Daudz vairāk modru acu Bauskas novadā

«Bauskas Dzīve» meklē atbildi, vai, Valsts policijas reformas rezultātā izveidojot Dienvidzemgales iecirkni, Bauskas novada iedzīvotāju drošība necietīs

Lai saprastu, kā Valsts policijas (VP) reforma ietekmēs – uzlabos vai, tieši otrādi, pasliktinās – situāciju ar likumsargu pieejamību Bauskas novadā, «Bauskas Dzīve» tikās ar VP Zemgales reģiona pārvaldes Dienvidzemgales iecirkņa priekšnieci Danu Landsbergu (turpmāk – D. L.) un Dienvidzemgales iecirkņa priekšnieces vietnieku, Reaģēšanas nodaļas priekšnieku Māri Trēdi (turpmāk – M. T.).

Zemgales reģionā veikta strukturālā reforma, viens no tās mērķiem – Valsts policijas (VP) resursu racionālāka izmantošana. Vai, izveidojot vienotu Dienvidzemgales iecirkni, amatu saglabā Bauskas un Jelgavas iecirkņa vadība, kā arī vietējie nodaļu vadītāji? Kādā veidā tiek samazināts administratīvais aparāts, un kā šis process notiek?
– 2022. gada 1. decembrī Valsts policija, veicot strukturālas reformas, Zemgales reģiona pārvaldē (ZRP) izveidoja Dienvidzemgales iecirkni. Iepriekšējais Bauskas iecirkņa priekšnieks Aivis Leitāns tagad ir Dienvidzemgales iecirkņa priekšnieka vietnieks. Jelgavas iecirkņa iepriekšējā vadība strukturālo reformu gaitā ir gan mainījusi dienesta vietu, gan savus dienesta pienākumus pilda citā Dienvidzemgales iecirkņa struktūrvienībā. Ir notikusi administratīvā aparāta samazināšana, proti, līdz reformas īstenošanai VP Zemgales reģiona pārvaldē bija seši iecirkņi, katrā no tiem trīs vadītāji – iecirkņa priekšnieks, Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks un Kārtības policijas nodaļas priekšnieks. Pašlaik tie ir apvieno-ti, izveidojot trīs jaunus – Dienvidzemgales, Austrumzemgales un Rietumzemgales – iecirkņus. Katrā ir iecirkņa priekšnieks, Izmeklēšanas nodaļas priekšnieks, kas pašlaik ir Aivis Leitāns, un Reaģēšanas nodaļas priekšnieks.

Pastāstiet, lūdzu, vairāk par Reaģēšanas nodaļu! Ko tā dara?
– Reaģēšanas nodaļas amatpersonas savus dienesta pienākumus veic VP ZRP Dienvidzemgales iecirkņa apkalpojamajā teritorijā, dodoties uz notikumiem, tāpat pēc nepieciešamības var tikt norīkotas uz citu VP ZRP apkalpojamo teritoriju. Reaģēšanas nodaļai Dienvidzemgales iecirknī ir pavisam desmit grupas, pēc struktūras katrā grupā ir 13 amata vietas, kur katrā grupā viens ir galvenais inspektors. Bauskā darbojas 6., 7., 8. un 9. grupa. Reaģēšanas nodaļas amatpersonas ir tās, kas ierodas notikuma vietā, pieņem iesniegumus, aptaujā iedzīvotājus, veic visas sākotnējās un kriminālprocesuālās darbības. Katrā no grupām ir amatpersonas, kas spēj sākt administratīvā pārkāpuma procesu un kriminālprocesu. Grupas labi tiek galā ar saviem pienākumiem. Lietu izmeklēšanas kvalitāte nemainās. Tieši otrādi – viss notiek operatīvāk, piemēram, iepriekš, ja bija ceļu satiksmes negadījums ar letālām sekām, tad secīgi ieradās satiksmes uzraudzības darbinieki, tad Kriminālpolicijas darbinieki, turpretī pašlaik notikuma vietā ierodas darbinieki, kuri ir kompetenti gan ceļu satiksmē, gan procesuālo darbību veikšanā. Darbinieki, kas veic tā sauktā reaģējošā policista pienākumus, ir tie paši, kuri līdz restrukturizācijai strādāja gan Kārtības policijas nodaļā, gan Kriminālpolicijas nodaļā, tāpat šos pienākumus veic arī līdzšinējie VP ZRP Kārtības policijas biroja darbinieki. Iecirknī darbojas Izmeklēšanas nodaļa, Reaģēšanas nodaļa un Prevencijas grupa, kuru vada Ilva Buka. Pašlaik Bauskas novadā ir daudz vairāk modru acu – ir dienas, kad novadā dežurē divas trīs Valsts policijas ekipāžas. Ja visi šeit aizņemti izsaukumos, palīgā var atbraukt kolēģi no Jelgavas.

Cik ilgi jūs strādājat Valsts policijā? Kādi izaicinājumi ir ikdienā?
D. L.: – Iekšlietu ministrijas struktūrās dienesta pienākumus pildu kopš 2004. gada. Darbs policijā ir izaicinājumu pilns, ļoti prasīgs un atbildīgs. Nevar nosaukt vienu konkrētu izaicinājumu, jo katra diena ir ar kādu pārbaudījumu vai risināmu jautājumu, kas prasa zināmu izaicinājumu. Savu darbu vienmēr esmu darījusi ar augstu atbildības izjūtu neatkarīgi no sarežģītības vai grūtības pakāpes. Dzīvoju Jelgavas novadā. Iepriekš biju Valsts policijas Dobeles iecirkņa priekšniece, savukārt Māris bija Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks. Man Bauska nav sveša, diezgan bieži Bauskā apmeklēju dažādus kultūras un izklaides pasākumus. Nav tā, ka Bauska un novads apvienošanas dēļ palicis novārtā, visa Dienvidzemgales iecirkņa teritorija ir vienlīdz svarīga. Pildot Dienvid-zemgales iecirkņa priekšnieces pienākumus, strādāju gan Jelgavā, gan Bauskā. Pati Bauskā esmu vismaz divas reizes nedēļā. Esmu pieejama arī iedzīvotājiem. Taupot resursus, ar Māri ceļu uz Bausku mērojam kopā, tāpat ceļā risinām dažādus darba jautājumus. Regulāri ar kolēģiem sazināmies, izmantojot arī dažādas saziņas platformas.
M. T.: – Pašlaik iepazīstu gan Bauskas novadu un tā iedzīvotājus, gan iecirkņa darbiniekus. Savus dienesta pienākumus veicu jau 22 gadus.

Cik vakanču pašlaik ir Dienvidzemgales iecirknī? Vai policistiem tiek piedāvātas mācības, lai spētu darboties jaunajā situācijā un reaģēt uz vietas profesionāli un ātri?
D. L.: – Dienvidzemgales iecirknī pašlaik ir ap 30% vakanču. Valsts policijā vienmēr ir notikusi policijas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana, policijas darbiniekiem dodoties uz dažādām apmācībām. Ņemot vērā, ka saistībā ar restrukturizāciju nav notikušas krasas pārmaiņas, varu apliecināt, ka jebkurš policijas darbinieks pilda savus dienesta pienākumus tāpat kā līdz strukturālajai reformai. Izmaiņas ir notikušas, policijas darbiniekam kļūstot universālam, kas izpaužas tā, ka amatpersona vairs neveic savus dienesta pienākumus šauri, piemēram, kā tas bija līdz šim, darbiniekam strādājot satiksmes uzraudzības jomā, Patruļpolicijas nodaļā vai Kārtības policijas nodaļā. Ar strukturālām reformām iepriekš nosauktie darbinieki savus dienesta pienākumus pilda VP ZRP Dienvidzemgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļā. Savukārt policijas darbinieki, kuri līdz strukturālām reformām veica dienesta pienākumus Kriminālpolicijas nodaļā, un daļa Kārtības policijas nodaļas darbinieku pilda dienesta pienākumus VP ZRP Dienvidzemgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļā. Pašlaik VP ZRP Dienvidzemgales iecirknī diennaktī ir 4 – 6 reaģējošās ekipāžas, katrā no tām ir divi līdz trīs darbinieki.

M. T.: – Jau iepriekš vairāki darbinieki ir izgājuši apmācības. Pašlaik nav Valsts policijas koledžas piedāvājuma, citi kolēģi jau vasarā izglītojās. Ik pa brīdim pārrunājam vajadzības un skatāmies piedāvājumu. Kopā Reaģēšanas nodaļā strādā dažādu jomu policisti, visi, kas ir šajā nodaļā, ir gatavi reaģēt. Un visu laiku mācāmies, arī cits no cita.

Kas būs tās sarežģītākās lietas un izmeklēšanas darbības, ko nodos reģionālā līmenī? Kā tas izpaudīsies, piemēram, Bauskā – ja būs notikusi slepkavība, vai brauks no Jelgavas izmeklēt?
D. L.: – Vēlos uzsvērt, ka saistībā ar strukturālo reformu, tāpat kā līdz tai, VP ZRP sarežģītu notikumu gadījumā lietu pārņemšana notiek VP ZRP līmenī, kurā savus dienesta pienākumus veic Kriminālpolicijas biroja darbinieki. Šo lietu sarežģītības pakāpi nosaka gan ierosinātās krimināllietas noziedzīga nodarījuma kvalifikācija, gan apjoms. Tāpat kā līdz šim sevišķi smagu un smagu noziedzīgu nodarījumu iestāšanās gadījumā VP ZRP Dienvidzemgales iecirknis turpinās sadarbību ar VP ZRP Kriminālpolicijas biroju. Lietu izskatīšana notiks, ievērojot kriminālprocesuālos termiņus.

M.T.: – Nav teikts, ka slepkavību izmeklētu citi, nevis Bauskas policisti. Visticamāk, sniegtu atbalstu gadījumā, kad vainīgā persona nebūtu zināma.

Plānota pakāpeniska pāreja uz elektroniski sagatavotiem dokumentiem. Vai tas ir reāli, vai laukos visur izsaukumos ir pieejams internets, vai jebkurā policijas automašīnā ir iespēja ātri pieslēgties vajadzīgajām sistēmām? Kā ar tehnoloģisko aprīkojumu kopumā?
D. L.: – Valsts policijā pakāpeniski tiek atjaunots materiāli tehniskais nodrošinājums, tajā skaitā iepirkti jauni dienesta transportlīdzekļi. Pašlaik Dienvidzemgales iecirkņa amatpersonas savus dienesta pienākumus, braucot uz notikumiem, pilda ar ļoti labiem transportlīdzekļiem, kuri ir pilnībā aprīkoti, lai notikuma vietā veiktu visas nepieciešamās darbības, kuras var izdarīt dienesta kabinetā.

Kopš 2020. gada 1. jūlija administratīvais process notiek elektroniskajā vidē, pastāv arī papīra formāts. Paskaidrojumus pieņem rakstveidā, pēc tam tie tiek ieskenēti vai nofotografēti un pievienoti elektroniskajai lietai. E-lietas var izprintēt, nosūtīt pa pastu.

M. T.: – Operatīvajos policijas transportlīdzekļos ir mobilais internets, ko piedāvā divi mobilie operatori. Ja konkrētā vietā nedarbojas viens, tad parasti strādā otrs. Printeri nav visās mašīnās, jo tās ir izmaksas, lētāk ir nosū-tīt pa pastu personai, kam nav e-pasta. Kādā mašīnā ir arī bankas terminālis, lai pārkāpēji, jo sevišķi no ārvalstīm, ar karti varētu uz vietas samaksāt sodu, ja ir tāda vēlēšanās to izdarīt nekavējoties. Sistēma uzreiz to nosūta personai e-pastā, cilvēks dabū arī čeku.

Pašlaik Bauskā ir piecas jaunas automašīnas. «Mobilais iecirknis» – «VW Transporter» busiņš – amatpersonām ievērojami atvieglo darbu, nav nekas jāmeklē mapē, nav arī jābrauc uz iecirkni atpakaļ, lai kaut ko noskaidrotu, e-lietu var sākt uz vietas. Automašīnā ir pat darba rakstāmgalds, plauktiņi, atvilktnes. Ir videoiekārtas, piecas kameras, planšete, ar ko var arī vajadzīgo nofotografēt. Aizmugurē ir pagaidu aizturēšanas vieta personai, ir arī kastes aizturētā mantu uzglabāšanai. Turklāt kameras modri «vēro» pārkāpēja rīcību. Šeit persona var atrasties līdz četrām stundām.

Tehniskās iespējas šajos transportlīdzekļos ir ievērojami uzlabotas. Līdztekus iepriekš lietotajām sistēmām, kā APAS, e-lieta, ir arī automātiskā sistēma, kas pati fiksē auto numurus, un parādās paziņojumi, ka kāds, piemēram, brauc bez tehniskās apskates vai bez OCTA apdrošināšanas. Ja sistēma konstatē pārkāpumu, uzsākam lietvedību, ko pēc tam nosūta personai. Sistēma var darboties arī kā pārvietojamais fotoradars.
Pēc izmaiņām likumā kriminālprocesu var uzsākt ne tikai par to, ka vada auto, esot 1,5 promiļu vai lielākā alkohola reibumā, par ko var un ir jau konfiscēti auto, kas pārsvarā nav bijuši jauni, bet kriminālatbildība ir arī par atteikšanos no ekspertīzes, lai noteiktu alkohola koncentrāciju asinīs.

D. L.: – Aicinu arī iedzīvotājus ziņot par aizdomīgiem auto transportlīdzekļu vadītājiem, policija pārliecināsies un tos pārbaudīs. Likumsargiem, pildot savus dienesta pienākumus, sākotnēji paredzētais uzdevums var mainīties. Piemēram, veicot satiksmes uzraudzību, tiek pamanīti skolēni pie skolas smēķējam, arī šis pārkāpums jānovērš.

Kāda, jūsuprāt, ir darba specifika pierobežā Bauskas novadā ceļu satiksmes, administratīvo pārkāpumu un kriminālajā jomā? Kas pašlaik ir biežākie pārkāpumi, noziegumi Bauskas novadā?
D. L.: – Attiecībā par pierobežu varu sabiedrību informēt, ka VP ZRP Dienvidzemgales iecirknis veic sistemātiskas pārrobežas patruļas sadarbībā gan ar Robežsardzi, gan Lietuvas kolēģiem. Virzieni ir skaidri, un prioritātes ir noteiktas. Svarīgi ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un uzraudzīt ceļu satiksmes jomu.

Tāpat kā jebkurā citā apkalpojamā teritorijā noziedzīgie nodarījumi, kuri ir izteikti dominējošie, ir tie, kuri saistīti ar tautsaimniecību, kā arī noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu. Noziegumi, kā redzams pēc pieredzes, pārsvarā notiek cikliski. Protams, raizes rada A7 tranzīta ceļš, kas ir pārāk šaurs, turklāt ar intensīvu kravas transporta plūsmu, kas rada risku apdzenot.

Ko sagaidāt no Bauskas novada iedzīvotājiem? Kā lai viņi palīdz policijas darbā?
D. L.: – Uzskatu, ka katra indivīda pienākums ir sniegt atbalstu sabiedrības labā. Bauskas novada iedzīvotājus aicinu būt vērīgiem ne tikai savā ģimenes lokā, bet paskatīties arī, kas notiek blakus, pie kaimiņiem. Policija ir kā sabiedrības drošības garants iedzīvotāju aizsardzībai. Sabiedrības atbalsts un vērīgums policijai sniegtu lielu atbalstu, jo tikai kopīgiem spēkiem var sasniegt labus rezultātus.