Pāreju uz atjaunīgās enerģijas ražošanu uzņēmumi vērtē kā sekmīgu un izdevīgu
Uzņēmumos, kuri pēdējos gados Bauskas novadā uzstādījuši saules elektrostacijas (SES) pašpatēriņam vai enerģijas ražošanai klientu vajadzībām, to vērtē kā izdevīgu investīciju, kas palīdz arī mūsu energoneatkarībai.
Saules paneļu parkiem līdzās dzīvojošie cilvēki neizjūtot neērtības, taču iebilst pret labas lauksaimniecības zemes aizlaišanu atmatā, un dažiem ir bažas par iekārtu videi draudzīgu utilizāciju vai citādu izmantošanu pēc ekspluatācijas laika beigām, kas gan nepienāks vēl dažas desmitgades.
Ne iekoptu zemi
Bauskas saules elektrostacijai (SES) netālo sētu iemītnieki Codes un Mežotnes pagastā atzīst – pirms paneļu uzlikšanas bažījušies, ka apstrādājamu lauksaimniecības zemi atdos aizaugšanai, tomēr parks neaizņemot labāko zemi, turklāt tas ir īpašnieka ziņā, kādu platību atvēlēt atjaunīgās enerģijas projektiem.
Agrāk pret iekoptas lauksaimniecības zemes aizņemšanu ar saules paneļiem iebilda aktīvākās lauksaimnieku organizācijas Zemnieku saeima un Latvijas Zemnieku federācija, bet pašlaik pretenzijas pieklusušas, «Bauskas Dzīvei» saka saimnieks, kurš vēlas saglabāt anonimitāti. Vienlaikus viņš novērojis, ka grūti apstrādājamas platības ieplakās, kur veidojas purvaina vide, aug krūmi, var efektīvi izmantot, uzliekot saules paneļus.
Efektivitāte samazinās
Līdzīgi domā Stelpes pagasta cilvēki, no kuru mājām saules parki uzstādīti attālāk, aizņemot grūti apstrādājamus un krūmiem aizaugošus zemesgabalus.
Savukārt Īslīces pagasta Rītausmās saules paneļi rindojas netālu no daudzdzīvokļu mājām, tomēr tas netraucējot ne skatam, ne dzirdei vai videi, raksturo vietējie cilvēki.
Kā rāda nozares izpēte, kvalitatīvi saules paneļi parasti kalpo 25–30 gadus, saglabājot augstu efektivitāti. Pēc šī perioda paneļi turpina ražot elektroenerģiju, taču ar samazinātu jaudu, kas bieži ir ap 70–80% no sākotnējās. Ražotāji parasti sniedz garantiju 10–20 gadiem, bet efektivitātes zudums ir pusprocents gadā.
Vides organizācijas brīdina, ka līdz ar strauji mainīgās tehnoloģijas attīstību jāmeklē arī cilvēkiem un dabai draudzīgi veidi, kā saules paneļus utilizēt vai izmantot atkārtoti, lai pēc pārdesmit gadiem nenoslogotu atkritumu pārstrādes sistēmu un zemeslodi ar kārtējiem izmešiem.
Aitu dalība
Dace, kuras mājas atrodas aiz Iecavas olu ražotnes «Balticovo» saules parkiem, stāsta, ka arī te pirms paneļu uzlikšanas izcirsti krūmi, bet pievilcību kaimiņu acīs energoprojekts ieguvis pirms pāris vasarām, kad te sāka «strādāt» aitu pulciņš. «Bauskas Dzīve» jau rakstīja, ka aitas «Balticovo» saules parkā noēd zāli, jo pļaut zem paneļu konstrukcijām ir neērti un dārgi.
AS «Balticovo» attīstības un komunikācijas direktors Toms Auškāps atklāj – aitas kļuvušas par daļu no daudzskaitlīgā ganāmpulka un iedzīvojušās «saules ganībās».
«Tā kā mūsu parki paredzēti tikai pašpatēriņam, esam vissaderīgākā nozare ar saules paneļiem,» vērtē T. Auškāps, «būvējām maksimālajai jaudai nelielu rezervi, lai varam nodrošināt novietņu dzesēšanu ar elektroventilatoriem vasarā, kad to visvairāk vajag. Tieši tad mums ir vislielākais elektrības patēriņš. Jo intensīvāka saule vasarā, jo vairāk sakarst kūtis, un tās ir jāvēdina ar jaudīgiem ventilatoriem. Tāpēc vajag vairāk elektrības, un paneļi to nodrošina.»
Racionāla izvēle
«Balticovo» 2024. gada ilgtspējas pārskatā saules parka efektivitātes analīzei veltīts speciāls atvērums.
«Tā nav tikai modes lieta, esam precīzi izmērījuši – vidēji gadā no visas patērētās elektroenerģijas 18% ieguvām ar saulīti. Ir intensīvāki mēneši, bet no gada gadā tas mainās. Vērtīga ceļamaize citiem ražotājiem – var paskatīties, kāda ir patiesā saules enerģija atdeve, tad investīcijas var izrēķināt precīzāk,» iesaka T. Auškāps, «nākamais solis ir analizēt paneļu tipus. Mums ir divpusējie, kas ražo elektrību arī no gaismas, kas atstarojas no zemes. Jāvērtē arī akumulatoru izmaksas, ko vēl neizmantojam. Šīs tehnoloģijas strauji attīstās. Tobrīd likām racionālāko risinājumu – ne lētāko, ne arī dārgāko, bet efektīvāko ar balansu starp izmaksām un ieguvumiem. Ar katru projektu lēmumus var pieņemt pamatotāk.»
Tuvējai apkārtnei
Novada uzņēmuma SIA «Kvēle» saules elektrostacija uzstādīta ražošanas bāzē «Lielrumbas» Īslīces pagasta Rītausmās un nodota ekspluatācijā 2023. gada vasarā, vēsta energobūvnieku firmas pārstāve Keita Muceniece.
Stacijas jauda ir 0,5 MW, tā ik gadu saražo 400–600 MWh elektroenerģijas, CO₂ emisiju ietaupījums ir 55 tonnas gadā, un tas ir pielīdzināms vairākiem tūkstošiem koku. Aptuveni 10% no saražotās elektroenerģijas patērē pats uzņēmums, pārējo nodod kopējā sadales tīklā, nodrošinot ar elektroenerģiju apkārtējos uzņēmumus un mājsaimniecības.
«Kvēles» speciālisti secina – saules parki palielina elektroenerģijas piedāvājumu dienas stundās, kad patēriņš bieži ir augsts, samazinot cenas biržā. Tas veido stabilākas un prognozējamākas elektroenerģijas cenas, kā arī mazina atkarību no fosilajiem energoresursiem un importa. Turklāt Saules enerģijai ir gandrīz nulles mainīgās izmaksas. Tāpēc biržas algoritmos saule burtiski izstumj gāzi vai fosilo kurināmo.
Ne plašāk, bet ar akumulatoriem
Aptuveni 80% gada apjoma saules parks saražo no maija līdz septembrim, taču saules, vēja un hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas pārpalikums nosaka tendenci būt zemai un pat negatīvai elektroenerģijas cenai, vērtē «Kvēles» vadītājs Ģirts Karpovičs, kuram ir ilggadēja pieredze atjaunīgās enerģijas projektos. Tāpēc nav ekonomiska pamatojuma paplašināt staciju ar jauniem paneļiem, bet gan integrēt tajā elektroenerģiju uzkrājošās iekārtas jeb BESS (angliski – battery energy storage systems).
Akumulatori jeb BESS ir nepieciešamība, lai sistēma būtu pelnoša arī pie zemām vai negatīvām elektrības cenām. Tad var uzlādēt akumulatorus, kad saules ir par daudz un cena ir zema vai pat negatīva, un pārdot enerģiju vakara stundās, kad cena biržā pieaug.
«Ar BESS palīdzību ir ļoti ērti plānot objektu pašpatēriņa dzēšanu arī diennakts tumšajā laikā, tas kalpo kā garantētās strāvas avots noteiktam laikam plānotos un neplānotos elektroenerģijas pārtraukuma brīžos,» skaidro uzņēmuma vadītājs, «pirms dažiem gadiem BESS izmaksas bija ļoti augstas pret atmaksāšanās periodu. Tagad piedzīvojam ļoti strauju izmaksu samazinājumu, pie kura jebkurš, vai tas būtu privātais patērētājs vai komersants, var rast tehniski ekonomisku pamatojumu BESS ierīkošanai.»
Ilgtspēja un ietaupījums
Ģ. Karpovičs vērtē – ar tagadējo pieredzi pirms saules parka uzstādīšanas lielāku uzmanību pievērstu perspektīvajām elektroenerģijas tirgus cenas tendencēm un investīciju atmaksāšanas periodam. Iespējams, daļu no investīcijām uzreiz novirzītu BESS, kā arī izmantotu saules paneļu konstrukcijas risinājumu, kas seko saules trajektorijai no rīta līdz vakaram.
«Plānojot ierīkot saules elektrostaciju, ir īpaši jāpievērš uzmanība tīkla pieslēguma nosacījumiem, cenu riskiem un datu uzraudzībai. Rekomendējama SCADA datu uzraudzības vai cita monitoringa sistēma jau no pirmās dienas, lai precīzāku monitorētu reāllaika enerģijas plūsmu monitoringu. Jau projektēšanas stadijā paredzētu vietu akumulatoru konteineriem,» skaidro energobūvnieks.
Uzņēmumiem, kuru ražošanas cikls sakrīt ar gaišo diennakts laiku, saules parks nebūtu tikai ilgtspējas simbols, bet arī iespēja ietaupīt, jo finanses ir prognozējamas, skaidro Ģ. Karpovičs. Tā var nofiksēt enerģijas pašizmaksu uz nākamajiem 25 gadiem. Turklāt saules parks ir ātrākais veids, kā uzlabot uzņēmuma «oglekļa pēdu» jeb ietekmi uz vidi.
Sadarbība ar vietējiem
Uzņēmums «Sunly» Bauskas novadā ir izbūvējis divus saules parkus. Viens no tiem atrodas Iecavas pagastā ar jaudu 4,2 MW, otrs – Bārbeles pagastā ar jaudu teju 5 MW.
Kā stāsta «Sunly» izpilddirektors Latvijā Toms Nāburgs, abi projekti īstenoti sadarbībā ar SIA «Kvēle». «Tas bija savstarpēji veiksmīgi, un to turpinām arī citos projektos. Pašlaik kopā īstenojam vairāk nekā desmit reizes lielāku projektu Valmieras novadā, Matīšu ciema apkaimē, kur saules parks jau šopavasar sāks ražot elektroenerģiju,» stāsta «Sunly» vadītājs.
Abi Bauskas novada saules parki elektroenerģijas ražošanu sāka 2024. gada sākumā, to ilgtspējīgi ražotā elektroenerģija nonāk pie patērētājiem visā Latvijā. «Bauskas novads ar līdzenajiem apvidiem un saulainajiem laikapstākļiem ir ļoti piemērota vieta saules parku attīstībai, un līdzšinējā darbība to apliecina,» secina T. Nāburgs.
Abi saules parki kopā gada laikā saražo elektroenerģiju, kas spēj nosegt 3000 Latvijas mājsaimniecību vidējo patēriņu. Pašlaik Bauskas novadā jaunus saules parkus «Sunly» neplānojot.
«Saules parku attīstības vilnis Latvijā lielā mērā ir noslēdzies,» vērtē energoprojektu eksperts, «tie attīstītāji, kuri laikus nodrošināja finansējumu, pieslēgumus un vietu, projektus jau ir pabeiguši. Pašlaik projektus attīstām, kombinējot saules enerģiju ar bateriju sistēmām un vēja enerģiju, lai efektīvāk izmantotu pieslēgumu.»
Foto no uzņēmuma albuma.
Viens no lielākajiem
Starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums «Ignitis Renewables» Bauskas novadā attīsta saules parku «Stelpe» ar kopējo jaudu 145 MW, un tas ir viens no nozīmīgākajiem saules projektiem Latvijā, informē «Ignitis Group Latvija» komunikāciju partnere Zane Poča.
To veido divi atsevišķi saules enerģijas parki «Stelpe-1» un «Stelpe-2» Stelpes un Bārbeles pagastā. Katrs parks aizņem 85 hektāru platību, kopējā projekta teritorija ir 170 ha. Katrā parkā ir vairāk nekā 121 000 saules paneļu ar jaudu 72,5 MW. Abi parki darbību sāka 2025. gadā.
Investīcijas viena parka attīstībā sasniedz 54 miljonus eiro, savukārt kopējās «Ignitis Renewables» investīcijas saules enerģijas projektos Latvijā ir ap 284 miljoniem eiro. Tas ir atspēriena punkts ne vien Latvijas klimata mērķu sasniegšanai, bet arī visas Baltijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, uzsver Z. Poča. Pašlaik «Ignitis Renewables» nav izziņoti jauni saules enerģijas projekti Bauskas novadā.
Bizness ar kopienas atbalstu
Vienlaikus uzņēmums sadarbojas ar vietējām kopienām un atbalsta reģionu interešu grupas, vēsta Z. Poča. «Praktisks atbalsta piemērs ir «Ignitis Renewables» grantu programma vietējo kopienu iniciatīvām, kas ļauj biedrībām konkursa kārtībā pieteikties un īstenot kādu no iecerēm saules parku apkārtnes labiekārtošanai. Jau otro gadu sniedzam finansiālu atbalstu sabiedrībai vietās, kur būvē uzņēmuma atjaunīgās enerģijas projektus.»
Vietējām iniciatīvām 2024. gadā «Ignitis Renewables» novirzīja 270 000 eiro, savukārt pērn kopienu atbalsts bija mazāks – 225 000 eiro. 2024. gadā Bauskas novadā atbalstīti trīs kopienu projekti ar kopējo finansējumu 70 000 eiro, šogad finansējums piešķirts četriem projektiem ar finansējumu 130 000 eiro.
Efektīvi pat lietainā vasarā
Atsevišķa atjaunīgās enerģijas ražošanas programma ir valsts kapitālsabiedrībai «Latvenergo». Kā informē uzņēmuma preses sekretāre Ivita Bidere, «Latvenergo» paplašina atjaunojamo energoresursu (AER) ražošanas portfeli, kur jau
strādājošo hidroelektrostaciju (HES) jaudu papildina saules un vēja parki. 2024. gadā īstenots projekts «SES100MW» ar jaunām saules stacijām visā Latvijā, atklāta arī elektrostacija Bauskā.
Bauskas novadā izbūvētās saules elektrostacijas parka jauda ir 7,1 MW, un tas aizņem 8 ha zemes. Parks strādā ļoti kvalitatīvi, arī 2024. gada jūlija vētra to nebojāja, informē I. Bidere. Bauskas SES pat lietainajā pagājušajā vasarā saražoja teju 7 GWh elektroenerģijas, rāda «Latvenergo» dati.
Latvijā un Eiropā 2025. gadā pieauga saules enerģijas īpatsvars, jo izbūvētas jaunas SES un tehnoloģijas kļuva pieejamākas. Latvijā pērnajā vasarā bija periodi, kad ar sauli saražoja vienu trešdaļu kopējā patēriņa, atklāj «Latvenergo» pārstāve, uzsverot – pirmo reizi saules enerģija kļuva par lielāko elektroenerģijas avotu Eiropas Savienībā.
Tas palīdzēja samazināt elektrības cenu, īpaši dienas stundās, jo tirgū nonāca vairāk lētas elektroenerģijas. «Kā piemēru var minēt 2025. gada 27. nedēļu jūlija sākumā, kad novērota visaugstākā saules izstrāde Baltijā 149 GWh apjomā, un tas nosedza 34% no nedēļā patērētās elektroenerģijas. Savukārt vidējā elektroenerģijas cena bija 26 EUR/MWh, viena no zemākajām gadā. Redzams, ka laikā, kad SES izstrāde ir augstāka, cena ir zemāka,» skaidro I. Bidere. ◆
Elektrības cena atkarībā no saules parku saražotā
Saules parki Bauskas novadā
Augstsprieguma tīklā izbūvētas divas apakšstacijas «Nīzere» un «Rūtiņi» Stelpes pagastā saules parku pieslēgšanai, abas ar investora SIA «SP Venta» finansējumu;
Sadales tīklam pieslēgtas 52 saules elektrostacijas (SES) virs mikroģeneratoru jaudas 11,1 kW;
No strādājošajām SES 12 ir ar jaudu virs 1 MW, divos objektos
līdz ar SES strādā biogāzes koģenerācijas stacija ar kopējo jaudu aptuveni 2 MW;
Lielākās SES jauda ir 5,85 MW, trijām SES uzstādīti enerģijas akumulatori;
Pieslēgšanai šogad pieteiktas 14 SES ar plānoto jaudu 485kW, no tām piecos objektos plānots uzstādīt arī enerģijas akumulatorus.
Dati: «Augstsprieguma tīkls», «Sadales tīkls»
