Militārajā jomā pieprasījums trīskāršojies

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds Bauskā tiekas ar zemessargiem un munīcijas ražotājiem

Vizītē Bauskas novadā aizsardzības ministrs Andris Sprūds apmeklēja Zemessardzes 53. kājnieku bataljonu un munīcijas ražošanas uzņēmumu SIA «Ammunity». Ministrs ar redzēto Bauskas pusē bija apmierināts, paužot to savā sociālās vietnes x.com kontā: «Sirsnīgs paldies par uzņemšanu!»

Bauskas 53. kājnieku bataljona bāzē ar situāciju ministru iepazīstināja bataljona komandieris Elmārs Popakuls. «Bauskas zemessargi ir patriotiski, profesionāli un gatavi aizstāvēt Latviju,» par vizītes iespaidiem pauda A. Sprūds.

Nozares izaicinājumi
Nākamā apmeklējuma vieta bija munīcijas ražotāja SIA «Ammunity» Gailīšu pagastā. «Vizītes laikā apspriesta turpmākā sadarbība, nozares izaicinājumi un nepieciešamība paātrināt munīcijas ražošanas apjomus un stiprināt piegāžu ķēžu drošību,» pausts Aizsardzības ministrijas mājaslapā.
«Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā valsts aizsardzības stiprināšanai ir būtiski nodrošināt stabilas munīciju piegādes un vēl lielākos apjomos gan Latvijas, gan arī sabiedroto bruņotajiem spēkiem. Munīcijas ražošanas jaudas stiprināšana kopā ar Latvijā ražojošu uzņēmumu ir stratēģiska nepieciešamība. Apzinoties nozares izaicinājumus, tai skaitā izejmateriālu trūkumu, kopdarbā ar SIA «Ammunity» meklējam risinājumus munīcijas piegāžu operatīvai nodrošināšanai aizsardzības nozares vajadzībām,» pauda A. Sprūds.

Meklē investoru
SIA «Ammunity» vadība pauda gatavību turpināt ciešu sadarbību ar valsti, meklēt inovācijas ražošanas procesā un pielāgoties pieaugošajām apjoma un kvalitātes prasībām. Uzņēmums ir vadošais munīcijas ražotājs Latvijā un strēlnieku munīcijas piegādātājs Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
«Meklējam investoru. Par mūsu uzņēmumu ir diezgan liela interese. Ir skaidrs, ka ir nepieciešamas investīcijas, un pašlaik ir labākais laiks investīciju piesaistei. Gribam nodrošināt ražošanu, lai ir nevis viena vai divas maiņas, bet varam ražot visas 24 stundas diennaktī. Esam reģionālais darba devējs, nodarbināti vairāk nekā 30 darbinieki. Visi, kas dzīvo apkārt un ir darbaspējīgi, strādā pie mums,» ministram stāstīja Beāte Krauze-Čebotare, SIA «Ammunity» valdes priekšsēdētāja.

Ceļš kā slikta reklāma
«Gribam palielināt ražošanas apjomus. Redzam, ka tirgū ir liels pieprasījums gan no lokālajiem bruņotajiem spēkiem, gan ārvalstīs. Pieprasījums pēdējo gadu laikā ir trīskāršojies. Nepieciešams ieguldījums militārajās iekārtās, kam vajadzīgi lieli naudas līdzekļi, un tāpēc meklējam stratēģisko investoru, kas palīdzētu paplašināt darbību, investējot iekārtu iegādē. Jā, tā ir negatīva lieta, ka pieprasījums ir pieaudzis, bet tā tas ir. Daudzas valstis ir iztukšojušas noliktavas, lai palīdzētu tur, kur notiek aktīvā karadarbība, un tuvākos piecus gadus pieprasījums būs, jo visi turpinās bruņoties. Domāju, ka arī politiski diez vai kaut kas mainīsies – valstis palielinās tēriņus aizsardzībai, kas nozīmēs noliktavas krājumu papildināšanu un munīcijas iegādi personāla apmācībai,» prognozē B. Krauze-Čebotare.
Savukārt paplašinoties parādās vietējā problēma – slikts ceļš.
«Paplašināšanās viennozīmīgi notiks tikai un vienīgi Bauskas novada teritorijā. Pamatražotne ir šeit, un plānojam paplašināties tepat. Pašreizējā problēma ir ceļa kvalitāte – pie mums brauc pēc produkcijas, ierodas viesi no dažādām valstīm, un sliktais ceļš ir nepatīkama problēma,» norāda uzņēmuma vadītāja. ◆

«Bauskas Dzīve» iztautāja aizsardzības ministru Andri Sprūdu par militārās nozares jaunumiem, Latvijas aizsardzības sistēmas novitātēm un jaunajām tehnoloģijām armijā.

Kāda ir situācija ar plānoto militāro ražotni Iecavas pagastā?
– Ir plānota modulāro pulvera lādiņu ražotne 2026. gada otrajā pusē, kad būs jāizveido ražošanas līnija. Sagatavošanas fāze iet uz noslēgumu, jāsāk būvniecība.

Kas notiek ar militāro uzņēmumu finansēšanu?
– Ir vairākas sastāvdaļas, kas jāizpilda dažādām institūcijām. No aizsardzības nozares ir svarīgi definēt vajadzības bruņotajiem spēkiem. Esam izdevuši vadlīnijas uzņēmumiem un turpināsim aktualizēt, kas ir nepieciešams. Iegādes ir viena no lielajām prioritātēm, maksimāli jāiegādājas no mūsu pašu uzņēmumiem. Bruņotajiem spēkiem ir nepieciešama arī testēšana – jādod iespējas uzņēmumiem testēt savus produktus, lai varētu saprast, kas ir jāuzlabo. Tas attiecas gan uz munīciju, gan uz droniem un uzliek atbildību arī bruņotajiem spēkiem.
Ražošanas līniju finansēšanā jāiesaistās citām institūcijām, citām ministrijām. Izstrādājot aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju, esam vienojušies, ka Aizsardzības ministrija atbild par iegādēm un vajadzību definēšanu bruņotajiem spēkiem, bet par investīcijām uzņemas lielāku atbildību Ekonomikas ministrija, «Altum», Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Finanšu un ekonomikas sadaļā lielāka atbildība ir citām institūcijām, iesaistās vairākas vienlaikus.
Esam runājuši ar bankām un finanšu sektoru. Pēc aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijas apstiprināšanas martā šomēnes sanāksim uz pirmo kopējo sēdi – sanāks konsultatīvā padome, kur būs finanšu nozares pārstāvji. Viņi piedalās, un man pašam bija vairākas tikšanās, arī ar Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas vadību, kur bija pārstāvēta arī aizsardzības industrija.
Bankas līdz šim bijušas ļoti piesardzīgas. Tiesa, bankām un finanšu sektoram ir uzstādījums, ka tas nav tikai par militāro šķautni, bet arī konkrētā uzņēmuma kā biznesa struktūras ilgtspēju. Tas ir plašāks dialogs, kur vēlamies pie viena galda sēdināt gan uzņēmumus, gan bankas, lai kopējā valoda izdodas. Viņiem jāsarunājas savā starpā. Tā būs vienošanās starp bankām un konkrētiem uzņēmumiem. Sistēma ir jāpilnveido kopumā, un tas ir pastāvīgi darāms darbs.

Vai plānotas izmaiņas obligātajā karadienestā?
– Pašreizējais modelis ir nesen ieviests un darbojas veiksmīgi, kad sākam ar pakāpenisko pieeju. Bija paredzēts, ka pirmajā gadā būs 300 jaunieši, un pirmais izlaidums notika jau pagājušajā gadā. 2024. gadā bija 600 jaunieši, šogad paredzēti 1040 jaunieši, nākamgad – jau 1500. 2027. gadā būs 2800 un 2028. gadā virzāmies uz četriem tūkstošiem. Jāgatavojas, ka visi puiši tiks iesaukti. Pārstāvu partiju «Progresīvie», kas iestājas par pieeju, ka visaptverošajā valsts aizsardzībā militārajam dienestam būtu jāattiecas gan uz vīriešiem, gan uz sievietēm.
Ir jābūt trīs mājasdarbiem. Vispirms sarunai un dialogam ar sabiedrību. Sabiedrībai jābūt atbalstošai. Mēs nevaram pieņemt lēmumus, ko sabiedrības vairākums neatbalsta. Skaidrs, ka jābūt savstarpējam izglītojošam informētības darbam ar sabiedrību. Skatāmies, kā Zviedrija, Norvēģija un Dānija tikko pieņēma, ka obligātais militārais dienests attiecas uz abiem dzimumiem.
Otrs – jāsakārto, lai dienests turpinās kvalitatīvi. Lai prasmes, ko jaunieši iegūst, noder gan profesionālajā dzīvē, gan personīgajā izaugsmē un vienlaikus dod pienesumu valsts aizsardzībai. Negribam uzreiz iesaukt milzīgu skaitu un nenodrošināt kvalitatīvu dienestu. Tāpēc sākam ar 300, 600, lai būtu instruktori, infrastruktūra. Tas viss veidojas, kazarmas arī ir jābūvē. 2028. gadā būsim gatavi iesaukt 4000 un nodrošināt kvalitatīvu dienestu.
Trešais – sievietēm ir jāno-drošina nepieciešamais ekipējums. Viņas ir citādākas. Ukrainas piemērs apliecina, ka sievietes ir fizioloģiski citādākas. Piemēram, bruņuvestes vajag citādākas. Katram ir sava uzbūve, un tas nav par iegribām, tas ir par drošību. Lai spertu nākamo soli, ir jāizdara mājasdarbi. Sabiedrības saruna, kvalitatīvs dienests un lai sievietēm būtu pilnvērtīgs, kvalitatīvs ekipējums.
Visaptveroša valsts aizsardzība nozīmē, ka katrs zina, kā iesaistīties un dot savu pienesumu. Kopumā tas attīstās veiksmīgi. Vajadzības gadījumā lietas pilnveidojam nepārtraukti. Tā ir salīdzinoši jauna lieta. Visu laiku jāpilnveido – medicīnas pārbaudes, transportēšana, infrastruktūra, mācības, izvietošana vienībās. Tā visa ir jauna pieeja, ļoti svarīga.
Līdz 2028. gadam mums ir jāsasniedz 31 000 karavīru bruņotajos spēkos. Pašlaik ir aptuveni 20 tūkstoši. Nākotnē 31 tūkstotis sastāvēs no 8000 profesionālā dienesta karavīriem, pašlaik viņu ir aptuveni 7300, no 12 000 zemessargiem, kuru pašlaik ir 10 000, un būs 4000 profesionālo valsts aizsardzības dienesta karavīru, pašlaik tādu ir tūkstotis. Būs augstas gatavības rezerves 7000 skaitā – tie ir jaunieši, kas būs izgājuši valsts aizsardzības dienestu, un viņus ieskaitīs augstas gatavības rezervē piecu gadu garumā. Viņi katru gadu izies papildu mācības. Tā mēs veidojam sistēmu kopumā. Soļi sperti konsekventi, un ejam uz šo konkrēto mērķi.

Vai Bauskas novadā plānots vēl kāds militārais objekts?
– Šodien apmeklēju Bauskas zemessardzes 53. bataljonu. Šeit ir ļoti labi plāni, kā to attīstīt. Labi, ka šeit ir tāds centrs. Apzināmies, ka bataljons nav tas lielākais, jo daudzi dienē citur, tai skaitā Rīgā. Taču tas ir liels novads, ir pierobeža ar Lietuvu, un te ir bataljons. Ir plāni par valsts aizsardzības dienesta karavīru iesaisti. Var izvēlēties valsts aizsardzības dienestā brīvprātīgi dienēt 11 mēnešus vai 5 gadus un 28 dienas Zemessardzē. Šeit ir iespēja, ka Bauskas bataljonā mācības notiek un bataljons paplašinās. Ir jāattīsta bataljona bruņojuma bāze, kas visu laiku notiek, arī infrastruktūras pilnveidošana. Bauskas bataljons, inženieru rota Iecavā, topošais «Rollo» projekts, munīcijas ražotne «Ammunity» – te ir labs potenciāls, nav tālu no Rīgas, kur mijiedarbība ir ļoti cieša un viss attīstās. Domāju, ka uzzināsim par tālākiem soļiem industrijā un bāzes attīstībā.

Kāda Latvijas armijā ir plānota dronu politika?
– Mans uzstādījums – mums ir jāattīsta sava dronu armija. Līdz ar to mums vajadzīga apmācība, kas notiek ne tikai valsts aizsardzības vai profesionālajā dienestā, bet kas sākas jau valsts aizsardzības mācības līmenī, kas savukārt sākas jaunsardzes līmenī. Līdz ar to notiek pārnese – attīstām apmācības spēju.
Jāatceras vēl viens – nav jābūt katram karavīram vai visai Latvijai par bezpilota lidaparātu operatoriem. Mums ir 26 spējas, kas ir jāattīsta. Ir vajadzīgas visas spējas. Sākot ar munīciju un beidzot ar tehnoloģijām. Tehnoloģijas ir pierādījušas, ka ir ļoti svarīgs elements karadarbībā. Uz to ir uzsvars, ka ir jābūt pilotiem, jābūvē sistēma kopumā, un tas jau notiek. Sēlijas poligons vēl nav sācis darboties, pirmā kārta vēl nav noslēgta, bet tas jau kalpo kā dronu testēšanas poligons. Jau šogad būs nākamie soļi sperti, ko varam darīt šajā poligonā.
Mums ir jāattīsta vietējā sadarbība ar mūsu pašu industriju, kas arī notiek. Mēs esam Dronu koalīcijai iegādājušies dronus Ukrainai vairāku miljonu eiro vērtībā. Pagājušajā gadā investējām 20 miljonus eiro Dronu koalīcijā, bet mūsu uzņēmumi saņēma 32 miljonus eiro, jo viņi ieguva naudu arī no starptautiskā fonda, kur bijām iemaksājuši savu finansējumu. Tas viss ir pašu saražots – 5000 pagājušajā gadā un 12 000 šī gada sākumā, tos jau ir vienkāršāk un lētāk saražot. Paši dronu armijai esam 20 miljonus eiro pagājušajā gadā iedevuši un plānojam šo summu palielināt. Ir svarīgi, lai būtu mūsu pašu dronu industrija iesaistīta un testēta, un līdz ar to iepirkumi būs ar mūsu pašu spēkiem.
Tā ir virkne elementu, kas ir jādara – apmācība, testēšana, industrija, iepirkumi un mūsu pašu bruņoto spēku struktūrvienības izveide, kas spēj darboties dažādos līmeņos ar droniem, jo drons no drona atšķiras. Ir tādi, ar kuriem var strādāt nodaļas līmenī, un ir drons, kas darbojas stratēģiskā līmenī. ◆