Mežotnes pils joprojām slēgta

Turpina izstrādāt vienotus nekustamo īpašumu kultūras mantojuma kritērijus; tikmēr pirmo sešu mēnešu laikā īpašuma uzturēšana izmaksājusi aptuveni 55 000 eiro

Mežotnes pils durvis vairāk nekā gadu ir slēgtas, bet, neskatoties uz to, dažiem ir izdevies krāšņajā namā sarīkot pasākumu. Ne pie ēkas durvīm, ne īpašuma turētājas – VAS «Valsts nekustamie īpašumi» – mājaslapā nav atrodama informācija par iespējām telpas iznomāt, taču acīmredzami tas netraucē kādai sabiedrības daļai tur iekļūt.
Pirms divām nedēļām, 16. jūlijā, vairāki partiju apvienības «Jaunā Vienotība» pārstāvji sociālajos tīklos dalījās ar fotogrāfijām no Mežotnes pils un tās apkārtnes, vēstot, ka šeit pulcējušies, lai apstiprinātu partijas programmu un sarakstus Saeimas vēlēšanām, diskutētu par aktuāliem jautājumiem un priecātos par satikšanos un kopā būšanu.
«Bauskas Dzīve» skaidroja, vai politiķi ir priviliģētākā kārtā, ka var organizēt pasākumu īpašumā, kur ikdienā interesentiem iekļūt liegts.

Īstermiņa telpu noma
Valsts akciju sabiedrības (VAS) «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamo īpašumu iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane informēja, ka 2017. gada 15. septembrī starp VNĪ un SIA «CV-R» tika noslēgts Mežotnes pils nomas līgums, kas noteica, ka īpašumu nomnieks izmantos tikai viesnīcas kompleksa attīstīšanas, tūrisma un viesmīlības pakalpojumu nodrošināšanas vajadzībām. Ņemot vērā uzņēmēja parādsaistības pret Valsts ieņēmumu dienestu, VNĪ bija spiesti nomas līgumu 2021. gada aprīlī pārtraukt.
«Pēcpandēmijas perioda radītajā ekonomiskajā situācijā alternatīva nomnieka meklēšana nav risinājums, tādēļ pašlaik Mežotnes pils netiek piedāvāta ilgtermiņa nomas tiesībām, taču ikvienam ir tiesības pieteikties īstermiņa telpu nomai,» skaidroja
A. Feldmane. Viņa sacīja, ka konkrētais nomnieks – politisko partiju apvienība «Jaunā Vienotība» – pieteicās nomas tiesībām, iesniedzot nomas tiesību pieteikuma iesniegumu uz vienu kalendāro dienu – iekšēja rakstura pasākuma organizēšanai. Nomnieka iesniegums tika izskatīts, un atbilstoši iznomāšanas komisijas lēmumam ticis pieņemts lēmums piešķirt nomas tiesības, samaksājot nomas maksu 1300 eiro apmērā.
«Valsts nekustamie īpašumi» atbildību par neveiksmīgu Mežotnes pils nomnieka izvēli neuzņemas. Valsts akciju sabiedrība pat uzskata, ka piļu bizness nav rentabla nodarbe. To pierādot iepriekšējā pieredze. Līdz 2017. gadam valstij piederošās Igates un Mežotnes pilis apsaimniekoja VNĪ meitas uzņēmums SIA «VNĪ pilis». Abas pilis, kas bija izslavētas ne tikai kā vērienīgu kāzu un lielu firmu korporatīvo pasākumu norises vietas, bet pat ministru un prezidentu tikšanās vietas, šajā laikā valstij ienesa tikai septiņus līdz astoņus tūkstošus eiro gadā.
Kopš iepriekšējā nomas līguma pārtraukšanas par Mežotnes pils īstermiņa nomu ir bijuši četri interesenti. «Mežotnes pili un tās parku ir iespēja izmantot īstermiņa nomai gadījumos, ja ir nepieciešamas tikai telpas, neiekļaujot viesmīlības pakalpojumus, piemēram, ēdināšanu, numuriņu apkalpošanu, kā tas bija politiskās partijas pasākuma gadījumā. Ņemot vērā, ka biežāk īstermiņa nomas iespējas izmanto dažādu pasākumu organizēšanai, piemēram, kāzām, kurām ir nepieciešams pilns viesmīlības pakalpojumu klāsts, kurus kapitālsabiedrība nenodrošina, publiski informāciju par iespēju nomāt pili un tās parku nepublicējam,» vēstīja A. Feldmane.
Vaicājot, ja publiski nekur informācija nav pieejama, kā tad dažiem tomēr ir izdevies uzzināt par īstermiņa nomas iespējām, A. Feldmane paskaidroja, ka ikviens ar kapitālsabiedrību var sazināties, izmantojot interneta vietnē www.vni.lv pieejamo kontaktinformāciju.
Iepriekš Bauskas novada pašvaldības rīkotā diskusijā izskanēja viedoklis, ka izcilam klasicisma arhitektūras paraugam jāpaliek valsts vai pašvaldības īpašumā ar kultūras, piemēram, muzeja, funkciju.

Nākotne – neziņas plīvurā
Mežotnes pils turpmākais liktenis gan pagaidām ir neziņas plīvurā tīts. Iepriekš tika ziņots, ka tiks izvērtēti vairāki ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībai vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā.
A. Feldmane pauda, ka Mežotnes pils ir kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmīga daļa. Kopīgai pils kultūrvēsturiskā mantojuma nākotnes pielietojuma definēšanai kopš 2021. gada maija VNĪ kopā ar nozares ekspertiem no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Kultūras ministrijas izstrādā vienotus nekustamo īpašumu kultūras mantojuma kritērijus. Informatīvais ziņojums par kopīgās darba grupas izstrādātajiem kritērijiem tuvākajā laikā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā. Saskaņā ar mantojums.lv datiem, no 365 VNĪ pārvaldībā esošajiem nekustamajiem īpašumiem ar apbūvi, kultūras mantojuma statuss ir piešķirts 86 īpašumiem. Pēc informatīvā ziņojuma izstrādes kapitālsabiedrība varēs pieņemt lēmumu par turpmāko Mežotnes pils pielietojumu.
Tālab pašlaik Mežotnes pilij publiski nemeklē nomnieku, jo, izstrādājot nekustamā īpašuma attīstības plānus un dibinot nomas tiesības, ir jāņem vērā nekustamā īpašuma pielietojuma mērķis un ilgtermiņa attīstības plāni, kas tiks izstrādāti pēc informatīvā ziņojuma apstiprināšanas.

Nodrošina ēkas tehniskā stāvokļa nepasliktināšanos
Vienlaikus VNĪ turpina nodrošināt ēkas tehniskā stāvokļa nepasliktināšanos, vēsturiskās ēkas saglabāšanu un apsardzi. Īpašuma pārvaldīšanā ietilpst: teritorijas uzkopšana minimālā apmērā, tehniskā apsardze, videonovērošana un ugunsdrošības nodrošināšana, norēķini par nekustamā īpašuma nodokli un apdrošināšanu un citi pasākumi. Pirmo sešu mēnešu laikā nekustamā īpašuma uzturēšana izmaksājusi aptuveni 55 000 eiro. Pašlaik vēl tiekot apkopotas provizoriskās gada uzturēšanas izmaksas.
Straujais energoresursu cenu kāpums licis domāt par apkures veida maiņu Mežotnes pilī. Ziemas periodā apkure tiek saglabāta minimālā režīmā, lai nodrošinātu ēkas un tajā esošo kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Līdz aizvadītās apkures sezonas noslēgumam siltumenerģiju nodrošināja autonoma gāzes apkures sistēma, sākot ar jauno sezonu nepieciešamo siltumenerģiju nodrošinās Mežotnes pagasta zemnieku saimniecība «Priežmales». Lūdzot precizēt informāciju, tika paskaidrots, ka līgums tiek slēgts par siltumenerģijas piegādi, neprecizējot siltumenerģijas avotu.
Saskaņā ar «Lursoft» informāciju saimniecības «Priežmales» pamatdarbības veidos norādīta graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana. Uzņēmums pērn strādājis ar 1 751 859 eiro apgrozījumu un guvis 434 130 eiro peļņu. Zemnieku saimniecības vienīgā īpašniece ir Eva Cielava.

VNĪ pārvaldībā esošās pilis un muižas. Kā turpmāk izmantos Igates pili?

Vienlaikus ar Mežotnes pils nākotnes apspriešanu VNĪ izvērtēja, kā turpmāk izmantot Igates pili. Šajā gadījumā risinājums ir atrasts ātrāk nekā Mežotnes pilij, proti, otrdien, 26. jūlijā, VNĪ sākusi atklātu elektronisko izsoli Igates pils kompleksam, kas ilgs līdz 15. augustam. Saskaņā ar SIA «VCG Ekspertu grupa» 2022. gadā veikto kompleksa vērtējumu, tā vērtība pašlaik ir 910 000 eiro, laikrakstu informēja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Valstij piederošais Igates pils komplekss, kas atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Igatē, sastāv no būvēm ar 3290 m² platību un zemesgabala 89 260 m² platībā – saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku. Īpašums ir piemērots viesmīlības uzņēmējdarbības veidošanai, pils telpās atrodas 23 viesu numuri. Blakus kungu mājai ir 19. gadsimta beigās veidots romantisks ainavu parks ar dīķiem un senām ūdensdzirnavām.

«Mūsu vēlme ir rast jaunu elpu Igates pils vēsturiskajām liecībām, lai īpašums ne tikai atdzimtu tā vēsturiskajā spozmē, bet radītu arī darba un finanšu iespējas apkaimes iedzīvotājiem. Apzināmies, ka pils kompleksa pārdošana būs izaicinošs un, iespējams, arī laikietilpīgs process, tik apjomīga īpašuma iegāde ir nozīmīgs investīciju ieguldījums, uzskatām, ka šis ir piemērots brīdis pils atsavināšanai. Jebkura ēka, kas ilgstoši stāv tukša, rada zaudējumus un pieaugošas izmaksas valstij.

Latvijā kopumā ir vairāk nekā 1200 pilis un muižas ar ļoti atšķirīgu tehnisko stāvokli, un tikai četras no tām – Igates pils komplekss, Mežotnes, Rīgas un Rundāles pils – ir VNĪ pārvaldībā. Daļa no pārējām Latvijas pilīm un muižām tiek uzturēta un atjaunota par privātiem līdzekļiem, piemēram Dikļu un Bīriņu pils, kā arī Berķenes muiža atguvušas savu agrāko izskatu un jaunu elpu, tieši pateicoties privātām investīcijām,» norādīja A. Vārna.