Ļaudis vairāk bažījas par ģeopolitiskajiem notikumiem

Vecumniekos rinda pie vēlēšanu iecirkņa balsotājiem uzlabo noskaņojumu

Teksts – Žanna Zālīte

Parlamenta vēlēšanās Vecumniekos vislielāko uzticību ieguva «Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija», «Jaunā Vienotība» un Zaļo un Zemnieku savienība. Balsstiesīgo aktivitāte bija lielāka nekā pirms četriem gadiem, kad vēlēta 13. Saeima.

Vecumnieku tautas namā iekārtotajā vēlēšanu iecirknī sestdien, 1. oktobrī, balsotāji nelielā rindā stāvēja gan rīta pusē, gan pēcpusdienā. Vairāki atzina, ka gaidīt bijis pat patīkami un pulcēšanās omu uzlabojusi; skumīgāk būtu ienākt tukšā zālē un vērot komisijas garlaikošanos.

Daudzi nāk pirmoreiz
«Cilvēku pieplūdums vieš cerību, ka šajās Saeimas vēlēšanās aktivitāte būs lielāka nekā pirms četriem gadiem un sabiedrība beidzot būs sapratusi, ka nedrīkst nepiedalīties un atmest savai Latvijai ar roku,» prātoja kāds kungs. Aivars Petruševics, vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, «Bauskas Dzīvei» apstiprināja, ka vēlētāji ir aktīvi – pirmajā stundā bija nobalsojuši 64 (2018. gadā – 72), līdz plkst. 12 – 703 (824), bet pēc plkst. 14 – teju 850. Viņš teic, ka «rinda ir visu laiku, darbiniekiem pat grūti izbrīvēt mirkli maltītes ieturēšanai». Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija, līdz plkst. 16 savu balsi bija nodevuši 1066 vēlētāji (pirms četriem gadiem – 1125), bet līdz iecirkņa slēgšanai plkst. 20 – 1630 (1455).

«Svešinieku ir pamaz, tikai pa kādam, kas nav redzēts mūspusē, pārsvarā visi pazīstami, vietējie. Zīmīgi, ka šoreiz satieku arī tādus, kas vēlēt nav nākuši gadiem,» novērojumos dalās A. Petruševics, «liels mīnuss, ka Vecumniekos nevarēja nobalsot iepriekš. Piektdien, 30. septembrī, mūs gāza riņķī, cilvēki domāja, ka būs tāpat kā citreiz, bet kārtība mainīta un balsi glabāšanā varēja nodot tikai Bauskā. Tas daudzos raisīja lielu vilšanos un neapmierinātību.» Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs atklāja, ka šoreiz ievērojami mazāks ir balsošanai atrašanās vietā pieteikto skaits. Parasti tas svārstījies ap 40 – 50, bet šajās vēlēšanās reģistrēts vien 18 personu. Izsludinātās karantīnas dēļ izpalicis brauciens uz veco ļaužu un invalīdu pansionātu «Atvasara», turklāt, kā atzīmē A. Petruševics, «arvien mazāk paliek vecīšu, kurus komisija apmeklē mājās». Patīkams notikums – ierašanās pie ciema simtgadnieces Zentas Bēkas un citiem senioriem, kuri nav zaudējuši politisko modrību arī cienījamā vecumā.

Vineta Zandava, komisijas locekle, kura uzmanīja urnu un raudzījās, lai vēlētāja gribas izteikšana noslēgtos ar aizlīmētas aploksnes ievietošanu balsošanas kastē, secinājusi, ka šajā reizē ceļu uz tautas namu mērojuši arī tie, kuri iepriekš atturējušies izmantot savas tiesības piedalīties vēlēšanās. «Var redzēt, ka daudzi te sen nav bijuši. Piemirsusies balsošanas kārtība, kas nav mainīta, tāpat arī cilvēki apjūk, mēģinot zāli atstāt pa durvīm, kas savulaik bija atvērtas izejai, bet jau ilgstoši netiek izmantotas. Daudzi tā arī pasaka, ka atnākuši pirmoreiz, un tie nav jaunieši, bet gan cilvēki gados,» situāciju raksturo V. Zandava.

21 tukša aploksne
Vitauts Cicens, gaidot rindā uz vietu vēlēšanu kabīnē, «Bauskas Dzīvei» atzinās, ka pērn pašvaldību vēlēšanās nav piedalījies. «Nezinu kāpēc, bet negribējās iet. Šoreiz gan noskaņojums ir pacilāts, un bija pārliecība, ka noteikti jāpiedalās,» viņš sacīja, «domas ir ļoti dažādas, izvēlēties nebija viegli, taču gribas, lai kaut kas uz labo pusi mainās. Nezinu, varbūt Lembergs un «zaļie» varētu kaut ko izmainīt, viņi vismaz iedveš uzticību.»
Dzīvesbiedri Anda un Agris vispirms apmeklēja vietējo ik sestdienas tirgu, tad – vēlēšanu iecirkni. «Reizi pa desmit gadiem jāatnāk un jānobalso. Vīrs šad tad vēl ir piedalījies, bet es sen neesmu vēlējusi. Šoreiz man patīk «opcija», ka urnā var mest arī tukšu aploksni, taču nesaku, ka tā darīšu. Kā rīkošos, tas lai paliek mans noslēpums! Galvenais – palielināt slieksni visām partijām un nepieļaut krievu partiju iekļūšanu parlamentā,» sacīja sieviete. Savukārt viņas laulātais atklāj, ka izvēle raisījusi pārdomas, jo kandidē gandrīz «vieni un tie paši, tikai citos maisos». «Visus šos gadus tik solījuši un solījuši… Cik var? To vien prot, kā cits cita dārziņā akmeņus mest!» neapmierināts ar politiķu rīcību ir Agris.

Pensionāre Maija «Bauskas Dzīvei» neslēpa, ka «ļoti grūti izdarīt izvēli», arī kaimiņi esot lielā neziņā, kam atdot savu balsi. Līdzīgi noskaņoti arī vairāki cilvēki darbspējīgā vecumā, nespējot izlemt, kurai deputātu kandidātu listei dot priekšroku, tāpēc apņēmušies vēl rūpīgi pārskatīt sarakstus pirms liktenīgās izšķiršanās. Komisijas pārstāve V. Zandava novēroja, ka divi vīrieši balsošanas kastē demonstratīvi ievietoja tukšu aploksni, ko darīt nebija liegts; vienas šādas situācijas lieciniece bija arī «Bauskas Dzīve». Vakarā, skaitot balsis, atklājies, ka pavisam vēlēšanu kastē bija ievietota 21 aploksne bez satura un 12 – ar divām vēlēšanu zīmēm, svētdien, 2. oktobrī, precizēja A. Petruševics.

Vairums gan uz iecirkni nebija nākuši izrādīt savu neapmierinātību vai gari prātot – cik ātri saņēma balsošanas biļetenus, tik drīz arī izraudzītais saraksts tika likts aploksnē un nogādāts balsošanas kastē. Citiem domas palīdzējušas sakārtot diskusijas radio un televīzijā, kādu uzrunājusi reklāma, bet vairākiem sastaptajiem vēlētājiem svarīgs bijis ģimenes viedoklis, draugu un paziņu padoms. «Mans vīrs ir ļoti gudrs, viņš cītīgi seko līdzi notikumiem un izglīto arī mani,» lepojas Anna. Savukārt saslavētais dzīvesbiedrs Dainis teic, ka izvēlēties sarakstu bijis viegli un šoreiz tas nav politiskais spēks, par ko balsojis iepriekš, jo «citās «brandžās» saradies par daudz krievu». Arī Aija Lazdiņa lēmumu bija pieņēmusi jau mājās, to ietekmējis gan televīzijā dzirdētais, gan gudru padomdevēju ieteikumi. «Skatoties diskusiju televīzijā, ļoti saskumdināja Šlesers. Tāds nevar būt politiķis, mati ceļas stāvus,» deputāta kandidātu vērtē vēlētāja.

Nav neviena, ko izlamāt!
Jurim Audzijonim lēmuma pieņemšana raizes nesagādāja. «Jau pirms trim gadiem zināju, par ko balsošu! Par šitiem vairs ne, vajag pārmaiņas. Politikā jācer uz jaunajiem, galvenais, lai karu nekurina,» teic vīrs. Vasarā savās mājās uzņēmis trīs bēgļus no Ukrainas – mammu ar diviem bērniem; pusotru mēnesi padzīvojuši un aizbraukuši atpakaļ uz Ļvivu. Ekonomiskā situācija J. Audzijoni īpaši neuztrauc, jo «dzīvē nekas nemainās – kā strādāju, tā strādāju».

Aldona Alenčika, Vecumnieku vidusskolas skolotāja, «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka izstāvējusi «patīkamu rindu» un ir gandarīta par savu izvēli. Uz jautājumu, kas palīdzējis pieņemt lēmumu, viņa sacīja: «Nekas cits to nav ietekmējis, kā paveiktie darbi! Ļoti cienu Krišjāni Kariņu. Iznest cauri to elli, kas šajos četros gados piedzīvota… Nevienam tā nav izdevies, un neviens to nav izturējis. Citi, kā tik kaut kas neiet, pazūd, bet Kariņš ir pratis saturēt kopā dažādu koalīciju tik ļoti atšķirīgos cilvēkus un spējis reaģēt visās situācijās. Cepuri nost! Viņš «neapķēza» citus, ir mierīgs, līdzsvarots, reizēm domāju – kā viņam ap sirdi, kad lej virsū tās «šmuces», un cik stipram jābūt, lai nokratītu nost negatīvo… Protams, nav viegli, protams, ir kļūdas, bet viņš ir cilvēks, kuru nav kauns rādīt pasaulei. Žēl, ka nevarēju ielikt krustiņu, jo viņš kandidē Vidzemes vēlēšanu apgabalā!»

Pēteris Briedis neslēpa, ka balsojis «par savējiem». «Būs vismaz, no kā prasīt atbildību. Tagad – Jaunais ezers sauss, un nav pat neviena, ko izlamāt,» viņš nosmej. Arī pensionāres Ērika Trofimoviča un Rasma Matuļone balsis atdevušas par «saviem puišiem», kuri startē no Apvienotā saraksta.

Jo mazāk partiju, jo labāk
Iveta un Aldis Vietnieki vēlēt bija atnākuši pēcpusdienā. Stāvot rindā, lai saņemtu balsošanas zīmes un aploksni, daudzbērnu ģimenes galva teic, ka grūti bijis pieņemt lēmumu. «Baidos, ka būs tāpat, kā iepriekšējās vēlēšanās, un Saeimā iekļūs pārāk daudz partiju. Tad atkal nevarēs sadalīt portfeļus un izveidot valdību, kā tas bija 13. Saeimā. Labāk būtu viens liels saraksts ar deputātu kandidātiem, kur savilkt krustiņus tiem cilvēkiem, kuriem uzticamies, neatkarīgi no piederības kādam politiskajam spēkam,» viņš atzīmē. Par pieaugošo dzīves dārdzību daudz nedomājot, bet politiskā situācija gan šķiet satraucoša; kas gan cits, ja ne miers un drošība ir vissvarīgākais.

Pēteris Igaunis, vietējais ģimenes ārsts, uzskata, ka nav pareizi balsot par tiem, kas uzradušies īsi pirms vēlēšanām un tīko iesēsties augstos krēslos. «Pie naudas daudzi grib tikt, bet ne visus interesē darbs. Jo mazāk būs partiju, jo labāk – izpaliks strīdi, un vairāk laika varēs veltīt darbam, nevis politisko oponentu «aplikšanai»,» prāto dakteris.

Teju pa taisno no tirgus, kur katru nedēļas nogali pircējiem piedāvā skābētus kāpostus un citus labumus, vēlēšanu iecirknī savu pienākumu izpildīt bija ieradušies Ināra un Eduards Žotovi-Žogotas. «Par izvēli ģimenē esam apspriedušies, un šajā jautājumā mums domas līdzīgas,» teic Eduards. Savukārt Ināra piebilst, ka šajos laikos uztrauc valsts drošība un neatkarība, jo «pārējo var pieciest, kas tik nav pārdzīvots».

Nākamās paaudzes labākai nākotnei
«Dikti sāp kājas, bet šodien, šķiet, nekas nav par grūtu, un pati par sevi priecājos, ka esmu te atnākusi. Ir dienas, kad nevaru tikt ārā no mājas, taču šodien Dieviņš par mani parūpējies, lai varu izdarīt to, kas jādara,» apņēmības pilna bija pensionētā skolotāja Marta Briede. Gribējusi jau iepriekš novēlēt, taču, izrādījies, ka Vecumniekos nemaz nevar. «Tā gan ir cūcība!» viņa piktojās un pieļāva, ka daudzi, kuri sestdien tikt nevarēja, paliks nenobalsojuši.

Aicināta «Bauskas Dzīvei» pastāstīt par savu izvēli, M. Briede teic: «Man nebija ko gudrot, ir tikai viens cilvēks, ko atzīstu, nav ko slēpt, tas ir Kariņš. Gudrs, izglītots, inteliģents. Pārējie var riet kā takši riņķī apkārt, cik tik uziet!» Par ekonomiskajām grūtībām daudz nedomājot. «Esmu kara laika bērns, ne tikai tas piedzīvots. Visu mūžu esmu mācījusies pietaupīt, nekad neesmu bijusi izšķērdīga vai iekārojusi ko tādu, ko man par katru cenu vajadzētu. Vienai bija jāizaudzina divi bērni, bija jādomā, kā viņus apģērbt, pabarot; par sevi vispār nebija laika domāt. Arī tagad mani neuztrauc, vai būs vairāk ko paēst vai mazāk. Galvenais ir drošība un politiskā situācija. Nu kā lai neiet šādos apstākļos vēlēt?! Tādas runas nevar būt! Paskat, kā rodas tās krievu partijas! Un ar tik latviskiem nosaukumiem. Visbriesmīgākais un uzkrītošākais ir Šlesers, kurš visus grib pārkliegt. Vai tad kauna nav, vai tad neizzaga valsti jau pietiekami?» viedoklī dalās skolotāja.

Uz vēlēšanām jaunie vecāki nāca kopā ar bērniem, jo «viņu dēļ dzīvojam, un tāpēc šis balsojums ir īpaši svarīgs – nākamās paaudzes labākai nākotnei». Dēla un meitas vecāki Sindija un Dinārs Zeltkalni pauda, ka izraudzīties savu sarak-stu nebija viegli, taču zinājuši, ka noteikti dosies vēlēt. «Ekonomiskā situācija mani daudz neuztrauc, taču ģeopolitiskie notikumi gan rada satraukumu. Katru dienu ir kādi jaunumi, un nav zināms, kā viss beigsies. Protams, ceram, ka būs labi!» teic D. Zeltkalns.