Vēlētāji nedaudz aktīvāki; daļa paliek malā

Novadnieki balso par drošību un pieredzi Eiropas Parlamentā

Latvijas pilsoņi aizvadītajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bijuši nedaudz aktīvāki nekā iepriekšējās, tomēr ir daļa balsstiesīgo, kas palikuši malā, apzināti vai aiz vienaldzības nepiedaloties valsts pārstāvju izvēlē. Tā izpētījusi «Bauskas Dzīve», un tā laikrakstam pauž pēc jūnija otrajā nedēļā noritējušajām vēlēšanām aptaujātie eksperti un novadnieki politiķi.

Maiņa amata dēļ
No Latvijas Eiropas Parlamentā (EP) ievēlēti deviņi deputāti no septiņām partijām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) 17. jūnijā oficiāli apstiprinātie vēlēšanu rezultāti. Vislielāko vēlētāju atbalstu – 25,09% – saņēmusi «Jaunā Vienotība» (JV), kuru pārstāvēs divi deputāti. Mandāti deleģēti pieredzējušajiem Valdim Dombrovskim un Sandrai Kalnietei. Tā kā V. Dombrovski atkārtoti virzīs eirokomisāra amatam, viņa vietu ieņems EP jau strādājošā Inese Vaidere. Visvairāk mīnusu sarakstā saņēmuši Krišjānis Kariņš un Jānis Reirs, ar kuru darbību valdībā balsotāji acīmredzami nav apmierināti.
Nacionālā apvienība (NA) ieguvusi 22,07% vēlētāju atbalstu, piekto reizi atjaunojot mandātu mūsu pieredzējušākajam EP deputātam Robertam Zīlem un pirmo reizi to piešķirot Saeimas deputātam Rihardam Kolam.
Pārējās EP iekļuvušās partijas ieguvušas pa vienam mandātam. «Latvijas attīstībai» (LA) ar 9,36% vēlētāju atbalstu Eiropā turpinās pārstāvēt Ivars Ijabs. «Apvienotais saraksts» (AS) ar 8,18% balsīm uz Briseli sūtīs politikas jaunpienācēju Reini Pozņaku, «Progresīvie» (Pro) ar 7,42% – Mārtiņu Staķi, kurš EP strādās pirmo reizi. No «Saskaņas» ar 7,14% balsu pārstāvību EP turpinās darbu Nils Ušakovs. Vēl viens jauniņais būs Vilis Krištopans no partijas «Latvija pirmajā vietā», kas saņēma 6,16% pilsoņu atbalstu.

Lielāku ietekmi
Medija «Politico» apkopotie kopējie EP vēlēšanu rezultāti rāda, ka lielākais mandātu skaita pieaugums – plus 14 – ir lielākajai Eiropas Tautas partijas frakcijai, kurā ietilpst JV deputāti. Tai EP ir 26% vietu. Par septiņiem mandātiem vairāk būs Konservatīvo un reformistu frakcijai, kurā darbojas NA pārstāvji. Tai pievienosies arī bezpartijiskais AS pārstāvis R. Pozņaks, vēsta lsm.lv. Viņš pauž, ka šajā frakcijā varētu efektīvāk strādāt ar drošības jautājumiem un atbalstu Ukrainai.
Visvairāk mandātu EP zaudē grupa «Renew» (latviski – atjauno), tai būs par 22 vietām mazāk. 19 mandātus zaudējuši «Zaļie».
Par 27 palielinājies neatkarīgo deputātu skaits. Kā LTV diskusijā pauda jaunais deputāts M. Staķis (Pro), Latvijas pārstāvjiem ieteicams izvēlēties partiju grupu, jo darbība kā neatkarīgiem deputātiem mazina mūsu valsts ietekmi Eiropas lēmumu pieņemšanā.

Balso apzinīgākie
EP vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 521 226 jeb 33,82% balsstiesīgo, liecina CVK dati. Tā ir nedaudz lielāka aktivitāte nekā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā, tomēr jāņem vērā, ka šīs bija pirmās EP vēlēšanas, kurās varēja balsot jebkurā iecirknī. Vēlētāju aktivitāte Bauskas novadā bijusi nedaudz lielāka – vēlēšanās piedalījušies 38,61% pilsoņu. Zemgalē līdzdalības rādītājs ir 38,04%.
Pēc CVK datiem, no iesniegtajām derīgas bijušas ap 99% vēlēšanu zīmju. Iecirkņu darbinieki secina, ka ar katru vēlēšanu reizi aug vēlētāju izpratne un atbildība, tāpēc ir maz kļūdu zīmju aizpildīšanā un aplokšņu iesniegšanā.
Politoloģe Iveta Kažoka vērtē, ka uz EP vēlēšanām devās politiski apzinīgākā vēlētāju daļa, kas balsojusi «ļoti mēreni», un pārsteigums ir tas, ka EP neiekļuva partijas, kas atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Viņa secina, ka vēlētāji balsojuši par cilvēkiem, ko pazīst, un Tatjanas Ždanokas iespējamie pēcteči no prokremliskiem spēkiem nav saņēmuši pat minimālu atbalstu. Tas liecina, ka Krieviju atbalstošais vēlētājs uz EP vēlēšanām nav aizgājis, teic I. Kažoka.
Politoloģe uzskata, ka par Latvijas deputātu kvalitāti jaunajā EP sasaukumā nav pamata bažīties, jo gandrīz visi ir ar politikas pieredzi, un arī jaunpienācējs R. Pozņaks, visticamāk, labi darbosies EP.

Motivē ģeopolitiskā situācija
Sabiedrības par atklātību «Delna» eksperte Agnija Birule secina, ka Bauskas novadā vērojams samērā straujš vēlētāju aktivitātes pieaugums – šogad EP vēlēšanās nobalsoja 38,61% balsstiesīgo, salīdzinot ar 28,04% 2019. gadā.
«Var pieņemt, ka cilvēkus motivēja doties pie urnām saspringtā ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā. Jaunā realitāte pieprasīja nepārprotamu izvēli skaidri pateikt, kuram politiskajam spēkam uzticēt Latvijas interešu pārstāvību Eiropā un Eiropas attiecībās ar citām valstīm,» secina A. Birule, piebilstot, ka to rāda arī rezultāts, proti, saraksti, kas saņēma lielāko balsu skaitu Bauskas novadā – JV, NA un AS –, skaidri nosodīja Krievijas sākto karu Ukrainā un ir par Latvijas integrāciju ES gan no drošības, gan ekonomikas skatpunkta.
«Delnas» eksperte gan pauž, ka Latvijas politiskās organizācijas uzrāda viduvēju vai zemu sniegumu un atklātības trūkumu par savu darbību, deputātu kandidātiem, partijas vēsturisko attīstību un valsts finansējuma izlietojumu. Tas secināts «Delnas» pētījumā maijā par 11 partiju mājaslapās publiskoto informāciju, kas nesniedz pilnīgas ziņas.
«Tas palielina iespēju, ka vēlētāji var vilties ievēlētajā sarakstā, kandidātos, var mazināties uzticēšanās valsts amatpersonām kopumā. Vēlētājiem ir jāmeklē alternatīvi uzticami avoti, lai iepazītu tuvāk politiskos spēkus un pārliecinātos par viņu spēju atbildīgi strādāt nākamajā Eiroparlamenta sasaukumā,» saka A. Birule.

Par budžetu nerunā
«Delnas» pētnieki secinājuši, ka nevienā partijas mājaslapā nebija atrodama uzskatāma shēma ar partijas iekšējo struktūru, arī partijas biedru skaits nav norādīts gandrīz nekur. Teju nerunā par partiju budžeta jautājumiem, taču vēlētājam svarīgi saprast, cik liela daļa finansējuma nāk no valsts, kāds ir līdzekļu izlietojums. Tas palīdzētu prognozēt partijas darbību ilgtermiņā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) dati rāda, ka politiskās partijas pirms
EP vēlēšanām aģitācijai kopsummā tērējušas 2 080 975,97 eiro. Visvairāk aģitācijai līdzekļus izlietojusi partiju apvienība «Apvienotais saraksts», kurā ietilpst Zaļā partija, Reģionu apvienība un Liepājas partija. Visvairāk politiskās organizācijas tērējušas reklāmām pilsētvidē, radio un presē.
Katrs vēlēšanās pieteiktais kandidātu saraksts limitētajiem aģitācijas izdevumiem drīkstēja izlietot ne vairāk kā 635 317,44 eiro. Savukārt Eiropas partijām tēriņu slieksnis nedrīkstēja pārsniegt
63 531,74 eiro. KNAB vēsta, ka visas politiskās organizācijas ir ievērojušas limitu. Noteiktajā apjomā ir reklāma pilsētvidē, sociālajos tīklos un citviet internetā, elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī labdarībai un sponsorēšanai. Limits neietver izdevumus par reklāmas izgatavošanu vai kampaņas plānošanu.

Jāiesniedz deklarācijas
Politiskās partijas gandrīz 700 000 eiro iztērējušas aģitācijas plakātu izvietošanai pilsētvidē, informē lsm.lv. Tā bijusi visvairāk apmaksātā izdevumu pozīcija arī citās vēlēšanās. Otra lielākā pozīcija EP vēlēšanu aģitācijas periodā ir materiālu izvietošana radio – kopumā 502 000 eiro.
KNAB norāda, ka partijām līdz 8. jūlijam jāiesniedz EP vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas. Pēc to saņemšanas KNAB pārbaudīs grāmatvedības dokumentus, salīdzinās datus un citu informāciju, lai noteiktu aģitācijai tērēto līdzekļu apmēru un atbilstību likuma prasībām.
Jaunā sasaukuma Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Jau tagad norit Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli dala galvenos amatus – Eiropas Parlamenta priekšsēdis, Eiropas Padomes vadītājs un Eiropas Komisijas (EK) līderis. Jauno
EK apstiprinās rudenī. ◆

KOMENTĀRI

Vērtē vēlētāja un vietējie politiķi

Varu ietekmēt notikumus
– Man bija svarīgi piedalīties vēlēšanās, jo apzinos, ka pilsoņu līdzdalība ir nozīmīga. Es skaidri zinu, ka ar savu viedokli varu ietekmēt notikumu virzību. Esmu apmierināta ar vēlēšanu rezultātu. Nezinu statistiku par jauniešu aktivitāti vēlēšanās, tomēr vērojot šķiet, ka vienaudžu dalība bija maza. Daudzi jaunieši īsti neapzinās, kāpēc jābalso. Lai to saprastu, trūkst informācijas internetā un izglītības procesā. Vajadzētu to skolā vairāk izcelt un stāstīt. Esmu vairāk par to lasījusi ārpus skolas, vairāk izglītojusies, strādāju brīvprātīgo darbu. Esmu aktīvāka nekā vairākums jauniešu. Ņemot vērā jauniešu zemo aktivitāti, arī medijiem kaut kas būtu jāmaina, lai viņus vairāk iesaistītu sabiedrības un politikas norisēs. Iespējams, jāizmanto citi informācijas kanāli un paņēmieni, lai jauniešiem parādītu aktīvas līdzdalības nozīmi un viņu balss svaru sabiedrībā.

Cilvēki novērtē darbus
– Šajās vēlēšanās cilvēki vairāk domāja par to, kas mūs pārstāv Eiropas Savienībā. Nāk apziņa, ka vajag deleģēt tādus cilvēkus, kas spēj Latviju pārstāvēt Eiropā no drošības viedokļa. Cilvēki ir pamanījuši un novērtē vairāku līdzšinējo Latvijas pārstāvju ieguldījumu Eiropas struktūrās, un spilgtākais piemērs ir Valdis Dombrovskis. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā priekšplānā izvirzījusies drošība un valsts stabilitāte, un tas redzams vēlēšanu rezultātos.

Palīdz citi notikumi
– Man ir prieks par diviem NA mandātiem un gandarījums par tiem, kurus ievēlēja. Tas ir apliecinājums mūsu pārstāvju padarītajam. Zināms prieciņš ir arī par to, ka pilsoņi neievēlēja «bēgļus», kas iepriekš pārstāvēja NA un tagad ir citās partijās. Nav labs stils tik viegli mainīt pārliecību un partiju. Esmu izbrīnīts par lielāku vēlētāju aktivitāti Bauskas novadā, tomēr domāju, ka tas varētu būt sasniegts uz ceļotāju rēķina, kas te ieradās uz festivālu «Zobens un Lemess», pa ceļam nobalsojot. Ja katru reizi vienā dienā ar vēlēšanām būtu kādi svētki Bauskā, Iecavā, Vecumniekos vai Rundālē, balsošanas rezultāti būtu labāki.

Svarīga spēja mācīties
– Apvienotā saraksta reitings pirms vēlēšanām bija ap 5%, esam saņēmuši klāt ap 3% – tātad esam labi par sevi stāstījuši kampaņā. Man patiess prieks, ka uz EP dosies Reinis Pozņaks. Viņš šīs kampaņas laikā parādīja, ka ir ārkārtīgi spējīgs mācīties. Politiķa kvalitāti nosaka ne tik daudz zināšanas, kā spēja adaptēties jaunos apstākļos. Viņš pāris mēnešos kļuva par politiķi un labi izturēja priekšvēlēšanu debates. Tas liek domāt, ka spēs iejusties EP un panākt prioritātes – palīdzību Ukrainai un drošību. Zinot viņu kā īstu Latvijas patriotu, arī nacionālajos jautājumos attieksme būs manāma. Domāju, ka liela loma bija arī Raimondam Bergmanim, kurš palika otrais. Vēlētāji zina viņa lielo pieredzi aizsardzības ministra amatā un kā aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājam Saeimā, ko viņš sekmīgi dara, arī būdams opozīcijā. Šo vēlēšanu aktivitāti ar iepriekšējām grūti salīdzināt, jo vairs nebija piesaistes konkrētam iecirknim, bet varēja balsot jebkurā vietā. Tas nāca par labu aktivitātei, jo arī rīdzinieki varēja balsot tuvu lauku mājām vai jūrmalai.

Domā par drošību
– Kā LA deputāte, bet ne partijas biedre, uzskatu, ka Ivara Ijaba ievēlēšana ir laba ziņa, jo viņš aktīvi darbojies EP un turpinās to darīt. Man sekmīgākie eiroparlamentārieši ir Valdis Dombrovskis, Roberts Zīle un Ivars Ijabs, īpaši LA pārstāvis ir aktīvs saziņā ar sabiedrību, piedalās uzņēmēju diskusijās un atbild uz cilvēku jautājumiem. Tas ir attaisnojies, tāpēc uzticības mandāts ir dots. Es labprāt redzētu EP arī Arti Pabriku, jo lieti noderētu viņa ārlietu un drošības kompetence. Ir patīkami, ka augusi vēlētāju aktivitāte Bauskas novadā, visticamāk, ģeopolitisko notikumu dēļ. Ārējie apstākļi liek cilvēkiem vairāk domāt par starptautiskiem jautājumiem, un mūsu esamība NATO un ES rada lielāku drošību. Arī pati pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pievēršu tam lielāku uzmanību.

Teksts – Antra Ērgle, foto– Ivars Bogdanovs un no «Bauskas Dzīves» arhīva