Bauskas novada vadība tiekas ar iedzīvotājiem Rundāles apvienībā; Vecrundālē ļaudīm raizes sagādā oranžā sērga – Spānijas kailgliemeži

Turpinās Bauskas novada vadības vizītes pašvaldības teritorijā, lai tiktos ar iedzīvotājiem. Nākamnedēļ šādas tikšanās plānotas Jaunsaulē, Skaistkalnē, Kurmenē, Strēlniekos, Ceraukstē un Grenctālē.

Šonedēļ tikšanās notika Bārbelē, Ozolainē un Pilsrundālē. «Bauskas Dzīve» apmeklēja sarunu ar iedzīvotājiem Rundāles daudzfunkcionālajā centrā. Te bija ieradies Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks, Viesturu pagasta nodaļas vadītājs Vitālijs Bļinkovs un Rundāles komunālā dienesta vadītājs Ivars Čerļenoks, kā arī Bauskas novada Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Ārente. Diemžēl sanākušo iedzīvotāju skaits – četras.

Gliemežu uzbrukums
Tikšanās pārsteigums bija Vecrundāles apdzīvotās vietas iedzīvotāju aktivitāte. Rundāles pagasta Vecrundālē ir dažas privātmājas un viena divstāvu daudzdzīvokļu ēka. Iedzīvotājiem tomēr ir savas problēmas, un par tām viņi arī runāja tikšanās reizē.

Viena no lielākajām pašreizējām problēmām ir Spānijas kailgliemeži. Stāsta Ilze Alekseruna: «Esam jaunpienācēji šajā pusē – pirms diviem gadiem nopirkām māju. Visu noēd kailgliemeži. Esam iztērējuši naudu, pirkuši indi. Ej pa ceļu un redzi, ka desmitiem velkas pāri ceļam. Melnais tūkstotis! Kopā ar vīru vakaros mehāniski ar mačetēm cirtām. Iedzīvotāji, kas brauc garām, nez ko domā. Tādas vakara «romantiskās» pastaigas. Un tie visi nāk pie mums no ceļa otras puses.»

Īsti padomu šajā jomā nebija. Pašvaldība tāpat kaisa indi, izpļauj ceļu un mauriņu malas. «Glabājiet raibos lielos kailgliemežus, jo tie ir vienīgie, kas ēd Spānijas kailgliemežu olas,» ieteica A. Mačeks.

Iedzīvotāji sūdzējās arī, ka pašvaldība zāli neizpļauj. Domes vadība solīja situāciju kontrolēt.

Baļķu vedējiem vienalga
Saruna no gliemežiem pārgāja uz ceļa stāvokli. I. Alekseruna aicināja ceļa malā stādīt kokus – palīdzot arī pret putekļiem. A. Mačeks norādīja, ka tas ir valsts ceļš, kas iet caur Vecrundāli, un kokus neļaus stādīt. Tomēr atputekļošana ciema teritorijā esot svarīga. Šajā situācijā, ja tomēr ir spēcīgi putekļi, esot jākontrolē atputekļošanas kvalitāte.

Ņemot vērā, ka apdzīvotajā vietā ir bērni un ceļš šķērso teritoriju, iedzīvotājus arī uztrauc transports, kurš, braucot cauri, praktiski nesamazina ātrumu. Vislielākais uztraukums esot par baļķu vedējiem, kas brauc lielā ātrumā. «Iedzīvotāji mēģināja norādīt par ātruma pārsniegšanu, bet šoferis parāda vidējo pirkstu un brauc tāpat tālāk. Negribam sodīt, bet gribam, lai piebremzē ciema teritorijā. Ar apkārtējiem ir izrunāts, viņi saprot, ka apdzīvotā vietā ir jāsamazina ātrums. Bet baļķu vedējiem vienal-
ga,» pastāstīja I. Alekseruna. Šeit A. Mačeks atzina, ka no novada puses to var pārrunāt ar VSIA «Latvijas Valsts ceļi», lai skaidrotu situāciju.

Rūsains ūdens
Sarunas skāra arī nekustamo īpašumu – bijušo pienotavu Vecrundālē. Ēku varētu nopirkt, bet tajā vēl aizvien ir ne tikai pašvaldības īpašums, bet arī privatizēti dzīvokļi. «Kā jaunpienācēji cenšamies saprast, ko varam un ko gribam,» norādīja I. Alekseruna. Šeit A. Mačeks kā piemēru minēja Ceraukstes situāciju, kur vienojās, ka atpērk praktiski sabrukušā ēkā dzīvokļus par eiro un pēc tam atdod atsavināšanā. Ceraukstē drīz šis process būs sakārtots, varētu to izdarīt arī Vecrundālē.

Anita Maldute no Vecrundāles aktualizēja dzeramā ūdens kvalitāti. «Ūdens nāk rūsains, to nevar lietot pārtikā. Iedzīvotāji, kas dzīvo divstāvu ēkā, katru nedēļu filtrus maina,» teic iedzīvotāja.

I. Čerļenoks atcerējās, ka tur iedzīvotāji vietējo ūdens ieguves vietu nodeva pašvaldības pārziņā un ūdens komunikācijas tur ir nomainītas. Ūdens patēriņš esot divi kubikmetri diennaktī. Varētu būt atdzelžošanas problēmas. Viņš informēja, ka filtrs, kurš jānomaina, jau esot iegādāts un šo darbu paveikšot tuvākajā laikā.

Vajadzību ir ļoti daudz
Pirms tikšanās, kā ierasts, A. Mačeks bija iepazinies ar līdz šim paveikto tuvākajā teritorijā. «Rundāles apvienībā ļoti labs darbs izdarīts. Īpaši, ka ar asfaltēto ceļu Svitene «pieslēgta» klāt. Var redzēt, ka esat dzīvojuši kā vienā ģimenē un kopīgi skatījušies un darījuši,» tā A. Mačeks.

Izbraukuma tikšanās tiek organizētas ar mērķi, ka iedzīvotājiem varētu būt ierosinājumi un idejas, kas saistītas ar nākamā gada budžeta pieņemšanu. Tomēr lielu iespēju, kā uzsvēra A. Mačeks, nav. «Vajadzību ir ļoti daudz. Pirms administratīvi teritoriālās reformas stāstīja, ka būs vairāk naudas, ka vairāk varēsim izdarīt, bet beigās ir sajūta, ka četrus vieniniekus saskaitot sanāca trīs. Bauskā būs mūžīgais stāsts par bibliotēku, sabrukušajām ielām. Tur būs nepieciešams daudz līdzekļu, lai lietas sakārtotu, bet jāatceras arī citas novada teritorijas, lai nav tā, ka visam pārējam naudas nav,» atzina A. Mačeks.

Dažāds dzīves ritms
Atnākušās interesēja taupības tēma – ko plāno enerģijas jomā, vai ir gaidāmas kādas izmaiņas. Iedzīvotāji atzīmēja, ka vienu brīdi Pilsrundāles promenādē neesot bijusi gaisma. I. Čerļenoks skaidroja, ka tās bijušas tehniskas problēmas. «Daudzās iestādēs ir vecās lampas, vecie logi un vecie radiatori – tur jāstrādā, lai varētu ietaupīt. Ja sāk izslēgt āra apgaismojumu, jau novērots citās pašvaldībās, ka sākas zagšana un demolēšana. Atšķiras arī dzīves ritms jaunajā novadā – citur iet gulēt ap pulksten 23, bet Iecavā tajā laikā tikai sākas uzdzīve un turpinās līdz pieciem rītā,» norādīja A. Mačeks.

Attiecīgi iedzīvotāji aktualizēja pašvaldības policijas jautājumu. A. Mačeks norādīja, ka būs uz vietas pašvaldības policijas darbinieki arī Rundāles apvienībā, jau esot ieplānots. Tomēr vēl aizvien notiekot pašvaldības policijas darbības modeļa plānošana, kā arī darbs pie saistošajiem noteikumiem, kas precizētu darbības jomas.

Visas cenas «kosmosā»
Iespēja taupīt ir, arī siltinot ēkas, bet izskatās, ka novadā ar šo jomu tuvākajos gados nekā laba nebūs. A. Mačeks pastāstīja, ka gada sākumā privātajās ēkās bija plānoti vairāki projekti, bet nevienu neīstenoja, jo paredzamās izmaksas bija pārāk lielas. «Būs atbalsts energofektivitātes novērtēšanai. Tomēr pašlaik siltināšanai cenas uzlēkušas «kosmosā» – tie, kas šī gada sākumā mēģināja uzsākt projektus, visu nolikuši nost. Būs atbalsts centrālās kanalizācijas pieslēgumiem,» informēja Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

Iedzīvotāji norādīja, ka reizēm galvenā problēma ne tik daudz ir izmaksās, cik nepieciešamībā pēc palīdzības dokumentu kārtošanā. Ja visu laiku jācīnās ar dokumentācijas pieņēmējiem, tas ļoti nogurdina. Risinājums varētu būt pašvaldības atbalstā. «Ja to dara kapitālsabiedrība, tad tam ir jābūt atalgojumam. Jābūt darbiniekam ar konkrētu specializāciju, piemēram, attīstības nodaļā. Bet tad jāpārliecina pārējie deputāti par darbinieka nepieciešamību, jāizstrādā modelis,» atbildēja A. Mačeks. Tas izskatoties gana nereāli.

Pāris vārdos skāra arī potenciālo pāreju uz citiem enerģijas resursiem. A. Mačeks norādīja, ka ātri uz sašķidrināto gāzi pāriet nevar – izpildes termiņi pašlaik ir deviņi mēneši, un jau ir skaidrs, ka šajā sezonā tas vairs nav izdarāms. Granulas un šķelda arī kļūst dārgākas, tāpēc notiks tikšanās un sarunas, kā labāk rīkoties.

Vecrundāle ir pavisam neliela apdzīvota vieta praktiski lauka vidū, kuru šķērso ceļš. Iedzīvotāji tomēr ir apņēmības pilni savu dzīves vidi sakārtot.
Foto – IVARS BOGDANOVS