«Bauskas Dzīve» izzina partiju uzskatus 11 jautājumos

Pirms 14. Saeimas vēlēšanām mūsu laikraksts uzrunāja 12 partijas un to apvienības, kuru sarakstos Zemgales apgabalā iekļauti kandidāti, kas par savu dzīvesvietu norādījuši Bauskas novadu. Šiem politiskajiem spēkiem «Bauskas Dzīve» nosūtīja jautājumus, kuri svarīgi novada iedzīvotājiem, lai palīdzētu pilsoņiem un mūsu laikraksta lasītājiem 1. oktobrī izdarīt izvēli.

Atbildes sniedz partija, tā parādot savu attieksmi un pārliecību. Uz pirmajiem pieciem jautājumiem jāatbild ar «jā» vai «nē», nākamajos sešos laikraksts aicināja sniegt konkrētu skatījumu, cenšoties iekļauties 600 rakstu zīmju robežās.

Daudzi no elektorāta pašlaik ir apmulsuši un neziņā, sarunās aizvien biežāk ieskanas: «Par ko lai balso?! Nu iesakiet man kaut ko!» Ko ieteikt? Tik to, ka nav un nebūs ideālas partijas, ne ideāla saraksta, tāpat kā nav ideālu cilvēku. Ja kāds sarakstā šķiet netīkams, to iespējams izsvītrot. Bet, par kuru sarakstu balsot, – varbūt palīdzēs izšķirties kādas no šodien «Bauskas Dzīvē» sniegtajām partiju atbildēm.

Pašlaik publicējam pirmo triju partiju atbildes, nākamo partiju komentārus meklējiet «Bauskas Dzīves» otrdienas, 20. septembra, numurā un pēc tam arī portālā www.bauskasdzive.lv.

1. Vai esat ziedojuši Ukrainas atbalstam karā?
2. Vai esat ziedojuši Latvijas mazturīgo atbalstam?
3. Vai krīzes situācijā valstī jāsamazina nodokļi?
4. Vai jūsu plānos ir tā saukto «Zemgales jostu» – ceļu, kas savienotu visus Zemgales reģiona novadus, Dobele–Bauska–Aizkraukle – savest kārtībā: pārbūvēt un asfaltēt posmu Vecsaule–Bārbele–Valle–Jaunjelgava?
5. Vai ir ētiski partijai par premjera amata kandidātu virzīt smagos noziegumos apsūdzētu personu?
6. Ko vēl darītu, lai Latvijas uzņēmumi un iedzīvotāji mazsāpīgāk pārdzīvotu energoresursu krīzi?
7. Kādu risinājumu redzat situācijai ar «Latvijas Gāzi»?
8. Bauskā gadus desmit tukša stāv pašvaldības iekārtota industriālā un loģistikas parka teritorija, kur gadiem gaida investorus, bet viņi nenāk. Kā piesaistīt investīcijas reģioniem? Varbūt nemaz to nevajag reģionos?
9. Kā efektīvi risinātu darbaspēka trūkuma problēmu reģionos?
10. Izglītības sistēma tik daudzkārt reformēta, ka nu jau nav ne mācību grāmatu, ne metodisko materiālu skolotājiem. Ko jūs darītu, lai izglītošana skolās nebūtu reformu drudža un streiku draudu raustīta?
11. Kāds atbalsts visvairāk vajadzīgs ģimenēm Latvijā?

1. Vai esat ziedojuši Ukrainas atbalstam karā?
   – Jā.
   
   2. Vai esat ziedojuši Latvijas mazturīgo atbalstam?
   – Jā.
   
   3. Vai krīzes situācijā valstī jāsamazina nodokļi?
   – Jā.
   
   4. Vai jūsu plānos ir tā saukto «Zemgales jostu» – ceļu, kas savienotu visus Zemgales reģiona novadus, Dobele–Bauska–Aizkraukle – savest kārtībā: pārbūvēt un asfaltēt posmu Vecsaule–Bārbele–Valle–Jaunjelgava
   – Jā.
   
   5. Vai ir ētiski partijai par premjera amata kandidātu virzīt smagos noziegumos apsūdzētu personu?
   – Jā (ja to vēlas arī Latvijas sabiedrība).
   
   6. Ko vēl darītu, lai Latvijas uzņēmumi un iedzīvotāji mazsāpīgāk pārdzīvotu energoresursu krīzi
   ZZS uzskata – iedzīvotājiem ir nepieciešams lielāks atbalsts energokrīzes pārvarēšanā, jo ar esošajiem mehānismiem nepietiks. Saeima varētu vienoties par kopīgu redzējumu attiecībā uz papildu atbalstu mājsaimniecībām un uzdot valdībai to izstrādāt, pauda parlamentārietis. Pašlaik Saeimā ZZS Zemgales apgabala līdera Viktora Valaiņa vadībā komisija sagatavo jaunu priekšlikumu, kas paredzētu, ka Saeima uzdod valdībai izstrādāt papildu atbalsta mehānismus iedzīvotājiem energoresursu cenu kāpuma segšanā.
   ZZS rosina kā kurināmo izmantot kūdru un ir par šķeldas, granulu prioritāru pieejamību tieši Latvijas siltumražotājiem un mājsaimniecībām.
   
   7. Kādu risinājumu redzat situācijai ar «Latvijas Gāzi»?
   Lai gan K. Kariņš izvēlas izvairīties no viedokļu paušanas par to, ir vai nav «Latvijas Gāze» (LG) sankcijām pakļauts uzņēmums, fakti nepārprotami liecina, ka par šo tēmu pašlaik ir nevis tikai jārunā, bet skaļi jākliedz. LG padomē, kurā atbilstoši statūtiem ir 11 locekļi, vairākums jeb seši padomes locekļi ir «Gazprom» lojāli cilvēki, kas savukārt pilnībā ļauj kontrolēt valdi, tāpēc pilnīgi visu LG īstenoto komercdarbību – kā mēs to varam arī redzēt praksē un savos maciņos.
   Nacionālās drošības likums paredz, ka ir jāizslēdz ar Krieviju saistītu personu ietekme nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās. Krievijas uzņēmumiem piederošās «Latvijas Gāzes» akcijas ir jānacionalizē.
   
   8. Bauskā gadus desmit tukša stāv pašvaldības iekārtota industriālā un loģistikas parka teritorija, kur gadiem gaida investorus, bet viņi nenāk. Kā piesaistīt investīcijas reģioniem? Varbūt nemaz to nevajag reģionos?
   Šādi organizēt darbu nevar. Aivara Lemberga vadībā (ZZS ir izvirzījusi par premjera amata kandidātu Aivaru Lembergu, jo Satversme nosaka «nevainīguma prezumpciju», Latvijā lielākais atbalsts kā premjera amata kandidātam, kā arī viņa profesionālo vadības spēju dēļ) Ventspils pašvaldībā pēdējo desmit gadu laikā ir izdevies piesaistīt miljoniem investīcijas un izveidot apstrādes rūpniecībā vairāk nekā 730 darba vietu. ZZS ir par reģionu attīstību. ZZS vadītā valdība atbalstīs perspektīvus reģionu attīstošus projektus. Ticam arī Bauskas pievilcībai un investoru interesei. Tas iespējams, īstenojot uzņēmējdarbībai un privātai iniciatīvai labvēlīgu valsts politiku.
   
   9. Kā efektīvi risinātu darbaspēka trūkuma problēmu reģionos?
   Reģionālai nodarbinātībai un darbaspēka mobilitātei ir nozīme, lai netiktu kavēta ekonomiskā izaugsme. Izskatīšanas vērti ir priekšlikumi: par darbinieku apliekamo ienākumu nav uzskatāmi darba devēja veikti maksājumi par darbinieka mājokli pilsētā (viesu nams, dienesta viesnīca, īres dzīvoklis) un transporta izdevumi nokļūšanai darbā un mājās reģionā. Īstenot programmas, kas paredz līdzfinansējuma piešķiršanu vai publisko privāto partnerību.
   
   ZZS piekrīt arī atvieglot trešo valstu darbaspēka piesaisti, jo īpaši sezonas darbiem uz laiku līdz trim mēnešiem. Samazinot nepieciešamo līdzekļu apmēru noteiktās nozarēs, ir iespējams rast pagaidu risinājumus darbaspēka trūkuma mazināšanai.
   
   10. Izglītības sistēma tik daudzkārt reformēta, ka nu jau nav ne mācību grāmatu, ne metodisko materiālu skolotājiem. Ko jūs darītu, lai izglītošana skolās nebūtu reformu drudža un streiku draudu raustīta
   – Ja par izglītības politiku atbildēs ZZS, mēs radīsim resursus pedagogu atlīdzības sistēmas izveidei, kas stimulē pedagogus sasniegt sabiedrības novērtētu rezultātu, un pakāpeniski četru gadu laikā par pilnas slodzes darbu atalgojums būs 2500 eiro pirms nodokļu nomaksas.
   Izglītības iestāde saņems papildu finansējumu par katru jaunu piesaistītu pedagogu atbilstoši viņa kvalifikācijai. Tas novērsīs pedagogu un atbalsta personāla (logopēdu, speciālās izglītības pedagogu, sociālo pedagogu, psihologu) trūkumu.
   Sākumskolas pedagogu atalgojumam jābūt atbilstoši kvalitātes pakāpei, kas nosaka pedagoga profesionalitāti.
   
   11. Kāds atbalsts visvairāk vajadzīgs ģimenēm Latvijā?
   Ģimenes veidošana un bērnu audzināšana ir patiess patriotisms un rūpes par valsti. Izmaiņas pēc 2022. gada 1. janvāra ir tikai daļa no stipri novēlota risinājuma, tāpēc esam demogrāfiskā bedrē. Vecākiem ļoti noderētu iespēja saņemt auklēm paredzēto atbalstu līdz pieciem gadiem. Nav normāli, ka valsts sniedz desmit reižu lielāku atbalstu ārpusģimenes aprūpei nekā aprūpei ģimenē. ZZS ir par atbalsta vismaz dubultošanu dabiskā ģimenē augošiem bērniem. Ar valsts granta programmām jārada lokāli atbalsta rīki atlaidēm komunālajiem pakalpojumiem, kā arī pirmā mājokļa iegādei.
   ZZS ir par nozīmīgu atbalsta politiku ģimenēm, kas dotu drošu signālu no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju reemigrācijai.

1. Vai esat ziedojuši Ukrainas atbalstam karā?
   – Jā.
   
   2. Vai esat ziedojuši Latvijas mazturīgo atbalstam?
   – Jā.
   
   3. Vai krīzes situācijā valstī jāsamazina nodokļi?
   – Jā.
   
   4. Vai jūsu plānos ir tā saukto «Zemgales jostu» – ceļu, kas savienotu visus Zemgales reģiona novadus, Dobele–Bauska–Aizkraukle – savest kārtībā: pārbūvēt un asfaltēt posmu Vecsaule–Bārbele–Valle–Jaunjelgava
   – Jā.
   
   5. Vai ir ētiski partijai par premjera amata kandidātu virzīt smagos noziegumos apsūdzētu personu
   – Nē.
   
   6. Ko vēl darītu, lai Latvijas uzņēmumi un iedzīvotāji mazsāpīgāk pārdzīvotu energoresursu krīzi?
   Jāiesaldē cenas, nosakot, ka enerģijas resursu tirgotājiem ir pienākums piegādāt Latvijai gāzi un elektrību par cenu, kas nav augstāka par cenu valstīs, kuras ir mūsu tuvākajā reģionā, – Baltijas valstīs, Polijā un Vācijā. Latvijai ir priekšrocības – gan Inčukalna gāzes krātuve, kas apgādā visu reģionu, gan Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kurā elektrības pašizmaksa ir zema. Samazināt energoresursu cenas ir svarīgi, lai cilvēki spētu samaksāt un lai Latvijas uzņēmumi būtu konkurētspējīgi. Ja apkārtējās valstīs gāze un elektrība ir lētāka nekā Latvijā, tad mēs neesam konkurētspējīgi. Pagājušajā ziemā bija dīkstāves un slēdza uzņēmumus «lokdaunu» dēļ. Nepieļausim, ka šajā ziemā ir dīkstāves un uzņēmumu slēgšana tādēļ, ka uzņēmumiem nav gāzes vai par gāzi un elektrību nav iespējams samaksāt. Tas būs mūsu valstiskais lēmums, kurš izglābs cilvēkus un uzņēmumus no bankrota.
   
   7. Kādu risinājumu redzat situācijai ar «Latvijas Gāzi»?
   Latvijai ir jānodrošina energoresursi, tajā skaitā gāze, par cenu, kas nav augstāka kā kaimiņvalstīs, lai neciestu cilvēki un uzņēmumi un varētu nodrošināt apkuri šajā ziemā par saprātīgu cenu. Šajā procesā ir nepieciešama aktīva valdības līdzdalība. Galvenajam principam ir jābūt energoresursu pieejamībai par iespējami zemāko cenu, tas ir valsts enerģētiskās drošības jautājums enerģijas deficīta apstākļos. Latvijas valdības politikai ir jāatbilst Eiropas Savienības kopējai un citu Eiropas Savienības valstu politikai, nenostādot Latviju sliktākā stāvoklī kā citas.
   
   8. Bauskā gadus desmit tukša stāv pašvaldības iekārtota industriālā un loģistikas parka teritorija, kur gadiem gaida investorus, bet viņi nenāk. Kā piesaistīt investīcijas reģioniem? Varbūt nemaz to nevajag reģionos?
   Minēsim divus piemērus, ko valdība neatbalsta. Uzņēmums «Avoti» Gulbenes novada Lizumā nodarbina 500 cilvēkus. Apgrozījums «Avotiem» ir 50 miljoni eiro gadā, lielākā daļa saražoto mēbeļu tiek eksportētas. «Avoti» ir gatavi izveidot 200 jaunas darba vietas. Uzņēmums «Pavasars» Raunā nodarbina 200 cilvēkus, apgrozījums 25 miljoni eiro, 95% saražoto koka māju tiek eksportētas uz Zviedriju. «Pavasars» ir gatavs izveidot 200 jaunas darba vietas. Šiem uzņēmumiem no valsts puses nepieciešamais atbalsts ir darbaspēka nodokļu samazināšana, lai esam konkurētspējīgi. Mājokļu būvniecība ar valsts un pašvaldības iesaistīšanos, jo nav iespējams piesaistīt strādniekus, ja viņiem nav, kur dzīvot. Ļoti svarīga ir arī energoresursu nodrošināšana par saprātīgu cenu. Šos risinājumus paredz mūsu partijas programma.
   
   9. Kā efektīvi risinātu darbaspēka trūkuma problēmu reģionos?
   Vairāku nozaru speciālisti, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda uz kopējo darbaspēka nodokļu apjomu, kas bremzē uzņēmējdarbības attīstību visos Latvijas reģionos. Kopējais darbaspēka nodokļu slogs sasniedz 73 līdz 75 centus uz katru darbiniekam izmaksāto eiro, kas ir augsts nodokļu slogs, salīdzinot pat ar Ziemeļeiropas valstīm. Augsti darbaspēka nodokļi savukārt ir šķērslis algu pieaugumam, kas ir būtiskākais motivējošais faktors speciālistam veidot ilgtermiņa attiecības ar darba devēju. Viens no mūsu prioritārajiem mērķiem – samazināt kopējo darbaspēka nodokļu slogu vismaz līdz zemākajam Baltijā, kas ļautu uzņēmējiem piedāvāt darbiniekiem konkurētspējīgāku darba samaksu un tādējādi motivēt cilvēkus nepamest reģionus un doties strādāt uz reģioniem.
   
   10. Izglītības sistēma tik daudzkārt reformēta, ka nu jau nav ne mācību grāmatu, ne metodisko materiālu skolotājiem. Ko jūs darītu, lai izglītošana skolās nebūtu reformu drudža un streiku draudu raustīta?
   – Pirmkārt, skolotājiem ir vajadzīga skaidrība un paredzamība – gan naudas, gan slodžu un attieksmes ziņā. Pirmsskolas un sākumskolas skolotāji nedrīkst būt mazāk novērtēti salīdzinājumā ar pārējiem līmeņiem, jo tieši viņi ieliek bērnos dzīves un mācīšanās prasmju pamatu. Tādējādi ceļot skolotāja profesijas prestižu un cieņu.
   Otrkārt, pedagoģijas studijām ir jābūt valsts subsidētām. Skolotājiem, kas iet strādāt skolā un turpina mācīties neklātienē, savienojot darbu ar mācībām, tām ir jābūt valsts apmaksātām. Mācību grāmatu izdošanā ir jāievēro pēctecība (izdevums Nr. 1, Nr. 2. utt.), nevis jāizgudro no jauna, jo zinātņu pamati nemainās, taču mainās konteksts.
   
   11. Kāds atbalsts visvairāk vajadzīgs ģimenēm Latvijā?
   – Ģimeņu visbūtiskākās vajadzības: 1) savs mājoklis; 2) pārmērīga nodokļu sloga mazināšana, lai secīgi mazinātos arī neadekvāti augstie rēķini; 3) kvalitatīva izglītība bērniem. Mēs piedāvājam reālu atbalstu ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādē. Jo vairāk ģimenē ir bērnu, jo lielāku atbalstu tā saņems. Mēs panāksim hipotekārā kredīta dzēšanu jaunajām ģimenēm līdz 100 000 eiro; 10% par vienu bērnu; 20% par diviem bērniem; 30% par trim bērniem; 60% par četriem bērniem; 100 % par pieciem un vairāk bērniem. Otrkārt, mēs panāksim, ka valsts noteiks cenu griestus elektroenerģijas tarifiem, apkurei un galvenajām pārtikas precēm. Mazajam biznesam noteiksim nodokli 10% un nekas vairāk. Treškārt, mēs nodrošināsim kvalitatīvu izglītību ikvienam skolēnam.

1. Vai esat ziedojuši Ukrainas atbalstam karā?
   – Jā.
   
   2. Vai esat ziedojuši Latvijas mazturīgo atbalstam?
   – Jā.
   
   3. Vai krīzes situācijā valstī jāsamazina nodokļi?
   – Jā.
   
   4. Vai jūsu plānos ir tā saukto «Zemgales jostu» – ceļu, kas savienotu visus Zemgales reģiona novadus, Dobele–Bauska–Aizkraukle – savest kārtībā: pārbūvēt un asfaltēt posmu Vecsaule–Bārbele–Valle–Jaunjelgava
   – Jā.
   
   5. Vai ir ētiski partijai par premjera amata kandidātu virzīt smagos noziegumos apsūdzētu personu
   – Nē.
   
   6. Ko vēl darītu, lai Latvijas uzņēmumi un iedzīvotāji mazsāpīgāk pārdzīvotu energoresursu krīzi?
   Ir ieviesti atbalsta instrumenti, bet pie straujā cenu kāpuma atbalsts ir nepietiekams. Lai palīdzētu mājsaimniecībām un uzņēmumiem šo laiku «pārziemot», energoresursiem jānosaka maksimālie cenu griesti. Par līdzīgu sistēmu izdevās vienoties iepriekšējā apkures sezonā, kad cenu par centralizēto siltumenerģiju un gāzi virs konkrēta cenu līmeņa sedza valsts. Pie lielajām elektroenerģijas cenu svārstībām griesti jānosaka arī elektrībai. Ja tirgus cena pārsniegtu griestus, valsts kompensētu starpību starp tirgus cenu un cenas griestiem, un galapatērētāji nesaņemtu tik lielus rēķinus.
   
   7. Kādu risinājumu redzat situācijai ar «Latvijas Gāzi»?
   Līdz ar Krievijas sākto karu Ukrainā situācija energoapgādes jomā ir neatgriezeniski mainījusies. «Latvijas Gāzei» kā pieredzējušam enerģētikas sistēmas dalībniekam tas bija jāizprot un jāsper preventīvi soļi. Ja uzņēmums vēlas turpināt darbu, tajā nepieciešamas fundamentālas izmaiņas, gan atsakoties no Krievijas ietekmes, gan pielāgojoties jaunajai tirgus situācijai, kur nākotnē neredzam Krievijas cauruļvadu gāzes klātbūtni. «Latvenergo» ir paudis gatavību nepieciešamības gadījumā pārņemt «Latvijas Gāzes» klientu portfeli, tādēļ nevajadzētu satraukties, ka varam palikt bez gāzes.
   
   8. Bauskā gadus desmit tukša stāv pašvaldības iekārtota industriālā un loģistikas parka teritorija, kur gadiem gaida investorus, bet viņi nenāk. Kā piesaistīt investīcijas reģioniem? Varbūt nemaz to nevajag reģionos?
   Interese par Latvijas reģioniem no investoriem ir gana liela, un ir virkne labu piemēru tepat Tukumā, Jelgavā un Dobelē, kur tiek attīstītas jaunas ražotnes. Būtu jāiesaista Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kuras uzdevums ir meklēt un piesaistīt investorus, – viņi var palīdzēt rast risinājumu teritorijas attīstīšanai. Kā papildu «burkāns» investoru piesaistei varētu kalpot jaunais struktūrfondu perioda finansējums mazo industriālo parku attīstībai. Bauska atrodas izdevīgā vietā, kuru šķērso lielas intensitātes transporta mezgli,– šeit uzņēmējdarbībai ir milzīgs potenciāls.
   
   9. Kā efektīvi risinātu darbaspēka trūkuma problēmu reģionos?
   Deviņdesmitajos gados cilvēki pameta reģionus, lai pārvāktos uz Rīgu, jo trūka darba vietu, turpretī pašlaik ģimenes vēlas pārcelties uz reģioniem, taču trūkst mājokļu un vietu bērnudārzos, bieži – arī kvalitatīvu ceļu.
   Nākamgad darbu sāks Ekonomikas ministrijas īres mājokļu būvniecības programma – tiks uzbūvēti līdz 1000 jauni dzīvokļi. Tāpat viens no mūsu mērķiem 14. Saeimā ir izveidot programmu, lai ģimenes reģionos tiktu pie privātmājas: pašvaldība uz savas zemes uzceltu kvalitatīvas mājas, ko ģimenes varētu nomāt. Pēc gadiem ģimene mājas varētu izpirkt, un veiktā nomas maksa kalpotu kā daļēja apmaksa.
   
   10. Izglītības sistēma tik daudzkārt reformēta, ka nu jau nav ne mācību grāmatu, ne metodisko materiālu skolotājiem. Ko jūs darītu, lai izglītošana skolās nebūtu reformu drudža un streiku draudu raustīta?
   Prioritāri valdībai jāvienojas par budžeta līdzekļu pārdali tādā pašā steidzamībā, kā tas notika attiecībā uz aizsardzības prioritātēm. Otrkārt, ministram ir jābūt ar reālu vadītāja pieredzi, nevis speciālistam vai pedagogam. Viņam jāstrādā kopā ar savu ministriju un jāstiprina tā, nevis jādegradē un jānovājina. Pārmaiņas iznes nevis ministri, bet gan izpildvara. Nacionālā apvienība piedāvā nozares pārvaldības modeli, kurā iesaistītās puses strādā komandā. Tikai stipra ministrija ar profesionālu vadītāju var nodrošināt, ka nozarē atkal sāks valdīt kārtība un haosu nomainīs sistēmiska pieeja.
   
   11. Kāds atbalsts visvairāk vajadzīgs ģimenēm Latvijā?
   – Viena no lielākajām problēmām ir vietu trūkums bērnudārzos.
   Nacionālā apvienība sākusi darbu pie Ģimenes pirmsskolas reformas, kas paredz vecākam izvēles iespējas bērna pieskatīšanai, tostarp vecāks varētu turpināt pats pieskatīt bērnu un saņemt pašvaldības līdzfinansējumu. Tāpat strādāsim pie mājokļu pieejamības, stiprinot esošās mājokļu programmas un ieviešot jaunu programmu – nomu ar izpirkumu ekonomiskā tipa privātmājai uz pašvaldības zemes. Visbeidzot – veidosim plašu atbalsta kompleksu jaunajiem vecākiem – sociālās stipendijas, studiju kredīta dzēšana, lielāks bērnu kopšanas pabalsts.