Pakalpojumus grib saņemt klātienē; Attālinātais darbs joprojām pieļaujams vien piektdaļai valsts darbinieku

Šķēpu laušana par attālināto darbu un mācībām, kas pēc kovida gadiem nevienu vairs nepārsteidz, kā arī birokrātijas mazināšana tagad laikam ir vienīgās «miera laiku» tēmas, kas vēl notur un uzkarsē sabiedrības uzmanību ārpus ģeopolitikas vai bruņošanās sacensības.
«Latvijas Avīze» un «Bauskas Dzīve» apkopoja viedokļus, kā vērtējama un cik paliekoša attālinātā darba metode valsts un pašvaldību iestādēs.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka Latvijā pagājušajā gadā bija nodarbināti 877 400 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 64% no visiem Latvijas iemītniekiem. Dati par pagājušā gada ceturto ceturksni rāda – 11,2% jeb 83 900 darbinieku strādāja attālināti, kas ir par 6300 vairāk nekā pirms gada, kad attālināti strādāja 77 600 jeb 10,3%. No attālināti strādājošajiem 57,6% bija sievietes un 42,4% – vīrieši, vēsta CSP.
Visbiežāk attālināti strādājošie ir informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – 54,1% no darbinieku kopskaita, kā arī finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošie – 51,7%. Gandrīz katrs piektais jeb 19,6% strādāja attālināti valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas jomā. Tikpat liels darbinieku īpatsvars strādāja attālināti zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā.

Saeimai speciāls regulējums
Ne velti sakām, ka mūsu sabiedrības spogulis ir Saeima. Lielas algas saņem, taču uz darba vietu Jēkaba ielā Rīgā bieži vien neiet, komisiju sēdēs nereti izvēlas piedalīties attālināti – mūsu ievēlētie deputāti pēdējos gados nereti bijuši priekšpulkā negatīvā priekšstata veidošanai, ka arī augstos amatos tagad mierīgi var strādāt attālināti un it kā starp citu. Tagad gan paredzēts, ka tas mainīsies. Marta sākumā otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Saeimas Kārtības rullī, nosakot, ka deputāti komisiju sēdēs varēs piedalīties attālināti tikai ārkārtas situācijās, vai arī – ja pastāv citi īpaši apstākļi, kuru dēļ deputāta dalība komisijas sēdē klātienē nav iespējama. Saeimai šīs izmaiņas vēl jāizskata trešajā lasījumā, plānots, ka regulējums varētu stāties spēkā 1. septembrī.
Valsts vai tās kapitālsabiedrību pakalpojumi, kas saņemami klātienē, tā arī jāno-drošina – februārī teica Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, reaģējot uz publiski izskanējušajām augstāko amatpersonu replikām par to, ka valsts pārvaldē darbam klātienē jābūt normai. Vienlaikus galvenais ierēdnis atzinis, ka tūlītēja visas valsts pārvaldes atgriešanās tikai un vienīgi klātienes režīmā nemaz neesot iespējama vairāku faktoru dēļ. Turklāt iespējai daļu darba paveikt attālināti esot pietiekami daudz plusu.
Pašlaik 80% no valsts pārvaldē nodarbinātajiem, tajā skaitā iestāžu vadība, eksperti un speciālisti, darbā ierodoties klātienē, bet aptuveni 20% saglabāta iespēja strādāt arī no mājām.
Daudzkārt uzsvērts, ka attālinātais darbs nebūt nenozīmējot slinkošanu. Cik efektīvs ir ierēdņu darbs klātienē, no šī gada sākuma ar speciālu darba laika uzskaites lietotni «Desk-Time» sākusi kontrolēt Ekonomikas ministrija savos departamentos un padotības iestādēs. Rezultāti vēl gaidāmi.

Pašvaldībās primāri klātienē
«Primārā darba organizācijas forma pēc kovida pandēmijas beigām pašvaldībās ir darbs klātienē. Vienlaikus ievērojot darba specifiku un efektivitāti, iespējams attālinātais darbs, bet modeļi un prakse ir dažāda,» «Latvijas Avīzei» saka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere.
Pašvaldības augstu vērtējot darba organizācijas elastību un iespēju pielāgoties mūsdienu prasībām, tādēļ modeļi attālinātajam darbam esot dažādi. Ir arī tādas pašvaldības, kur attālināto darbu neizmanto vispār. Pēc LPS rīcībā esošās informācijas, šobrīd attālināti strādājot ļoti neliela daļa no kopējā pašvaldību darbinieku skaita. Neskatoties uz mūsdienu tehnoloģiju iespējām, novadu pašvaldībās redzot, ka iedzīvotāji pakalpojumus tomēr grib saņemt klātienē, tiešā kontaktā ar darbinieku.
Problēmas, ka valsts pārvaldes attālinātais darbs apgrūtinātu pašvaldības, neesot konstatētas. Darba jautājumus iestādes pārsvarā risina telefoniski, e-pastos, oficiālās sarakstēs. Ja ir klātienes tikšanās, tās ieplānotas noteiktā laikā un vietā.

Bauskas novada vietvarā strādā klātienē
Arī Bauskas novada pašvaldība ir to skaitā, kas strādā klātienē. Novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis «Bauskas Dzīvei» apliecina, ka darbinieki administrācijā, visās apvienību pārvaldēs strādā klātienē un nav paredzēts ne attālinātais, ne tā sauktais hibrīddarbs. Esot kādi izņēmuma gadījumi, kad veselības problēmu vai ģimenes ap-stākļu dēļ speciālistam ar tiešā darbu vadītāja atļauju tiek dota iespēja darbus veikt attālināti no mājas, bet tas ir reti. Klātienē strādāt esot produktīvāk.
«Bauskas Dzīves» aptaujātie iedzīvotāji arī pārsvarā vēlas, lai darbs pašvaldības iestādēs notiktu klātienē (skat. aptaujas grafiku). Tomēr daudzi atzīst, ka tam neesot nozīmes. Baušķeniece Antra tāpat lielākoties visus jautājumus nokārtojot internetā, ja vajagot kaut ko paveikt valsts vai pašvaldības iestādēs klātienē – tam esot Vienotais klientu apkalpošanas centrs, ko pāris reizes apmeklējusi. Ja nu kādam vajagot tieši satikt speciālistus, visiem ir norādītie pieņemšanas laiki, Antra vispār neesot saskārusies ar šāda veida problēmām. Viņasprāt, jaunās māmiņas, piemēram, varētu vismaz trīs dienas nedēļā strādāt no mājas attālināti, ja vien darba specifika to ļauj. Tas varbūt arī uzlabotu demogrāfisko situāciju valstī.

Plusi un trūkumi
LPS juridiskā padomniece domā, ka arī turpmāk jāsaglabā iespēja pašvaldībām noteikt kritērijus, vai un kādos gadījumos hibrīdmodelis – klātienes un attālinātais darbs – būtu pieļaujams. Tam esot daudz priekšrocību, piemēram, elastīgums un darbinieku labbūtība – attālinātais darbs ļaujot labāk sabalansēt darba un privāto dzīvi, kas sekmē darbinieku apmierinātību un mazina izdegšanu. Vairākās iestādēs darbinieki, kuriem nav nepieciešama nepārtraukta klātienes saskarsme ar klientiem vai kolēģiem, spējuši saglabāt vai pat uzlabot darba produktivitāti, strādājot attālināti. Samazināts biroja telpu un transporta izmantošanas apjoms ilgtermiņā var sniegt ekonomiskus un ekoloģiskus ieguvumus.
Attālinātā darba iespējas ļaujot piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus no dažādiem Latvijas reģioniem un pilsētām, kur konkurētspēja nodarbināšanai ir zemāka.
Tomēr šādam modelim ir arī trūkumi – sarežģītāk nodrošināt operatīvu informācijas apmaiņu un komandas darbu. Attālinātajam darbam nepieciešami droši un efektīvi digitālie risinājumi, kas prasa nepārtrauktu attīstību un uzlabojumus.

Platformā «Manabalss.lv» līdz šim savākti gandrīz 11 tūkstoši parakstu par iniciatīvu, ar kuru aicināts saglabāt attālinātā darba iespējas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs un nemainīt kārtību, kad iestādes pašas izvēlas piemērotāko darba režīma formu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Līdzsvarota pieeja
Līdzīgu nostāju pauž Latvijas Lielo pilsētu asociācija – attālinātais darbs tikai atsevišķos gadījumos, primāri klātienē. Valmieras pašvaldībā par attālinātā darba iespēju lemj darba devējs. Lai piešķirtu attālināto darbu, notiek vērtēšana, vai amats neprasa klientu apkalpošanu, pienākumi ir izpildāmi attālināti un uzskaitāmi, kā arī, vai nav kavētu uzdevumu un darba novērtējums ir labs. Papildus jāizpildās vismaz vienam kritērijam, proti, darbinieka dzīvesvieta atrodas ārpus Valmieras novada vai vairāk nekā 30 km attālumā, pastāv citi īpaši apstākļi.
Arī Rīgā darbiniekiem dota iespēja strādāt attālināti, izvērtējot darba specifiku. Pagājušā gada oktobrī notikusi darbinieku apmierinātības aptauja vairākās Rīgas pašvaldības iestādēs. Rezultāti liecinot, ka attālinātā darba iespējas ir viens no priekšnoteikumiem, kāpēc darbinieki kā darba vietu izvēlas tieši Rīgas pašvaldību.
Rīgas pašvaldības iestādēs darbinieku aptauja notikusi arī šā gada martā. Pirmie aptaujas rezultāti rādot, ka darbiniekiem attālinātā darba iespējas ir svarīgas. Visbiežāk darbinieki attālināti strādā divas dienas nedēļā. Galvenie attālinātā darba pozitīvie aspekti – augstāka produktivitāte, iespēja turpināt strādāt arī nelielas saslimšanas laikā, kā arī finanšu ietaupījums. Aptaujās noskaidrots, ka vairākums darbinieku attālinātam darbam negatīvus aspektus neizjūt, savukārt kā trūkums norādīta komandas saliedētības mazināšanās. Konfliktu risināšana, sarunas viens pret vienu un ideju apmaiņa veiksmīgāk rit klātienē.
Pēdējos gados jau esot ierasts, ka daudzus jautājumus var atrisināt attālināti, tikties tiešsaistes platformās, attālinātās mācībās un semināros. Tas ekonomē līdzekļus, nav jāmaksā komandējuma nauda, izdevumi par degvielu, autostāvvietām u. c., kā arī laiku. Vienlaikus esot arī skaidrs, ka jomās, kur nepieciešama cieša sadarbība ar iedzīvotājiem un kolēģiem, klātienes darbs joprojām ir neaizvietojams.

LDDK: tikai kopā ar ietaupījumiem
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā attālinātā darba iespējas nav nekas nosodāms. «Darba devējs attālināto darbu izmanto kā papildu labumu, piesaistot darbaspēku, arī darba ņēmējs iespēju strādāt attālināti uzskata par pozitīvu aspektu, kas liek izvēlēties par labu vienam vai otram darba devējam. Valsts pārvalde pēdējos gados ir strauji attīstījusi digitālos pakalpojumus, un reti kurš pakalpojums mūsdienās nav pie-ejams attālināti. Latvijā e-paraksts ir ar augstu drošības līmeni, ir izveidotas pakalpojumu un saziņas platformas, arī tikšanās var organizēt attālināti,» LDDK viedokli pauda komunikācijas vadītāja Ance Jaks. Turklāt valsts pārvalde ar attālināto darbu ietaupa – tas esot vērtējams tikai pozitīvi.
Attālinātais darbs visbiežāk pastāv jomās, kur jau ir digitāli risinājumi ātrai informācijas apritei un pakalpojumu sniegšanai. LDDK neesot saskārusies ar darba devēju pieredzi, ka tieši attālināta darba dēļ pakalpojumu sniegšanas ilgums būtu palielinājies. Tieši pretēji – procesi notiekot ātri. Turklāt digitālo procesu gaitā pati pakalpojumu sniegšana kļūstot caurspīdīga un izsekojama. Redzams arī tas, kurā procesa posmā pakalpojuma apstrāde kavējas un kādēļ. ◆

Teksts – Ilmārs Randers, «Latvijas Avīze», un «Bauskas Dzīve»