«Bauskas Dzīve» pēta upes: Mūsā un Lielupē pārāk daudz slāpekļa
Laikraksts «Bauskas Dzīve» šogad veic žurnālistikas eksperimentu, analizējot mūsu pierobežas upju Mūsas, Mēmeles un Lielupes ūdeni gada garumā pirms lauku darbu sezonas, to laikā un pēc intensīvās lauksaimnieciskās darbības.
Laikraksta darbinieki 26. martā paņēma pirmos ūdens paraugus analīzēm, kuros Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» laboratorijā noteica slāpekļa, fosfora un glifosāta daudzumu (pēdējā analizēšana aizņem daudz ilgāku laiku, tās rezultāti būs vēlāk). Ūdens ņemts pie peldvietām ārpus pilsētas – Mēmelē un Mūsā Ceraukstē un Lielupē Rundālē.
Sestā tipa upes
Pirmos analīžu rezultātus komentē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) projekta «LIFE GoodWater IP» vadītāja vietniece Linda Fībiga: «Mēmeles upē individuālais mērījums pēc slāpekļa atbilst vidējai kvalitātes klasei, Mūsā un Lielupē – ļoti sliktai. Taču tās nav gada vidējās vērtības, un ziemas/agra pavasara rezultāti vienmēr būs augstākā koncentrācijā. Pēc šiem paraugiem nebūs iespējams precīzi pateikt lielāko piesārņojuma avotu. Uzreiz ir redzams vien tas, ka Mēmelē ir mazāka slāpekļa koncentrācija, kas arī atbilst līdz šim veiktajiem monitoringa rezultātiem. Savukārt Mūsas upē regulāri ir slikta vai ļoti slikta kvalitāte, galvenokārt augstās slāpekļa koncentrācijas dēļ.»
L. Fībiga stāsta, ka visiem dabas ūdeņiem, lai noteiktu, vai tie ir labā vai sliktākā kvalitātē, ir jāņem vismaz četri ūdens paraugi gadā jeb vienu reizi katrā sezonā. «Tas ir tādēļ, ka barības vielu (slāpekļa un fosfora) koncentrācija ir mainīga, piemēram, slāpekļa lielākā koncentrācija ir ziemas sezonā, kad nav veģetācijas, savukārt fosfors nav tik ļoti atkarīgs no laikapstākļiem,» skaidro LVĢMC pārstāve.
Upju kvalitātes robežvērtības ir atkarīgas no upes tipa – vai tā ir liela vai maza, strauji vai lēni tekoša. Mūsa, Mēmele un Liel-upe atbilst sestajam tipam, kas ir lielas un lēni tekošas upes. At-bilstoši šim tipam gada vidējai fosfora koncentrācijai jābūt 0,09 mg/l vai mazāk, savukārt slāpekļa – 2,8 mg/l vai mazāk.
Atnes arī Lietuvā radīto piesārņojumu
«Mūsas un Mēmeles gadījumā jāņem vērā arī tas, ka tās ir pārrobežu upes un atnes arī Lietuvā radīto piesārņojumu. Tāpat konkrētajā punktā atspoguļosies viss piesārņojums, kas ir ieskalojies augštecē esošajā upes daļā, tas ir, visi lauki, drenu sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas atrodas upes augštecē pirms šī paraugošanas punkta,» tā L. Fībiga.
Kopumā, kā norāda LVĢMC pārstāve, Zemgalē ir paaugstināta barības vielu koncentrācija, kas saistīts arī ar auglīgo augsni un attiecīgi – arī intensīvo lauksaimniecību. Barības vielas ir iemesls eitrofikācijai jeb pastiprinātai upju aizaugšanai. ◆
Reklāma