ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Pirms 14. Saeimas vēlēšanām mūsu laikraksts uzrunāja 12 partijas un to apvienības, kuru sarakstos Zemgales apgabalā iekļauti kandidāti, kas par savu dzīvesvietu norādījuši Bauskas novadu. Šiem politiskajiem spēkiem «Bauskas Dzīve» nosūtīja jautājumus, kuri svarīgi novada iedzīvotājiem, lai palīdzētu pilsoņiem un mūsu laikraksta lasītājiem 1. oktobrī izdarīt izvēli.
Atbildes sniedz partija, tā parādot savu attieksmi un pārliecību. Uz pirmajiem pieciem jautājumiem jāatbild ar «jā» vai «nē», nākamajos sešos laikraksts aicināja sniegt konkrētu skatījumu, cenšoties iekļauties 600 rakstu zīmju robežās.
Daudzi no elektorāta pašlaik ir apmulsuši un neziņā, sarunās aizvien biežāk ieskanas: «Par ko lai balso?! Nu iesakiet man kaut ko!» Ko ieteikt? Tik to, ka nav un nebūs ideālas partijas, ne ideāla saraksta, tāpat kā nav ideālu cilvēku. Ja kāds sarakstā šķiet netīkams, to iespējams izsvītrot. Bet, par kuru sarakstu balsot, – varbūt palīdzēs izšķirties kādas no šodien «Bauskas Dzīvē» sniegtajām partiju atbildēm.
Pirmo triju partiju atbildes publicējām 16. septembra laikrakstā, nākamo trīs – 20. septembra laikrakstā, pārējo partiju komentārus meklējiet «Bauskas Dzīvē» piektdien, 23. septembrī, un pēc tam arī portālā www.bauskadzive.lv.
- Vai esat ziedojuši Ukrainas atbalstam karā?
- Vai esat ziedojuši Latvijas mazturīgo atbalstam?
- Vai krīzes situācijā valstī jāsamazina nodokļi?
- Vai jūsu plānos ir tā saukto «Zemgales jostu» – ceļu, kas savienotu visus Zemgales reģiona novadus, Dobele–Bauska–Aizkraukle – savest kārtībā: pārbūvēt un asfaltēt posmu Vecsaule–Bārbele–Valle–Jaunjelgava?
- Vai ir ētiski partijai par premjera amata kandidātu virzīt smagos noziegumos apsūdzētu personu?
- Ko vēl darītu, lai Latvijas uzņēmumi un iedzīvotāji mazsāpīgāk pārdzīvotu energoresursu krīzi?
- Kādu risinājumu redzat situācijai ar «Latvijas Gāzi»?
- Bauskā gadus desmit tukša stāv pašvaldības iekārtota industriālā un loģistikas parka teritorija, kur gadiem gaida investorus, bet viņi nenāk. Kā piesaistīt investīcijas reģioniem? Varbūt nemaz to nevajag reģionos?
- Kā efektīvi risinātu darbaspēka trūkuma problēmu reģionos?
- Izglītības sistēma tik daudzkārt reformēta, ka nu jau nav ne mācību grāmatu, ne metodisko materiālu skolotājiem. Ko jūs darītu, lai izglītošana skolās nebūtu reformu drudža un streiku draudu raustīta?
- Kāds atbalsts visvairāk vajadzīgs ģimenēm Latvijā?
Partijas «Konservatīvie» atbildes:
- Vai esat ziedojuši Ukrainas atbalstam karā?
– Jā.
2. Vai esat ziedojuši Latvijas mazturīgo atbalstam?
– Jā.
3. Vai krīzes situācijā valstī jāsamazina nodokļi?
– Jā.
4. Vai jūsu plānos ir tā saukto «Zemgales jostu» – ceļu, kas savienotu visus Zemgales reģiona novadus, Dobele–Bauska–Aizkraukle – savest kārtībā: pārbūvēt un asfaltēt posmu Vecsaule–Bārbele–Valle–Jaunjelgava
– Jā.
5. Vai ir ētiski partijai par premjera amata kandidātu virzīt smagos noziegumos apsūdzētu personu?
– Nē.
6. Ko vēl darītu, lai Latvijas uzņēmumi un iedzīvotāji mazsāpīgāk pārdzīvotu energoresursu krīzi?
– Kamēr notiek tieša savienojuma ar Skandināvijas elektroapgādes tīklu un LNG termināļa būvniecība, tikmēr valsts sniedz finansiālu atbalstu energoresursu apmaksai un garantē, ka energoresursu parāds nedrīkst būt par iemeslu atslēgt siltuma un elektrības vai gāzes piegādi mājsaimniecībai. «Latvenergo» peļņa ir jānovirza, lai radītu no Krievijas neatkarīgu enerģētikas nozari. Ņemot vērā, ka energoresursu alternatīvu piegāžu neesamība ir valsts neizdarība vismaz pēdējo desmit gadu garumā, valstij ir jāsniedz maksimāls atbalsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
7. Kādu risinājumu redzat situācijai ar «Latvijas Gāzi»?
– Situācija ir jāsauc īstajos vārdos, mums ir liela mēroga krīzes situācija, un jārīkojas atbilstoši. Mēs zinām, ka arī lielu daļu elektroenerģijas ražo, izmantojot gāzi, un aukstas ziemas gadījumā Latvija paliek bīstami atkarīga no Klaipēdas LNG termināļa. Un uzņēmums «Latvijas Gāze» darbojas Krievijas agresora interesēs. Mums jābūt gataviem konfiscēt Inčukalna krātuvē esošo gāzi Latvijas vajadzībām. Vienlaicīgi likvidējot Krievijas ietekmi gāzes infrastruktūras uzņēmumā «GASO». Tad varam gaidīt gāzes cenu būtisku samazinājumu jau ziemas otrā pusē.
8. Bauskā gadus desmit tukša stāv pašvaldības iekārtota industriālā un loģistikas parka teritorija, kur gadiem gaida investorus, bet viņi nenāk. Kā piesaistīt investīcijas reģioniem? Varbūt nemaz to nevajag reģionos?
– Investoru interesē trīs galvenie faktori: sasniedzamība, cilvēkresursu pieejamība, infrastruktūras kvalitāte. Bauska atrodas netālu no Rīgas un tieši blakus galvenajam tranzīta ceļam uz citām ES valstīm. Viens no būtiskākajiem aspektiem cilvēkresursu pieejamībā ir mūsdienu prasībām atbilstošu mājokļu pieejamība. Tieši tāpēc «Konservatīvie» kā vienu no savas programmas mērķiem ir izvirzījuši «50 000 jauni mājokļi Rīgā un reģionos». Infrastruktūras kvalitātei svarīga ir pašvaldības ieinteresētība. Valsts atbalsts ir bijis un būs pieejams, paliek jautājums par Bauskas pašvaldības ieinteresētību.
9. Kā efektīvi risinātu darbaspēka trūkuma problēmu reģionos?
– Primāri risinot jau atbildē uz iepriekšējo jautājumu minētās problēmas. Cilvēkiem ir svarīgi dzīvot sakārtotā vidē – ar sakārtotiem ceļiem, kvalitatīvi atjaunotos vai no jauna izbūvētos mājokļos. Attiecībā uz ceļu sakārtošanu pēdējos trīs gados satiksmes ministrs ir paveicis ievērojamu darbu. Sakārtoti vairāk nekā 3180 km ceļu, taču darbs ir jāturpina. Diemžēl problēmas ceļu nozarē pie iepriekšējām valdībām bija ielaistas pārāk dziļi.
10. Izglītības sistēma tik daudzkārt reformēta, ka nu jau nav ne mācību grāmatu, ne metodisko materiālu skolotājiem. Ko jūs darītu, lai izglītošana skolās nebūtu reformu drudža un streiku draudu raustīta?
– Ministre Anita Muižniece kā vienu no galvenajām prioritātēm ir minējusi to, ka ir jādod laiks līdz šim notikušajām reformām parādīt savus augļus. Ministre panākusi ievērojamu pedagogu algu pieaugumu un 2023. gadam izdevies izcīnīt lielāko algu pieaugumu vēsturē, minimālo algu likmi palielinot līdz
1200 eiro jeb par 30%. Kopumā skolotāju algām un mācību materiāliem nākamajā gadā plānots papildus novirzīt gandrīz 60 miljonus eiro. Tiks piešķirti 3,7 miljoni eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai risinātu mācību materiālu trūkumu. Šī nauda būs paredzēta digitālo platformu abonēšanai no 2022./2023. mācību gadam.
11. Kāds atbalsts visvairāk vajadzīgs ģimenēm Latvijā?
– Atbalsts šajā ziemā – tas pašlaik ir primārais. Bet arī valsts ģimenes pabalstu dubultošana un infrastruktūras – ceļu, mājokļu, veselības un izglītības sistēmas – sakārtošana. Visi šie darbi prasa lielas investīcijas, kuras nekad neradīsies, ja valstī pie varas atgriezīsies un atkal saimniekos ar oligarhiem un korumpantiem saistīti spēki. Tieši tāpēc «Konservatīvo» klātbūtne Saeimā Latvijas nākotnei ir tik izšķiroša – pārējās partijas ir gatavas tirgoties ar visiem, ko pierādīja arī Nacionālās apvienības un ZZS jeb A. Lemberga koalīcijas izveide Ventspilī pirms gada.
Partijas«Attīstībai/Par!» atbildes:
- Vai esat ziedojuši Ukrainas atbalstam karā?
– Jā.
2. Vai esat ziedojuši Latvijas mazturīgo atbalstam?
– Jā.
3. Vai krīzes situācijā valstī jāsamazina nodokļi?
– Jā.
4. Vai jūsu plānos ir tā saukto «Zemgales jostu» – ceļu, kas savienotu visus Zemgales reģiona novadus, Dobele–Bauska–Aizkraukle – savest kārtībā: pārbūvēt un asfaltēt posmu Vecsaule–Bārbele–Valle–Jaunjelgava
– Jā.
5. Vai ir ētiski partijai par premjera amata kandidātu virzīt smagos noziegumos apsūdzētu personu?
– Nē.
6. Ko vēl darītu, lai Latvijas uzņēmumi un iedzīvotāji mazsāpīgāk pārdzīvotu energoresursu krīzi?
– Uz laiku atbalstītu regulētas cenas energoresursiem. Šāds piedāvājums top arī Eiropas komisijā, bet mums nav jāgaida, kamēr to izdarīs pirmais kāds cits. Valdība dos garantijas, lai uzņēmēji, kas eksportē, varētu saņemt aizdevumus apgrozāmajiem līdzekļiem.
Iedzīvotājiem šajā laikā, kamēr cenas ir tik augstas, jāpalīdz ar dažāda veida atbalstu rēķinu samazināšanai. Valdības uzdevums ir jebkuru atbalstu krīzes laikā sniegt pēc iespējas precīzāk – proti, tām iedzīvotāju grupām, kam tas ir primāri nepieciešams. Identificēsim šos cilvēkus, lai viņi saņemtu palīdzību.
7. Kādu risinājumu redzat situācijai ar «Latvijas Gāzi»?
– Latvijas gāzes rezerves nedrīkst tikt uzticētas Krievijas meitasuzņēmumam. Uzskatām, ka Latvijas valstij bija jāpārņem kontrole pār Latvijas gāzi vēl pavasarī.
8. Bauskā gadus desmit tukša stāv pašvaldības iekārtota industriālā un loģistikas parka teritorija, kur gadiem gaida investorus, bet viņi nenāk. Kā piesaistīt investīcijas reģioniem? Varbūt nemaz to nevajag reģionos?
– Reģionos ir nepieciešams piesaistīt investorus un veicināt to statēģisko attīstību. Valstij jānodrošina apstākļi, lai investoriem un uzņēmējiem būtu maksimāli ērti strādāt un ražošanas izmaksas tirgū būtu konkurētspējīgas. Darbaspēka nodokļi jāpielīdzina kaimiņvalstīm, jāpalīdz ar kvalificētu ekspertu piesaisti dažādu projektu izstrādei un īstenošanai. Jāveicina VARAM programas par dzīvojamā fonda palielināšanu reģionos. Jānodrošina, lai no ražotnēm attīstītu piegāžu ķēžu infrastruktūru – ceļi, vilciens, ostas, lidostas.
9. Kā efektīvi risinātu darbaspēka trūkuma problēmu reģionos?
– VARAM izstrādātā Mājokļu programma palīdzēs nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus dzīvokļus reģionos, kas ir viens no priekšnoteikumiem, lai veicinātu iedzīvotāju pieplūdumu. Koncentrēsim profesionālās izglītības iestādes, veidojot nacionālos un reģionālos centrus ar vairākām izglītības programmu realizācijas vietām.
10. Izglītības sistēma tik daudzkārt reformēta, ka nu jau nav ne mācību grāmatu, ne metodisko materiālu skolotājiem. Ko jūs darītu, lai izglītošana skolās nebūtu reformu drudža un streiku draudu raustīta?
– Skolotājiem ir jāsaņem adekvāts atalgojums. Covid laikā, nācās pilnībā mainīt mācību paradumus un nekāda reforma netika veikta. Ir jābūt skaidrai stratēģijai, kā panākt, lai skolās netrūktu skolotāju – nodrošinot tiem pienācīgu algu un darba apstākļus, lai jebkurā Latvijas novada un pilsētas skolā varētu iegūt pienācīga līmeņa izglītību. Vienlaikus katrs bērns un skolotājs tiek nodrošināts ar savu darba rīku – datoru.
11. Kāds atbalsts visvairāk vajadzīgs ģimenēm Latvijā?
– Šajā ziemā svarīgākais būs atbalsts rēķinu apmaksai. «Attīstībai/Par!» ir cīnījušies par to, lai atbalstu saņemtu visi, kam tas nepieciešams. Pēc mūsu uzstājīgiem ierosinājumiem, panācām, ka pensiju indeksācija notika 2 mēnešus ātrāk, tika izveidoti dažādi atbalsta mehānismi apkures rēķinu apmaksai. Panācām, ka atbalstu saņems arī tie, kas apkurina mājokli ar malku.
Partijas «Jaunā Vienotība» atbildes:
- Vai esat ziedojuši Ukrainas atbalstam karā?
– Jā.
2. Vai esat ziedojuši Latvijas mazturīgo atbalstam?
– Jā.
3. Vai krīzes situācijā valstī jāsamazina nodokļi?
– Nē..
4. Vai jūsu plānos ir tā saukto «Zemgales jostu» – ceļu, kas savienotu visus Zemgales reģiona novadus, Dobele–Bauska–Aizkraukle – savest kārtībā: pārbūvēt un asfaltēt posmu Vecsaule–Bārbele–Valle–Jaunjelgava
– Jā.
5. Vai ir ētiski partijai par premjera amata kandidātu virzīt smagos noziegumos apsūdzētu personu?
– Nē.
6. Ko vēl darītu, lai Latvijas uzņēmumi un iedzīvotāji mazsāpīgāk pārdzīvotu energoresursu krīzi?
– Krīzes laikā valstij ir jāveido atbalsta programmas iedzīvotājiem.
7. Kādu risinājumu redzat situācijai ar «Latvijas Gāzi»?
– Dabasgāzes apkures sezonā Latvijas iedzīvotāju vajadzībām pietiks. Valdība to ir nodrošinājusi un strādā, lai gāzes pietiek arī uzņēmējiem. «Latvijas Gāze» pienākums ir apgādāt ar gāzi mājsaimniecības. Ja uzņēmums to nepildīs, gāzes piegādi nodrošinās «Latvenergo» sadarbībā ar «Conexus Baltic Grid». «Latvenergo» valdības uzdevumā ir iegādājies sašķidrinātās dabasgāzes rezerves un turpina pirkt dabasgāzi. Valsts uzņēmums «Conexus Baltic Grid» apliecina, ka Inčukalnā uz Latvijas vārda glabā vairāk gāzes, nekā mājsaimniecībām nepieciešams. Valdība ir rezervējusi konkrētu apjomu, lai dabasgāzes pietiktu apkures sezonai.
8. Bauskā gadus desmit tukša stāv pašvaldības iekārtota industriālā un loģistikas parka teritorija, kur gadiem gaida investorus, bet viņi nenāk. Kā piesaistīt investīcijas reģioniem? Varbūt nemaz to nevajag reģionos?
– Vajag. Lai piesaistītu investīcijas, nepieciešama sadarbība pašvaldībai ar valdību. Pašvaldībai jānodrošina kvalificēts darbaspēks un infrastruktūra. Ekonomikas ministrijas paspārnē darbojas investīciju programmas, LIAA piedāvā instrumentus un pieredzes apmaiņas braucienus. Tie jāizmanto ar pašvaldību atbalstu. Investīciju piesaiste caur LIAA notiek, pirms nedēļas Bauskā bija ieradies norvēģu investors. Industriālais parks būvēts par ES līdzekļiem, tam ir noteikti rezultāti, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam. Ja parks stāv tukšs, tās var būt sekas tam, ka iepriekš nav izvērtēts investīciju apjoms un potenciālie investori.
9. Kā efektīvi risinātu darbaspēka trūkuma problēmu reģionos?
– Par kvalificētu darbaspēku ir jācīnās ar sadzīves, izglītības, veselības un kultūras piedāvājumu – mājoklis, bērnudārzs, skola, zobārsts, patīkama dzīves vide, kultūras un sportošanas iespējas. Jādomā par inovatīviem veidiem, kā piesaistīt cilvēkus. Dažās pašvaldībās maksā studiju stipendijas jaunajiem ārstiem ar domu, ka viņi atgriezīsies novadā. Katram politiķim ir jābūt arī kā gādīgam saimniekam, kurš redz situāciju novadā un piedāvā risinājumus. Valdība šobrīd piedāvā programmas mājokļu jautājuma risināšanai, pieejami aizdevumi pašvaldībām skolu remontiem, fondu līdzekļi dzīves vides uzlabošanai.
10. Izglītības sistēma tik daudzkārt reformēta, ka nu jau nav ne mācību grāmatu, ne metodisko materiālu skolotājiem. Ko jūs darītu, lai izglītošana skolās nebūtu reformu drudža un streiku draudu raustīta?
– Izglītības sistēmai ir nemitīgi jāmainās, ņemot vērā pasaules attīstību. Vajadzīgi kvalitatīvi mācību materiāli, skolotājiem ir jāsaņem cienīgs atalgojums. Pēc spraigām pārrunām ar arodbiedrību esam panākuši vienošanos par slodzes sabalansētību un atalgojuma palielināšanu – papildu finansējumu
60 miljonus eiro jeb 11-12% pedagogu darba samaksas pieaugumam 2023. un 2024. gadā. Algas palielinājums aptver gan vispārējās, gan pirmsskolas izglītības, gan profesionālās un interešu izglītības pedagogus. No jaunā mācību gada pedagogi pāries uz 36 stundu darba nedēļu, zemākais atalgojums par likmi būs 1080 eiro. Pirmsskolas pedagogiem alga pieaugs par 100 eiro līdz 1070 eiro.
11. Kāds atbalsts visvairāk vajadzīgs ģimenēm Latvijā?
– Jānodrošina pakalpojumi ģimenēm – katram bērnam vieta bērnudārzā tuvu mājām, aukļu pakalpojums, pieejama veselības aprūpe. Svarīgi, lai visur Latvijā ir pieejama kvalitatīva izglītība. Būtu nepieciešams īpašs atbalsts viena vecāka ģimenēm. Pēdējos gados valdība daudz darījusi, lai atbalstītu ģimenes. No šī gada ir palielināts ģimenes valsts pabalsts. To īpaši jūt ģimenes, kurās ir trīs un vairāk bērni. Ieviesta stipendija «Studētgods» 160 eiro 10 mēnešus bērniem no daudzbērnu ģimenēm. Pabalsti jāpapildina ar pakalpojumiem, lai vecākiem nodrošinātu ikdienas atbalstu bērnu aprūpē.
Reklāma