Ietaupījumu grib pāragri saskatīt

VARAM jau tagad mēģina sameklēt administratīvi teritoriālās reformas ieguvumus

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rīko tiešsaistes seminārus, kuru mērķis ir parādīt administratīvi teritoriālās reformas gaitu un potenciālos ieguvumus.

Šāds seminārs plānots arī par Bauskas novadu un noticis jau par Valmieras novadu.

«Varam vairāk»
Tiešsaistes semināri notiek kampaņā «Kopā mēs varam vairāk», kurai izveidota arī mājaslapa varamvairak.lv. Mājaslapā gan pašlaik ir ievietota nedaudz dīvaina aptauja, informācija par kampaņu un saites uz aizvadītajiem semināriem. Tiešsaistes semināru ierakstus var skatīt interneta vietnē youtube.com, lapā VARAMLatvija.

Tiešsaistes seminārs par paveikto Valmieras novadā notika 29. septembrī, un šajā nedēļas nogalē, 8. oktobrī, pieteikts tiešsaistes seminārs par Balvu novadu. Pārējie semināru datumi vēl nav zināmi. Plānots, ka šādas tikšanās notiks vēl par Dienvidkurzemes, Bauskas un Aizkraukles novadu.

Kā jau minēts, kampaņu «Kopā mēs varam vairāk» zināmā mērā ievadīja 24. septembra I. Ošas intervija Latvijas Radio, kur viņa sacīja, ka vairumā pašvaldību pēc teritoriālās reformas īstenošanas jau ir redzami ietaupījumi uz administratīvo resursu rēķina, tomēr dažviet izgaismojas arī problēmas, kas saistītas ar pašvaldību brīvprātīgo pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

Vaicāta, vai taisnība, ka dažās pašvaldībās šāda ietaupījuma tomēr nebūs, I. Oša atbildēja, ka šādas bažas ir pārliecinošam mazākumam pašvaldību. «Mēs par Bausku tā varētu runāt, Ādaži ir minējuši, bet pamatā tomēr pašvaldībām, pārskatot savus resursus un administratīvos izdevumus, šis ietaupījums ir, un tas
var būt ļoti dažāds,» apgalvoja VARAM pārstāve.

Viņa pauda, ka uz ietaupījumu rēķina pašvaldības varēšot piešķirt lielākus pabalstus, bet dažās pašvaldībās esot zaudēti vairāki pakalpojumi, piemēram, brīvpusdienas vidusskolēniem, ko apvienotās pašvaldības atzinušas par dārgu pakalpojumu.

Politiķa stiprums
Apgalvojums par to, ka Bauskas novadā nav saskatāms ietaupījums, radīja neizpratni, bet uz «Bauskas Dzīves» e-pasta vēstuli speciāliste neatbildēja. Tāpēc izmantojām iespēju uzdot jautājumu tiešsaistes seminārā, bet atbildēt izvēlējās VARAM ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis.

«Atbildēšu Ošas kundzes vietā. Situācijas ir dažādas. Valmieras gadījumā redzam optimistiskāko, kur politiskā griba un vara pēc 1. jūlija sanākusi gana konstruktīva un gatava virzīties doto iespēju virzienā. Ir pašvaldības, kur apvienojās dažādi politiskie spēki un politiskie darboņi, un tad šo izvēli ir daudzreiz grūtāk izdarīt par struktūras vienotu izveidi, darbinieku optimizāciju, par vienotas, centralizētas sistēmas izveidi, vienotas pārvaldes izveidi, un tas savā veidā kavē, novada 100 dienu strauja virzība nenotiek. Ja skatāmies iepriekšējās reformas gaitu, katra pašvaldība dažādā tempā izveidoja iespējas attīstīties dotajā rāmī, bija pašvaldības, kas četros gados spēja sasniegt to, ko citi paveica pirmajā gadā. Jāsaprot, ka pašvaldību politiskais briedums ir dažādā stāvoklī un ne vienmēr uzreiz ir gatavi izveidot ilgtspējīgu modeli. Valmiera rāda, ka pašvaldību daudzums apvienošanās rezultātā nav šķērslis veidot racionālu pārvaldības struktūru. Dažā labā pašvaldībā, arī divām apvienojoties, ir grūti kaut ko izveidot. Iespējas ir, jautājums, cik stiprs politiķis vada šo jaunveidojamo novadu un cik saliedēta un progresīva ir deputātu komanda, kas ievēlēta jaunajā novadā,» tā M. Lasmanis.

Savs pētījums
Ziņu par to, ka Bauskas novadā nav saskatīts ietaupījums, ar izbrīnu uztvēra arī Bauskas novada domē. «Pašlaik pāragri prognozēt, vai un kāds varētu būt ietaupījums pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas. Jo-projām notiek formēšanās process, kura primārais mērķis ir nodrošināt tādus pašus vai labākus pakalpojumus novada iedzīvotājiem,» informē Bauskas novada sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina.

Pavasarī «Bauskas Dzīve» veica pētījumu, lai noskaidrotu, cik lielu topošajam Bauskas novadam ir iespējams sasniegt VARAM solīto ietaupījumu. Iznāca, ka uz priekšsēdētāju algām varam iegūt apmēram simts tūkstošus eiro un līdzīgu summu, ja likvidēs vairāku nodaļu vadītāju amatus, kā arī ja samazinās sabiedrisko attiecību nodaļu darbinieku skaitu. Atlaist citus darbiniekus nozīmētu atzīt, ka viņi ir nepietiekami nodarbināti jau iepriekšējos novados, un tikai laiks rādīs, vai jaunā novada vadība īstenos tādas darbības.

Simbolisks atalgojums
Klausoties semināru par to, cik daudz izdevies paveikt Valmieras novadā, var priecāties par to, kādi ir sasniegumi šai Vidzemes pašvaldībai, bet uzreiz jāatzīmē, ka ir ļoti nekorekti salīdzināt divas Latvijas lielākās pašvaldības, arī Dienvidkurzemes novadu, ar pārējiem novadiem. Un tam ir savi iemesli.

I. Oša minēja, ka Valmieras novads ietaupīs līdz 300 000 eiro gadā, samazinoties deputātu skaitam no 94 uz 19 deputātiem. Jāatceras, ka Valmieras novads apvienoja astoņas pašvaldības, kas automātiski nosaka, ka ieguvums no deputātu skaita samazinājuma bija lielāks. Bauskas novads apvienoja četras pašvaldības, kur turklāt Rundāles, Iecavas un Vecumnieku novadā deputātu atalgojums bija ļoti neliels, un automātiski runāt par iespēju tagad ietaupīt uz deputātu skaita samazinājumu nav nopietni. Ja VARAM izmanto šādu statistikas sistēmu, lai parādītu ietaupījumu, tad ir skaidrs, no kurienes nāk apgalvojumi, un ir tikpat ļoti skaidrs, cik šādi apgalvojumi ir bezjēdzīgi.

Paskatoties uz šo apgalvojumu no citas puses, iznāk, ka Valmieras novads ir ļoti veiksmīgs, jo savulaik pašvaldību deputāti saņēma lielāku atalgojumu, un tāpēc tagad ir ietaupījums, bet Bauskas novads nav tik veiksmīgs, jo ir mazāks, un savulaik trīs novadu deputāti izvēlējās saņemt gandrīz simbolisku atalgojumu par savu darbu. Ja VARAM izvēlēsies administratīvi teritoriālās reformas augļus vērtēt pēc šādiem kritērijiem, tad jāatzīst, ka ministrijas vērtējums nekādā veidā neparādīs, cik efektīvi pašvaldības sākušas darboties jaunajās robežās.

Ekonomisks potenciāls
Tiešsaistes sarunā gan VARAM pārstāvji uzsvēra, ka Valmieras veiksmes stāsts ir tieši ministrijas iedvesmots. «Valmieras pašvaldību var uzslavēt, jo tā sekojusi VARAM piedāvātajam modelim,» tā M. Lasmanis.

Pats Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks atturējās nosaukt konkrētus ciparus, cik izdevies ietaupīt. Vienīgais, ko atzina, – potenciālais ietaupījums pašlaik tādas palielas lauku skolas budžeta apmērā.

Vidzemes augstskolas lektore Ieva Zaumane pauda, ka svarīgākais reformas laikā ir apvienot nevis teritorijas, bet gan cilvēkus. Viņai piekrita J. Baiks, sakot, ka pašvaldība speciāli rīkoja tikšanās ar nevalstiskajām organizācijām, lai saprastu, kāda būs organizāciju iesaiste, un veidotu sadarbību. «Pašvaldībai šīs organizācijas ir lielas atbalstītājas un sadarbības partneres,» tā J. Baiks. Viņš uzsvēra, ka apvienošanās palīdzējusi ekonomiskajā ziņā – vienkāršāk būs piesaistīt uzņēmējus, arī bankas labāk kreditē nevis Naukšēnu novadu, bet gan Valmieras novadu.

Viss vēl priekšā
Tikmēr uzreiz var skaidri pateikt, ka Bauskas novada apvienošanās finansiālais ieguvums būs varbūt to pašu minēto 300 tūkstošu eiro apmērā. Kā jau minējām, ietaupījums būs no iepriekšējo novada domes priekšsēdētāju atalgojuma un iespējamā nodaļu vadītāju samazinājuma. Vadības jomā jau tagad potenciālais samazinājums Bauskas novadam ir lielāks nekā Valmierai, jo Bauskā priekšsēdētājam ir viens vietnieks, bet Valmierā trīs.

Iespējams, līdzīgs līdz pat simts tūkstošu eiro ieguvums varētu būt no tā, ka pagastiem plāno veidot apvienotas pārvaldes. Tā informēja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.

Tāpat pašlaik vēl katrā bijušajā novadā ir izpilddirektors un vietnieks, un arī šajā jomā iespējams samazinājums. Jau tagad savu amatu ir pametusi Bauskas novada izpilddirektora vietniece Ineta Jakubone. Tāpēc jāpiekrīt, ka pašlaik par potenciālo ieguvumu pāragri runāt – tas būs skaidrs, kad būs pieņemti jaunie novadu budžeti.