Jāceļ vēlētāju aktivitāte

Politiskā situācija – papildu motīvs piedalīties balsošanā

Dainis Cipulis. 
FOTO – IVARS BOGDANOVS

Raidieraksta diskusijā «Vēlēšanas gaidot» Kaspars Kalējs ar trim viesiem apsprieda, ko gaidīt no 14. Saeimas vēlēšanām. Sarunas atstāsta pirmā daļa publicēta «Bauskas Dzīves» 23. septembra numurā.

Raidierakstā piedalījās Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes doktorants Romāns Gagunovs, bijušais vēstures skolotājs un politikas entuziasts Dainis Cipulis un Vecumnieku apvienības jauniešu domes priekšsēdētājas vietnieks Kristians Švītiņš.

Vai Latvijas vēlētājs laikus zina, par ko balsot vēlēšanās, vai tomēr lēmums atnāk vēlēšanu nedēļā?
Romāns Gagunovs (R. G.): – Visbiežāk izvēle, par ko balsot, rodas vēlēšanu iecirknī. Ir labi, ka vēlētājs līdz vēlēšanu iecirknim ir aizgājis, jo redzam tendenci, ka vēlēt dodas arvien mazāk cilvēku. Vēlētājs mazāk sevi saista ar konkrētu politisko spēku, bet vairāk ar kandidātiem kā personām. Pašlaik Latvijā partiju ilgtspējas nav. Katrās vēlēšanās redzam, ka ir jauni politiskie spēki, kas iepriekš sašķēlās vai apvienojās. Viena sasaukuma laikā jaunās partijas sabrūk un nākamajā sasaukumā netiek.

Vai ir nozīme politisko partiju skaitam, kas kandidē vēlēšanās?
Dainis Cipulis (D. C.): – Ir dzirdēts, ka amerikāņi, kuriem ir divpartiju sistēma, bet nepatīk ne demokrāti, ne republikāņi, veido trešo. Latvijā divpartiju sistēma nestrādātu. Visticamāk, tā būtu viena latviešu, otra – krievu partija. Latvijā divas partijas nevarētu veidot koalīciju, kopējais skaits, kas kandidētu vēlēšanās, varētu būt līdz 10 partijām.

13. Saeimas vēlēšanās bija ļoti daudz populisma darboņu, kuri parādījās Covid-19 pandēmijas laikā. Viņiem paveicās, un tagad grib, lai veicas partijām, kas kandidē 14. Saeimai, lai gan kandidātiem nav augstākās izglītības un parlamenta darbu viņi vispār nepārzina. Ir jāizstrādā sistēma, lai nerodas partijas, kuras veido pēc principa «pietrūka krustiņu» vai «pietrūka kandidātu».
    
    R. G.: – Sarakstos parādās sētnieki, apsargi, masieri. Spēcīgi politiskie spēki piedāvā profesionāļus likumdošanā ar augstāko izglītību. Jaunajās partijās redzam cilvēkus, kas ir salasīti, lai aizpildītu sarakstu. Diemžēl katrās vēlēšanās piedalās arvien vairāk partiju. Liela daļa partiju nemaz nesasniegs 5% barjeru. Ir ierobežojumi partijām, lai tās varētu startēt Saeimas vēlēšanās. Iespējams, ir jāpalielina biedru skaits, lai varētu kandidēt vēlēšanās.
    
    Kā izvēlēties īsto sarakstu, par kuru balsot?
    Kristians Švītiņš (K. Š.): – Es ieteiktu lasīt partiju programmas, skatīties un meklēt to, kas pašu saista. Tas ir tāpat kā meklēt draugus – meklējam kopīgas intereses! Paturam prātā, ka solījumi ir jāizpilda.

Vai 19 saraksti 14. Saeimas vēlēšanām ir daudz? Kā no tiem izvēlēties?
D. C.: – Tas ir daudz. Tur ir cilvēki, kas pandēmijas laikā vairoja savu popularitāti. Atceramies «Rododendru», kas uzplauka ziemā, un citus pasākumus, kuros viņi lauzās kamerās, lai sevi pieteiktu. Katrai partijai jādabū zināms skaits piekritēju. Tagadējam Latvijas iedzīvotāju skaitam 19 saraksti ir pārspīlēts skaitlis.

R. G.: – Ir jāskatās, vai partija līdz šim ir strādājusi parlamentā. Tad varam skatīties, kas līdz šim ir paveikts, vai solījumi ir izpildīti. Ar jaunajām partijām ir grū-tāk – jāskatās, ko partijas sola, jāvērtē orientācija, attieksme pret demokrātiju. Piemēram, likvidēt Satversmes tiesu demokrātiskai sabiedrībai būtu nepieņemami. Jāvērtē partiju ilgtspēja, idejas, kas iedzīvotājiem svarīgas. Katram ir citāda metode, kā izvēlēties, par ko balsot. Jāvērtē saturs, ko politiskais spēks piedāvā, nevis pēc personālijām. Cilvēks, kas labi dzied vai dejo – visu cieņu – ir profesionālis savā jomā, bet likumdošana ir kas cits. Šeit jābūt profesionāļiem ar augstāko izglītību.

Kā vērtēt zemo vēlētāju aktivitāti pašvaldību vēlēšanās?
K. Š.: – Cilvēki nedodas vēlēt, jo viņi netic partiju solījumiem. Vēlētājs domā, ka nekas nemainīsies, ja viņš neaizies uz vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanās par Bauskas novada kandidātiem pērn balsoja mazs skaits vēlētāju. Ja cilvēks nedodas vēlēt, tā arī ir izvēle, bet tad viņam nav tiesību komentēt valstī notiekošo, jo viņš parādījis savu nostāju.

Varbūt iemest vēlēšanu urnā tukšu aploksni?
D. C.: – Ja Latvija nebūtu etniski sašķelta, tad mani personīgi nemaz tas neuztrauktu. Šobrīd man svarīga ir valsts drošība. Aktivitāte ir jāceļ. Es būtu par to, ka vēlēšanās jāpiedalās obligāti – līdzīgi kā tas ir Beļģijā. Nepiedalījies – maksā sodu! Atceros vēl tālos padomju laikus, kad varēja balsot vien par diviem sarakstiem. Vēlēšanu iecirknī bija izliktas deficīta preces, cilvēki devās uz vēlēšanām kā uz svētkiem. Šobrīd var iedot 5 eiro par piedalīšanos vēlēšanās. Varbūt tas ir naivi, bet tas ir stimuls. Ir iespēja cilvēkiem apziņā «iesist», ka vēlēšanās ir jāpiedalās. Tas bija tāpat kā referendumā par krievu valodas kā oficiālās valodas piešķiršanu. Ļoti liels skaits vēlētāju devās uz vēlēšanu iecirkņiem un pateica šai iniciatīvai skaļu «nē»! Stimulam ir jābūt. Tas var būt kliņģeris vai pātaga.

K. Š.: – Uzskatu, ka vēlēšanām ir jābūt obligātām. Esam valsts pilsoņi, kuru pienākums ir izdarīt izvēli. Kliņģeris noteikti būtu bonuss. Cilvēkiem patīk bonusi.

Vai sodīšana par nepiedalīšanos vēlēšanās stimulētu iet vēlēt nākamreiz?
D. C.: – Viss atkarīgs no cilvēka naudas maka.

K. Š.: – Nezinu, vai naudas sods būtu piemērotākais. Sodīt finansiāli nevajadzētu. Tur jāveido sarežģīta sistēma, jāvērtē katras mājsaimniecības finansiālās iespējas.

R. G.: – Vēlēšanu aktivitāte atkarīga no izglītības līmeņa. Ir kaimiņvalstis, kur iedzīvotāji būtu pateicīgi, ja varētu doties vēlēt. Jāsaka, mūsu sabiedrība demokrātisko priekšrocību neizvēlas. Reizi četros gados var aiziet uz iecirkni un atdot savu balsi. Ja cilvēks nav devis uzticības mandātu kādam, tad viņam nav tiesību komentēt Saeimā notiekošo. Šeit būtu svarīgi par vēlēšanām runāt skolās – mācību stundās. Obligātām vēlēšanām nevajadzētu būt, jo tas būtu pretrunā ar demokrātijas principiem. Tad, kad sasniegsim 80% vēlētāju aktivitāti, tad arī pierādīsim, ka esam demokrātiska sabiedrība. Tas ir tāpat kā ar asins donoriem. Viņi neziedo asinis ūdens pudeles vai riekstu dēļ, bet gan tādēļ, ka vēlas palīdzēt.

Vai skolā piedāvā sagatavoties vēlēšanām?
K. Š.: – Ar to saskārāmies skolēnu pašpārvaldes vēlēšanās. Par vēlēšanām skolā stāsta un māca, bet man gribētos, lai būtu vairāk informācijas. Gaidāmajām vēlēšanām iesaku sagatavoties – izlasīt vai noklausīties digitāli partiju programmas, un tad izdarīt izvēli.

D. C.: – Noteikti piedalieties vēlēšanās! Izdariet izvēli! Piedalīties vēlēšanās ir tas pats, kas aizdegt svecīti 11. novembrī – Lāčplēša dienā. Mēs izpildām pienākumu pret savu valsti. Reizi četros gados entuziasmu vajadzētu atjaunot kā prātā, tā sirdī.

R. G.: – Iesaku aiziet uz vēlēšanu iecirkni. Balsot var arī iepriekš. Izdariet izvēli par tiem, kuri ir panākuši kaut ko nozīmīgu valsts un iedzīvotāju labā! Neaizmirstiet ģeopolotisko situāciju! Mūsu valsts attīstība ir mūsu rokās.
Pilnu diskusiju var noskatīties «Bauskas Dzīves» profilā «YouTube».