ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Pusgads pagājis kopš administratīvi teritoriālās reformas. Kas reāli jūsu dzīvē, darbā, novadā kopumā mainījies?
Būs plašāka sadarbība
– Kultūras dzīves norisēs Īslīces pagastā pagaidām reforma būtiskas pārmaiņas nav nesusi. Darbojamies tāpat kā līdz šim. Pandēmija gan ieviesusi savas korekcijas, ļoti gaidām, kad atkal varēsim normāli atgriezties kultūras dzīves apritē. Lai jaunizveidotā novada sistēma kārtīgi iestrādātos, vajadzīgs vēl vismaz pusgads. Man kā kultūras darbiniekam administratīvi teritoriālā reforma nekādu iespaidu nav atstājusi.
Minēšu gan, ka sadarbība ir ar pagasta nodaļu un starp kolektīviem, piemēram, plānojam doties ar mūsu amatierteātra izrādi uz Stelpi. Pozitīvi ir tas, ka ar kolēģiem Vecumnieku un Rundāles pusē būs lielāks kontakts. Bet vēl nesaprotami ir, kā izlīdzināsies budžets visam novadam vienādi, lai man Īslīcē un kaimiņam Stelpē ir atvēlēts vienāds finansējums pasākumiem. Pēc reformas pozitīvi ir tas, ka notikusi kopīga sanāksme kultūras darbiniekiem. Tiek plānotas arī tikšanās klātienē, tās ir lietderīgas, jo var apmainīties ar idejām, kontaktiem, arī iepazīties, jo novads tagad ir plašs.
Pārmaiņas jūtamas tikai cilvēku noskaņojumā
– Par iecavnieci varu sevi saukt jau apmēram pusotru gadu, iepriekš dzīvoju Bauskā. Administratīvi teritoriālo reformu piedzīvoju, taču ikdienā nekādas izmaiņas neizjūtu. Kā baušķeniecei atnākt dzīvot uz Iecavu, atkal pilsēta – nu ko tur var teikt?
Kad Iecavai piešķīra pilsētas statusu, jā, bija svētki, taču pārmaiņas varbūt ir jūtamas tikai cilvēku noskaņojumā. Tas lepnums, ka tagad ir pilsēta, nav jau vairs nekāds ciems. Tomēr nekādas reālas pārmaiņas kopš reformas savā ikdienā neredzu. Nu ko tad var manīt – ne te, kur iet, nekā! No pakalpojumiem Iecavā pagaidām neko vēl neizmantoju. Ja es kaut kur strādātu, tad varbūt kaut kādas izmaiņas arī redzētu. Pa mājām dzīvojam, tad nu tā ir.
Objektīvi vēl grūti vērtēt
– Jautājumu par administratīvi teritoriālās reformas ieguvumiem pagaidām grūti izvērtēt. Kā privātpersona pagaidām ietekmi nejūtu. To grūtāk pamanīt arī tāpēc, ka «Covid-19» saslimstības un ierobežojumu dēļ viss jādara attālināti. Kādreiz cilvēki nāca uz pašvaldību, piedalījās arī sēdēs, tagad nenāk «Covid-19» dēļ, un arī tas liedz objektīvi izvērtēt situāciju.
No deputātu viedokļa mūsu pirmais uzdevums, kad sākām strādāt, bija nodrošināt, lai nebūtu sliktāk, kā bija. Galvenais – lai kā deputāti esam uz viena viļņa, kā to pēdējā domes sēdē teica deputāts Mārtiņš Mediņš no Bārbeles. Sliktākais ir tas, ka vēl aizvien atsevišķi kā deputāti īsti neredzam visu novadu kopumā. Vēl aizvien brīžiem uzskatām, ka esam ievēlēti no savām bijušajām pašvaldībām un jāaizstāv savu teritoriju intereses. Tie 12 gadi, kad katram bija savs novads, ir atstājuši pārāk lielu «nospiedumu». Tomēr katrs esam speciālisti savās nozarēs, un tas, ka kopā esam vienoti, ir forši.
Pieļauju, ka pēc gada varēs vairāk izvērtēt, kādi ir ieguvumi vai zaudējumi. Tomēr pamazām visi sākam saprast problēmas, kur vajag vērst lielāku uzmanību.
Bauskas novada domes deputāts
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».
Pēc novadu apvienošanas mani ieņēmumi ,diemžēl, ir samazinājušies. Par to pat netiku informēta.
Nekas īpaši nav mainījies, tikai pie varas tikušie vecie kolhoznieku prinči drīz pazudinās Bausku.
Par kuras nozares speciālistu sevi uzskata dziļā krievu laikā ceļinieku profeni beigušais Krievs? 🙂
Piederība nacionālās apvienības listei pati par sevi ir aukstākās kvalifikācijad zīmei 🙂