Balso par savējiem, inteliģentiem un cīnītājiem pret genocīdu

Bauskas apvienības teritorijā lielāko atbalstu iegūst līdzšinējās Saeimas partijas

Ja kādu reģionu Latvijā varētu saukt par konservatīvu, tad tā, visdrīzāk, būtu Bauskas apvienības teritorija – iedzīvotāji lielākajā daļā atbalstīja iepriekšējās Saeimas partijas un deputātus. Tiesa, jauniešu gadījumā atbalsts bija citādāks – vairāk atbalsta jaunajām partijām.

Šī gada vēlēšanu process darbiniekiem un iesaistītajām personām visvairāk paliks atmiņā ar ilgu un grūtu darbu. Lai arī oficiālie rezultāti uzrādīja, ka vēlētāju bija tikai par pieciem procentiem vairāk nekā pirms četriem gadiem, tomēr aktivitāte bija gana liela un lielākajos iecirkņos rindas, kaut nelielas, bija praktiski visu laiku. Savukārt balsu skaitīšana ievilkās līdz otrās dienas rītam.

Gailīšos, Mežotnē, Codē
Gailīšu pagastā, Uzvaras pamatskolā iekārtotajā iecirknī, brīžiem veidojās nelielas rindas. Iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ilga Pētersone, kas ir ilggadēja šajā amatā, atzina, ka vēlētāju aktivitāte rīta pusē bija iepriekšējos gados neredzēta.

Nepārtraukti balsotāji ieradās arī Mežotnes pagasta Strēlnieku ciema daudzfunkcionālajā centrā. Iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Guntra Ludiņa atzina, ka ir izjūta, ka iedzīvotāji ir aktīvāki. Septiņos no rīta bijusi rinda, kad cilvēki vēlējušies nobalsot pirms braukšanas uz darbu. Patīkami pārsteiguši jaunieši – vēlētāji vecumā ap 30 gadiem, kas šoreiz esot ieradušies vairāk, nekā ierasts. Kopumā vēlētāju Mežotnes pagastā šogad būšot vairāk – to nosaka arī jaunizveidotais pansionāts, kur dosies arī vēlēšanu komisijas pārstāvji, lai pieņemtu balsojumus uz vietas.

Codes pagastā, pamatskolā iekārtotajā iecirknī, interesants izkārtojums balsošanas kabīnēm – tās ierīkotas skolēnu ģērbtuvju telpās, kas ļauj nodrošināt lielu skaitu atdalītu vēlēšanu kabīņu. Iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Solvita Kudlāne vērtē, ka aktivitāte ir apmēram tāda pati kā parasti – Codē parasti esot gana daudz balsotāju. Šogad Codes pagastā iecirkņa komisijā bijušas lielas pārmaiņas – aizgājusi lielākā daļa iepriekšējo komisijas locekļu. Kopumā tas darbību nav iespaidojis, tikai vēlētāji, kas balso mājās, parasti gaidot jau ierastos vēlēšanu komisijas pārstāvjus, un dažiem esot neliela vilšanās.

Nāk ar koferiem
Arī Bauskas kultūras centrā gandrīz visu laiku bija nelielas rindas. Vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Guna Geriņa stāsta, ka šoreiz nācies prasīt papildu aploksnes, – balsotāju ir vairāk, nekā gaidīts.

Bauskas 2. vidusskolas iecirknī rinda bija visu laiku – lielāka vai mazāka, bet nepārtraukta. Iecirkņa komisijas loceklēm miera nav, un balsošanas urna pamazām piepildās – to sakrata ik pa laikam, bet tuvojas brīdis, kad jau vairs nevarēs iemest. Drošības pēc atveda vēl vienu. «Cilvēki nāk apmierināti, smaidīgi. Nāk pat tie, kas pēdējos desmit gadus nav balsojuši. Ir pat tādi, kas ierodas ar čemodāniem un pēc balsošanas uzreiz brauc uz lidmašīnu,» stāsta vēlēšanu iecirkņa komisijas vadītāja Signe Daračūne.

Līdzīga situācija ir Bauskas Valsts ģimnāzijā – arī šeit nepārtraukti ir īsāka vai garāka rinda. Vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Dace Strazdiņa atzīst, ka bija īslaicīgas problēmas ar uzskaites sistēmu, bet būtiski tas neko nav ietekmējis.

Problēmas, kuras atzīmēja visos iecirkņos, – ik pa brīdim ir problēmas gan ar interneta pieslēgumu, gan ar sistēmām, bet kopumā tas vēlēšanu norisei netraucējot. Nekādu starpgadījumu pirmajās stundās nebija. Vēlēšanu iecirkņu vadītājas atzina, ka problēmas bijušas ar iepriekšējo balsošanu, kad daudzi ieradušies nobalsot tuvākajā iecirknī, nevis Bauskas kultūras centrā.

Bauskas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Gailis pastāstīja, ka pieteikušies balsot arī no policijas izolatora. Bauskas novadā 21. gadsimtā tāds pieteikums bija pirmo reizi. Savukārt rindas viņš skaidroja arī ar to, ka elektroniskā pārbaude tomēr esot bijusi nedaudz ilgāka nekā zīmogu iespiešana iepriekšējās vēlēšanās. Turklāt cilvēkiem vairāk atmiņās esot iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas, kur nobalsoja 30 procenti iedzīvotāju, bet tagad aktīvi bija vairāk nekā 60 procenti.

Kur palika bērna tiesības?
Starp aptaujātajiem daļa vēlētāju atzīst, ka nevēlas paust, par kuru partiju balsoja, bet padalījās ar iemesliem, kāpēc izvēlējušies atnāk un nobalsot.

Aivars Segliņš, kas savu balsi atdeva Uzvaras pamatskolas vēlēšanu iecirknī, sacīja, ka balsojis par pazīstamiem ļaudīm un no jaunajām partijām gaida prātīgākus un labākus lēmumus.

«Ir divas partijas, par kurām plānoju balsot, un vienu izvēlējos. Bet neteikšu, kuru. Žēl, ka Latvijā likvidē skolas, slimnīcas. It kā runā par bērnu tiesībām, bet vai kāds ir padomājis par bērna tiesībām, cikos viņam laukos jāceļas, lai brauktu uz skolu? Ceru, ka vismaz šajā jomā būs pozitīvas pārmaiņas,» pauž Anita Mežotnes pagasta Strēlnieku ciemā.

Par bļauriem nebalsos
Visvairāk aptaujāto atzina, ka balsojuši par «Jauno Vienotību». Šeit viens no argumentiem, kas bieži izskanēja, – par tiem, kas bļaustoties televīzijas diskusijās, nebalsos. Kultūrai jābūt.

«Vislabākā valdība, kas līdz šim ir bijusi. Vērojām televīzijā raidījumus – izskatījās, ka šajā partijā ir vissaprātīgākie kandidāti. Pārējie bļauj kā vieni velli. Valstsvīram taču jābūt uzvedības kultūrai,» savu izvēli skaidro Eduards un Skaidrīte Grīnvaldi, kas balsoja Uzvaras pamatskolas vēlēšanu iecirknī.

«Nobalsoju par «Jauno Vienotību». Solīt jau sola visi, bet te var redzēt, ka dara. Visus solījumus tāpat nevar izpildīt, jāskatās, ka vairāk izdara. Balsoju arī, lai netiktu «Saskaņa» pie varas, – ja tie tiks, visi būsim zem Maskavas,» pauž Zigurds Kļava, kurš balsoja Strēlnieku daudzfunkcionālā centra vēlēšanu iecirknī.

«Par pārbaudītām vērtībām, par 1. sarakstu. Zinām, ka var paļauties, ka tie ir inteliģenti un gudri cilvēki. Krišjānis Kariņš četrus gadus noturējās ministru prezidenta krēslā, Latvijā vēl nebijis gadījums,» stāsta Mārtiņš Ezermanis un Gunta Ercmane, kas balsoja Codes pamatskolas vēlēšanu iecirknī.

«Par «Jauno Vienotību» nobalsojām. Par tiem, kas pie varas, lai atkal četrus gadus pierāda, ka tas bija to vērts,» saka Monika un Artis, kas balsoja Bauskas kultūras centrā.

Lemberga faktors
«Zaļo un Zemnieku savienības» (ZZS) popularitāti šoreiz jāskaidro ar Lemberga fenomenu, jo tikai daži no aptaujātajiem norādīja, ka balsojuši par kandidātiem, nevis par Aivaru Lembergu kā Latvijas ministru prezidentu.

«Klausījos debates, un šīs partijas kandidāti likās visreālākie. Lai arī atbalsts kādai konkrētai, mums visiem zināmai personai no viņu puses man nepatīk, bet kopumā likās vissimpātiskākie,» stāsta Romāns Panteleiko, kurš balsoja Bauskas kultūras centrā. Kopā ar viņu uz vēlēšanām bija ieradušies arī divi bērni – R. Panteleiko atzina, ka laikus jāaizved uz iecirkni, lai redz, kā notiek vēlēšanas, lai saprot, kas ir pilsoņa pienākums. «Balsoju par «Zaļo un Zemnieku savienību». Stabili un zināmi politiķi. Ar jaunajiem neko nevar saprast. Lai deputāti tagad strādā! Redzēs, kāds būs rezultāts,» teic Lāsma Šmite, kas uz vēlēšanām ieradās kopā ar dēlu Ralfu Šmitu – viņš vienmēr pavadot mammu uz vēlēšanām.

«Balsoju par Aivaru Lembergu. Viņš var uzlabot un darīt daudz labu lietu valstī, lai stāvoklis kļūst labāks. Žēl, ka viņš nebija Zemgales sarakstā un nevarēju viņam krustiņu ievilkt,» teic Valērijs Gaļčins, kurš balsoja Bauskas 2. vidusskolas vēlēšanu iecirknī. «Gribu redzēt pie varas tādu vīru kā Aivaru Lembergu. Viņš viennozīmīgi varētu uzlabot pašreizējo situāciju,» tā Evita Jermacāne, kas arī balsoja Bauskas 2. vidusskolā.

«Aivars Lembergs izskatās vienīgais, kam var uzticēties. Tas, kas pašlaik notiek, ir genocīds pret valsti un tautu, un Lembergs ir vienīgais, kas pret šo genocīdu var cīnīties,» pauda vēlētājs, kurš negribēja būt pazīstams.

Balsojums par Aivaru Lembergu radīja nelielas problēmas Bauskas kultūras centra vēlēšanu iecirknī. Viens no vēlētājiem protestēja ar skaļu traci, ka viņa iedotajā biļetenā nav pieminēts Aivars Lembergs, un prasīja iedot pareizo biļetenu. Cits pats pierakstīja klāt «Aivars Lembergs» un ielika plusiņu. «Bauskas Dzīve» gan atgādina, ka A. Lembergs vispār nebalotējās šajās vēlēšanās, viņš nebija nevienā ZZS sarakstā.

Par savējiem
Jaunajiem politiskajiem spēkiem, kas piedalās vēlēšanās, liela nozīme ir personībām, kas atrodas šajās partijās, jo daudzi balso par cilvēkiem, kurus pazīst. Tiesa, arī par esošajiem politiskajiem spēkiem balso tāpēc, ka tur ir pazīstami ļaudis.

«Šajā sarakstā ir mani draugi. Par Māri Kučinski balsošu vienmēr, kamēr viņš kandidēs. Kopā savulaik dibinājām «Tautas partiju». Tur sarakstā arī bijušais kolēģis Viesturs Reinfelds. Mans pilsoņa pienākums ir izpildīts,» stāsta Jānis Ulnicāns no Mežotnes pagasta.

«Nobalsoju tomēr par savējiem, par «Nacionālo apvienību». Bija pat doma mest tukšu aploksni, bet savilku visus plusus un mīnusus un tomēr izdarīju izvēli,» tā Rudīte no Bauskas.

«Balsoju par «Apvienoto sarakstu». Tur tādi daudz pazīstami cilvēki, arī «Zaļo partija» beidzot tikusi vaļā no zemniekiem,» teic Jons no Bauskas.

Interneta spēks
Šī gada vēlēšanās interneta spēks izpaudās ne tikai iespējās visu reģistrēt tiešsaistē un ar to saistītajos traucējumos, bet arī ietekmēja tieši vēlēšanas. Kā atzina vēlēšanu iecirkņu darbinieki – globālais tīmeklis mūsdienās ir tik nozīmīgs, ka bez tā daudzas lietas grūti izdarīt.

Internets spēcīgi ietekmēja jauniešus, kas pirmo reizi nāca uz vēlēšanām. «Aizpildīju testu internetā un balsoju par partiju, ar kuru bija visvairāk viedokļu sakritības,» stāsta baušķeniece Sofija Samsone, kas balsoja par partiju «Republika». «Ar draudzenēm pārrunājām, par ko balsot. Skatījāmies arī internetā, un nobalsoju par tiem, ar ko viedokļi visvairāk sakrita,» tā Una Vaišvile no Bauskas, kas balsi atdeva par «Progresīvajiem».
Internets arī kļuva par plašu privāto viedokļu paušanas platformu – cilvēki publicēja savas aizpildītās vēlēšanu zīmes, vēlēja veiksmi vai norādīja savas kritikas iemeslus. Ne velti dažas partijas cilvēki atklāti nosauc par interneta vides uzvarētājām, bet dažiem citiem kandidātiem atkal iznāca vilšanās – interneta vietnēs saņemti daudz atbalsta ierakstu un plusiņu solījumu, bet vēlēšanu rezultātā pēdējais sarakstā ar mīnusu «kaudzi».

Dažādi pamatojumi
Vairāki aptaujātie atbalstīja «Attīstībai/Par!», bet neviens neminēja, ka tas būtu Bauskas apvedceļa vai cita pazīstama iemesla dēļ. «Balsoju par «Attīstībai/Par!». Man viņi liekas sakarīgāki par pārējiem. Pašreizējās krīzes laikā no partijām pat grūti kaut ko konkrētu prasīt,» pauž Normunds Blūms, kurš balsoja Codes pamatskolas vēlēšanu iecirknī.

«Atbalstīju «Progresīvos». Visvairāk man simpātiski no tiem, par kuriem domāju balsot. Nav pārspīlēti savos solījumos. Arī iepriekš par viņiem balsoju,» stāsta Vita Gumbina-Kardele, kura, garām braucot, pēdējā brīdī ieradās nobalsot Bauskas kultūras centra vēlēšanu iecirknī.

Kopumā šogad Latvijā vairākās vietās vēlēšanu noslēgumā veidojās rindas – tur gan varēja nobalsot visi, kas līdz astoņiem vakarā stāvēja rindā. Bauskas kultūras centrā vakarpusē gan rindu nebija, bet cilvēki tomēr nāca balsot līdz pēdējai minūtei. To vidū bija arī divi jauni puiši. «Balsoju par «Nacionālo apvienību», jo tur ir pazīstams cilvēks,» stāstīja Kristers Freimanis. «Mana izvēle bija «Progresīvie», jo tur ir visvairāk jauniešu,» atzina Elvijs Jākobsons.

Nebalsos par aploksni
Astoņos vakarā vēlēšanu iecirkņi tika slēgti un sākās balsu skaitīšana. Bauskas kultūras centrā procesu aizkavēja tas, ka ilgi nevarēja sākt skaitīt glabāšanā nodotās balsis – šajā gadījumā bija iespēja vēlāk mainīt savu balsojumu, un vajadzēja pārbaudīt, vai kāds nav vēlāk nobalsojis vēlreiz. Pēc ilgāka laika noskaidrojās, ka ir tikai viena tāda aploksne Bauskā, kur nodotā balss jāanulē, un varēja sākt skaitīt.

Procesā vēlēšanu komisijas locekles pastāstīja arī par kurioziem. Piemēram, viena no vēlētājām prasījusi citu aploksni, jo viņa par 14. sarakstu nebalsošot (red. piezīme – uz aploksnes ir norāde par 14. Saeimas vēlēšanām, ne par kāda saraksta numuru). Daži vēlētāji izvēlējās protestēt – bija persona, kas atnāca, saplēsa visus biļetenus, kaut ko no saplēstā pielīmēja pie kabīnes sienām un aizgāja.

Skaitīšanas procesā izrādījās, ka 11 vēlētāji aizgājuši mājās ar visu aploksni un biļetenu. Kopumā gan nederīgo aplokšņu un biļetenu nebija daudz – aptuveni viens procents no kopējā apjoma. Balsu skaitīšana, kā arī mīnusu un plusu saskaitīšana Bauskas kultūras centra iecirknī beidzās četros svētdienas rītā. Jāatzīmē, ka tajā brīdī Bauskas 2. vidusskolas un Iecavas vēlēšanu iecirknī vēl pat balsu skaits par partijām nebija iesniegts, – tur darbs vēlēšanu komisijas locekļiem turpinājās daudz ilgāk. «Bauskas 2. vidusskola iesniedza balsojumu par partijām pusčetros svētdienas rītā, bet palika vēl plusu un mīnusu skaitīšana – to beidza tikai pirms septiņiem rītā, bet Iecavā – vien svētdien pirms pusdienlaika,» informē J. Gailis.