Vecumniekos iedzīvotāji jau samierinās ar bezceļu uz novada centru

Vērtē iedzīvotāji: Kas mainījies Vecumnieku apvienībā pēc administratīvi teritoriālās reformas? Kāda ir ikdiena pagastos?

Bijušais Vecumnieku novads ar tajā ietilpstošajiem sešiem pagastiem apvienojās Bauskas novadā. «Bauskas Dzīve» tikās ar stelpiešiem, skaistkalniešiem un Vecumnieku pagasta iedzīvotājiem, kas vērtē šīs reformas nozīmi.

Laikraksta «Bauskas Dzīve» žurnālisti, tāpat kā vairākums vietējo iedzīvotāju, no Bauskas uz Vecumniekiem izvēlējās doties caur Ķekavas novada Vārpām, nevis pa dangaino un dubļaino «taisno» ceļu. Braucām uz Vecumnieku pusi pirmdienas rītā, kad bija lietains laiks. Uzbraucot uz autoceļa P89, kas ved līdz Ķekavas rotācijas aplim, kļuva diezgan skaidrs, kāpēc šīs puses daudzi iedzīvotāji strādā Rīgā, nevis Bauskas novadā.

Pandēmija vairāk ietekmē
Ierodoties Vecumniekos, vispirms dodamies uz Vecumnieku bibliotēku. Lai gan telpas tur ir šauras, var redzēt lielo grāmatu krātuvi, kur lasāmvielas ir tiešām daudz. «Bibliotēkā reformas sekas vēl nejūtam. Drīzāk pandēmija vairāk bibliotēkas apmeklēšanas paradumus ir mainījusi. Bija liels lasītāju skaits, tas tagad ir sarucis. Pie mums brauc arī lasītāji no Iecavas, Stelpes,» atklāja Vecumnieku bibliotēkas vadītāja Mārīte Boša.

Pēc reformas gan ir pārmaiņas preču iegādē. «Tagad pavadzīmes jāsūta programmā «Visvaris», iepriekš aiznesām tās uz vietējo administrācijas ēku. Tagad mums ir norādīts, kur varam pirkt nepieciešamās saimniecības preces, bet šī vieta bibliotēkai nav izdevīga,» uzskata M. Boša. «Bauskas Dzīve» vaicāja, vai ir manāma deputātu no Vecumniekiem iesaiste domes darbā. «Mums viņi ir vairāki, redzam, ka strādā, bet lielu daļu no deputātiem neņem vērā, viedoklis paliek bez atsaucības. Piemēram, ģerbonis – mūsu Vecumnieku puses deputāti bija pret veco Bauskas novada ģerboni, rosināja veidot jaunu, bet apstiprināja tāpat. Domāju, ka šeit ir izteikti partejisks sastāvs un balsojumi,» saka M. Boša.

Reformu vēl neizjūt
Turpat bibliotēkā satiekam grāmatu lasītāju Kārli Žukovski no Stelpes. Viņa pārliecība ir, ka Stelpē kļūst aizvien mazāk iedzīvotāju, bet esošie gan esot atsaucīgi. «Stelpē pietrūkst sporta nodarbību, pasta. Par domes darbu īsti neinteresējos, bet zinu, kas ir Bauskas novada domes deputāti. Reformu vispār nejūtu, un man dzīvi tā nav mainījusi,» pārliecināts K. Žukovskis. Viņš ir gan Stelpes, gan Vecumnieku bibliotēkas lasītājs. «Krājums bibliotēkās ir plašs, vajag tikai to izmantot!» aicina iedzīvotājs.

Tālāk «Bauskas Dzīve» dodas uz Vecumnieku centrā esošo aptieku. Arī žurnālisti lietainā laikā vēlas paslēpties zem jumta. Farmaceita asistente Ilze Jēkabsone atklāj, ka reformu vēl nav izjutusi, bet cer, ka dzīve šai pusē būs labāka. «Tikko jau tās pārmaiņas notikušas, izjust ir ļoti sarežģīti. Protams, ceļš uz Bausku mums ir aktuālākā problēma,» saka I. Jēkabsone. Ziemas sezonā aptiekās redzami vairāk klientu. «Veidojas arī rindas. Vecumniekos ir divas aptiekas. Protams, viss atkarīgs no sezonas,» teic Ilze Jēkabsone.
Vecumnieku centrā atrodas kafejnīca «Drava», dodamies arī uz to. Ieejot telpās, jūtama brīnišķīga svaigi ceptu smalkmaizīšu smarža. Pārdevēja kafejnīcā, kas pati sevi sauc par bufetnieci, Uļjana Kisilica apstiprina citu iedzīvotāju teikto, ka sliktais ceļš uz Bausku ir izteikta problēma gadu gadiem. «Domāju, ka vēl tik ātri tas ceļš arī nebūs. Šeit vairāk uztraucamies par biznesu, nevis par reformu. Gaidām, kad varēsim ēdināt klientus arī iekštelpās. Tas veicinātu apmeklētāju pieaugumu. Pandēmijas laiks ir noteicošāks, nevis teritoriālā reforma,» teic U. Kisilica. Viņa Bauskas novada domes darbam līdzi nesekojot, tas viņas dzīvi neietekmējot.

Asfalts uz Stelpi
Tālāk «Bauskas Dzīves» ceļš ved uz Stelpi, tagad šeit līdz ciema centram uzliets asfalts, kas padara braukšanu patīkamu. Arī iela ciemā ir atjaunota.

Ceļmalā sastopam Pēteri Lavrinoviču. Viņš Stelpē dzīvo 54 gadus. «Reforma man neko nav mainījusi, bet labais ceļš uz Stelpi gan ietekmē dzīvi. Šeit trūkst darba iespēju, toties ar kultūras dzīvi viss ir labi – te ir dažādi pasākumi, strādā bibliotēka. Rēķinus es tagad apmaksāju internetā. Neko īpašu nevaram gribēt, jo stelpiete un bijusī Vecumnieku novada izpilddirektore Aiga Saldābola Stelpē tā arī neko neizdarīja. Pavirši sekoju domes darbam, neredzu pagaidām tam jēgu,» saka P. Lavrinovičs. Viņš piemin ciemā sliktā stāvoklī esošās ēkas, kas apdraudot bērnu drošību, jo bērni netālu no ēkām dodas rotaļāties, bet mājas ir privātīpašums. «Nav vairs nekādas ticības. Mums, protams, ir pagasta vadītājs, bet kas uz visa lielā novada fona viņš ir?» retoriski jautā Pēteris Lavrinovičs.

Strādā Rīgā
Atjaunoto ceļu uz Stelpi piemin arī vietējās bibliotēkas vadītāja Rita Matuševa. «Lai vērtētu reformas ietekmi, pagājis pārāk īss laika sprīdis. Mainījusies darba organizēšana – mainās dokumentu iesniegšanas kārtība, tagad viss datorā digitalizēti jāiesniedz. Jūtu arī, ka deputāti strādā, – tiekas ar iedzīvotājiem, arī palasot presi, var just, ka deputāti bieži sēdēs izsakās. Kad bija Vecumnieku novads, likās, ka vara mums ir tuvāk,» uzskata bibliotēkas vadītāja. Viņa min, ka bibliotēkas lasītāju skaitu ļoti iespaidojis pandēmijas laiks – tie, kas lasīja, to dara arī tagad, bet sliktāk ir ar jauniešiem. Šī auditorija uz bibliotēku nākot retāk.

Rita Matuševa stāsta: «Mums ir laba sadarbība ar Stelpes pamatskolu kultūras dzīves jautājumos. Ļoti ceru, ka skolu nelikvidēs. Būs ļoti žēl, ja tas notiks, jo visa pagasta kultūras dzīve norit skolā.» Viņa uzskata, ka pagasta nodaļa strādā labi. «Siltajā periodā zāle regulāri tiek nopļauta, tiek uzturēts bērnu laukums. Nevar teikt, ka iedzīvotāju skaits šeit krasi krīt, ir arī jaunas ģimenes, atrodamies ģeogrāfiski labā vietā. Daudzi brauc strādāt uz Rīgu, uz Bausku gan nezinu nevienu, kurš brauc strādāt. Ceļš uz Bausku ir sāpe mums visiem,» saka R. Matuševa.

Bijušajā Stelpes pienotavas kompleksā iemājojis uzņēmums «Keefa». Te žurnālisti sastop bārbelieti Zani Jumiķi. «Reformu nejūtu pilnībā. Vajadzētu ceļus sataisīt, Bārbeles centrā beidzot izbūvēt gājēju pāreju. Darba iespēju šeit ir maz, visi brauc strādāt uz Rīgu. Pēc profesijas esmu pārtikas tehnoloģe, vismaz «Keefa» ir iespēja strādāt tuvāk mājām,» saka Z. Jumiķe. Par ceļu stāvokli šajā pusē labāk esot nerunāt, tik slikts tas ir. Bārbele, Skaistkalne un Vecumnieki ir lielākie ciemi apvienībā. Ir samazinājies iedzīvotāju skaits, jo daudzi brauc strādāt uz ārzemēm, vietējie darba devēji strādājošajiem vairāk nemaksā, bet cenas ceļas, vērtē Z. Jumiķe.

Izveidots klientu apkalpošanas centrs
Uz Skaistkalni ceļš ir gluds, sanāk aizbraukt pavisam ātri. Pierobežas ciemā bibliotēkā tiekamies ar bibliotekāri Ingu Pavlovsku. Viņa uzreiz informēja par jaunumu – pagasta nodaļas ēkā pēc reformas iekārtots Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs. «Esmu centra pakalpojumus jau izmantojusi. Laba iespēja cilvēkiem gados,» teic bibliotekāre.

I. Pavlovska atklāj, ka deputātu darbu nedaudz tomēr izjūtot, par šejieniešiem vairāk rūpi turot deputāts Mārtiņš Mediņš. Katrs deputāts gan esot lojāls savai apkaimei. «Iepriekš bija ideja, ka visas bibliotēkas strādās Bauskas Centrālās bibliotēkas vadībā un pakļautībā, bet tagad saimniecība ir Vecumnieku apvienības pārziņā, bet metodika Centrālās bibliotēkas pārziņā. Reforma radījusi daudz sadrumstalotāku un cilvēkiem nesaprotamāku struktūru. Neredzu vienotību Bauskas novadā,» pauž I. Pavlovska. Bibliotēkas vadītāja Daiga Jakuška piebilst, ka sadarbība starp bibliotēkām gan izveidojusies ļoti laba.

Blakus bibliotēkai atrodas aptieka. Valliete un farmaceita asistente Inga atklāja, ka ceļš no Valles uz Bārbeli ir sliktā stāvoklī. «Vairākas reizes esmu rakstījusi vēstules «Latvijas Valsts ceļu» Bauskas nodaļas vadītājam Dzenim, bet rezultāta nekāda. Grūti ir ar ceļiem – iziet kājām, izbraukt ar velosipēdu vai automašīnu ir grūti,» teic Inga. Labi vērtē izveidoto vienoto Valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru. Reformas nozīmi un ietekmi pagaidām vēl nejūtot, par politiku gan neinteresējoties.

Cenas Latvijā un Lietuvā – līdzīgas
Priecē pastaiga pa kopto Skaistkalnes vidusskolas teritoriju. Redzams, kā ceļ sporta zāli, Mēmeles ūdens līmenis pakāpies. Pie Skaistkalnes tautas nama žurnālisti satiek tā vadītāju Līgu Baļčūni. «Dzīvojam tepat, darbs ir tāds pats, mainās vienīgi vadīšana,» par pēcreformas periodu teic L. Baļčūne. Viņa gan min dažas jaunas lietas – sestdien bijuši Rundāles multifunkcionālajā centrā uz visa jaunā novada kultūras darbinieku tikšanos. Mēģinājuši atrast kontaktus ar kolēģiem no citām apvienībām. «Arī deputāti tiekas ar iedzīvotājiem. Redzu, ka Guntis Kalniņš šeit ir biežāk. Ikdienā reforma man neko nemaina, darbā gan vēl nezinu. Prieks, ka pasts Skaistkalnē atkal strādā, pakalpojumi pieejami uz vietas. Izveidots arī klientu apkalpošanas centrs,» «Bauskas Dzīvei» pastāstīja L. Baļčūne. Viņa piebilst, ka Skaistkalnē arvien vairāk redz ienākam jaunas ģimenes – šeit cilvēki atgriežas. Uz Lietuvu braukt iepirkties īsti vairs neesot jēgas, jo cenas ceļas arī viņiem un ir teju līdzvērtīgas Latvijas cenām, apliecina L. Baļčūne.

Skaistkalniete Simona Muceniece ir apmierināta ar dzīvi Skaistkalnē. «Laikam par deputātu darbu daudz neinteresējos, bet viss šeit ir uz vietas. Dzīvot laukos ir labi. Pārtiku iegādājos Lietuvā, bet tagad cenas ir vienādas, doties pāri robežai uz veikaliem lētāk iepirkties īsti jēgas vairs nav,» saka S. Muceniece, «tomēr, ja gribam pilsētas iespējas, mums vieglāk aizbraukt uz Biržiem Lietuvā nekā uz Bausku, jo ceļš uz novada centru ir slikts. Agrāk strādājām Rīgā, bet tagad jau kādu laiku dzīvojam Skaistkalnē. Bērniem pieejams bērnudārzs, skola, arī sporta zāle top. Ceļš uz Rīgu ir labs.»

KOMENTĀRS

Darba apjoms un funkcijas nav mazinājušās
Pārmaiņas, kuras ienesusi reforma, komentē Vecumnieku apvienības pārvaldes vadītāja Dace Šileika: «Uzskatu, ka sabiedrība šajos septiņos mēnešos krasas pārmaiņas neizjūt. Ir saglabātas visas līdzšinējās pašvaldības iestādes un struktūrvienības. Pakalpojumu klāsts visnotaļ ir uzlabojies Skaistkalnes pagasta nodaļā, jo tur tika atvērts Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs.»

Dace Šileika uzsver, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas apvienības pārvaldē darba apjoms un funkcijas nav samazinātas, tās palikušas līdzšinējā apmērā. «Bauskas novada pašvaldības iestādē «Vecumnieku apvienības pārvalde» trūkst nekustamā īpašuma speciālistu un jurista,» informē D. Šileika, «lai nodrošinātu apvienības pārvaldes iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldības domē, būtu jāveido iedzīvotāju konsultatīvās valdes/padomes. Domāju, ka šis jautājums tiks virzīts kompleksi no visām apvienību pārvaldēm.»

UZZIŅAI

Vecumnieku apvienība skaitļos
Bauskas novada pašvaldības iestādei «Vecumnieku apvienības pārvalde» apstiprinātais šī gada budžets ir 2 774 365 eiro.

Apvienības teritorijā darbojas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA «Mūsu saimnieks», SIA «Kūdrinieks» un SIA «Jaunolis», kā arī Valles pašvaldības aģentūra.

Aktīvākās nevalstiskās organizācijas Vecumnieku pārvaldes teritorijā ir biedrība «7 maņas», Vecumnieku novada Uzņēmēju biedrība, biedrība «Zemgales mantojums», biedrība «Jaunatne smaidam» un Vecumnieku daudzbērnu ģimeņu biedrība «Saulgrieze».

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bijušajā Vecumnieku novadā, kas tagad ir Vecumnieku apvienība, 2019. gadā iedzīvotāju skaits bija 7807, 2020. gadā – 7848, bet 2021. gadā – 7795 iedzīvotāji, kas nozīmē, ka trijos gados iedzīvotāju skaits palicis teju konstants. Salīdzinot 2021. gadu ar 2009. gadu, var redzēt strauju iedzīvotāju skaita kritumu, jo 2009. gadā to skaits bija 9260.