais risinājums. Pašvaldības juriste Ilga Visocka piebilda, ka novados dažādi risina koku lapu un zaru savākšanu un dedzināšanu — dažos atļauj, citos ne, bet visu regulē noteikumi. Sadzīves atkritumu dedzināšana gan nav un nebūs pieļaujama. ◆
Laikraksts «Staburags»
#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta»
Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.
Reklāma