«Bauskas Dzīve» izzina partiju uzskatus 11 jautājumos

Pirms 14. Saeimas vēlēšanām mūsu laikraksts uzrunāja 12 partijas un to apvienības, kuru sarakstos Zemgales apgabalā iekļauti kandidāti, kas par savu dzīvesvietu norādījuši Bauskas novadu. Šiem politiskajiem spēkiem «Bauskas Dzīve» nosūtīja jautājumus, kuri svarīgi novada iedzīvotājiem, lai palīdzētu pilsoņiem un mūsu laikraksta lasītājiem 1. oktobrī izdarīt izvēli.

Atbildes sniedz partija, tā parādot savu attieksmi un pārliecību. Uz pirmajiem pieciem jautājumiem jāatbild ar «jā» vai «nē», nākamajos sešos laikraksts aicināja sniegt konkrētu skatījumu, cenšoties iekļauties 600 rakstu zīmju robežās.

Daudzi no elektorāta pašlaik ir apmulsuši un neziņā, sarunās aizvien biežāk ieskanas: «Par ko lai balso?! Nu iesakiet man kaut ko!» Ko ieteikt? Tik to, ka nav un nebūs ideālas partijas, ne ideāla saraksta, tāpat kā nav ideālu cilvēku. Ja kāds sarakstā šķiet netīkams, to iespējams izsvītrot.

Taču, par kuru sarakstu balsot, – varbūt palīdzēs izšķirties kādas no šodien «Bauskas Dzīvē» sniegtajām partiju atbildēm.

Sešu partiju atbildes publicējām jau 16. un 20. septembra laikrakstā. Šīs publicētās ir pēdējās divas atbildes, ko laikraksts saņēmis no 14. Saeimas vēlēšanām pieteiktajām partijām. Par pārējo partiju atsaucību un gatavību sadarboties vēlētāji var spriest paši, jo tās savas atbildes uz «Bauskas Dzīves»
jautājumiem nav iesniegušas.

Partijas «Progresīvie» atbildes

1. Vai esat ziedojuši Ukrainas atbalstam karā?
   – Jā (partijas biedri kā privātpersonas).
   
2. Vai esat ziedojuši Latvijas mazturīgo atbalstam?
   – Jā (partijas biedri kā privātpersonas).
   
3. Vai krīzes situācijā valstī jāsamazina nodokļi?
   – Jā.
   
4. Vai jūsu plānos ir tā saukto «Zemgales jostu» – ceļu, kas savienotu visus Zemgales reģiona novadus, Dobele–Bauska–Aizkraukle – savest kārtībā: pārbūvēt un asfaltēt posmu Vecsaule–Bārbele–Valle–Jaunjelgava?
   – Nevar atbildēt.
   
5. Vai ir ētiski partijai par premjera amata kandidātu virzīt smagos noziegumos apsūdzētu personu?
   – Nē.
   
6. Ko vēl darītu, lai Latvijas uzņēmumi un iedzīvotāji mazsāpīgāk pārdzīvotu energoresursu krīzi?
   – Partija «Progresīvie» paredz plašu atbalstu iedzīvotājiem, īpaši mazāk turīgajiem. Esošā valdība paredz kompensēt 50% patēriņam virs 500 kWh, atbalstot tikai lielākos patērētājus, bet ne energotaupību. «Progresīvie» piedāvā patēriņam līdz 175 kWh noteikt pagājušā gada vidējo tarifu, bet ar aktuālo tarifu aprēķināt maksu par patēriņu virs 175 kWh. Paredzam kompensācijas iedzīvotājiem par dažādiem apkures veidiem – gāzei, malkai, kā arī algām celt neapliekamo minimumu, samazināt PVN vietējai pārtikai un 0% PVN koksnes kurināmajam. Krīzi padziļina pagātnes neizdarība, par maz ieguldot energoneatkarībā un energoefektivitātes pasākumos. Šie ieguldījumi ir neatliekami.
   
7. Kādu risinājumu redzat situācijai ar «Latvijas Gāzi»?
   – «Latvijas Gāzei» kopš privatizācijas deviņdesmitajos gados bija paredzētas monopoltiesības līdz 2017. gadam, bet pēc tam maz ir darīts, lai praktiski pārtrauktu «Latvijas Gāzes» monopolu. Jāpaplašina konkurence gāzes piegādēs mājsaimniecībām, ilgtermiņā valdībai jāatbalsta mājsaimniecību pāreja uz atjaunīgiem enerģijas avotiem.
   
8. Bauskā gadus desmit tukša stāv pašvaldības iekārtota industriālā un loģistikas parka teritorija, kur gadiem gaida investorus, bet viņi nenāk. Kā piesaistīt investīcijas reģioniem? Varbūt nemaz to nevajag reģionos?
   – Reģioniem ir svarīga ekonomiskā attīstība, tātad investīcijas. Savukārt investoriem ir nozīmīgi, lai reģionā būtu pieejamas kvalificētas darbarokas, labi attīstīta infrastruktūra, ceļi. Lai to sasniegtu, valstij jāiegulda transporta attīstībā, bet reģioniem jāiegulda izglītībā, medicīnas pieejamībā, mājokļu programmās, lai jaunās ģimenes – kvalificēto darbaroku īpašnieki – tur vēlētos dzīvot un viņu bērni iegūtu labu izglītību un kvalifikāciju. Jaunuzņēmumi, kas bieži ir investīciju vēstneši, sūdzas par birokrātijas slodzi, tā arī nopietni jāmazina.
   
9. Kā efektīvi risinātu darbaspēka trūkuma problēmu reģionos?
   – Veidojas pretruna: no vienas puses, valstī trūkst darbaroku, bet pēc iepriekšējās krīzes emigrēja vairāk nekā 200 000 cilvēku. Arī tagad dažas grupas – ukraiņu bēgļi, jaunieši, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem – nevar atrast darbu. Mums ir akūts mājokļu trūkums, kas saasinājies, uzņemot ukraiņu bēgļus. «Progresīvie» piedāvā jaunu Nacionālo mājokļu fondu, kas darbotos pēc daudzu Eiropas valstu piemēra, ieguldot jaunu ēku būvniecībā, agrāk celto renovācijā un nodrošinot zemu cenu īres mājokļus. Paredzam darba vietu palielināšanu jauniešiem, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, nepilna laika slodzes un attālinātā darba piedāvājumu, kas būtu izdevīgi arī darba devējiem.
   
10. Izglītības sistēma tik daudzkārt reformēta, ka nu jau nav ne mācību grāmatu, ne metodisko materiālu skolotājiem. Ko jūs darītu, lai izglītošana skolās nebūtu reformu drudža un streiku draudu raustīta?
    – Pasaule mainās, un tai līdzi jāmainās arī izglītības sistēmai, tāpēc reformas ir neizbēgamas. Tomēr reformu gaitā valstij ir jāiegulda pedagogu apmācībā, metodisko materiālu izstrādē, jāuzlabo skolu dialogs ar vecākiem, agrāko «latviešu» un «mazākumtautību» skolu un skolotāju sadarbība. Pašlaik reformās nesamērīgi liels ieguldījums tiek gaidīts no pašvaldībām, skolām, vecākiem, kas mazina pārmaiņu efektivitāti, radot iespaidu, ka tās ir bezjēdzīgas. Reformas ir jāvada daudz rūpīgāk, jāiegulda pedagogu atalgojumā, atbalstā un slodzes sabalansēšanā, kā arī metodisko materiālu pieejamībā.
    
11. Kāds atbalsts visvairāk vajadzīgs ģimenēm Latvijā?
    – Ikviens vēlas savas mājas, darbu, kas sagādā iztiku, lai tuvumā būtu ārsts un skolotājs bērniem. Ģimenēm nepieciešamas labas darba vietas, pieejams mājoklis un veselības aprūpe, laba izglītības iestāde bērniem. «Progresīvie» paredz ieguldīt veselības pakalpojumu pieejamībā, izglītībā, kā arī veidot Nacionālo mājokļu fondu. Jaunajiem vecākiem ir svarīgas tādas darba vietas, kur var strādāt arī nepilnu laiku, sabalansējot darbu ar rūpēm par ģimeni. Iepriekšējā nodokļu reforma ļoti ierobežoja šādu darba vietu pieejamību, tāpēc vēlamies to koriģēt.
    

Partijas «Apvienība Latvijai» atbildes

1. Vai esat ziedojuši Ukrainas atbalstam karā?
   – Jā.
   
2. Vai esat ziedojuši Latvijas mazturīgo atbalstam?
   – Jā.
   
3. Vai krīzes situācijā valstī jāsamazina nodokļi?
   – Jā.
   
4. Vai jūsu plānos ir tā saukto «Zemgales jostu» – ceļu, kas savienotu visus Zemgales reģiona novadus, Dobele–Bauska–Aizkraukle – savest kārtībā: pārbūvēt un asfaltēt posmu Vecsaule–Bārbele–Valle–Jaunjelgava?
   – Jā.
   
5. Vai ir ētiski partijai par premjera amata kandidātu virzīt smagos noziegumos apsūdzētu personu?
   – Nē.
   
6. Ko vēl darītu, lai Latvijas uzņēmumi un iedzīvotāji mazsāpīgāk pārdzīvotu energoresursu krīzi?
   Noteikti un stingri ir jānosaka ierobežojumi energoresursu tarifiem, jāsamazina PVN pārtikai un citām pirmās nepieciešamības precēm, jāievieš mehānismi mežonīgajam, nemitīgajam medikamentu cenu kāpumam. Maksimāli jāoptimizē energoresursu patēriņš itin visās nozarēs un sektoros – vispirms jau valsts pārvaldē. Tieši valsts pārvaldē šajā jomā ir ļoti lielas rezerves.
   
7. Kādu risinājumu redzat situācijai ar «Latvijas Gāzi»?
   – Nepamatots un pat cinisks ir LG pēc būtības uz patērētāju rēķina gūtais vairākkārtīgais peļņas pieaugums. Tātad jostas ir jāsavelk tikai tautai?
   
8. Bauskā gadus desmit tukša stāv pašvaldības iekārtota industriālā un loģistikas parka teritorija, kur gadiem gaida investorus, bet viņi nenāk. Kā piesaistīt investīcijas reģioniem? Varbūt nemaz to nevajag reģionos?
   Te redzam piemēru gadiem īstenotai centralizācijai. Nevienai valdībai nav interesējusi reģionu attīstība. Atsevišķi reģioni ir balstījušies uz pašvaldības enerģiju un resursiem vai pietuvinātību valdošajai elitei. Ko vērts bija kāda ministra paziņojums par līdzekļu piešķiršanu «savējām» pašvaldībām?! Par Bauskas industriālo parku – ko tad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs? It kā būtu novadnieks, it kā savējais! Mūsu valsts vēlēšanu sistēma ir jāmaina – katram deputātam konkrēti vēlētāji ar personīgo atbildību viņu priekšā un atsaukšanas iespēju. Mūsu nostāja – spēcīgi reģioni ir valsts izaugsmes pamats.
   
9. Kā efektīvi risinātu darbaspēka trūkuma problēmu reģionos?
   – Šis jautājums sasaucas ar iepriekšējo. Ja būs spēcīgi reģioni ar attīstītu infrastruktūru, būs arī darbarokām stimuls nedoties prom meklēt dzīvošanai un strādāšanai labvēlīgāku vidi.
   
10. Izglītības sistēma tik daudzkārt reformēta, ka nu jau nav ne mācību grāmatu, ne metodisko materiālu skolotājiem. Ko jūs darītu, lai izglītošana skolās nebūtu reformu drudža un streiku draudu raustīta?
    – Primāri un strikti – visu reformu izbeigšana. Ir vajadzīga pašas Izglītības un zinātnes ministrijas reforma, reorganizācija un optimizācija. Nozares reformu auditā jāsaprot un jāizvērtē, kur ir pieļautas kļūdas un sistēmā radies haoss. Mūsu apvienībai pieņemams Zviedrijas izglītības modelis. Tā pamatnostādnes – sistēma, kas vērsta uz izglītojamā potenciāla attīstību, pastāvīga nepieciešamība iegūt jaunas zināšanas – ir adaptējama, ņemot vērā mūsu iespējas un apstākļus. Ļoti būtiski ir celt skolotāja prestižu, vispirms jau atbrīvojot no birokrātiskajiem žņaugiem ar dažnedažādu apkārtrakstu izpildīšanu un citām bezjēdzīgām prasībām.
    
11. Kāds atbalsts visvairāk vajadzīgs ģimenēm Latvijā?
    

– Ir jābeidz dancis ap ģimenes jēdziena apspriešanu. Tūkstošu tūkstošiem cilvēce tikai tāpēc ir pastāvējusi un attīstījusies, ka ģimeni ir veidojis tikai vīrietis un sieviete. Ja tagad ģimenes institūcijas jautājumu paceļam apspriešanas līmenī, tas liecina, ka ar mūsu sabiedrību tik tiešām kaut kas pavisam nopietni nav kārtībā. Ģimenei ir jāsajūt, ka tā nav apdraudēta. Vecā patiesība – ģimene ir valsts pamatšūniņa – joprojām ir un būs mūžīgi spēkā. Ģimenei ir jābūt drošai par nākotni. Stipra ģimene, stipra valsts, un otrādi. Dažādās sociālās atbalsta programmas un mehānismi svarīgi, bet sekundāri.