www.bauskasdzive.lv
Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām mūsu laikraksts uzrunāja 16 partijas un to apvienības, kuru saraksti startē šajās vēlēšanās. Šiem politiskajiem spēkiem «Bauskas Dzīve» nosūtīja jautājumus, kuri svarīgi iedzīvotājiem, lai palīdzētu pilsoņiem un mūsu laikraksta lasītājiem jau 8. jūnijā izdarīt izvēli. Atbildes uz izvirzītajiem septiņiem jautājumiem sniedz partija vai tās saraksta līderis, tā parādot savu attieksmi un pārliecību. Laikraksts aicināja sniegt konkrētu skatījumu, cenšoties iekļauties 700 rakstu zīmju robežās. Daudzi no elektorāta pašlaik ir apmulsuši un neziņā, sarunās aizvien biežāk ieskanas: «Par ko lai balso?! Vai ir vispār jēga balsot?!» Ko ieteikt? Tik to, ka nav un nebūs ideālas partijas, ne ideāla saraksta, tāpat kā nav ideālu cilvēku. Ja kāds sarakstā šķiet netīkams, to iespējams izsvītrot. Kopumā svarīgi ievēlēt parlamentāriešus, kuri būtu demokrātijas, neatkarības un miera vērtību aizstāvji.
Bet, par kuru sarakstu balsot, – varbūt palīdzēs izšķirties kādas no šodien «Bauskas Dzīvē» sniegtajām partiju atbildēm, jo tajās paustā nostāja un izpratnes līmenis ir jaušams pietiekami skaidri.
Diemžēl ne visas partijas atsaucās laikraksta aicinājumam, atbildes sniedza 11 politiskie spēki, bet pieci acīmredzot Bauskas novadā dzīvojošo elektorātu neuzskata par pietiekami svarīgu. Arī no šīs attieksmes iespējams izdarīt secinājumus un izvēli. Lasiet, domājiet un balsojiet!
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Partijas «Latvija pirmajā vietā» atbildes
- Kā esat atbalstījuši Ukrainu, tās iedzīvotājus un armiju (partija kopumā un/vai biedri individuāli)?
– Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā LPV līderis Ainārs Šlesers ar «Liepājas autobusu parka» starpniecību ir organizējis autobusu reisus uz Ukrainu, lai vestu civiliedzīvotājus ārā no karadarbības zonas un transportētu viņus uz Latviju. Arī mūsu partijas biedri ir individuāli ziedojuši un snieguši atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem. LPV Saeimas deputātu frakcija savos balsojumos vienmēr ir skaidri iestājusies par Krievijas iebrukuma Ukrainā nosodījumu. - Kādus ceļus redzat Latvijas un Eiropas kopējās drošības stiprināšanai, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un iespējamos kodoldraudus?
– Latvijas un Eiropas drošību var stiprināt militāro spēju un valsts aizsardzības finansējuma palielināšana, un te Latvija ir darījusi daudz. Ņemot vērā Ukrainas pieredzi, ir jāstiprina pretgaisa aizsardzība, un te Latvijai vēl daudz darāmā. Līdz ar Kanādas spēku komandēto starptautisko vienību Ādažos Latvijai ir vitāli svarīgi, lai šeit būtu pastāvīga ASV militārās vienības klātbūtne, jo šīs valsts kā mūsu stratēģiskā partnera karavīru atrašanās Latvijā būtu spēcīgs signāls nedraugiem. Visbeidzot – ārējā drošība ir cieši saistīta ar iekšējo drošību, tādēļ ir būtiski nepieļaut provokācijas dažādu sociālo grupu sanaidošanai ar mērķi izraisīt konfliktu Latvijā. - Kā plānojat atbalstīt Latvijas ekonomikas atkopšanos un pārorientāciju no Krievijas uz citiem tirgiem? Kā palīdzēsiet attīstīt uzņēmējdarbību Latvijas reģionos?
– Latvijai ir nepieciešamas investīcijas. Tikai tā varam atdzīvināt uzņēmējdarbības izaugsmi. Investori nedrīkst būt sankcionētas personas, bet citādi ikvienas investīcijas, kas nāk Latvijas ekonomikai par labu, ir apsveicamas. Latvija nedrīkst tikai aizņemties, lai lāpītu budžeta robus. Ar šādu politiku Latvija arvien paliks pēdējās vietās Eiropā. Reģionos ir jāpārtrauc skolu slēgšana, jo lauki iztukšojas. Nav pieļaujami mīnēt Latvijas–Krievijas robežu. Latvijas austrumu pierobežā ir jāpiesaista investīcijas, jo tikai tā var stiprināt pārliecību, ka ne Latvijai, ne Eiropai nedraudēs iebrukums no Austrumiem. ES vadītājiem ir jāsaprot, ka šīs robežas stiprināšanai nepieciešams atbalsts uzņēmējdarbībai. - Kā varētu uzlabot situāciju nodrošinājumā ar darbaspēku Latvijas un ES tirgū? Ko darīt, lai mazinātu darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm?
– Eiropa noveco un izmirst. Tādēļ rodas nepieciešamība ievest darbaspēku konkrētām nozarēm. Procesam jābūt stingri regulētam, un darbaspēka nodokļiem ir jānonāk Latvijas valsts budžetā. Darbaspēka ierašanās jānosaka terminēta un administratīvi jākontrolē.
Darba samaksas atšķirībās starp vīriešiem un sievietēm ir jānodala divi sektori: 1) valsts un pašvaldību, kur algu pozīcijas ir regulētas un kur tās nevar mainīt atkarībā no personas, kas ieņem amatu; 2) privātais sektors, kur valsts nevar tieši iejaukties un kur atalgojuma atšķirības ir manāmas. Te gan Valsts ieņēmumu dienests varētu izpētīt, kur darbiniekus šķiro pēc dzimuma. Tad varētu sākt sarunas ar uzņēmējiem, lai to novērstu. - Kāda ir jūsu saraksta nostāja par konstatēto Krievijas ietekmi atsevišķu Eiropas valstu vēlēšanās un vairāku Eiropas Savienības institūciju amatpersonu uzpirkšanā? Kā to novērst nākotnē?
– Attieksme ir klaji negatīva gan pret Krievijas ietekmi uz atsevišķu Eiropas valstu vēlēšanām, gan pret jebkādu ietekmi no ārpuses uz atsevišķu valstu vēlēšanu rezultātiem. Tas nav pieļaujami, un pirmie, kam tas būtu jāidentificē un jānovērš preventīvi, ir valstu drošības dienesti. Tas ir viņu tiešais darba pienākums. - Kādus resursus izmantosiet mediju un vārda brīvības atbalstam, lai mazinātu viltus ziņu un propagandas ietekmi sabiedrībā? Kā atjaunosiet neatkarīgus informācijas avotus vietās, kur veidojas tā dēvētie ziņu tuksneši?
– Ir jānodala atbalsts medijiem un vārda brīvībai. Diemžēl ļoti daudzi mediji caur Mediju atbalsta fondu tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas, kļūstot atkarīgāki no varas lēmumiem. Te nav runa par atbalstu reģionālajiem laikrakstiem, kam tas ir izdzīvošanas jautājums. Te ir runa par tiem producentu grupu projektiem, kas caur naudas došanu patiesībā ir slēpts valsts varas pasūtījums ar mērķi nomelnot politiskos konkurentus. Zem viltus ziņu birkas ir ērti palikt visu, ko runā politiskie oponenti. Mūsu partijas cilvēkresursi kopš LPV dibināšanas par 99% ir investēti sociālajos tīklos, kur sasniedzam savus vēlētājus. Mēs vienmēr esam atbalstījuši vārda brīvību un to turpināsim. - Kādu lomu redzat Baltijas valstu un kopējai Eiropas sadarbībai?
– Baltijas valstis, kuras robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, faktiski ir Eiropas Savienības nozīmīgākā drošības līnija – ārējā robeža, kuras nostiprināšanai gan fiziski, gan ekonomiski ir jābūt vienai no ES prioritātēm. Tieši šajā aspektā būtu jāskata arī Baltijas valstu un ES sadarbība.
Atbild Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs Gatis Eglītis
- Kā esat atbalstījuši Ukrainu, tās iedzīvotājus un armiju (partija kopumā un/vai biedri individuāli)?
– Kad Gatis Eglītis bija labklājības ministrs, viņš panāca, ka bēgļi no Ukrainas var ātri un bez lielas birokrātijas iesaistīties mūsu darba tirgū, kā ministrs rūpējās par bēgļu sociālo nodrošinājumu, piekļuvi izglītības sistēmai, risināja mājokļu jautājumus utt. JKP biedri, Saeimas deputāti Juris Jurašs un Sandis Riekstiņš ir devušies uz Ukrainu palīdzēt cīnīties ar iebrucējiem. - Kādus ceļus redzat Latvijas un Eiropas kopējās drošības stiprināšanai, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un iespējamos kodoldraudus?
– Lielās Eiropas valstis – Vācija un Francija – neuztver Krievijas draudus Baltijai nopietni un bieži vien slēptā veidā turpina attīstīt ekonomiskos sakarus ar Kremli. Jau atkal esam atkarīgi no ASV un NATO drošības jautājumos. - Kā plānojat atbalstīt Latvijas ekonomikas atkopšanos un pārorientāciju no Krievijas uz citiem tirgiem? Kā palīdzēsiet attīstīt uzņēmējdarbību Latvijas reģionos?
– Uzņēmējdarbībai ir jābūt vienkāršai un ērtai: gan nodokļu nomaksai, gan atskaitēm valsts institūcijām. Nodokļu likmēm būtu jāstimulē jauni biznesi un jauni ienākumi, nevis jāliek tos slēpt. Birokrātijas līmenis un nespēja pieņemt saprātīgus un saimnieciskus lēmumus ātri bremzē mūsu ekonomiku. - Kā varētu uzlabot situāciju nodrošinājumā ar darbaspēku Latvijas un ES tirgū? Ko darīt, lai mazinātu darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm?
– Jo aktīvāka un ērtāka būs uzņēmējdarbības vide, jo vairāk būs jaunu darba vietu, investīciju. Valsts un pašvaldību aparātā ir ap 10% darbaspēka rezerve, ko varētu novirzīt privātajam sektoram. Liela rezerve ir no Latvijas aizbraukušie emigrācijā: dažu gadu laikā var panākt, ka ne mazāk kā 20% no viņiem un viņu ģimenes, kopā ap 50 000 cilvēku, atgriežas uz dzīvi Latvijā. - Kāda ir jūsu saraksta nostāja par konstatēto Krievijas ietekmi atsevišķu Eiropas valstu vēlēšanās un vairāku Eiropas Savienības institūciju amatpersonu uzpirkšanā? Kā to novērst nākotnē?
– Mūs daudz vairāk uztrauc, cik šādu kremļa nopirktu politiķu ir Latvijā. Ir skaidrs, ka Krievija ir iefiltrējusi sev lojālus cilvēkus visaugstākajos Latvijas politiskajos amatos. Mūsu drošības dienesti diemžēl ir pārāk politizēti: vajadzētu vainīgos bargi tiesāt par valsts nodevību. - Kādus resursus izmantosiet mediju un vārda brīvības atbalstam, lai mazinātu viltus ziņu un propagandas ietekmi sabiedrībā? Kā atjaunosiet neatkarīgus informācijas avotus vietās, kur veidojas tā dēvētie ziņu tuksneši?
– JKP stingri iestājas pret rus.lsm redakcijas darbību un jebkādām politiskām debatēm krievu valodā. - Kādu lomu redzat Baltijas valstu un kopējai Eiropas sadarbībai?
– Mums ir daudz skaidrāk un aktīvāk jācīnās par savām tiesībām un interesēm Eiropas Savienībā: nevar tikai aizbraukt uz Briseli un klausīties, ko runā gudrie «onkuļi un tantes» no vecajām Eiropas valstīm.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Zaļo un Zemnieku savienības atbildes
- Kā esat atbalstījuši Ukrainu, tās iedzīvotājus un armiju (partija kopumā un/vai biedri individuāli)?
– Mūsu atbalsts Ukrainai ir būtisks Eiropas stabilitātes un drošības kontekstā. Latvija līdz šim sniegusi Ukrainas uzvarai atbalstu 1% no iekšzemes kopprodukta vērtībā, kas ir gan valdības, gan pašvaldību, gan visas sabiedrības ieguldījums. Karam sākoties, ZZS biedri organizēja pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču vākšanu un nosūtīšanu uz Ukrainu, aktīvi iesaistījušies Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas organizēšanā Latvijā, kā arī vāca ziedojumus partijas kongresā. - Kādus ceļus redzat Latvijas un Eiropas kopējās drošības stiprināšanai, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un iespējamos kodoldraudus?
– Eiropai ir jākoncentrējas uz ārējo robežu stiprināšanu. Tas prasa ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm, lai efektīvi pārvaldītu robežas un garantētu drošību visiem Eiropas iedzīvotājiem. Vienotajā Eiropas politikā par Krievijas ekonomisko embargo ir skaidri jādefinē nostāja par preču un pārtikas importu un tranzītu no agresorvalstīm. Rosināsim veidot vienotu Eiropas militāro organizāciju, kas spētu efektīvi novērst jebkādus militārus draudus un stiprināt ES aizsardzības spējas. Vienlaikus stiprinām Latvijas drošību: attīstām savu militāro infrastruktūru, industriju un kaujasspējas. Latvija ir spēcīgākajā militārajā aliansē – NATO, un sabiedroto klātbūtne Latvijā tikai pieaugs. - Kā plānojat atbalstīt Latvijas ekonomikas atkopšanos un pārorientāciju no Krievijas uz citiem tirgiem? Kā palīdzēsiet attīstīt uzņēmējdarbību Latvijas reģionos?
– Pēc ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iniciatīvas ir izstrādāts ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību, lai straujāk kāpinātu labklājību, ņemot vērā pēdējo gadu ģeopolitiskās, ekonomiskās un tehnoloģiskās pārmaiņas. Tas ietver vairākus rīcības virzienus, proti, klimata pārmaiņas un ieguldījumi zaļajā infrastruktūrā; reģionāli sabalansēta izaugsme; ieguldījumi cilvēkkapitālā un pārkvalifikācija; modernas infrastruktūras un mājokļu attīstība; finanšu pieejamība, tostarp komercbanku kreditēšanas aktivizēšana uzņēmējdarbības attīstībai. Ekonomikas ministrija organizē Latvijas uzņēmēju vizītes Ukrainā, stiprinot sadarbību un palielinot Latvijas uzņēmumu tirgus daļu Ukrainā. - Kā varētu uzlabot situāciju nodrošinājumā ar darbaspēku Latvijas un ES tirgū? Ko darīt, lai mazinātu darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm?
– Svarīgi ir ieguldījumi cilvēkkapitālā, ceļot izglītības kvalitāti un sabiedrības veselību, pilnveidojot pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu, darbaspēka efektīvāku izmantošanu, talantu un kvalitatīva darbaspēka piesaisti. Mērķtiecīgi jāvirzās uz priekšu dažādās jomās – labāk apmaksātām darba vietām ir jābūt stimulam mūsu tautiešiem atgriezties Latvijā, kas nozīmē virkni pasākumu reemigrācijas atbalstam. Dažādu iemeslu dēļ salīdzinoši liela nodarbināto daļa strādā ēnu ekonomikā, piemēram, parādnieki vai uzturlīdzekļu nemaksātāji pašlaik ir motivēti slēpt ienākumus, tāpēc ir jārada regulējums, lai palīdzētu cilvēkiem iziet no ēnu ekonomikas. - Kāda ir jūsu saraksta nostāja par Krievijas ietekmi atsevišķu Eiropas valstu vēlēšanās un vairāku Eiropas Savienības institūciju amatpersonu uzpirkšanā? Kā to novērst nākotnē?
– ZZS stingri nosoda jebkādus mēģinājumus, jo īpaši Krievijas, apdraudēt Latvijas un Eiropas demokrātiskos procesus. Pret to ir aktīvi jācīnās. ZZS pilnībā atbalsta tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības stiprināšanu ar starptautiskajiem partneriem, lai atklātu ļaunprātīgus ārvalstu tīklus, ierosinātu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, pārtraucot koruptīvas darbības ar mērķi iejaukties Eiropas vēlēšanās un graut demokrātiju ES. Tā ir arī Latvijas pilsoņu atbildība piedalīties vēlēšanās, mazinot radikālu un Latvijai kā neatkarīgai valstij nedraudzīgu cilvēku un partiju ievēlēšanas iespēju. - Kādus resursus izmantosiet mediju un vārda brīvības atbalstam, lai mazinātu viltus ziņu un propagandas ietekmi sabiedrībā? Kā atjaunosiet neatkarīgus informācijas avotus vietās, kur veidojas tā dēvētie ziņu tuksneši?
– Latvijas Republikas Satversmes 100. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību un cenzūra ir aizliegta. Ir noteikts, ka mūsu valsts sargā vārda brīvību. ZZS uzskata, ka demokrātija un vārda brīvība ir būtiski svarīgi Latvijas valsts pastāvēšanas stūrakmeņi. Mēs esam atbalstījuši un turpināsim uzstāt uz atbalstu reģionālajiem medijiem, lai tie varētu turpināt informēt reģionu iedzīvotājus. - Kādu lomu redzat Baltijas valstu un kopējai Eiropas sadarbībai?
– Baltijas un Skandināvijas valstīm jāveido kopīga nostāja ES jautājumos, kas skar vidi un dabas resursu apsaimniekošanu, jo šeit klimats ir atšķirīgs no Centrālās un Dienvideiropas. ZZS nacionālajos jautājumos sadarbojas ar Lietuvas Zemnieku un zaļo savienību un Zviedrijas Centra partiju. Plānojam šīs draudzības saites stiprināt arī Eiropas Parlamenta līmenī, lai īpaši iestātos par reģiona interesēm, tajā skaitā – ES ārējās robežas stiprināšanu un dzelceļa savienojumu izveidi ar pārējo Eiropu.
Partijas «Jaunā Vienotība» atbildes uz jautājumiem
- Kā esat atbalstījuši Ukrainu, tās iedzīvotājus un armiju (partija kopumā un/vai biedri individuāli)?
– Partija aktīvi atbalsta Ukrainu visos līmeņos. Šajā pavasarī Valdis Dombrovskis aktīvi strādāja, lai panāktu robežu atvēršanu, Ukrainas produkcijas eksporta un tranzīta atjaunošanu. Tagad ir nodrošināta tirdzniecības liberalizācija starp Ukrainu un ES. Maijā JV vadītā valdība lēmusi piešķirt 10 miljonus eiro artilērijas munīcijas iegādei Ukrainai no trešajām valstīm Čehijas iniciatīvas gaitā. Ir apritējuši trīs mēneši Latvijas iniciētajai dronu koalīcijai, kurā gatavojam nākamo dronu sūtījumu Ukrainai. Šī gada janvārī notika Saeimas JV deputātu vizīte Kijivā, solot nelokāmu atbalstu, lai Ukraina iestātos ES un NATO. - Kādus ceļus redzat Latvijas un Eiropas kopējās drošības stiprināšanai, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukraina un iespējamos kodoldraudus?
– Šo jautājumu mēs risinām trīs virzienos – Latvijas kaujas spēju attīstīšana, kolektīvās drošības garantijas un konsekvents atbalsts Ukrainai. Aktīvi kāpinām mūsu valsts militāro potenciālu – iepirkta pretgaisa aizsardzība, rit pretmobilitātes pasākumi uz robežas kopīgi ar Lietuvu un Igauniju. 2023. gadā ir ieviests valsts aizsardzības dienests, nodrošinot iedzīvotāju sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu izpildei. Arī mūsu partneri, saprotot situācijas nopietnību, pārskata savu klātbūtni Latvijā, piemēram, Kanāda līdz 2026. gadam savu militāro kontingentu plāno palielināt līdz 2200 karavīriem, kā arī ievērojami paplašināt ieroču arsenālu. - Ka plānojat atbalstīt Latvijas ekonomikas atkopšanos un pārorientāciju no Krievijas uz citiem tirgiem? Ka palīdzēsiet attīstīt uzņēmējdarbību Latvijas reģionos?
– Latvijas ekonomika jau ir pārorientējusi importu prom no Krievijas. Krievijas imports no 5,2% no IKP 2014. gadā ir sarucis līdz 1,6% 2023. gadā. Savukārt eksporta jomā samazinājums šajā periodā ir no 7,2% līdz 3,1% no IKP. Pamatā tas ir eksports, kas relatīvi maz ietekmē Latvijas ekonomiku. Mūsuprāt, tas ir liels sasniegums, ka bez lieliem satricinājumiem esam varējuši atteikties no Krievijas tirgus. Pārorientācija ir notikusi pamatā uz ES dalībvalstīm. Uzņēmējdarbības attīstībai ir pieejams finansējums ES fondu un ekonomikas atveseļošanas un noturības plānā, rit darbs ar kreditēšanas pieejamību – notiek sarunas par jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijā. - Kā varētu uzlabot situāciju nodrošinājumā ar darbaspēku Latvijas un ES tirgū? Ko darīt, lai mazinātu darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm?
– Atalgojuma atšķirība starp vīriešiem un sievietēm Latvijā joprojām ir nepieņemami augsta – 2023. gadā tie bija 18%. Sievietes biežāk strādā mazāk atalgotās tautsaimniecības nozarēs – aprūpē, tirdzniecībā, izglītībā, tāpēc mums ir jāatbalsta sieviešu lielāka dalība zinātnes, tehnoloģiju un inženierzinātņu jomā, kas ir dinamiskas nozares ar tradicionāli augstāku atalgojuma līmeni. Tas ir jāsāk jau ar studiju jomas izvēli, jo profesionālās jomas maiņa vēlākos dzīves posmos var kavēt karjeras izaugsmi. - Kāda ir jūsu saraksta nostāja par konstatēto Krievijas ietekmi atsevišķu Eiropas valstu vēlēšanās un vairāku Eiropas Savienības institūciju amatpersonu uzpirkšana? Kā to novērst nākotnē?
– Gadījumi, kad pirms kārtējām vēlēšanām dažadās ES valstīs, toskait Latvijā, sāktas dezinformācijas un nomelnošanas kampaņas, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, nav mazums. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju un tehnoloģiju straujo attīstību, uzskatām, ka ir jāstiprina drošības iestādes, lai tās pēc iespējas efektīvāk var darīt savu darbu. Jāuzsver, ka viena no šīs valdības prioritātēm ir iekšējās drošības stiprināšana. - Kādus resursus izmantosiet mediju un vārda brīvības atbalstam, lai mazinātu viltus ziņu un propagandas ietekmi sabiedrībā? Kā atjaunosiet neatkarīgus informācijas avotus vietās, kur veidojas tā dēvētie ziņu tuksneši?
– Stipri un neatkarīgi mediji ir drošas informatīvās telpas pamatā. Mediju jomā ir ļoti daudz nesakārtotu jautājumu, iepriekš darīts maz. Mediju apakškomisijā Saeimā šie jautājumi ir iekļauti darba plānā un tiek izskatīti. Esam iecerējuši daudz nopietnāk pievērst uzmanību sabiedriskajam pasūtījumam, lai tas sasniegtu visaugstākos rezultātus. Plānojam vētīt Mediju atbalsta fonda darbu un sasniegtos rezultātus. JV uzskata, ka japārtrauc subsidēt pasta abonēšanas pakalpojumi drukātajai presei krievu valodā un ietaupītie līdzekļi jāizmanto latviski rakstošo neatkarīgo reģionālo laikrakstu un preses stiprināšanai. - Kādu lomu redzat Baltijas valstu un kopējai Eiropas sadarbībai?
– Baltijas valstu starpā regulāri norit formālas un neformālas sarunas un sadarbība gan ekonomikas un drošības, gan citās jomās. Kā vienu no nozīmīgākajiem kopīgajiem projektiem var minēt dzelzceļa līniju «Rail Baltica». Tā kā aizsardzība un drošība tuvākajos gados būs nozīmīgākie jautājumi, darām visu iespējamo, lai padziļinātu sadarbību šajā jomā, toskait koordinējam atbalstu Ukrainai. Katrai valstij ir nacionālās intereses, kas var atšķirties, tomēr Baltijas valstis vienmēr koordinē un pārrunā nostāju pirms Eiropas valstu vadītāju sanāksmēm. Arī pie nākamā ES daudzgadu budžeta Baltijas valstis strādās kopā, lai nodrošinātu reģionam pietiekamu atbalstu no struktūrfondiem.
Kustības «PAR!» atbildes
- Kā esat atbalstījuši Ukrainu, tās iedzīvotājus un armiju (partija kopumā un/vai biedri individuāli)?
– Aicinām cilvēkus dot Ukrainai politisko balsi Eiropā. Mūsu saraksta līdere, Eiropas ukrainiete Ivanna Voločija, būtu pirmā ukrainiete eiroparlamentāriete, vēl pirms Ukraina ir ES dalībvalsts. Kustība «Par!» veidoja programmu EP vēlēšanām kopā ar Ukrainas prezidenta Zelenska partiju, lai izzinātu vajadzības un veidus, kā Latvijas uzņēmēji var piedalīties Ukrainas rekonstrukcijā. Mēs ziedojam dronu iegādei, atbalstām ukraiņu integrāciju Latvijā. Kad Iekšlietu ministriju vadīja Marija Golubeva, tika pieņemti pirmie lēmumi ukraiņu atbalstam Latvijā. Rīgas domē, Laimai Geikinai vadot izglītības komiteju, meklējam risinājumus, kā iesaistīt ukraiņus darbā, izglītībā, kultūrā, sportā. - Kādus ceļus redzat Latvijas un Eiropas kopējās drošības stiprināšanai, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un iespējamos kodoldraudus?
– Jo vairāk uz dienvidiem, jo zemāka ir Eiropas valstu enerģija un vēlme sniegt Ukrainai atbalstu – militāru un finansiālu. Tādēļ mums ir uzdevums uz Eiropu aizsūtīt pēc iespējas vairāk deputātu, kas skaidri apzinās drošības riskus, proti – Krievijas uzvara nozīmētu draudus arī Latvijai. Mūsu pārstāvjiem ir jābūt kā «dadzim acī», kas ik dienu atgādina un neļauj Eiropai turpināt «gulēt», kamēr plosās karš. Nekavējoties jāpaplašina ES kopīgais aizsardzības iepirkums un jāpiegādā Ukrainai moderns bruņojums. ES ir jāveido aizsardzības savienība, kas neaizstāj, bet nostiprina NATO un ļauj ES rīkoties arī patstāvīgi. Jāveido Eiropas valstu kopīgas militārās vienības, bet ne «Eiropas armija». - Kā plānojat atbalstīt Latvijas ekonomikas atkopšanos un pārorientāciju no Krievijas uz citiem tirgiem? Kā palīdzēsit attīstīt uzņēmējdarbību Latvijas reģionos?
– Mums ir jānodrošina ES paplašināšanās ar Ukrainas uzņemšanu iespējami ātri. Tas būs liels ieguvums Latvijai, mūsu uzņēmējiem un mūsu cilvēkiem. Latvijai ir jāizvirzās līderpozīcijās, nodrošinot Ukrainas ātru uzņemšanu ES. Ukraina kļūs par vienu no lielākajām ES dalībvalstīm ar jaunu, lielu tirgu. Mums ir jāspēcina Latvijas uzņēmumi, lai tie pirmie apgūst iespējas pārorientēties no sadarbības Krievijā un citviet austrumos uz Ukrainu. Eiropas Parlamentā mēs iestāsimies par taisnīgu konkurenci vienotajā ES tirgū, ievērojot principu «vispirms par mazajiem» un mazinot nevajadzīgu birokrātiju. - Kā varētu uzlabot situāciju nodrošinājumā ar darbaspēku Latvijas un ES tirgū? Ko darīt, lai mazinātu darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm?
– Latvijā pašlaik ir zems bezdarbs, kas ir laba ziņa darba ņēmējiem, bet slikta – darba devējiem. Uzņēmumi nevar attīstīties, jo trūkst darbinieku. Latvijai ir nepieciešama stratēģiska vīzija par migrāciju – kādus migrantus un no kurām valstīm esam gatavi uzņemt, kāds izglītības līmenis un profesionālā kvalifikācija vajadzīga. Tikai tad, ja to būsim gatavi kontrolēt, izvairīsimies no uzkāpšanas uz grābekļiem, kā noticis Vācijā vai Zviedrijā. Darba samaksas atšķirības var mazināt ar regulāriem monitoringa ziņojumiem un uzņēmēju izpratnes paplašināšanu. Jāpanāk, lai arī vīrieši uzņemas pienākumus mājās, lai bērna nākšana pasaulē nerada sievietei risku, ka viņa nevar kvalitatīvi srādāt. - Kāda ir jūsu saraksta nostāja par konstatēto Krievijas ietekmi atsevišķu Eiropas valstu vēlēšanās un vairāku Eiropas Savienības institūciju amatpersonu uzpirkšanā? Kā to novērst nākotnē?
– Mums ir iespēja Eiropas Parlamentā neievēlēt apšaubāmu interešu pārstāvjus, kuri strādātu ne Latvijas un Eiropas, bet gan Kremļa interesēs. Aicinām cilvēkus iedziļināties un izprast, ka «Vienotībai», Nacionālajai apvienībai, «Latvijas attīstībai», «Progresīvajiem» balsu pietiks un viņi būs pārstāvēti nākamajā Eiroparlamentā, tāpēc aicinām balsot par Kustību «Par!», kas var papildināt valstiski, latviski, eiropeiski noskaņotu deputātu rindas jaunajā sasaukumā. Lai mazinātu spiegošanas risku, būtu jāierobežo Krievijas diplomātu iespējas brīvi pārvietoties pa visu Eiropu – lai strādā valstī, kurā akreditēti! Noteikti jāstiprina pētnieciskā žurnālistika. - Kādus resursus izmantosit mediju un vārda brīvības atbalstam, lai mazinātu viltus ziņu un propagandas ietekmi sabiedrībā? Kā atjaunosit neatkarīgus informācijas avotus vietās, kur veidojas tā dēvētie ziņu tuksneši?
– Mediju brīvība ir nozīmīga, lai siprinātu demokrātiju ikvienā valstī. Plānojam aktīvi iestāties pret to, ka politiķi, tai skaitā prokrieviski noskaņoti, mēģina ierobežot mediju brīvību Eiropas valstīs. Latvijā ir jāstiprina mediju atbalsta fonds, fokusu virzot tieši uz reģionālajiem medijiem, jo īpaši uz neatkarīgiem reģionālajiem medijiem. Laikā, kad lielākā daļa reklāmas ienākumu aiziet pie «Google» vai «Facebook», ir skaidrs, ka mazāki mediji nespēj izdzīvot bez valsts atbalsta. Noteikti nepieciešams atbalsts, lai arī mazie mediji tīklotos Eiropas līmenī un varētu uzrakstīt projektus, kas palīdz iegūt finansējumu kvalitatīvai neatkarīgajai žurnālistikai. - Kādu lomu redzat Baltijas valstu un kopējai Eiropas sadarbībai?
– Laikā, kad Eiropā plosās karš, jārunā plašāk nekā tikai par Baltijas valstu sadarbību. Ir jāstiprina mūsu sadarbība arī ar valstīm, kas nopietni apzinās Krievijas radītos draudus, – Poliju, Čehiju, Franciju. Jāstiprina šo valstu balss Eiropā. Polija aizsardzībai velta nu jau 4% no IKP un izdara spiedienu par to, ka Eiropai ir jāmaksā par mūsu gaisa telpas aizsardzību. Mums ar Poliju ir kopīga Austrumu robežas aizsardzība. Ir jāizdara spiediens, lai Eiropa mūs atbalstītu arī robežas infrastruktūras stiprināšanā.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Partijas «Latvijas attīstībai» atbildes
- Kā esat atbalstījuši Ukrainu, tās iedzīvotājus un armiju (partija kopumā un/vai biedri individuāli)?
– Ivars Ijabs Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komitejā Eiropas Parlamentā panāca lēmumu ES pirmo reizi vēsturē kopīgi iegādāties ieročus un citas aizsardzības preces. Paredzētais finansējums ļauj ne tikai aizvietot tās arsenāla preces, kas tika uzreiz nodotas Ukrainai, bet arī nodrošināt to turpmāku nepārtrauktu plūšanu uz frontes līnijām. Banku savienības pārraudzībā
I. Ijabs panāca, ka ES bankas tiek stingrāk uzraudzītas, lai nepārkāptu sankcijas un nefinansētu Krievijas kara centienus. Artis Pabriks, būdams aizsardzības ministrs, panāca svarīgu Latvijas lēmumu kara pirmajās dienās nosūtīt ieročus uz Ukrainu. Tas ļāva aizsargāt Kijivu, par ko A. Pabrikam pateicās Ukrainas vēstnieks Latvijā. - Kādus ceļus redzat Latvijas un Eiropas kopējās drošības stiprināšanai, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un iespējamos kodoldraudus?
– Vismaz trīskāršot Eiropas aizsardzības rūpniecības jaudu un pieckāršot aizsardzībai atvēlēto ES budžeta daļu. Pārveidot «Frontex» par ātras reaģēšanas robežsardzes spēkiem, lai pretotos instrumentalizētai un nelegālai imigrācijai. - Kā plānojat atbalstīt Latvijas ekonomikas atkopšanos un pārorientāciju no Krievijas uz citiem tirgiem? Kā palīdzēsit attīstīt uzņēmējdarbību Latvijas reģionos?
– Frakcija «Renew Europe» panāca Atveseļošanas fonda izveidi, no kā Latvija ieguva 2 miljardus eiro. I. Ijaba panāktais finansējums ļaus straujāk attīstīt militāro ražošanu Latvijā. Kopš iestāšanās ES Latvijas ražotāji arvien biežāk izvēlas Eiropas tirgu Krievijas vietā, un tendence pastiprinās. Mēs atbalstīsim vēl ciešāku ES vienotā tirgus integrāciju un panāksim papildu abalstu uzņēmumu pārorientēšanai. Pašlaik Eiropas fondu iespējas nav pilnvērtīgi izmantotas. Latvijā nav stratēģiskā redzējuma augstākajā politiskajā līmenī, reģioni atstāti pašplūsmā, privātā sektora piekļuve fondiem pārbirokratizēta. Mēs uzņemsimies līderību Eiropas fondu iespēju izmantošanā Latvijas attīstībai. - Kā varētu uzlabot situāciju nodrošinājumā ar darbaspēku Latvijas un ES tirgū? Ko darīt, lai mazinātu darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm?
– Latvijā ir ievērojami jākāpina iedzīvotāju nodarbinātība, darba tirgū iesaistot tos, kas ilgstoši izvēlas nestrādāt. Pastiprināti jāatbalsta sociālo uzņēmumu darbība, kas iekļauj diskriminētas sabiedrības grupas, piemēram, personas ar invaliditāti. Atsevišķos gadījumos ir atbalstāma uzņēmumu tieša iesaiste darbaspēka meklēšanā ārpus valsts. Atalgojuma caurspīdīgums ir atslēga uz nevienlīdzības novēršanu. Līdzīgi kā valsts sektorā, arī privātajā ir nepieciešama lielāka atklātība un skaidri definēti vakanču konkursu vērtēšanas apstākļi. Pašlaik vidējā ES ienākumu atšķirība starp dzimumiem ir 13%. Izmaksātajā pensiju apmērā dažās valstīs atšķirība ir pat 30%. - Kāda ir jūsu saraksta nostāja par konstatēto Krievijas ietekmi atsevišķu Eiropas valstu vēlēšanās un vairāku Eiropas Savienības institūciju amatpersonu uzpirkšanā? Kā to novērst nākotnē?
– Šī tendence ir satraucoša, ņemot vērā, ka lielākoties atklātie pārkāpumi ir nevis ES uzraugošās iestādes darbs, bet gan kādas dalībvalsts policijas izmeklēšanas rezultāts. Jaunās ētikas standartu uzraugošās iestādes izveide ir apsveicama, bet ar to, iespējams, varētu būt par maz. Uzskatām, ka deputātu un augsta ranga amatpersonu finanšu deklarācijas būtu pēc nejaušības principa jāvērtē neatkarīgi. - Kādus resursus izmantosit mediju un vārda brīvības atbalstam, lai mazinātu viltus ziņu un propagandas ietekmi sabiedrībā? Kā atjaunosit neatkarīgus informācijas avotus vietās, kur veidojas tā dēvētie ziņu tuksneši?
– Sociālajos tīklos atšķirt objektīvas ziņas no viltus ziņām kļūst arvien grūtāk, un to padziļina mākslīgā intelekta rīki. Cīnīties ar to var, tikai izglītojot sabiedrību medijpratībā, un tā jāmāca skolās. Līdz šim ES atbalstu saņēmuši vairāki medijpratības izglītības projekti, un nākotnē tādiem jābūt vairāk. Atbalsts ir jāsniedz ne tikai klasiskajiem medijiem – TV, radio un presei, bet arī uzticamiem sociālo tīklu kontiem. Ziņu tuksneši ir daudzu ES valstu problēma. Eiropas fondu atbalstu var saņemt reģionālie mediji. Tā var atjaunot gan tehnisko bāzi, gan atspoguļot ES svarīgas tēmas. Turpmāk ir jāpārliecinās, lai Latvijas reģionālie mediji atbilst atbalsta kritērijiem. - Kādu lomu redzat Baltijas valstu un kopējai Eiropas sadarbībai?
– Līdz šim Baltijas valstu viedoklī par Eiropas drošības infrastruktūru ieklausījās vien retais. Pašlaik tas ir pretēji – no Baltijas valstīm sagaida ekspertīzi un sarunu vadīšanu drošības jautājumos. Tā ir liela atbildība, lai pieņemtajos lēmumos arī nākotnē Latvijas un Baltijas intereses būtu cieti nostiprinātas.
Nacionālās apvienības atbildes
- Kā esat atbalstījuši Ukrainu, tās iedzīvotājus un armiju?
– Nacionālās apvienības (NA) atbalsts Ukrainai ir stingrs un nelokāms jau kopš 2014. gada Krimas aneksijas. 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece kopā ar Lietuvas un Igaunijas spīkeriem bija pirmo ES amatpersonu vidū, kas 2022. gada martā apmeklēja Kijivu, kad netālu atradās Krievijas karaspēks. NA amatpersonas Kijivu apmeklē regulāri, nogādājot turp palīdzību. NA biedri individuāli ziedo Ukrainas atbalstam, par ziedojumiem ir nopirkta automašīna Ukrainas armijai. Eiropas līmenī Roberts Zīle ir iesaistīts sarunās par Ukrainas uzņemšanu ES, Krievijas iesaldēto aktīvu nodošanu Ukrainas atbalstam, kā arī ir aicinājis risināt Krievijas lauksaimniecības produktu importa un tranzīta problēmu ES. - Kādus ceļus redzat Latvijas un Eiropas kopējās drošības stiprināšanai?
– Jāstiprina iedzīvotāju gatavība ārkārtas situācijām. ES dalībvalstīm jāpalielina finansējums aizsardzībai, sasniedzot NATO noteikto mērķi – ne mazāk kā 2% no valsts IKP. Aizsardzība galvenokārt jāfinansē no katras dalībvalsts budžeta, nevis no ES kopējiem līdzekļiem. Jāstiprina militārās rūpniecības attīstība vienmērīgi visā Eiropā un jo īpaši ES austrumu flanga valstīs. Eiropas līmenī jāparedz īpašs atbalsts ES austrumu robežas stiprināšanai, jāturpina uzlabot transporta savienojumus. «Rail Baltica» ir svarīgs projekts Latvijas ārējai drošībai, jo vajadzības gadījumā dzelzceļa savienojumu izmantos militāri stratēģiskajai apgādei gan Baltijas valstīs, gan Somijā. - Kā plānojat atbalstīt Latvijas ekonomikas atkopšanos un attīstīt uzņēmējdarbību Latvijas reģionos?
– Īpašs atbalsts vajadzīgs valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, jo tām karš rada papildu izaicinājumus. Tam jāizstrādā ES finanšu shēma 2028. – 2034. gadam un jāmaina to veidojošā politika. ES līmenī jāizskauž prakse, ka dalībvalstis subsidē uzņēmējdarbību, kropļojot godīgu konkurenci vienotajā ES tirgū. Tas rada priekšrocības bagātākajām ES valstīm, kas var to atļauties. Jāpalīdz Latvijas uzņēmējiem un zinātniekiem ražot augstas pievienotās vērtības produktus, jāattīsta aprites ekonomika un jauni enerģētikas starpsavienojumi, kas ir reģionālās drošības pamats. Eiropas Reģionālās attīstības fonds ir instruments uzņēmējdarbības stiprināšanai reģionos. - Kā uzlabot nodrošinājumu ar darbaspēku Latvijas un ES tirgū? Kā mazināt darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm?
– Primāri jākoncentrējas uz vietējā darbaspēka iesaisti darba tirgū, piedāvājot atbilstošas izglītības un pārkvalificēšanās iespējas, nevis jāpalielina imigrācija kā risinājums darbaspēka problēmām. Veidojot jaunās programmas «Erasmus+» un «Apvārsnis», jāpanāk, ka Latvijas un citu mazāku valstu jauniešiem ir lielākas iespējas piedalīties tajās. Jāpaplašina dialogs ar Latvijas darbadevējiem gan par to, kā iesaistīt Latvijas jauniešus starptautiskajā izglītībā, gan kā motivēt viņus atgriezties Latvijas darba tirgū, kam par pamatu kalpotu sadarbība starp augstskolām un vietējiem uzņēmumiem. - Kāda ir jūsu saraksta nostāja par konstatēto ietekmi atsevišķu Eiropas valstu vēlēšanās un ES amatpersonu uzpirkšanā? Kā to novērst nākotnē?
– Pildot viceprezidenta pienākumus Eiropas Parlamenta birojā, Roberts Zīle spēja steidzami virzīt Tatjanas Ždanokas lietu EP prezidentei Robertai Metsolai un ierosināt turpmāku izmeklēšanu – ne tikai par T. Ždanokas aktivitātēm, bet arī par citiem aizdomās turētajiem EP deputātiem. EP vadības līmenī R. Zīle ir pievērsis uzmanību tam, ka ir nepieciešama efektīvāka EP pārbaudes sistēma un risinājumi jebkuras ārvalstu ietekmes konstatēšanai. Taču daļa no šīs atbildības ir valstu valdību rokās. Krievijas centieni ietekmēt vēlēšanas un sabiedrisko domu ir nebeidzami, to novēršana ir tiesībsargājošo institūciju atbildība. Svarīga ir arī vēlētāju kritiskā domāšana un spēja atbildīgi izvēlēties. - Kādus resursus izmantosiet mediju un vārda brīvības atbalstam, lai mazinātu viltus ziņu un propagandas ietekmi sabiedrībā? Kā atjaunosiet neatkarīgus informācijas avotus, kur veidojas tā saucamie ziņu tuksneši?
– Jānodrošina atbalsts reģionālajiem medijiem, tajā skaitā digitālajiem risinājumiem. EP nodrošināsim, lai atbilstošus līdzekļus Eiropas līmenī novirzītu iniciatīvām, kas atbalsta digitālo pāreju mediju jomā. Varam palielināt ziņu izplatību, izmantojot digitālos līdzekļus un sadarbību starp ziņu aģentūrām, lai izvairītos no «ziņu tuksneša». «Radošā Eiropa» ir viena no ES iniciatīvām, kas atbalsta kultūras un audiovizuālās nozares. Finansējums tai nāk arī no ES budžeta, kura veidošanā aktīvi piedalījies Roberts Zīle. Pašreizējie budžeta plāni aptver 2021.–2027. gadu, un turpmākajos gados mūsu pienākums būs nodrošināt, lai šīm programmām tiktu novirzīts pietiekami daudz līdzekļu. - Kādu lomu redzat Baltijas valstu un Eiropas kopējai sadarbībai?
– Jāvirzās uz ciešāku sadarbību reģionālos formātos, piemēram, NATO Ziemeļu flangā, kur ir Baltija, Skandināvija, Lielbritānija un Polija, ar valstīm pie ES ārējām robežām – Baltija un Polija, Trīs jūru iniciatīvā u. c., lai stiprinātu kopējo drošību. Esam par ES kā nacionālu, vienlīdzīgu valstu savienību. Esam pret ieceri mainīt ES pamatlīgumus, kas varētu izolēt «nepaklausīgās» dalībvalstis no kopīgu lēmumu pieņemšanas. Nedrīkst pieļaut, ka ierobežo Latvijas balss svaru ES kopīgajos lēmumos, it īpaši par ārējo drošību. Esam pret ES federalizāciju un plašāku ES ekskluzīvās kompetences noteikšanu nacionālajā likumdošanā, īpaši tad, ja tam neseko adekvāts ES kopējā budžeta pieaugums.
Partijas «PROGRESĪVIE» atbildes
- Kā esat atbalstījuši Ukrainu, tās iedzīvotājus un armiju (partija kopumā un/vai biedri individuāli)?
– Partijas biedri ir aktīvi Ukrainas atbalstītāji, ziedojot naudu un materiālus dažādām iniciatīvām, kā arī pašiem vedot ziedotās mantas Ukrainas armijai un civiliedzīvotājiem. Rīga Mārtiņa Staķa vadībā pēc pilna mēroga kara sākuma nekavējoties izveidoja atbalsta centru Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanai. Centrs ir saņēmis Eiropas līderu atzinību. Kopā ar Apvienoto Karalisti vadām Dronu koalīciju Ukrainas atbalstam. Jūnijā ir paredzēts otrais dronu sūtījums, kuru veidos aptuveni 1000 Latvijā ražoti dažādas kapacitātes kaujas droni. Vadot Aizsardzības ministriju, esam panākuši, ka artilērijas munīcijas iegādei Čehijas iniciatīvas gaitā Ukrainai piešķirti 10 miljoni eiro. - Kādus ceļus redzat Latvijas un Eiropas kopējās drošības stiprināšanai, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un iespējamos kodoldraudus?
– Jāpalielina militārā sadarbība ES, jārīko kopēji iepirkumi, jākoordinē ieguldījumi, lai valstis var cita citai palīdzēt, jāveido starpvalstu vienības, papildinot NATO. Ukraina un Moldova ir jāuzņem ES. Jānovērš Eiropas atkarība no Krievijas fosilajiem energoresursiem. Jāpāriet uz konkrētiem mērķiem – padzīt Krieviju līdz tās robežām, piespiest samaksāt kompensācijās 500 milj. eiro, panākt deportēto ukraiņu atgriešanos mājās un kara noziedznieku saukšanu pie atbildības. Ukrainai jāpiešķir viss vajadzīgais humānais, militārais un politiskais atbalsts. Jāpaplašina ES Rietumbalkānos, lai mazinātu Krievijas un Ķīnas ietekmi. Jānodrošina finansējums Ukrainas atjaunošanai pēc uzvaras karā. - Kā plānojat atbalstīt Latvijas ekonomikas atkopšanos un pārorientāciju no Krievijas uz citiem tirgiem? Kā palīdzēsiet attīstīt uzņēmējdarbību Latvijas reģionos?
– Krievija kopš 2009. gada krīzes vairs nav nozīmīgs Latvijas ekonomikas partneris. Sadarbību pēc iebrukuma Ukrainā uzturēja vien Latvijai nelojāli politiskie spēki. Saprātīgie uzņēmēji jau sen par savu sauc Eiropas vienoto tirgu un veiksmīgi iekļaujas globālajās ķēdēs. Eksports uz ES ir desmitkārt lielāks nekā uz Krieviju, un eksportā uz Krieviju trešdaļa ir alkohols – zemas pievienotās vērtības produkti, ko var aizstāt. Strukturāli jāpārskata reģionu tautsaimniecība, kas nekalpo pārtikas pašapgādes mērķim. Šeit nepieciešami stimuli, pieeja finansējumam, spēcīgas krājaizdevu sabiedrības un mērķtiecīgs atbalsts, lai reģionu uzņēmēji varētu pakāpties tālāk pievienotās vērtības ražošanā. - Kā varētu uzlabot situāciju nodrošinājumā ar darbaspēku Latvijas un ES tirgū? Ko darīt, lai mazinātu darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm?
– Jāvada imigrācijas procesi mums vajadzīgā gultnē. Jāpanāk vienošanās, ka nekvalificētu darbaspēku var izmantot tikai ražošanā, kuru nevar automatizēt. Mūs interesē, lai Latviju par savu zemi izvēlētos prasmīgāki darbinieki. Publiskojot informāciju par algām dažādās pozīcijās, var nodrošināt, ka algas noteikšanas procesi ir skaidri un taisnīgi. Jārīko regulāri auditi, lai identificētu un novērstu diskrimināciju. Jāveicina elastīgs darba laiks, attālinātais darbs, lai sievietes varētu sabalansēt darba un ģimenes pienākumus. ES to var regulēt ar likumdošanu. Jau tagad Eiropas Parlaments virzās uz vienotu formulu, kā aprēķināt minimālo algu. Tas ir jāizmanto arī pensijām. - Kāda ir jūsu saraksta nostāja par konstatēto Krievijas ietekmi atsevišķu Eiropas valstu vēlēšanās un vairāku Eiropas Savienības institūciju amatpersonu uzpirkšanā? Kā to novērst nākotnē?
– Krievijas un Ķīnas ietekme uz dažu radikāli labējo politiķu darbu ir pierādīta, tādēļ jāpanāk, lai tādiem nebūtu iespējas kandidēt uz vēlētiem amatiem ne ES, ne dalībvalstīs. Zaļie ES virzīja jaunas iestādes izveidi, kas pētītu ietekmi uz deputātiem no ārvalstīm, kā arī vērtētu korupcijas gadījumus. Diemžēl «Jaunās Vienotības» deputātes Dace Melbārde un Inese Vaidere, kā arī Nacionālās apvienības deputāts Roberts Zīle neatbalstīja šādas institūcijas izveidi. Uzskatām, ka Eiropas Parlamenta deputātiem, gluži tāpat kā Latvijas amatpersonām, jāiesniedz amatpersonas deklarācija, ko pašlaik likums nepieprasa. Jāatceļ veto tiesības, lai Putina draugi, līdzīgi Ungārijas Orbānam, nevar apturēt palīdzību Ukrainai. - Kādus resursus izmantosiet mediju un vārda brīvības atbalstam, lai mazinātu viltus ziņu un propagandas ietekmi sabiedrībā? Kā atjaunosiet neatkarīgus informācijas avotus vietās, kur veidojas tā dēvētie ziņu tuksneši?
– Sociālo mediju platformām, video straumēšanas platformām un citiem mediju vides spēlētājiem ir pienākums cīnīties ar dezinformāciju. Tas ir jānostiprina ES līmenī. Nesen pieņemtais Eiropas Mediju brīvības akts ļaus strādāt pie konkrētām iniciatīvām žurnālistu drošības stiprināšanai, kas ir priekšnosacījums plurālistiskai mediju videi. Nepieciešams arī finansējums mediju daudzveidības stiprināšanai, pielāgojoties jauniem formātiem. Pašlaik nacionālā līmenī pie tā strādājam, rīkojot aktivitātes medijpratības paaugstināšanai, veidojot jaunus formātus reģionālo mediju atbalstam, kā arī virzot grozījumus nelegālā satura apkarošanai tiešsaistē. - Kādu lomu redzat Baltijas valstu un kopējai Eiropas sadarbībai?
– Pareizā atbilde pret Krievijas radīto apdraudējumu Eiropas drošībai viennozīmīgi ir cieša sadarbība uz ES vērtību pamata ar līdzīgi domājošām valstīm. Baltijas valstīm ir unikāla pieredze un izpratne par Krieviju un tās draudiem, tāpēc ļoti nozīmīgi ir spēt izmantot mūsu balsis vienotā vēstījumā ES lēmumu pieņemšanā. Pašlaik mūs apdraud arī klimata krīze, asa sacensība globālajā ekonomikā un citas problēmas, kuras nekādi nevaram atrisināt bez sadarbības pāri robežām. «Progresīvie» uzskata, ka mūsu un citu eiropiešu intereses vislabāk spēs aizstāvēt spēcīga ES, kurā ir panākts lielāks atbalsts Latvijas un Baltijas redzējumam.
Partijas «Suverēnā vara» atbildes
- Kā esat atbalstījuši Ukrainu, tās iedzīvotājus un armiju (partija kopumā un/vai biedri individuāli)?
– Mūsu kolēģi ir palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem, vācot mantas un ziedojumus, mācot latviešu valodu, izmitinot, palīdzot ar ārstēšanas izmaksām un strādājot bēgļu centrā. Jūlija Stepaņenko strādāja par brīvprātīgo no 2023. gada 2. marta, kamēr Saeima nebija atjaunojusi viņu darbā Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ. - Kādus ceļus redzat Latvijas un Eiropas kopējās drošības stiprināšanai, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un iespējamos kodoldraudus?
– Tikai miera sarunas un tikai uz mieru vērsta politika var pasargāt Eiropu un pasauli no posta. Ieroči runā tad, kad klusē diplomāti. Diplomātiem jāsāk sarunāties. - Kā plānojat atbalstīt Latvijas ekonomikas atkopšanos un pārorientāciju no Krievijas uz citiem tirgiem? Kā palīdzēsit attīstīt uzņēmējdarbību Latvijas reģionos?
– Atbalstām pilna cikla ražošanu Latvijas reģionos, nodrošinot nodokļu atlaides un citu valsts atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. - Kā varētu uzlabot situāciju nodrošinājumā ar darbaspēku Latvijas un ES tirgū? Ko darīt, lai mazinātu darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm?
– Mēs stingri iestājamies pret darbaspēka ievešanu. Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un palīdzētu jauniešiem palikt Latvijā, portālā «manabalss.lv» esam rosinājuši parakstu vākšanu par jauniešu atbrīvošanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa līdz 25 gadu vecumam. Pret darba samaksas atšķirībām var cīnīties ar atklātas darba samaksas politiku. - Kāda ir jūsu saraksta nostāja par konstatēto Krievijas ietekmi atsevišķu Eiropas valstu vēlēšanās un vairāku Eiropas Savienības institūciju amatpersonu uzpirkšanā? Kā to novērst nākotnē?
– Latvijas pārstāvjiem ir jādarbojas tikai Latvijas iedzīvotāju interesēs. Nav pieļaujama arī deputātu darbošanās citu valstu NVO interesēs, piemēram, Sorosa fonds («Open society foundation») 2018. gadā finansēja kampaņu par «tikumības grozījumu» atcelšanu, kas, mūsuprāt, ir klaja iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās. Jebkurš politiķis, kas darbojas citas valsts vai citas valsts organizācijas interesēs, ja šo faktu ir pierādījusi tiesa, nebūtu pielaižams pie tālākās politiskās darbības. - Kādus resursus izmantosit mediju un vārda brīvības atbalstam, lai mazinātu viltus ziņu un propagandas ietekmi sabiedrībā? Kā atjaunosit neatkarīgus informācijas avotus vietās, kur veidojas tā dēvētie ziņu tuksneši?
– Mūsu partija katru nedēļu aktīvi informē iedzīvotājus par likuma izmaiņām, iniciatīvām un notiekošo Saeimā un valdībā. Mēs bijām vienīgie, kuri organizēja tiešraidi no iedzīvotājiem svarīgajām komisiju sēdēm – gan Covid-19 laikā, gan Stambulas konvencijas pieņemšanas laikā. - Kādu lomu redzat Baltijas valstu un kopējai Eiropas sadarbībai?
– Latvija ir daļa no Eiropas Savienības, un tai ir jāmeklē sabiedrotie starp tām valstīm, ar kurām tai sakrīt vērtības un ekonomiskās intereses. Neatbalstām ES represīvo metožu pielietošanu kā iejaukšanos konkrētas valsts iekšējās lietās.
Apvienības «Jaunlatvieši» atbildes
- Kā esat atbalstījuši Ukrainu, tās iedzīvotājus un armiju (partija kopumā un/vai biedri individuāli)?
– Mēs ar biedru individuālo labdarību neplātāmies, to nedara atzinības dēļ. Savukārt partijas līmenī esam publiski pauduši nostāju, ka ir jākaunina bagātās, it īpaši ES valstis, ka tās Ukrainai palīdz proporcionāli nesalīdzināmi mazāk nekā viena no nabadzīgākajām ES valstīm – Latvija. Tas ir nepieņemami. - Kādus ceļus redzat Latvijas un Eiropas kopējās drošības stiprināšanai, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un iespējamos kodoldraudus?
– ES ir ekonomiska organizācija. Eiropas drošību garantē NATO. Nevajag jaukt šīs lietas. NATO ir spēcīgākā militārā alianse pasaulē ar trim kodolvarām, un mums tika solīts, ka būsim pasargāti. Kas tagad pēkšņi ir mainījies? ASV mūs nodos? Pēc tā, ka Eiropa mums aizdod kārtējos miljardus, kurus valdība, iespējams, nelietderīgi izsaimnieko un tagad arī vēl AAE ir gatavi investēt Latvijā 3 miljardus eiro, neizskatās, ka mums draud karš. «Lielie onkuļi» visu ir sarunājuši. Neviens karš nav nejaušība. - Kā plānojat atbalstīt Latvijas ekonomikas atkopšanos un pārorientāciju no Krievijas uz citiem tirgiem? Kā palīdzēsit attīstīt uzņēmējdarbību Latvijas reģionos?
– Jālikvidē šķēršļi, un vislielākais, nu jau kārtējais šķērslis būs, mūsuprāt, zaļā kursa afēra. Tā bremzēs un iedzīs pat bankrotā lielu daļu uzņēmēju. Tāpēc nevajag šajā afērā piedalīties. Lai bagātās valstis ar to nodarbojas, mēs jau esam viena no zaļākajām valstīm pasaulē. Ir jāmazina nodokļi, īpaši kadastrālais nodoklis, un regulējumi. Latvijā ir jāatjauno Ulmaņlaiki, kad visiem deva zemi un ļāva ražot pārtiku bez nodokļiem un apgrūtinājumiem. Tā uzreiz kļuvām par vienu no bagātākajām Eiropas valstīm. - Kā varētu uzlabot situāciju nodrošinājumā ar darbaspēku Latvijas un ES tirgū? Ko darīt, lai mazinātu darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm?
– Ir jāaptur cilvēku aizbraukšana no Latvijas. Tas ir jāpanāk ar kompensācijām no Rietumeiropas valstīm, kas jau ir savākušas mūsu cilvēkus. Viņi ļoti labi zināja, ka tā būs, kad pievienojāmies ES. Viņi izmantoja mūsu pieredzes trūkumu. Sievietes Latvijā ir ļoti augstos amatos, un šajā ziņā situācija ir laba. - Kāda ir jūsu saraksta nostāja par konstatēto Krievijas ietekmi atsevišķu Eiropas valstu vēlēšanās un vairāku Eiropas Savienības institūciju amatpersonu uzpirkšanā? Kā to novērst nākotnē?
– Jo izglītotāka un no iespējami dažādiem avotiem informāciju saņem sabiedrība, jo tā ir spēcīgāka un grūtāk ietekmējama. Te akmens mūsu varas propagandas kanāliem, kas pasniedz ļoti tendenciozu un vienpusēju informāciju. Spēcīgā sabiedrībā ārvalstu spēkiem ir praktiski neiespējami kaut ko ietekmēt, jo visi vienkārši smietos. - Kādus resursus izmantosit mediju un vārda brīvības atbalstam, lai mazinātu viltus ziņu un propagandas ietekmi sabiedrībā? Kā atjaunosit neatkarīgus informācijas avotus vietās, kur veidojas tā dēvētie ziņu tuksneši?
– Jo izglītotāka sabiedrība, jo neiespējamākas ir viltus ziņas. Latvijas gadījumā lielākā problēma ir cenzūra un valdības apmaksātie mediji, kuriem ir jāslavina esošā vara un kuru tie nedrīkst kritizēt. Tie nav brīvi mediji, tas vairāk atgādina mūsu austrumu kaimiņu medijus. Rietumeiropā un ASV situācija, vismaz pagaidām, ir labāka. Latvijā lauku reģionos katram cilvēkam jābūt nodrošinātai bezmaksas planšetei ar interneta pieslēgumu. Tehniski to ir viegli izdarīt, un tas ir lēti. Ļoti dīvaini, ka valdība un pašvaldības to nedara, tā vietā daudz kur ir tikai LR1 un varbūt LTV1, kas ir valdības apmaksāti kanāli ar attiecīgu cenzūru. - Kādu lomu redzat Baltijas valstu un kopējai Eiropas sadarbībai?
– Baltijas valstīm būtu Briselē un Strasbūrā jāpieprasa īpašs status, balstoties uz to, ka Ukrainā notiek karš un mums ir ciet robežas ar divām kaimiņvalstīm. Tas grauj mūsu ekonomiku, un ES tas ir jākompensē mums. Ja reiz ES ir kā ģimene, tad mums pašlaik klājas visgrūtāk. Ir jāstiprina Baltijas valstis, un jostas pārmaiņas pēc tagad ir jāsavelk bagātajām ES valstīm. Mums Latvijā 16% senioru ir minimālā pensija, kas ir 172 eiro mēnesī. Tie ir ap 50 000 cilvēku. Pietiek! Mēs gribam pārtikušu un bagātu Latviju, nevis būt pēdējā vietā ES.
«Apvienotā saraksta» atbildes
- Kā esat atbalstījuši Ukrainu, tās iedzīvotājus un armiju (partija kopumā un/vai biedri individuāli)?
– «Apvienotā saraksta» (AS) Eiropas Parlamenta vēlēšanu komandas līdera Reiņa Pozņaka (pirms pievienošanās AS – red.) izveidotā sabiedriskā kustība «Twiterkonvojs» ir nogādājusi Ukrainas aizstāvjiem teju 2500 auto un kalpojusi par iedvesmojošu paraugu daudziem Ukrainas draugiem un atbalstītājiem. AS tika izveidots pirms diviem gadiem, drīz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma, un mūsu pamatmērķis ir stiprināt Latvijas drošību. Esam darījuši visu iespējamo Ukrainas aizsardzībai un nākotnes uzvarai, pieņemot gan politiskus atbalsta lēmumus Saeimā un valdībā, gan palīdzot ukraiņiem pašvaldībās, gan mūsu biedriem organizējot un piedaloties ziedojumu vākšanas aktivitātēs. - Kādus ceļus redzat Latvijas un Eiropas kopējās drošības stiprināšanai, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un iespējamos kodoldraudus?
– Karš ir radījis jaunu realitāti, kurā Eiropas vērtību nosargāšanai ir nepieciešams spēks, lai nosargātu cilvēktiesības, vienlīdzību un demokrātiju. Nākamie pieci gadi būs izšķiroši drošai Eiropas nākotnei, tās pastāvēšanai un kļūšanai par patiesi spēcīgu pasaules demokrātijas centru. Krievija, kas vairs neslēpj impērijas atjaunošanas plānus un audzē militāro potenciālu, saprot tikai vienu valodu – spēku. Tā ir blakus un būs, ar to būs jāsadzīvo. Labākais veids, kā palielināt Eiropas drošību, ir kļūt stiprākiem. Ekonomiski, pilsoniski un militāri. Trīskārša aizsardzība. - Kā plānojat atbalstīt Latvijas ekonomikas atkopšanos un pārorientāciju no Krievijas uz citiem tirgiem? Kā palīdzēsit attīstīt uzņēmējdarbību Latvijas reģionos?
– Eiropa spēj mobilizēties un noteikt politiskās prioritātes, atvēlot tam resursus. Pašlaik ir nepieciešams Eiropas pierobežas stiprināšanas kurss. Lēmumi par lielāku ES stratēģisko autonomiju mikročipu ražošanā, digitālo un mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju izstrādē dos iespējas Latvijas uzņēmumiem. Klimata mērķu sasniegšanai izmantojamas tikai ES tehnoloģijas un sastāvdaļas – impulss vietējām inovācijām un rūpniecībai. Riska faktoru samazināšana ieguldījumiem vajadzīga investīciju aizsardzībai pierobežā, kā arī plašāki ieguldījumi militārajā mobilitātē, attīstot tautsaimniecības infrastruktūru un ceļus, lai palielinātu arī attālāko reģionu sasniedzamību un samazinātu nomales efektu. - Kā varētu uzlabot situāciju nodrošinājumā ar darbaspēku Latvijas un ES tirgū? Ko darīt, lai samazinātu darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm?
– Neatbalstām procesus, kas veicina plašu imigrāciju. Realitāte rāda, ka iecerēto ekonomisko labumu vietā tas nes mīnusus un drošības riskus. Kara laikā robežām jābūt droši aizsargātām. Uzdevums ir mūsu cilvēku prasmju un zināšanu vairošana. Labi atalgotu darba vietu radīšana ir atslēga arī nevienlīdzības samazināšanai. Tam jābūt jaunās Eiropas pierobežas atbalsta politikas mērķim. - Kāda ir jūsu saraksta nostāja par konstatēto Krievijas ietekmi atsevišķu Eiropas valstu vēlēšanās un vairāku Eiropas Savienības institūciju amatpersonu uzpirkšanā? Kā to novērst nākotnē?
– Krievija izmanto visus līdzekļus savu noziedzīgo mērķu sasniegšanai, tāpēc mums jābūt īpaši atbildīgiem savā izvēlē un rīcībā. Pirmkārt, jāizvēlas cilvēki, kuriem uzticamies, par kuriem esam droši. Noteikti jādodas uz vēlēšanām, citādi mūsu slinkuma vai vienaldzības dēļ pie ietekmes var nonākt Latvijas un Eiropas drošībai bīstami personāži. - Kādus resursus izmantosit mediju un vārda brīvības atbal-stam, lai mazinātu viltus ziņu un propagandas ietekmi sabiedrībā? Kā atjaunosit neatkarīgus informācijas avotus vietās, kur veidojas tā dēvētie ziņu tuksneši?
– Pilsoniska sabiedrība ir viens no drošības balstiem. Visas līdzšinējās krīzes ir pierādījušas, ka tieši aktīva pilsoņu rīcība un iesaiste ir izšķiroša krīžu pārvarēšanā – vai tā ir militāra, klimata vai pandēmiska. Tukša pierobeža un cilvēki, kas jūtas aizmirsti, ir drauds drošībai. Cilvēku klātbūtne laukos ir svarīgs drošības faktors. Nepieciešamas pierobežas reģionu apdzīvotības programmas. Tām jāiekļauj atbalsta instrumenti māju celtniecībai vai iegādei, decentralizētai, zaļai infrastruktūrai, sakaru un interneta pieejamībai, digitāliem pakalpojumiem, kā arī spēcīgi lokāli un nacionāli mediji. - Kādu lomu redzat Baltijas valstu un kopējai Eiropas sadarbībai?
– Lai darītu Latviju un Eiropu stiprāku, nepieciešama sadarbība, vispirms Latvijas pārstāvjiem. Neskatoties uz piederību dažādām politiskām grupām, mērķim jābūt kopīgam, tāpat kā koordinētai rīcībai. ES pierobeža ir gan Latgales un Vidzemes novadi, gan valstis, kas robežojas ar agresoriem. Tikai saskaņota rīcība ar tiem, kas pilnībā saprot draudu nopietnību, dos iespēju pārliecināt svārstīgos un pieņemt vajadzīgos lēmumus Eiropas aizsardzībai.
Reklāma