Deputāti Vecumnieku pusē pievērš uzmanību izglītībai un siltuma nodrošinājumam

Vecumnieku apvienībā Bauskas novada domes deputātu uzmanības lokā nokļūst skolas un iedzīvotāju apkures rēķini.

Tradicionālo braucienu pēc domes sēdes Bauskas novada domes deputāti šoreiz veltīja Vecumnieku apvienībai – sāka Stelpē, turpināja Vallē un noslēdza Misā, galveno uzmanību pievēršot skolām un siltumapgādes uzņēmumiem.

Braucienā, kas notika 25. augustā, devās lielākā daļa deputātu. Lai arī vizītes mērķi bija izplānoti, tomēr deputāti aizdevās arī uz vietām, kuras pašreizējā situācija interesēja, – apmeklēja Valles pamatskolas internātu un bijušā Vecumnieku cietuma ēku, lai saprastu, kā šīs telpas ir piemērojamas Ukrainas bēgļu uzņemšanai.

Nav darba, nav dzīvokļu
Pirmā pietura bija Stelpes sākumskola. Skolas direktore Dagmāra Venclova iepazīstināja deputātus gan ar skolas vēsturi, gan ar pašreizējo situāciju. «Ēka celta 1938. gadā kā skola. Stelpes pamatskolā lielākais izglītojamo skaits bijis 180, manā laikā 154, lielākā klase – 26 skolēni. Šogad 42 bērni kopā ar pirmsskolas grupu,» informēja D. Venclova. Pirmsskolas grupā strādā ar Montesori izglītības pieeju, kur daudzus materiālus šai programmai sagatavojuši paši pedagogi.

Direktore pastāstīja, ka 11 bērni pametuši izglītības iestādi, jo ģimenēm nācies dažādu iemeslu dēļ atstāt mājas, bet brīvu dzīves platību Stelpē nav, – bijis jāmeklē citur. «Cilvēkiem patīk dzīvot Stelpē, bet nav, kur. Nav arī darba Stelpē. Kur brauc strādāt, turp paņem līdzi bērnus,» atzina D. Venclova.

Izglītības iestādē pedagogu skaits pietiekams, lai arī klases ir apvienotas. «Esmu pateicīga skolotājiem, kas paliek uzticīgi, lai arī zvana no citām skolām un mēģina viņus pārvilināt. Cenšas pārvilināt arī bērnus,» pauda direktore. Skolā ir 12 tehniskie darbinieki. Apkuri nodrošina ar malku un akmeņoglēm. Direktore uzsvēra, ka lepojas ar skolā nodrošināto izglītības līmeni un ēka vienlaikus ir arī Stelpes pagasta kultūras centrs, kur notiek daudzi pasākumi.

Nepopulāri lēmumi
Traģisks stāsts Vecumnieku apvienībā ir skolēnu pārvadājumi. Apvienības vadītāja Dace Šileika pauda, ka nākamgad būšot jāpieņem nepopulāri lēmumi. «Pašlaik skolēnus vadā no visām pusēm,» tā D. Šileika. Viņai piekrita Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks no Nacionālās apvienības saraksta – bērnus no Stelpes vedot uz četrām skolām, un tas nav labākais risinājums. Deputāts Guntis Kalniņš no Latvijas Reģionu apvienības sacīja, ka ir ačgārni, ja bērnus no Stelpes ved uz Valles un Misas pamatskolu.

Kuriozākā prasība esot izvirzīta pavisam nesen – kad pašvaldībai lūgts bērnu no Skaistkalnes pagasta Putniem vest uz Vecumnieku vidusskolu, lai arī Skaistkalnes vidusskola turpat blakus. Iemesls vienkāršs – Vecumniekos pieejams plašāks interešu izglītības klāsts. Deputāti atzina, ka vecākam esot tiesības izvēlēties skolu, bet ar nākamo mācību gadu tomēr plāno ieviest pārvadājumu sistēmu, kad transportu pašvaldība nodrošinās tikai uz tuvāko skolu.

Tomēr jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka Stelpei kā sākumskolai būs grūti. Pedagogi stāsta, ka uz to skolu, kur aiziet ģimenes vecākais bērns, vecāki ved arī pārējos. Tomēr Stelpes sākumskolas skolotāji cer ar izglītības kvalitāti un centību noturēt skolēnus.

Iztiek bez vadītāja
Nākamā pietura – Stelpes pagasta nodaļas ēka, pagasts te atkal palicis bez vadītāja. Atbildīgā un teju vienīgā persona pagasta nodaļas ēkā lielāko daļu laika ir lietvede-kasiere Dace Stallīte. Ēkā vēl strādā sociālā darbiniece un nodokļu inspektore.

Situācija lika deputātiem atkal apspriest jautājumu par pagastu nodaļu apvienošanu. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis no Nacionālās apvienības saraksta interesējās par to, vai nodaļas vadītāja trūkums pašlaik rada problēmas, un izrādījās, ka nekādu īpašo problēmu pagaidām nav.

Lietvede D. Stallīte informēja, ka iedzīvotāji nāk uz pagasta ēku ar iesniegumiem un sūdzībām. Deputāti atzina, ka D. Stallīte pagaidām varētu turpināt darbu kā nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja, bet tikmēr domātu par pagasta nodaļu apvienošanu.

Vallē bērnu kļūst vairāk
Nākamais pieturas punkts bija Valles pamatskola, kur nerimstas problēmas ar ēkas jumta tecēšanu. Visu laiku aktuālākais jautājums bija sporta zāles jumts, bet vasarā lielākie darbi notikuši virs mājturības kabineta, kur nomainīts jumta segums un veikts remonts telpās, jo bija jau iemeties pelējums.

Valles pamatskolas direktore Gita Eriņa informēja, ka skolotāju vietas aizpildītas, vakanču neesot. Skolā ir 78 audzēkņi, kas esot vairāk nekā pirms gada. Esot dažas apvienotās klases, bet tuvākajos gados izskatās, ka tādas situācijas neatkārtosies, – pirmsskolas izglītības grupās ir vairāk nekā desmit bērnu.
Noslogota ir arī sporta zāle – pēc stundām tur trenējas sporta skolas audzēkņi, kas spēlē volejbolu. Notiek arī florbola treniņi, un divreiz nedēļā telpās fiziski aktīvi darbojas Valles iedzīvotāji.

Ar 2023. gadu izglītības iestādē varētu notikt pārmaiņas ēdināšanas jomā – skolas direktore pieņēmusi lēmumu izmantot ārpakalpojumu.

Kurmenē pieaug audzēkņu skaits
Pozitīvi deputātus Vallē pārsteidza pirmsskolas izglītības iestāde «Cielaviņa». Izglītības iestādes direktore Rita Zvirbule pastāstīja, ka kopā ar Kurmenes filiāli izglītības iestādē ir gandrīz 70 bērnu. Pēdējā laikā pieaug audzēkņu skaits Kurmenē, kur ēkā aizņemts viss otrais stāvs ar pirmsskolas izglītības telpām.

«Vecumnieku novada laikā bija iespēja visas grupu telpas remontēt un iegādāties jaunas mēbeles. Tagad nepieciešama jumta maiņa un Kurmenē interaktīvā tāfele. Nākotnē izglītības iestādē būs divu veidu speciālās grupas. Skolotājas kursos ir mācījušās, ir gatavas strādāt,» stāstīja R. Zvirbule. Bērni šogad esot pieteikti arī no Baldones un Birzgales.

Ēkā gan ir brīvas telpas, bet tās izīrējot. Remontdarbu jomā sadarbojoties ar Valles pašvaldības aģentūru – tā iznākot lētāk.

Apsprieda arī Valles pamatskolas un «Cielaviņas» apvienošanas ideju. «Ir atšķirība, ja esi atsevišķi, jo skola vienmēr vispirms domā par skolēniem. Man šķiet, ka pirmsskolas grupas «apdala»,» vērtē R. Zvirbule.

Darbojas veiksmīgi
Deputāti iepazinās ar Valles pašvaldības aģentūras darbu. Aģentūras vadītājs Ziedonis Jankužs izrādīja Valles katlumājas darbu. Ciemā arī vasarā vakarpusē nodrošinot silto ūdeni. Šajā gadījumā kurina ar malku. Savukārt ziemas laikā, kad kļūst aukstāk, darbu sāk arī šķeldas apkures katls.

Z. Jankužs atzina, ka jau šajā nedēļā būs sagādāts pietiekami daudz šķeldas, lai pietiktu līdz janvārim.
Bauskas novada domes deputātus interesēja arī Valles aģentūras darbs, kas saistīts ar namu un ūdenssaimniecības apsaimniekošanu. Pēdējo uzņēmums nodrošina Kurmenes, Skaistkalnes, Bārbeles, Stelpes un Valles pagastā. Dažviet attīrīšanas sistēmu nav, kā Valles pagasta Taurkalnē, tad tur nākas braukt ar mucu, lai izsūknētu tvertnes. Deputāti norādīja, ka nākotnē potenciāli varot būt klāt Dāviņu un vēl kāds cits pagasts, uz ko Z. Jankužs apstiprinoši atzina, ka varētu nodrošināt pakalpojumus.

Bēgļu izmitināšana
Aktuāls bija jautājums par iespējām izmitināt bēgļus no Ukrainas. Bauskas novada domes sēdē deputāti interesējās, kāda ir pašreizējā situācija. Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka informēja, ka pašlaik Bauskas novadā pēc reģistra sistēmas, kas mainās katru dienu, reģistrēti aptuveni 390 ukraiņi. «Brīvas vietas pašvaldībai nav, bet esošās mainās – citi atbrauc, citi aizbrauc. Laba sadarbība ar sociālā dienesta Rundāles filiāli. Piešķirts grants 20 tūkstošu apmērā Vecumnieku bijušā cietuma administratīvajai ēkai, kur paredzēts iepirkums apkures katla sagatavošanai. Tur varēs izmitināt līdz 60 civiliedzīvotājiem. Ir otrs grants, kur gatavojam tāmi saistībā ar Saulaines skolas dienesta viesnīcu, kur plānota bijušās kopmītnes ēku trīs stāvu pārbūve. Tas ir valsts piešķirtais finansējums. SOS bērnu ciematā Īslīcē ir valsts finansētas brīvas vietas sešām māmiņām un septiņiem bērniem. Tur drīkst būt tikai mātes ar bērniem. Daļa aizbrauca, šonedēļ atkal brauc,» stāstīja J. Kalinka.

Deputāti Vecumniekos vispirms apmeklēja Valles pamatskolas internāta ēku, kas potenciāli varētu būt vieta Ukrainas bēgļiem. Šeit ir gultas, ir arī citas ērtības. Telpu pašlaik izmanto pamatā Vecumnieku sporta skolas audzēkņi vasaras nometņu laikā.

Nākamā vieta bija Umpārte – bijusī cietuma ēka. Telpas salīdzinoši labas, bet, salīdzinot ar Valles pamatskolas internātu, vajag daudz vairāk darba, lai šeit izmitinātu cilvēkus. Deputāti sprieda, ka pat katla iekārtošanai ar 20 tūkstošiem eiro vien nepietiks. Turklāt telpas ir tukšas, nepieciešamas mēbeles un gaismas ierīces.

Meklē ķīmiķi
Pēdējā deputātu apmeklējuma vieta bija Misas ciems, kur vispirms devās uz Misas pamatskolu. Skolas direktore Valija Vaina pastāstīja, ka te mācās gandrīz simts audzēkņu. Šis skaitlis ir nopietna robežšķirtne finansējuma jomā. Lai arī skolēnu skaits it kā vairs nav noteicošais, tomēr praksē tam ir svars finansējuma sadalē.

Pati lielākā problēma – ķīmijas skolotāja trūkums. Pamatskolā pēc mācību programmām iznāk četras stundas, un tuvākajā apkārtnē neviens ķīmijas pedagogs nav gatavs tāpēc braukt uz Misas pamatskolu un lauzt mašīnu pa grants seguma ceļiem, kas ved uz ciemu. Direktore atzina, ka apspriež ideju par attālinātu mācīšanos, bet problēma ar laboratorijas darbiem paliek tāpat.

Deputātiem izrādīja arī Misas pirmsskolas izglītības iestādes telpas.

Plāno uzkrāt šķeldu
Noslēdzošā vizīte bija pašvaldības uzņēmuma SIA «Kūdrinieks» telpās. Uzņēmums Misas ciemā nodrošina ne tikai siltuma piegādi, bet arī visu pārējo – apsaimnieko ēkas, nodrošina ūdens apgādi. Pašreizējais SIA «Kūdrinieks» valdes loceklis Andis Kaspars atzīst, ka potenciāli izmaksas apsaimniekošanas jomā varētu pieaugt, – 19 centi par kvadrātmetru tomēr esot ļoti zems maksājums.

Lielākā problēma pašlaik ir siltuma zudumi trasē. «Misas siltumtrases zudumi ir 25 procenti, Iecavā – septiņi procenti. Jāveic trases pārbūve,» skaidroja A. Kaspars. Līdz šim Misā centušies saglabāt maksimāli zemu tarifu, tāpēc uzņēmumam uzkrājumu šādu darbu veikšanai nav. Attiecīgi tā būs tuvākā laika lielākā problēma.

Katlumājā jaunākais katls uzstādīts 2019. gadā. Pamatā kurina ar šķeldu, bet ir arī gāzes apkures katls situācijai, ja sals būs ļoti spēcīgs. Krātuvē varot savest 300 kubikmetru šķeldas, kas ziemā pietiekot pāris nedēļām. Tāpēc A. Kaspars vērtē, ka pie katlumājas esot jāizbūvē laukums, kur varētu uzkrāt šķeldu, kad to varētu nopirkt par zemāku cenu nekā apkures sezonā.

Jāatzīst, ka par apkures tarifiem precīzi varēs runāt, kad būs apstiprināti Bauskas novada domes sēdēs. Pašlaik izskatās, ka, pieaugot arī šķeldas cenām, apkures tarifi varētu pārsniegt 120 eiro par kilovatstundu, bet ar valsts nodrošināto atbalstu iedzīvotājiem šis maksājums būtu aptuveni no 90 līdz simts eiro.