Sargā no saules un vēja parku uzbrukuma
Vēja elektrostaciju potenciālā būvniecība sola kļūt par 2026. gada tēmu. To nosaka gan jautājuma politizācija, jo tuvojas Saeimas vēlēšanas, gan ministriju un attīstītāju pārstāvju trūkums komunikācijā ar iedzīvotājiem, gan neskaidrība, kas un cik tieši maksās par šo enerģiju.
Bauskas novada domes sēdē 26. februārī deputāti lēma par Bauskas novada domes 2025. gada 30. oktobrī pieņemto saistošo noteikumu Nr. 10 «Bauskas novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa» atcelšanu daļā. Plānots daļēji mainīt vairākus punktus, daļu punktu pārnest uz citiem saistošajiem noteikumiem. Pieņemto iesniegs izskatīšanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kas to skatīs bez punktiem, par kuriem plānots griezties Satver-smes tiesā. Ja apstiprinās, tad teritoriālais plānojums būs īstenojams bez šiem punktiem.
Prasa rakstisku atbildi
Apspriešanā Bauskas novada domes sēdē domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks pauda, ka pašlaik esot lielas neskaidrības par to, kāds ir iepriekšējā un jaunā teritorijas plānojuma statuss. «Latvijas juristi un sabiedrība uzskata – ja jaunā norma nav stājusies spēkā, ir spēkā vecais regulējums. VARAM uzskata, ka augstākstāvoši ir Ministru kabineta noteikumi, kas pasaka, ka uz lauksaimniecības un meža zemēm drīkst būvēt vēja parkus,» pauda A. Mačeks.
Viņš norādīja, ka pašvaldībā ir vērsušies vēja parku attīstītāji, kas vēlas uzsākt lokālplānojumu, lai mainītu mērķus meža un lauksaimniecības zemēm. «Mēs nevaram ierobežot viņus. Jāuzsāk lokālplānojumi, lai arī jaunais mūsu plānojums to atļautu viņiem darīt. Tāpēc izsaka vēlmi uzsākt lokālplānojumus. Vēja parkam «Stelpe 2» ir sākotnējais ietekmes uz vidi vērtējums. Viņi savu vēja parku sašķēluši trīs būvatļaujās un mums ir jāizsniedz būvatļaujas,» informēja A. Mačeks.
Viņš norādīja, ka paredzētas sarunas ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu un ministriem. «Mēs varam rakstīt, cik gribam – viņi uz mūsu jautājumiem neatbild,» pauda A. Mačeks. Deputāte Ināra Pētersone norādīja, ka nepieciešama tomēr rakstiska atbilde, lai nebūtu pēc tam norādes, ka kāds kaut ko ir pārpratis. Viņai A. Mačeks piekrita.
Ministrijas klusē
Dienu iepriekš, 25. februārī, Vecumnieku tautas namā pēc iedzīvotāju iniciatīvas notika pašvaldības rīkota tikšanās par vēja elektrostaciju (VES) izbūvi. Sapulces dalībnieki piepildīja Vecumnieku tautas nama zāli.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks informēja, ka uz tikšanos bija aicināti arī VARAM un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāvji, bet neviens neatsaucās. «Cik nojaušu, viņi labāk piedalās sanāk-smēs, kuras rīko vēja parku attīstītāji,» pauda A. Mačeks. Viņš pastāstīja par pašlaik notiekošajiem procesiem saistībā ar teritorijas plānojumu un VARAM liegumiem: «Saņēmām starpatbildi, ka vēlas padziļināti izpētīt, jo saņemtas trīs sūdzības par teritorijas plānojumu. Publiski nepauda, kas sūdzējušies. No VARAM ministra uzrunām var saprast, ka mēs ierobežojam un neļaujam izpildīt valstij plānotos mērķus vēja atjaunojamās enerģijas sasniegšanai. Tagad sarunās ir iesaistījušās visas Latvijas pašvaldības un to vadītāji. Bija tikšanās pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas, sajutām, ka viņa ir sadzirdējusi mūsu sāpi. Mums un Preiļu domes vadībai būs individuāli jāierodas sarunai ar KEM un VARAM, kur starpniece būs Ministru prezidente, lai pieņemtu lēmumus. Bauskas novada pašvaldība ir nolīgusi advokātu, gatavojam dokumentus, lai iesniegtu Satversmes tiesā. Un šodien jums stāstīsim, ko esam darījuši, lai pasargātu iedzīvotājus no saules parku un vēja parku uzbrukuma,» savu ievada runu trešdien noslēdza A. Mačeks.
Nav pilnīga aizlieguma
Par Bauskas novada teritorijas plānojuma pieņemšanas gaitu informēja teritorijas plānotāja Dace Platonova. Viņa atklāja, ka plānojumā paredzēts vēja parku darbības vietai atvēlēt 13 procentus no novada teritorijas. «Pašlaik Bauskas novada teritorijā attīsta astoņus VES parkus ar kopējo jaudu līdz 1474 megavatiem,» informēja D. Platonova.
Komentējot A. Mačeks uzsvēra, ka pašvaldība nevar aizliegt vēja parkus. «Iedzīvotāji ir dusmīgi, ka esam nobalsojuši par kādu vēja parku. Mēs turamies pie stāsta, ka esam konsekventi pret visiem, kas varētu būt labs arguments Satversmes tiesā, jo esam nobalsojuši jau par vienu vēja parku. Mēs neesam pret valstī noteiktajām normām un mēģinām sabalansēt dzīves vidi ar valstiskajiem uzstādījumiem. Pašlaik neredzu aizstāvību no valdības puses – tāda ir reālā situācija. Identisks stāsts bija ar azartspēlēm savulaik. Pašvaldībām, kas definēja, ka visā teritorijā tās ir aizliegtas, apturēja noteikumus. Mēs visur neapturējām, demonstrējām līdzvērtīgu attieksmi,» skaidroja A. Mačeks.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa norādīja, ka VARAM vairākas reizes bija aicināta sagatavot metodiku teritoriālajiem plānojumiem, bet to tā arī nesagaidīja. «Nevienā pašvaldībā nav simtprocentīga aizlieguma vēja parka būvniecībai. Mēs nezinām, cik ir tie procenti, par kuriem VARAM ministrs pieņem aizliegumus. Ja tādi būtu, tad par tiem ir jāzina iepriekš,» pauda S. Bērziņa.
Strīdīgi aprēķini
Uz tikšanos bija ieradies Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins. Viņš norādīja, ka nedēļu pirms 14. Saeimas vēlēšanām ātri un klusi esot pieņemtas izmaiņas par labu vēja parku attīstītājiem. «Vecajās vadlīnijās minēts, ka vēja elektrostacijai līdz dzīvojamām mājām nevajadzētu būt tuvāk par attālumu, kas piecas reizes lielāks nekā vēja elektrostacijas maksimālais augstums. To izmainīja nedēļu pirms Saeimas vēlēšanām,» pauda A. Kiršteins. Viņš norādīja arī uz šī jautājuma politisko pusi, atzīmējot, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir noskaņots pret zaļo politiku. Ņemot vērā, ka ASV ir Latvijas drošības garants, nostāties pret šīs valsts vadītāja nostāju esot politiski bīstami.
Deputāts pieminēja dažādus aprēķinus, bet laikraksta «Bauskas Dzīve» īsi veiktā pārbaude apliecināja, ka tie ir diezgan strīdīgi un tāpēc tos avīzē neminēsim. Tomēr jāpiekrīt, ka vēja un saules elektrostaciju projektu nodrošināšanai būs jāiegulda lieli līdzekļi elektrības pārdales sistēmas uzlabošanā. A. Kiršteins norādīja, ka AS «Sadales tīkls» plāno ieguldīt divus miljardus eiro jaunu elektrolīniju izbūvei, viedo apakšstaciju ierīkošanai un citiem būvdarbiem, kurus nepieciešams īstenot, lai nodrošinātu jauno elektrības ražotāju darbību. «Tas, ko ražo, nav tieši 50 hercu produkts. Elektrība jāpārvērš līdzstrāvā, vajag konvertorus, balansēšanas sistēmu un daudz ko citu,» pauda deputāts.
Bez VARAM un KEM pārstāvju klātesamības palika neatbildēts jautājums par jauno «OIK» – vai maksājumi par saražoto elektrību VES un SES būs fiksēti jeb arī tās būs biržas cenas bez atbalsta?
Līdzīgu viedokli pauda enerģētiķis Aleksandrs Lielmežs: «Ir vajadzīgi stabili enerģijas avoti. Nevis te vējš pūš, te nepūš. Neapskaužu nevienu operatoru, kam jālēkā līdzi, jābalansē, tie 50 herci ir jānotur.»
Kas atbildēs par risku?
Vecumnieku pagasta iedzīvotāji uzsvēra, ka viņi saskata draudus gan fiziskajai, gan ekonomiskajai labklājībai.
Bažas pauda Inese Ummere: «Kas uzņemsies atbildību par riska faktoriem? Kad pirms 20 gadiem Vecumniekos cēlu māju, domāju par saviem bērniem, lai viņiem būtu veselīga vide. Māja bija siltināta, ierīkots zemes siltumsūknis. «Elektrum» mani novērtēja ar 10 ballēm. Mums ir jādomā, kā rūpēties par savu dabu, dzīvot zaļi, šķirot atkritumus. Bet mēs negribam, lai mūsu skaistajai vietai apkārt būtu šie vēja parki. Te nāk jaunās ģimenes dzīvot, jo te ir vieta bērniem.» Viņa norādīja, ka situācijā, ja īstenos vēja parku aplenkuma modeli, tad īpašumu vērtība var kristies par 50 – 90 procentiem. «Cilvēkiem, kas šeit dzīvos, būs stipri samazinātas iespējas kaut kur pārvākties,» atzīmēja I. Ummere.
Aktīvi uzstājās Igors Šiškins, saucot vēja parkus par afēru un solot politiskajā vidē ar to cīnīties, reizē pieprasot aktīvāku pašvaldības rīcību, kas viņa prasībās brīžiem arī neatbilda normatīviem aktiem. Reinis Mazjānis vērsa uzmanību, ka vēl aizvien maz pētīta ir vibrāciju tēma un norādīja, ka situācija pārtop par politisku pasākumu. «Pirmais svarīgākais cilvēkam ir ģimene, tad kopiena, tad pašvaldība un tad valsts. Ja kopiena domā protestēt, tā ir svarīgāka, nekā valsts. Un šobrīd mums demokrātiju no valsts puses pārtrauc,» pauda R. Mazjānis.
Citi zaudē, citi iegūst
Sanākušos uzrunāja Vecumnieku pusē dzīvojošais vācietis Jakobs Jaruševics, un viņa teikto tulkoja Tamāra Bujanova. «Demokrātiskā valstī politiķiem jābūt tautas kalpiem, nevis otrādi,» runu sāka J. Jaruševics. Viņš norādīja, ka VES parku attīstība ir negodīga pret tiem, kas ir ieguldījuši Vecumnieku pagastā naudu un darbu. «No 2020. gada dzīvoju Latvijā. Vēja parku projekts sācies jau kopš 2021. gada, bet līdz pagājušā gada decembrim neko par tādu lietu nezināja. Ja zinātu pirms tam, ka te ir tāds risks, ka uzbūvēs septiņus vēja parkus, es varētu izlemt, vai izvēlēties šeit ieguldīties un dzīvot, vai nē. Tad uzzinu no vēja parka «Romaņi» prezentācijas attieksmi, kad attīstītājs saka: «Daži vinnē, daži zaudē». Sanāk, ka mēs, kā ieguldītāji, neesam nekādā veidā aizsargāti. Un Latvijas likumi ir zemā līmenī, kad pietiek publicēt informāciju pašvaldības resursos un tu jau esi aizsargāts. Turklāt izrādās, ka man blakus ir arī vēja parki Ogres pašvaldības teritorijā, kas nav mana pašvaldība un kuras informāciju parasti cilvēki neskatās,» pauda J. Jaruševics.
Viņš stāstīja par pieredzi, apmeklējot vietas ar VES. Kur vienai lauku saimniecībai kaimiņos uzbūvēti daudz vēja elektrostaciju torņi, norādot, kā strādā iepriekš minētais princips, kurā kāds iegūstot, bet kāds zaudējot: «Cilvēks vairs nerunā ar to kaimiņu, kurš atļāva uz savas zemes tos uzbūvēt. Kamēr vienam bojā veselību, otrs saņem naudu.»
Sapulces noslēgumā gan nekādu vienotu paziņojumu vai citu dokumentu sanākušie neizlēma parakstīt. ◆
Dārgāk un ilgāk
Latvijas Pašvaldību savienība 24. februārī rīkoja tiešsaistes vebināru reģionālo mediju žurnālistiem par aktualitātēm pašvaldībās. Šajā tikšanās reizē galvenā tēma bija saistīta tieši ar teritoriālo plānojumu apturēšanu un tā sekām.
Gints Kaminskis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, skaidroja, ka veidojas nepatīkama situācija: «Pašvaldības ir gadiem ilgi strādājušas, apkopojušas, salikušas visu vienā dokumentā, nepārtraukti ir bijušas konsultācijas ar iesaistītajām pusēm. Daļēji apturot teritorijas plānojumus, var izveidoties situācija, kad ietekmē valsts enerģētikas politiku. Ja Satversmes tiesa pasaka, ka pašvaldībām ir tiesības šādi plānot, tad neapskaužu pašvaldību vadītājus, kur visiem tagad nāks un prasīs palielināt attālumus no apdzīvotajām vietām līdz VES. Sekas nav paredzamas.» Viņš norādīja, ka par šiem jautājumiem jau iepriekš bija aicināti tikties Viedās administrācijas un reģionālās attīstības un Klimata un enerģētikas ministri, bet atbildes nebija. «Kritēriji ilgstoši nav izstrādāti. Pašvaldības plāno pēc attiecīgā regulējuma savu darbību un attiecīgi pieņem savu lēmumu un nav skaidrs, kāpēc ministrs aptur, ja nav bijušas konsultācijas un jautājumi,» pauda G. Kaminskis.
Sintija Aišpure, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece reģionālās attīstības jautājumos norādīja, ka skaidras valsts politikas neesamība, saistībā ar VES un vēja parku integrēšanu pašvaldību teritorijas plānojumos, rada nenoteiktību, kas var novest pie dažādās izstrādes stadijās esošo teritorijas plānojumu tālāku nevirzīšanu, līdz ar to panākot jaunu investīciju neieplūšanu Latvijā un ekonomikas stagnāciju. «Esošā situācija grauj izpratni par pašvaldību tiesībām plānot savas teritorijas attīstību, kā arī ir radījusi negatīvu ietekmi uz visām Latvijas pašvaldībām, radot neuzticību to pieņemtajiem lēmumiem investoru un sabiedrības vidū,» pauda S. Aišpure. Viņa atzīmēja, ka tas palielinās arī pašvaldību izdevumus šādu dokumentu izstrādei, paildzinot un sarežģījot izstrādes procesu.
