Sandra Danosa
Kaucmindes muižas iegādes summas un īpašnieki pēdējo 25 gadu laikā ir mainījušies vairākas reizes, bet rūpīgs saimnieks līdz šim tā arī nebija uzradies.
Kā «Bauskas Dzīve» izpētījusi, sākumā tas bija pašvaldības SIA «Kaucmindes pils» īpašums, tad muiža par 20 000 latu pārdota un gandrīz 15 gadu atradās SIA «Intelco» rokās. Firmu vadīja kādreizējā iekšlietu ministra Māra Gulbja tēvs, kurš 2011. gadā 45% īpašuma par 5692,71 latu notirgoja uzņēmējam Ervīnam Isajevam.
2016. gadā Gulbja SIA «Dejo ar zvaigzni» no tēva mantoto īpašumu pārdeva juridisko pakalpojumu sniedzējam SIA «Cvir», kas neilgi pirms tam pārpirka arī Isajeva daļas. Zemesgrāmatas informācija liecina, ka «Cvir» īpašuma 45% daļu no Isajeva iegādājās par 112 500 eiro, bet «Dejo ar zvaigzni» daļas par 83 750 eiro.
SIA «Cvir» īpašnieces Rūtas Ligeres dzīvesbiedrs Roberts Ligers bijis apņēmības pilns sakārtot Kaucmindes muižu un 2017.gada pavasarī publiski solīja, ka drīz tiks atjaunota nama fasāde un jumts, bet pēc dažiem gadiem vēsturiskajā ēkā tiks izveidots rehabilitācijas centrs. Jāmin, ka īpašnieka interese par muižu sāka mazināties 2018.gadā. Kaut arī bija izsniegta būvatļauja, saskaņots projekts un visas ieceres bija atbalstījusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, vērā ņemami darbi nenotika.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (Pārvalde) Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova «Bauskas Dzīvei» stāstīja, ka pēcāk sekojuši tikai solījumi no īpašnieka puses, bet aktivitātes nesekoja. Viņa papildināja, ka sākotnēji Pārvalde bija pretimnākoša, bet pēc tam sāka piemērot sodus par likuma «Par kultūras pieminekļu aizsardzību» nepildīšanu. Tos savlaicīgi nesamaksājot, parāds 2022. gadā nonāca tiesu izpildītāja pārziņā.
Izsola par 50 000 eiro
Jāmin, ka īpašumam tika rīkotas divas izsoles. Pirmā noslēdzās 2022. gada 22. septembrī, to rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Zane Trasūne. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 25 000 eiro, izsoles solis – 500 eiro. Kaucmindes pils tad tika nosolīta par 81 675 eiro ar pievienotās vērtības nodokli, taču šī summa noteiktajā termiņā netika samaksāta.
Atbilstīgi likumam īpašumu iegādāties piedāvāja izsoles dalībniekam, kas nosolīja otro augstāko cenu, bet arī viņš laikus neizpildīja savas saistības. Rīkojot atkārtotu izsoli, kas noslēdzās 2023. gada 23. janvārī, īpašums tika nosolīts par 50 000 eiro. Pagājušā gada pavasarī ar 5. maijā datētu ierakstu Zemesgrāmatā par Kaucmindes jauno saimnieku kļuva Rīgā bāzētā SIA «Labs pamats».
«Īpašumu iegādājos, lai tas neaizietu postā. Ikviens varēja Kaucmindi dabūt sev, bet kaut kā daudzi nerāvās un neizmantoja šo iespēju. Nevienam to nevajadzēja. Patiesībā nav daudz tādu Latvijā, kuri būtu gatavi riskēt un iegādāties šādu objektu. Tikpat labi pašvaldība varēja nopirkt un savest to kārtībā. Noteikti objekts ir atjaunojams, bet tās ir milzīgas investīcijas un man pašlaik tādu līdzekļu nav,» pērn «Bauskas Dzīvei» stāstīja SIA «Labs pamats» valdes loceklis Mārtiņš Ruķeris.
Viņš «gaisa pilis» neņēmās solīt, vien darīt visu iespējamo, lai īpašums nesabruktu. Ar Kultūras mantojuma pārvaldes līdzfinansējumu teicās ķerties pie portika glābšanas darbiem, taču tas nenotika. E. Mantrova atzina, ka šovasar viņai bijis liels pārsteigums, ka Kaucminde pārdota.
Jaunās īpašnieces finanšu saistības
Ieraksts Zemesgrāmatā liecina, ka nekustamā īpašuma pirkuma līgums noslēgts šī gada 19. jūlijā, un Aiva Dreimane-Ozolzīle Kaucmindi iegādājusies par 300 000 eiro. 7. augustā noslēgtais hipotēkas līgums liecina, ka, visticamāk, pašreizējā īpašniece ir samaksājusi tikai daļu no kopējās īpašuma cenas vai arī nodrošinājusi aizdevumu ar hipotēku. Hipotēkas līgumā noteikts, ka īpašniekam bez rakstiskas SIA «Labs pamats» piekrišanas ir aizliegts īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām.
Uzņēmumu datu bāzē «Lursoft» atrodams, ka A. Dreimane-Ozolzīle ir Ķekavā reģistrētās SIA «Ado birojs» valdes locekle un arī patiesā labuma guvēja. Pērn uzņēmums, kas nodarbojas ar būvniecības projektu izstrādāšanu un arhitektūras pakalpojumu sniegšanu, apgrozīja 182 503 eiro un nopelnīja 23 850 eiro. Jāmin, ka «Ado birojs» ir parādā VID – 24. oktobrī uzņēmuma VID administrēto nodokļu parāds bija 22 107,11 eiro. Vienlaikus A. Dreimane-Ozolzīle figurē vēl divos uzņēmumos. Viņai pieder arī SIA «Ariana LV», kas nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu. Šim uzņēmumam nav VID parāda, bet pērn nav bijuši arī nekādi ienākumi. Uz pusēm ar Ilvaru Ozolzīli īpašumā ir SIA «Festoon», arī šī uzņēmuma pamatdarbības veids ir būvprojektu izstrādāšana. Pagājušajā gadā SIA «Festoon» apgrozījums bija 52 093 eiro un zaudējumi 7142 eiro. Arī šis komersants ir parādā VID – 24 324,12 eiro, liecina «Lursoft».
«Mēs tik daudz reižu esam cerējuši uz pozitīvu scenāriju, ka tagad pat ir ļoti bailīgi izteikt kaut kādas prognozes. Šobrīd izskatās ļoti optimistiski. Jaunā īpašniece pati ir arhitekte, saprot soļus, viņa strādā arī pie portika glābšanas. Tagad sezona jau tuvojas noslēgumam, bet šonedēļ apliecināja, ka jau nākamnedēļ sāks strādāt pie labā spārna, kurš jānosedz, lai ūdens nenokļūst uz konstrukcijām, lai tās nebojājas tālāk. Kā pagaidu risinājumu minēja difūzijas membrānu, trešdien būšot jumiķu amata meistars Armands Liede, kurš apmācīs arī dakstiņu likšanā. Tādējādi var teikt, ka procesi ir aizsākušies diezgan skaļi un pamanāmi. Kādi darbi sekos, vai cerības attaisnosies, rādīs laiks,» pauž E. Mantrova. Viņas pašas vēlme – lai šoreiz Kaucmindei tomēr paveiktos, jo līdz šim tai bijusi «melnā svītra».
«Sākums patiešām labs, bet tas ir bijis tik daudz reižu. Mums simpatizēja arī Roberts Ligers, kurš bija ļoti atsaucīgs, saskaņoja visus projektus, kas prasīja paša investīcijas, bet tad pēkšņi vairs nedarīja neko. Desmit tūkstoši bija tā robeža, kas noveda līdz īpašuma ūtrupei. Tas, ka kāds iegādājas īpašumu un viņam nav miljona, tas nebūtu sliktākais. Ļoti daudz ir tādu, kas soli pa solim mēģina darbus darīt. Raksta projektus, atjauno pa nelielam gabaliņam. Tāda ir Svētes pils, tūlīt, tūlīt arī Bramberģes muižas atjaunošana sāksies. Kaucmindes jaunās īpašnieces vīzija – viesnīca, muzejs, pasākumu vieta – tas viss vēl pašā sākumā, koncepcija tiek izstrādāta. Muzejs noteikti nebūs valsts akreditēts, bet par vēsturi šajā ēkā kaut kam jābūt noteikti, jo tas ir Latvijas zīmols. Kaucminde allaž asociējusies ar mājturību, prasmīgām saimniecēm. Tam nevajadzētu izzust,» pārliecināta ir E. Mantrova.
Viņa sola objektu turēt uzmanības centrā, jo ar apsekošanu reizi gadā te esot gaužām par maz.
A. Dreimane-Ozolzīle Pārvaldē apliecinājusi, ka informēs katru nedēļu par padarīto.
ELVĪRA MANTROVA SAKA – ja vērtē pēc lieliem nodomiem, izskatās ļoti skaisti. Visi ir pieraduši, ka šis ir pamests objekts. Kad pati apsekojusi un satikusies ar jauno īpašnieci, tad arī ap Kaucmindi staigājuši ārzemju tūristi. Tagad ēka ir nožogota, uzstādītas videonovērošanas kameras. Īpašniece apliecinājusi, ka mēģinās startēt dažādos projektos un piesaistīt finansējumu. «Vārdiem iepriekš tik daudz ir ticēts, tik daudz sapņojām, tagad skatāmies tikai uz reāliem darbiem.»
ILGGADĒJAIS RUNDĀLES PILS DIREKTORS, mākslas zinātnieks Imants Lancmanis «Bauskas Dzīvei» iepriekš atzina, ka īpašums ir ļoti aizlaists. «Līdzšinējais projekts jau bija ļoti labs. Iecere par rehabilitācijas iestādi bija vērā ņemama, bet, lai šo visu kompleksu sakoptu, jāiegulda kā minimums pieci miljoni eiro. Nākotnē Eiropas mērogā tā varētu būt arī rentabla vecumdienu mītne. Tādas mītnes, kas ierīkotas muižās, esmu redzējis Vācijā. Tajās ļaudis par ārkārtīgi lielām summām pavada sava mūža pēdējos gadus. Savas domas un vīzijas esmu paudis arī iepriekšējiem īpašniekiem, bet visur jau nelaime viena – vispirms ir kaut kas jāiegulda, lai pēc divdesmit vai trīsdesmit gadiem sāktos kaut kāda atdeve. Te nu ir jautājums, vai kāds var tik lielu naudas summu investēt un gaidīt tik ilgu laiku peļņu. Es tomēr labi zinu, ko maksā pieminekļa atjaunošana, un tas kļūst arvien dārgāk,» tā I. Lancmanis.
Reklāma