KOMENTĀRI: rīt – 14. Saeimas vēlēšanas

Kā jūs skaidrotu līdzpilsoņiem – kāpēc katram jāiet balsot?

ANDRIS BITE, bijušais baušķenieks, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents

Īstais darbs priekšā

– Saprotama ir cilvēku izjūta, ka lemjot mūsu vietā, bet tas ir tāpēc, ka daži procesi apstājas, neiet, bet ir jāmēģina, kamēr sanāk. Pat ja liekas, ka tava balss neko neietekmē, tā ietekmē. Jāiet caur kļūdām, nepareizām izvēlēm, vilšanos. Tas nav ātrs process. Arī tagad jāizvēlas starp vājiem, bet zināmiem, starp riskantiem, solītājiem. Tikai savācot vēlētāju «masu», varam ko ietekmēt.

Īstais darbs sākas tad, kad deputāts ir ievēlēts, tāpēc svarīgi ievēlēt tos, ar kuriem var strādāt. Mana loma ir strādāt ar ievēlētajiem, neatlaist spiedienu uz viņiem no pirmās dienas. Ir jārisina problēmas, jānāk kopā, jāuzliek ambīcijas. Mans mērķis ir kopā risināt problēmas, nevis katram runāt no savas puses. Ir jāpārvar deputātu bailes, ka kāds būs kompetentāks jautājumos. Kad viņi to sajūt, ir vieglāk strādāt, deputāti var uzvelt arī nedaudz atbildības uz sociālajiem partneriem.

Gaidīt, ka deputāti būs kompetenti jebkurā jautājumā un zinās, kā darīt mūsu vietā, nesanāks. Pašiem ir jāpārliecina balsot un lemt tā, kā mums vajadzīgs. Turklāt svarīgi ir nevis individuāli šauri redzamas intereses bīdīt, bet ir jāiet caur organizācijām, kas spēj «izfiltrēt» svarīgākās tēmas.

ROBERTS OTOMERS, VECUMNIEKU EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS DRAUDZES MĀCĪTĀJS

Jābalso, lai mūsu vietā neizlemtu citi

– Pats rīt iešu balsot. Partiju piedāvājums ir dažāds un skaits ir liels, bet mēs balsi atdodam par ideju kopumu. Manuprāt, jāizvēlas tāda partija, kuras programma atbilst vēlētāja izpratnei par to, kā valstī lietām vajadzētu notikt. Un svarīgi ar savu balsi tad šīs idejas pārstāvēt. Ja tu nepiedalies vēlēšanās, tad atļauj citiem izlemt, kā būt valstī. Un viņi arī izlems tavā vietā. Reizēm saka – viena balss jau neko neietekmē, tomēr – ja tā domās daudzi…

Vislabākais darbu raksturotājs ir laiks, tas ir parādījis partiju un atsevišķu cilvēku veikumu. Jāskatās arī personas, kas pārstāv partiju, informāciju var noskaidrot. Ja gribas pārmaiņas, tad varbūt jābalso par citiem, nevis tiem, kas «pie šprices», viņi jau savu ir parādījuši, arī kovidlaikā, kad daudziem zuda darba iespējas un stabilitāte. Pats vēl mazliet svārstos par konkrēto partiju, vēl pārdomāšu, tad rīt iešu un balsošu.

IMANTS LANCMANIS, mākslas zinātnieks, bijušais Rundāles pils muzeja direktors

Pašcieņas jautājums

– Latvieši ir ar galēji izteiktu skepsi, nīgrumu, noliegumu, mīl atrunāties «es tur nevaru neko mainīt, nav tur ko iet», bet patiesībā ir gluži otrādi – mainīt var, vismaz var nepieļaut to, par ko pēc tam paši arī šķendēsies. Vienmēr katrs atradīs to, ko var apzīmēt ar mazāko ļaunumu, vai, izsakoties pozitīvāk, – maksimālo labumu iespēju robežās. Jebkuram cilvēkam tomēr ir kādas lietas, kuras viņš atbalsta un atrod kādā no politisko spēku programmām. Muļķīgi ir paziņot, ka nekur neredz neko vai nav nozīmes, – mana balss neko neizšķir, jo, kā mēs zinām un redzam, ļoti izšķir.

Turklāt tagad, es domāju, dažos punktos vēlēšanas būs sakairinātas. Katrā ziņā krievvalodīgie ar savu dalību vēlēšanās izteiks, ko domā par padomju pieminekļu nojaukšanu, un vienā sabiedrības daļā tas izraisīs ārkārtīgi augstu vēlēšanu aktivitāti. Tādējādi latvieši ar savu skepsi var pavērt lielas iespējas tām partijām, par kurām viņi nemaz nejūsmo. Pēc tam vaimanās, cik slikti, bet paši jau vainīgi, ka negāja uz vēlēšanām.

Ja visi latvieši aizietu pie urnām, domāju, situācija būtu pavisam, pavisam atšķirīga. Es uzskatu, ka piedalīšanās vēlēšanās ir pašcieņas jautājums. Nevajadzētu nostādīt sevi par bezdomu būtni, kas tikai izvairās un būtībā noņem no sevis atbildību.