Strādā zivju resursu pavairošanā

Diskusijā par ūdens kvalitāti Bauskas novada upēs eksperti aicina netaupīt uz vides rēķina

Raidierakstā «Bauskas Dzīve» organizēja diskusiju par ūdens kvalitāti Bauskas novada pierobežas upēs. Diskusijā piedalījās Bauskas novada pašvaldības vides speciālists Valērijs Gabrāns, Valsts vides dienesta (VVD) Zemgales reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Evita Beitlere, kā arī VVD Zemgales reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas galvenais inspektors Andrejs Zabeļins. Diskusiju vadīja Kaspars Kalējs.

Ietekmējošie faktori un monitorings Bauskas novads ir bagāts ar upēm, kas faktiski savu tecējumu sāk Lietuvā, – Mūsu, Mēmeli, Lielupi. Kas ietekmē to ūdens kvalitāti?
Evita Beitlere skaidro, ka ietekmējošie faktori ir gan piesārņojošās darbības veicēji (notekūdeņu attīrīšanas iekārtas), gan lauksaimnieciskās darbības, kā arī paši iedzīvotāji – cik atbildīgi viņi izturas ne tikai pret ūdenstilpēm, bet arī pret vides kvalitāti kopumā.

E. Beitlere: «Aicinu netaupīt uz vides rēķina.»

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vai VVD veic ūdens monitoringu Bauskas novadā upēs? «VVD tieši upes nemonitorē, bet tas uzrauga piesārņojošās darbības veicējus, kas šajā gadījumā ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatori, un VVD var noņemt paraugus, lai noteiktu, kādi notekūdeņi izplūst no attīrīšanas iekārtām,» skaidro E. Beitlere, «monitorē upes pats piesārņojošās darbības veicējs, kam ir noteikta regularitāte un kvalitatīvie rādītāji, kādi ir nosakāmi akreditētā laboratorijā.»

Valērijs Gabrāns: – Lai iedzīvotājiem būtu droša vide, kur peldēties, Bauskas novada pašvaldība katru gadu veica mikrobioloģiskās analīzes populārākajās peldvietās – Mūsā pie stadiona un Mēmelē pie gājēju tilta. Šajās vietās tiek ņemtas maksas mikrobioloģiskās analīzes, un pagājušajā gadā to veica laboratorija «Bior». Analīžu rezultāti ir publiski pieejami, lai cilvēki arī paši var pārliecināties par ūdens drošību. Šādas analīzes tiek veiktas arī Vecumniekos un Valles dīķos, kur iedzīvotāji dodas peldēt. Galvenais mērķis ir, lai pārbaudītu drošību peldēšanas kontekstā, nevis dzeršanai vai citādai izmantošanai.

V. Gabrāns: «Galvenā Bauskas puses ūdeņu bagātība ir vimbas.»

«Ūdens bioloģisko kvalitāti veic Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), pētot makrozoobentus, kas ir ūdenī pastāvīgi mītošie ūdens organismi un ūdens indikatori,» piebilst Andrejs Zabeļins, «ja ķīmiskais piesārņojums mainās ātri un ar analīzēm to var piefiksēt, tad ilgtermiņā ūdens kvalitātes svārstības parāda jau minētie ūdens organismi – makrozoobenti. Šo monitoringu veic un datus publicē LVĢMC.»

E. Beitlere vēl paskaidro, ka piesārņojuma veids no lauksaimnieciskās darbības ir kopējā slāpekļa un kopējā fosfora rādītāji, kas arī veicina piesārņošanas procesus upēs. Tie būtu jāierobežo un jāsamazina to ietekme. To veicina gan mēslošanas līdzekļu izmantošana tuvu novadgrāvjiem vai meliorācijas sistēmām, kas sekmē notekūdeņu noplūdi upēs. Nepieciešama būtu arī stingrāka aizsargjoslu noteikšana, lai lauki netiktu apstrādāti pārāk tuvu ūdens noteces vietām.

Par vimbām raižu nav
Kāda ir situācija ar zivju resursiem Bauskas novada upēs? «Lielā mērā arī sabiedriskā kārtā esmu iesaistījies zivju resursu pavairošanā, uzraudzībā un atražošanā, un saistībā ar Bauskas mednieku un makšķernieku biedrību ar pašvaldības pilnvaru jau vairāk nekā divus gadu desmitus organizējam licencēto makšķerēšanu upēs,» atbild V. Gabrāns, «ja jautā to, vai zivju ir daudz vai maz, viennozīmīgi atbildēt nevar. Galvenā Bauskas puses ūdeņu bagātība ir vimbas, un to resursi vismaz pēdējos piecos gados pēc novērojumiem ir stabilā līmenī, neskatoties uz intensīvu spiedienu makšķerēšanas sezonā. Iespējams, ka to sekmē dabisko nārsta vietu atjaunošana un zivju pavairošana, ko veicam, iesaistot projektos Zivju fondu, kā arī makšķernieku līdzfinansējums, ko iegūstam, organizējot licencēto makšķerēšanu.»

V. Gabrāns gan min, ka ir atsevišķas sugas, kurām zivju skaits lielā mērā ir mazinājies, piemēram, brekši, plauži, kā arī ālanti. Iemesls tam ir nārsta un migrācijas ceļu nosprostošanās ar rūpnieciskās zvejas rīkiem. Bažu nav par «makšķernieku maizi» jeb asariem, raudām, sapaliem un jau minētajām vimbām. «Aktīvi strādājam resursu pavairošanā plēsīgajām zivīm, kas ir indikators un uztur zivju ekosistēmu veselīgā stāvoklī. Pēdējos trīs gadus ielaižam ūdeņos maksimālo iespējamo līdaku mazuļu skaitu, liela gādība mūsu biedrībai bija arī ālanti, un rezultāti makšķerniekus iepriecina.»

Lai labi gan cilvēkam, gan upes ekosistēmai
Uz jautājumu, kāda ir VVD atbildība par upju krastu kontroli, un kas ir tas, ko dienests dara, E. Beitlere atbild: «Viens ir tas, ka upju krastu labiekārtošanai, niedru izpļaušanai un arī upes gultnes tīrīšanai ir nepieciešams saņemt VVD tehniskos noteikumus. Tā ir atļauja par to, kādā veidā noteiktā darbība ir veicama – kādā platībā, kādā laika periodā, kā jāapsaimnieko radušies atkritumi, lai nenodarītu kaitējumu esošajam upes gultnes dziļumam un krastam, kā arī zivju resursiem. Dažkārt šie darbi tiek veikti kontroles procesā vai pēc tiem tiek sagatavots atzinums un pārbaudīta tehnisko noteikumu izvirzīto prasību ievērošana.»

Saskaņojums nepieciešams ne tikai tāpēc, ka tā ir upe un tai var radīt kādu ietekmi, bet plašākā mērogā arī tad, ja tā ir īpaši aizsargājama dabas teritorija vai dabas liegums. Tādos gadījumos nepieciešams iesaistīt ne tikai VVD, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldi, paskaidro E. Beitlere.

Par pašvaldības darbu upju krastu labiekārtošanā. Cik svarīgi ir ievērot līdzāspastāvēšanas labsajūtu – ūdens augiem un dzīvniekiem piemēroti krasti, bet reizē arī cilvēkiem iespējas tikt pie kvalitatīvas peldvietas?

V. Gabrāns pastāsta, ka Bauskas novada pašvaldība jau vairākus pēdējos gadus ir iesaistījusies Zivju fonda līdzfinansētā projektā, un ir tīrīta upes gultne par prieku gan peldētājiem, gan makšķerniekiem, gan lai saglabātu upes ekosistēmu. Ņemot vērā piesārņojumu, kas lielākoties nāk no lauksaimniecības zemes, ekosistēma sāk iegrozīties pozīcijā, kas nav labvēlīga ne zivīm, ne cilvēkiem. «Rezultātā esam iztīrījuši lielus upes gultnes posmus gan Bauskas pilsētā, gan ārpus tās. Jāatzīst, ka šie rezultāti ir iepriecinoši gan attiecībā uz makšķerniekiem, gan arī uz tekoša ūdens iemītniekiem. Process no visām pusēm ir izdevīgs, tas tiks darīts arī turpmāk,» apliecina V. Gabrāns.

Mūsas, Mēmeles un Lielupes baseina īpatnība
«Bauskas Dzīves» lasītājus arī interesē, vai pērnā gada lielās lietavas vasaras periodā kādā veidā varētu ietekmēt zivju resursus Bauskas pusē. Tāpat ir jautājums, vai klimata pārmaiņas kopumā var ietekmēt zivju resursus un ūdens kvalitāti mūsu upēs.

«Lietavas bagātina upi ar ūdeni un palīdz pārvietoties migrējošām zivīm, līdz ar to lietavas palīdz upei bagātināties ar skābekli, bet nevarētu teikt, ka lietavu dēļ kaut kas krasi mainīsies,» pauž A. Zabeļins.
«Mans mīļākais teiciens ir: vairāk ūdens – vairāk zivju,» tā V. Gabrāns, «vienīgais, ja lietavas ir ārpus veģetācijas perioda, tad tas nes lielāku piesārņojumu.» A. Zabeļins piekrīt, ka lietavām ir arī negatīva ietekme, piemēram, kad ieplakās ūdens sastāvas un pārplūst upēs, līdz ar to piesārņo ūdenstilpi. «Savā laikā bija katastrofāla situācija, kad bija bijušas milzīgas lietavas – pārplūda lielas platības, un no tā masveidā gāja bojā zivis – no ūdens siltuma un pūstošās organikas,» paskaidro V. Gabrāns.

«Jo ūdenim ir augstāka temperatūra, jo mazāk tas ir bagāts ar skābekli jeb, vienkārši runājot, ūdens ir netīrāks. Turpretī vēsākā ūdenī skābeklim ir iespējams izšķīst lielākā daudzumā nekā siltā ūdenī,» pauž A. Zabeļins.

A. Zabeļins: «Ikkatrai upei ir savi ūdens kvalitātes rādītāji un noteikti normatīvi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

V. Gabrāns min, ka Mūsas, Mēmeles un Lielupes baseina īpatnība ir tāda, ka lielu iespaidu atstāj tieši nokrišņu ūdeņi. Gruntsūdeņi daudzām upēm Kurzemē un Vidzemē ir galvenā ūdens masa, savukārt pie mums pamatmasu veido virsūdeņu notece. Reizēm šī notece ir pat 40 reizes lielāka, salīdzinot ar beznokrišņu periodu. Nevienu citu baseinu upēm nav raksturīgi, ka 40 reizes pieaug caurplūde. Protams, tas nes arī milzu lielu piesārņojumu, kas vēlāk izgulsnējas upes gultnēs.

Vizuāli piesārņojumu nevar konstatēt
Diskusijas vadītājs klātesošajiem nolasa lasītāja jautājumu: «Upēm arī bez ūdens ir vēl citi kvalitātes rādītāji. Vien par kopējo upju kvalitāti nemēdz runāt, ja kanālā tek pēc skata daudzmaz tīrs ūdens, tad tiek uzskatīts ka viss ar upēm kārtībā. Bet kāda var būt upes kvalitāte, ja iedzīvotājiem liegta pieeja upei daudzu kilometru garumā un šajos posmos var notikt velns zina kas, vēl arī bez maluzvejniecības un vietējā ķemertiņa «bagātības» novadīšanas upē? Kāda var būt upes kvalitāte, ja liela daļa piekrastes pļavu transformētas par aramzemi, iznīcinot dabisko pļavu ekosistēmu, kas dabā ir ļoti cieši saistīta ar upes ekosistēmu? Var teikt, ka pļavas baro upes un, ja viens ekosistēmas posms iztrūkst, cieš un aiziet bojā arī otrs. Visu to mēs redzam jau gadiem – Mūsā, Mēmelē un Lielupē ir izzudušas vai uz izzušanas robežas ir daudzas zivju sugas, kā arī daudzi citi upju iemītnieki, no kā barojas zivis.»

E. Beitlere pauž, ka sabiedrības viedoklis vienmēr ir jāuzklausa, un, ja iedzīvotājam ir šāds jautājums, tad viņu tas uztrauc. «Šajā gadījumā būtiski ir tas, ka vizuāli piesārņojumu nevar konstatēt. Piesārņojums tiek kontrolēts, veicot analīzes un nosakot vairākus kvalitatīvos rādītājus, kuri tiek vērtēti atbilstoši noteiktajiem limitiem un normām. Konstatējot neatbilstību, ir jāveic pasākumi, lai piesārņojumu samazinātu. Otrs, kas iezīmējas, – vairāku metru garumā piekļuves neesamība –, upēm ir tauvas josla desmit metru platumā, kur pārvietošanās ir brīvi pieejama jebkuram iedzīvotājam.»

A. Zabeļins arī akcentē, ka ikkatrai upei ir savi rādītāji un noteikti normatīvi. Ja veiktās analīzes rāda, ka normatīvi ir pārsniegti, tad tiek meklēts iemesls, kāpēc tie ir pārsniegti un no kurienes nāk piesārņojums. Arī ūdens krāsa neliecina par to, vai ūdens ir tīrs vai netīrs. Ja upes baseinā atrodas purvi, no kuriem nāk kūdra, tad ūdens ir brūnganā krāsā, bet tas nenozīmē, ka tas ir netīrs. Tāpat, ja ūdens ir dzidrs un caurspīdīgs, tajā, iespējams, ir ķīmiskais piesārņojums, ko mēs ar aci neredzam, bet to uzrāda analīzes.
«Varbūt šeit akmens pašvaldības dārziņā ir tas, ka savā laikā, kad tika atgūti īpašumi, maz tika domāts par pieejas pie ūdens saglabāšanu, kas tagad atspēlējas. Ir saprotamas gan īpašnieku intereses, kuras ir šaurākas un ne vienmēr atbilst sabiedrības interesēm, gan arī sabiedrības tiesības tikt pie ūdens. Kompromiss ir jāmeklē, kā jau teica kolēģi, ka tauvas joslu neviens nav atcēlis, un tās tiesības nedrīkst apdraudēt. Varbūt tagad būs jāiet ceļš un jāmeklē risinājumi, kā nodrošināt sabiedrības pieeju pie ūdens. Domāju, ka mums situācija nav tik katastrofāla kā citviet, kur ir augsti žogi. Tā ir problēma, bet jāsaprot arī īpašnieki, ka liela ļaužu kustība pa savu pagalmu nevienam nepatīk,» pārdomas pauž V. Gabrāns.

A. Zabeļins par maluzvejniecību: «Mums ir sadarbība ar pašvaldībām, sabiedriskajām organizācijām, kā arī ir tehniskais nodrošinājums un resursi, tāpēc tas tiek kontrolēts. Ja tāds gadījums tiek konstatēts, tad sods ir bargs, tāpēc ir aicinājums nepārkāpt likumu.»

Savukārt E. Beitlere diskusijas noslēgumā aicina netaupīt uz vides rēķina: «Tas būtu pats svarīgākais, kas jāapzinās katram iedzīvotājam un katram piesārņojošās darbības veicējam, – netaupīt uz vides rēķina.»

Pilnu diskusiju klausieties platformā «YouTube» laikraksta «Bauskas Dzīve» profilā!