Vēja parka «Sējas» iecere rāda pretrunas nacionālo interešu projektos
Viesturu pagasts Bauskas novadā un Vircavas pagasts Jelgavas novadā var kļūt par kārtējās vēja elektrostacijas (VES) būves vietu. Zemi vēja parkam «Sējas» atvēlējusi tāda paša nosaukuma zemnieku saimniecība.
VES attīstītāja un investore ir atjaunīgās enerģijas projektu SIA «EWE Neue Energien 2». Abos pagastos plānots uzcelt līdz 17 vēja rotorus ar kopējo jaudu 136 MW. Torņu augstums – līdz 280 m, rotora diametrs var pārsniegt 170 m.
34 zemes vienības izpētei
Pagājušā gada 20. oktobrī ierosinātāji saņēmuši Valsts vides dienesta (VVD) lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru. Tajā ir detalizēta informācija par izpētes teritorijas dabas resursiem, autoceļiem utt., uzsverot, ka galīgo vēja turbīnu izvietojumu precizēs IVN gaitā.
Pērn septembrī iesniegumā Enerģētikas un vides aģentūrai attīstītāji informēja, ka noteikuši potenciālo teritoriju un vienojušies ar zemes īpašniekiem par dalību VES būvē. Pētāmajā apgabalā ietilpst 34 zemes vienības ar kopējo platību 894,1 ha, tuvākās apdzīvotās vietas ir Mazlauki 0,7 km, Vairogi 1 km un Viesturi 2 km attālumā.
«Sēju» īpašnieks ir Āris Burkāns, tā ir Latvijas lielāko zemnieku saimniecību pirmajā pieciniekā ar gada apgrozījumu tuvu desmit miljoniem eiro. Nav informācijas, vai VES attīstītāji vienojušies ar vēl kādiem zemes īpašniekiem vai tuvējo saimnicību un māju saimniekiem. Nav zināms, vai vēja parka skarto un tuvējo zemju iemītnieki saņems tikai morālu vai arī materiālu atbalstu, vai ir noslēgti nomas līgumi, kas garantē zemniekiem nodrošinājumu neatkarīgi no projekta norises.
Pēc VVD lēmuma 6. novembrī iestādes Atļauju pārvalde apstiprinājusi programmu ietekmes uz vidi novērtējumam VES «Sējas» un tās infrastruktūras būvniecībai. Dokuments sagatavots uz 20 lappusēm, pielikumā uzskaitītas 34 izpētes zemes vienības.
Neskartā dabā
Zaļajā ekonomikā viens no elektroenerģijas ieguves veidiem ir vēja ģeneratori. Latvijā tie uzrodas gleznainākajos un klusākajos nostūros, mazapdzīvotās vietās, kur visbiežāk ir neskarta daba, pat ja tā neatbilst aizsargājamās teritorijas statusam. Taču tuvāk vai tālāk no projektu īstenošanas vietām vēl mīt arī cilvēki.
Nosaukums «vēja parks» skan poētiski, jo parks ir atpūtas vieta ar dabisku ainavu, apstādījumiem, koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem. Vai «vēja parkos» pastaigāsies māmiņas ar bērniem, vai uz soliņiem sēdēs seniori un atcerēsies jaunību?
Vēja ģeneratoru ekspluatācijas ilgums ir 20-30 gadi, taču nevienam projektam Lavijā vēl nav tik daudz gadu, lai pārbaudītu, kā pēc nolietošanas šos mega atkritumus savāks. Visticamāk, VES vietas nekad vairs neatgūs agrāko izskatu. Latvijas ainaviskuma dēļ mūs apskauž daudzi eiropieši. Ne viens vien pārcēlies uz dzīvi Latvijā tieši šī iemesla dēļ.
Iznīcina ainavu
Viesturu un Vircavas pagasta VES iecere nopietni satraukusi gan ciemu, gan, viensētu iemītniekus, zemnieku saimniecību ģimenes, kuru mājas dažviet atrodas vien 800 m attālumā no plānotajiem torņiem.
Viens no viņiem ir novadpētnieks Edgars Strazdiņš – Mežotnes, Rundāles, Viesturu un citu tuvējo pagastu, vietu un notikumu vēstures izzinātājs, kurš par apkaimes dzimtu un māju likteņiem publicējis divas grāmatas – «Grāvendāle starp divām Mežotnes zemēm» un «Mežotnes zemes Lielupes krastos». E. Strazdiņš decembra vidū laikrakstam «Bauskas Dzīve» pastāstīja par negaidīto pavērsienu klusajā, aina-
viskajā Īslīces upītes krastā, kur atrodas viņa dzimtas mājas «Ķīvītes». Par VES būvi uzzinājis nejauši no satrauktiem Jaunsvirlaukas pagasta kaimiņiem.
Edgars «Bauskas Dzīvei» izrāda savu māju apkārtni un Īslīces upes krastu, uzsverot, ka viņam ainava, ko piedāvā «Sēju» projekts, ir absolūti nepieņemama: «No «Ķīvīšu» mājām Īslīces krastā uz abām pusēm redzamas lēzenas nokalnes, virs kurām saskatāmi pēdējie bijušo māju liecinieki – ozoli. Vienā pusē lauksaimnieks – «Zebru» zemes īpašnieks – kokus atstājis dabiskajā izskatā ar kuplām pazarēm, otrā «Deņģeru» māju lieciniekiem pazares krietni apzāģētas un ozoli drīzāk izskatās pēc neveiklām priedēm. Tas esot darīts tāpēc, ka «laužot traktortehniku». Tā ir saimnieku, kuriem tagad pieder tūkstošiem hektāru zemes, attieksme pret ainavu. Šo Zemgales līdzenuma skatu drīz varētu papildināt vēja turbīnas, tā ir jaunā industrializētā ainava un jaunā realitāte, ko man piedāvā tā dēvētais «kaimiņš». Šī ir kultūrvēsturiskā mantojuma – Zemgales tradicionālās ainavas – iznīcināšana, kas drupināta ar lielzemnieka rokām vairāku gadu garumā.»
Pieturzīmes pret graudiem
Edgars neslēpj sāpi, ka neilgā laikā apkārtnē iznīcinātas galvenās pieturzīmes – Eliņu siena šķūnis un māju liepu rinda, divas liepiņas asfaltētā «cukura ceļa» malā, kas norādīja uz māju «Birzuļi» piebraucamo ceļu, divas dzīvošanai derīgas ķieģeļu mājas, kas iešķūrētas izraktā bedrē. Mājām bija nosaukumi – «Skurbas» un «Kaudzītes».
Grāmatu autors sarūgtināts, vietējās laikmeta liecības zudušas, bet iegūti vien pāris simti kvadrātmetru graudaugiem.
Lielākā vērtība, ko šeit saskata Latvijas apceļotāji, kas katru vasaru dodas ekskursijās pa Edgara Strazdiņa novadpētniecības grāmatu pēdām, ir ainaviskais klusums: upes līči, putnu balsis, seno strautu kontūras apstrādātajos laukos, plašās Zemgales debesis. Viņš uzsver: «Tā ir manas un visu mūsu ainavas, kas ir nacionāla vērtība ne tikai pēc kadastrālā novērtējuma, degradācija, ko piedāvā vēja ģeneratoru būvnieki, attīstītāji un zemes īpašnieki.»
Edgars ir nobažījies arī par putnu migrācijas ceļu, zivju ērgļa ligzdu netālajos Eliņu kapos, par ko vēstulēs informējis Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Zemkopības ministriju (ZM). Edgars zina norādīt daudzas izzudušu māju vietas, par kurām vienīgās liecības atradis arhīvos, bibliotēkās, muzejos, cilvēku atmiņu stāstos. Daudzu māju saimnieki aizvesti vai iesaukti svešās armijās. Ne mazums ēku aizslaucīja 70. gadu lauku meliorācijas kampaņa. Edgars pauž, ka varbūt vēl saglabājusies klusējošā ainava ir pēdējais cieņas apliecinājums bijušajiem zemes kopējiem.
Pašlaik – nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemju statuss
«Bauskas Dzīves» tikšanās ar Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta zemnieku saimniecības «Šomas» īpašniekiem, darba rūķiem trijās paaudzēs, bija īpaša. Inese un Lauris Nagliņi strādā roku rokā ar vīra vecākiem. Viņi atguva zemi 90. gadu sākumā. Lai gan daļa tās jau bijusi izdāļāta, mantinieki kompensācijā saņēma nogabalus citviet. Viens no tiem bijis mežs, kas lieti noderējis ēku atjaunošanas materiāliem. Mājās kolhoza laikā bija mitinājušās septiņas ģimenes, Laura vecmamma izsūtīta 1949. gadā. Vērojot sakopto pagalmu un ēkas, kas priekšzīmīgi saremontētas sākotnējā veidolā, rodas dziļa cieņa un apbrīna par te ieguldīto divās paaudzēs, domājot par bērnu un mazbērnu nākotni. Saimnieki apkopj astoņus zirgus, nodarbojas ar augkopību, audzē zirņus, pupas, griķus.
Par VES būvi uzzinājuši nejauši no paziņas novembra vidū. Nagliņu ģimene un viņu domubiedri ir bezgala pārsteigti, ka VES projekts «Sējas» plānots uz nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemēm (NNLZ).
Inese Nagliņa skaidro: «VVD Atļauju pārvalde neko nav pārbaudījusi, bet formāli izsniegusi atļauju. Visas iesaistītās valsts institūcijas un to ierēdņi aprakstījuši papīrus kaudžu kaudzēm, bet ir noklusēts pats galvenais. Nevienā dokumentā par NNLZ ne vārda! Nejaušība, kompetences trūkums vai tīša darbība ar mērķi piemērotā brīdī mainīt šo zemju statusu? Taču pastāv arī pašvaldību teritoriālais plānojums. Esam gandarīti par Bauskas pašvaldības atbalstošo pozīciju. Viņi 21. novembra vēstulē VVD Atļauju pārvaldei un SIA «EWE Neue Energien 2» uzsver, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 291 liedz mainīt NNLZ lietošanas veidu. Atsevišķā tabulā norādīts 22 zemes īpašumu funkcionālais zonējums, kas atbilst NNLZ statusam, līdz ar to atzīstot, ka VES «Sējas» projektu attīstīt iecerētajās teritorijās nav iespējams. Bauskas novada pašvaldība papildus norādījusi, ka arī novada teritorijas plānojumā, kas gan vēl nav apstiprināts, šo zemju zonējums nav mainīts un VES iecere netiks atbalstīta.»
Atbildi vēl gaida
Nagliņi nekavējoties sākuši sazināties ar atbildīgajām valsts iestādēm. Notikusi plaša, korekta un argumentēta sarakste ar ZM, VARAM, Klimata un enerģētikas ministriju, VVD, Bauskas un Jelgavas novada pašvaldībām.
I. Nagliņa vēstulē VVD jautājusi, kā tas varēja notikt, ka izsniegtā atļauja IVN sākšanai ir pretrunā gan ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem, gan pašvaldību teritoriālo plānojumu, bet dienests joprojām nav sniedzis atbildi. Tas uzskatāms par pārkāpumu.
Inese un Lauris pauž bažas, ka pēc Saeimas vēlēšanām mainīsies gan lēmējvara, gan izpildvara, kas var neizturēt investoru uzmācīgo spiedienu un panākt NNLZ statusa maiņu.
Attīstītāju solītais nepārliecina
Norūpējušies par NNLZ likteni ir arī citi lauksaimnieki. Viesturu pagastā plānotajai VES tuvējā Jaunsvirlaukas pagasta zemnieku saimniecības «Klidziņa» īpašniece Laima Klidziņa uzskata, ka spēlēšanās ar augstvērtīgām lauksaimniecības zemēm ir bīstama: «Mums jāapzinās, ka mūsu rīcībā nav lielākas vērtības kā Zemgales maizes klēts un NNLZ. Kā mēs pabarosim tautu, ja tik vieglprātīgi rīkosimies ar zemi? Tajā ieguldīts daudzu gadu darbs, tā iepazīta, un tai mēs uzticamies. Lai kādi laiki, zeme pabaros. Iespējamā VES būve rada lielas bažas, nezināmo ir daudz. Kā tā ietekmēs mūsu, bērnu un mazbērnu veselību? Solījumiem, ka ceļus uzbūvēs, ir tukša skaņa. Kas pa tiem brauks? Tas, ko mēs dzirdam no attīstītāju puses, nebūt nav pārliecinoši, jo viņus virza tikai biznesa intereses, turklāt viņiem svešā zemē.»
Bažas par cilvēkiem un putniem
Inita Ringa no Jaunsvirlaukas mājām «Raņķi» bažīga par ietekmi uz dzīvajām būtnēm: «Atgriezos vecāku mājās klusos laukos, un pēkšņi viss sagriežas kājām gaisā! Esmu bijusī mediķe, daudz lasu par šo monstru negatīvo ietekmi uz cilvēkiem un dabu.»
Kā informācijas avotus novadniece min Latvijas augstskolas «Turība» profesoru Antonu Kolodinski, kurš pēta elektromagnētiskā lauka ietekmi, galvenokārt lieljaudas radaru un mobilo telefonu radītās sekas cilvēku veselībā, kā arī austriešu biofiziķi un mediķi Dīteru Broeru, kam vairākās valstīs Eiropā reģistrēti pētījumi par elektromagnētiskā lauka izmantošanu ārstēšanā.
«Mums pietiek jau ar esošajiem elektromagnētiskajiem laukiem, kas nepārprotami ir cēlonis sirds un asinsvadu slimībām, paaugstinātam asinsspiedienam, nervu kaitēm,» uzskata I. Ringa, «tam vēl klāt nāks infraskaņas vibrācijas. Mums pāri iet gājputnu ceļš, ko ar prieku vēroju gadalaiku maiņās. Kas notiks ar viņiem, kas notiks ar mums pēc vienas, divām paaudzēm?» ◆
Nacionālo interešu sadure?
Novadpētnieks Edgars Strazdiņš 4. decembrī VARAM nosūtījis vēstuli ar norādi, ka IVN procedūru nevar izmantot, lai apietu vai grozītu spēkā esošu pašvaldības teritorijas plānojumu. 20. decembrī viņš saņēma atbildi, ko pats ironiski dēvē par «Ziemsvētku dāvanu».
VARAM vēstulē pausts: «Ja Ministru kabinets vēja parkam ir piešķīris nacionālo interešu objekta (NIO) statusu, pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktais nav saistošs. NIO statusa mērķis ir nodrošināt būvniecību neatkarīgi no pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktā funkcionālā zonējuma un teritorijas izmantošanas.»
Kā noskaidroja «Bauskas Dzīve», VES «Sējas» nav piešķirts NIO statuss, tomēr to vēl var izdarīt. Tas rada jautājumu, uz kuru laikraksts vēl nav saņēmis atbildi, proti – vai nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes nav nacionālo interešu objekts?
Nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes (NNLZ) definētas Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumos Nr. 291. Tās aizņem 3,1% no kopējās lauksaimniecības zemju platības, un 97% no tām atrodas Bauskas, Jelgavas un Dobeles novadā. NNLZ ir augsta vērtība, jo augsnes auglība pārsniedz 60 balles. Tāpēc tām noteikts īpašs aizsardzības režīms, ņemot vērā stratēģisko nozīmi pārtikas ražošanā un ilgtspējīgā zemkopībā.
Atbildes vēstulē I. Nagliņai ZM skaidro, ka VES būve uz NNLZ var radīt neatgriezenisku, grūti atjaunojamu ietekmi uz augsnes auglību, struktūru, meliorācijas sistēmām un zemes ilgtermiņa izmantošanas iespējām lauksaimnieciskajai ražošanai. Ņemot vērā NNLZ ierobežoto platību un augsto vērtību, VES ietekme uzskatāma par nesamērīgu, salīdzinot ar potenciālo ieguvumu.
Šajā rakstā nav saimniecības «Sējas» pārstāvju viedokļa, bet «Bauskas Dzīve» cer to iegūt kādā no nākamajām publikācijām.
