Amatierkolektīvu vadītājs – atbalsts un iedvesmotājs svētku dalībniekiem

Simbolisks punkts aizejošajam Dziesmu un deju svētku gadam – pateicības sarīkojums Bauskā un konference Rīgā

Pagājušajā nedēļā pasniegtas pateicības balvas Bauskas novada māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, kā arī norisinājusies Dziesmu un deju svētku izvērtējuma konference

Bauskas pilī piektdien, 3. novembrī, pateicības balvas tika pasniegtas Bauskas novada amatierkolektīvu vadītājiem, kuri piedalījās šī gada Dziesmu un deju svētkos. Pasākums Bauskas pilī pulcēja koru, ansambļu, folkloras kopu, deju kolektīvu un citu nozaru kolektīvu vadītājus. Kopā uzaicināti 55 kolektīvu vadītāji, bet uz sarīkojumu klātienē ieradās tikai 26 pārstāvji.

Lielākais un vērtīgākais kultūras notikums
«Šovakar mēs vēlamies atskatīties uz šī gada lielāko notikumu Latvijas kultūrā, un pateikties tā galvenajiem kaldinātājiem – jums, kas ar nerimstošu darbu un vien pašiem zināmu sirdsdegsmi uz XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem aizveda 1047 svētku dalībniekus no Bauskas novada,» atklāšanas uzrunā sacīja sarīkojuma vadītājs Bruno Bahs.
Emocionāli piepildītus skaņdarbus izpildīja diriģents un komponists Jēkabs Jančevskis kopā ar kontrabasistu Tomu Timofejevu, Induli Cintiņu, Ilzi Gulbi, Katrīnu Krašausku un Mārtiņu Turski, kuri spēlēja stīgu instrumentus, bundzinieku Rinaldu Maksimovu un solistu Patriku Tabaku.
«Dziesmu un deju svētki ir nacionāla mēroga kultūras notikums, bet tas ir arī vērtīgs notikums Bauskas novadam. Tieši jūs esat tie, kas šo notikumu padarīja vērtīgu un pacilājošu mūsu novada iedzīvotājiem. Ar darbu, ko ieguldījāt piecu gadu garumā, lai sagatavotu un aizvestu līdz svētkiem kolektīvus, pārdzīvojot arī neziņas un neskaidrības, kas bija pandēmijas laikā, jūs nenolaidāt rokas un bijāt iedvesmotāji saviem dalībniekiem,» uzrunā sacīja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.

Brīnišķīgs muzikāls priekšnesums
Pasākums turpinājās ar kolektīvu vadītāju sveikšanu, tika pasniegti ziedi, Latvijas Nacionālā kultūras centra pateicības raksts, kā arī Dziesmu un deju svētku katalogs, kurā apkopota informācija par visiem dalībkolektīviem.
«Doma pateikt paldies kolektīvu vadītājiem šādā svinīgā pasākumā ir saprotama. Ticu, ka ne tikai man bija izjūta – vai tiešām tik ilgu laiku prasīja šāda pasākuma rīkošana, jo pagājis jau krietns laiks pēc svētku beigām?! Protams, saņemot ielūgumu no Elīnas Mālas, nebija šaubu par to, vai došos, jo dziļi cienu visu, ko viņa dara,» vērtē Bauskas kultūras centra sieviešu vokālā ansambļa «Adoramus» vadītāja Diāna Siliņa, «brīnišķīgs bija muzikālais priekšnesums – ļoti patika izvēlētās dziesmas ar Ojāra Vācieša tekstu, kad viņam pašlaik novembrī tiek atzīmēta 90 gadu jubileja. Es cienu Jēkaba Jančevska darbību kordiriģēšanā, viņš bija diriģents arī Dziesmu svētkos, kā arī priecājos par viņa un mūziķu sniegumu šajā pasākumā.»

Skolās vairs neredz interesi par koriem
D. Siliņa atzīst, ka būtu vēlējusies, lai pateicību pasniegšanas brīdī tiktu nosaukts ne tikai vadītāja vārds un uzvārds, bet arī kolektīvi, ko viņš vada. «Mūsu lielajā novadā nepazīstam visus kolektīvu vadītājus, tāpēc būtu bijis jauki, ja šīs lietas tiktu atzīmētas. Tas, manuprāt, ir svarīgi, jo tā varētu iepazīt cits citu,» stāsta D. Siliņa, «jauki bija tas, ka Bauskas kultūras centrs un citu tautas namu vadītāji bija ieradušies sveikt savu kolektīvu dalībniekus.»
Runājot par izjūtām, kādas rodas, atminoties šovasar aizvadītos Dziesmu un deju svētkus, D. Siliņa atzīst, ka pārspēt 2018. gada svētkus šogad nebija izdevies. «Iekšēji gaidījām, kāda būs izjūta uzstāties renovētajā estrādē, bet iepriekšējos svētkus pārspēt tāpat nebija iespējams. Man šķiet, ka arī kopkora skaņas kvalitāte ir pasliktinājusies pandēmijas vai sabiedrības maiņas dēļ. Nebaidīšos teikt, ka, iespējams, visi novecojam, bet agrāko līmeni mainīt diez vai izdosies,» domās dalās D. Siliņa, «šogad pirmo gadu nepasniedzu kora pulciņu nevienā no skolām, esmu padevusies, jo neredzu, kam to vajag. Tā ir interešu izglītība, kas pielīdzināta jebkuram citam interešu pulciņam, tāpēc gadās situācijas, kad dalībnieki nāk un nenāk pēc savas gribēšanas. Korim ir repertuārs ar diapazonu, daudzbalsību, ir jātur latiņa, lai ko sasniegtu. Man nav veidu, kā motivēt dalībniekus, un neredzu arī bērnus, kas Dziesmu un deju svētkos var izturēt šos mēģinājumus saulē un karstumā.» Pašlaik D. Siliņai darba pietiekot, jo joprojām vada vokālo ansambli «Adoramus», kā arī ir kormeistare un koncertmeistare citiem kolektīviem.

Svētki – latvieša identitāte
Trīs deju kolektīvu – «Biguļi», «Senbiguļi» un «Līdums» – vadītāja Santa Zemīte atzīst, ka pašvaldības sarīkotais pasākums Bauskas pilī viņai ļoti paticis un tas bijis baudījums gan dvēselei, gan ausīm. «Mūsu ikdiena ir tāda, ka šādu koncertu laikā mēs strādājam, tāpēc neizdodas tos izbaudīt. Šeit tika dziedāts mums, tas bija fantastiski – veldzīte, lai ievilktu elpu un atkal skrietu tālāk,» tā S. Zemīte, «svētkus atceros ar lielu noguruma sajūtu, jo man bija trīs dalībkolektīvi, kā rezultātā pirmās trīs dienas uz laukuma nācās pavadīt teju 15 stundas.» Kolektīvi visu esot spējuši, tāpēc gandarījuma izjūtas arī netrūka.
«Domāju, ka Dziesmu un deju svētki pastāvēs vienmēr. Pašlaik ir problēmas ar Daugavas stadionu un mēģinājuma vietām, bet pati uz šī laukuma svētkos esmu bijusi jau kopš 1989. gada, tāpēc ceru, ka tur tie arī notiks,» atzīst S. Zemīte, «šie ir svētki, kas nevar nebūt, – tā ir latvieša identitāte!»

Ieguldījums nav novērtējams
«Svinīgais sarīkojums «Vienā pinumā» bija pateicības pasākums kolektīvu vadītājiem, kas gatavojuši novada Dziesmu un deju svētku dalībkolektīvus, un vienlaikus simbolisks punkts aizejošajam Dziesmu un deju svētku gadam,» stāsta Bauskas novada administrācijas kultūras nodaļas vadītāja Elīna Māla, «attiecībā uz kolektīvu vadītāju veikumu, bez šaubām, – kolektīvu vadītāji un ap viņiem pulcējušies dalībnieki ir Dziesmu svētku kustības kvintesence. Katrs kolektīva vadītājs ir īpašs un no mūsu tautas tradīciju saglabāšanas ieskatiem – arī sevišķi sargājams.»
E. Māla stāsta, ka viņai ir bijusi iespēja piedalīties divos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos kā koordinatorei, un viņai šķiet, ka šajā tradīcijā iesaistīto cilvēku motivācija nav īsti definējama un ieguldījums nav novērtējams. «Ceļš uz svētkiem ir garš, un svētku nedēļa Rīgā ir ļoti grūta – gan fiziski, gan emocionāli. Šogad kāda kora dziedātāja svētku nedēļas laikā, brīdī, kad visapkārt jau bija jūtams nogurums un ierastā komforta trūkuma sekmēts īgnums, teica tā: «Ziniet, ja kādam te kaut kas ir par grūtu, lai viņš vispirms atbild sev uz jautājumu – ko es vispār šeit daru?» Es domāju, ka vārdos atbildi ietērpt nevaram – tas ir kaut kas tik liels, ka ir tikai sajūtams. Un, kamēr mēs to jūtam, – vadītāji, dalībnieki, organizatori, brīvprātīgie un svētku apmeklētāji, tikmēr ik piecos gados esam gatavi piedzīvot brīnumu, ko radām mēs visi, katrs kā viens trausls pavediens, kas iegūst vislielāko spēku, sasaistoties kopā vienā pinumā,» tā E. Māla.
Viņa atzīst, ka arī Dziesmu svētku kustībā, tāpat kā jebkurā citā laukā, vēl ir vieta uzlabojumiem un pilnveidojumiem. Pašlaik esot aktualizēts jautājums par valsts un pašvaldības atbildības proporciju Dziesmu svētku procesā. 2. novembrī Dziesmu svētku izvērtēšanas konferencē «Tradīcija. Līdzdarbība. Turpinājums» aktualizēti arī jautājumi par valstī vienotu kolektīvu vadītāju atalgojuma modeli, kā arī iespējām nākotnē salāgot Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un Kultūras ministrijas pārraudzībā esošo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku organizatoriskos modeļus.

Kopumā Dziesmu un deju svētkos šogad piedalījās vairāk nekā 45 tūkstoši dalībnieku. Klātienē skatītāju skaits sasniedza aptuveni 500 tūkstošus, un svētku ietvarā norisinājās 60 pasākumi 28 norises vietās.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vai ministre gatava aizstāvēt kolektīvu vadītājus?
Kā jau minēts, 2. novembrī Rīgā norisinājās šī gada Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konference. To atklāja kultūras ministre Agnese Logina: «Tradīcija, līdzdalība, turpinājums ir ne tikai šīs konferences nosaukums – šie vārdi apraksta gan Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus, gan mūsu valsti tās jubilejas mēnesī. Mēs cienām un mīlam Latviju. Dziesmu svētki ir mīlestības apliecinājums mūsu cilvēkiem un zemei, vēsturei un kultūras mantojumam.» Kultūras ministre A. Logina savā uzrunā atzina, ka šis forums ir svarīgs, lai izprastu, kā svētkus turpmāk veidot vēl labākus.
Pēc ministres uzrunas zālē Latvijā labi zināmais diriģents Mārtiņš Klišāns uzdeva A. Loginai jautājumu: «Izmantošu iespēju, jo diez vai šīs dienas laikā mums izdosies uzdot kādu jautājumu jums personīgi, un šis ir jautājums, kas profesionāļus satrauc. Vai Kultūras ministrija nākamajā budžetā ir iekļāvusi kolektīvu vadītāju atalgojumu kā prioritāti, un vai jūs esat gatava šo jautājumu aizstāvēt?» Kultūras ministre A. Logina atzina, ka saistībā ar šo tēmu tiks aizvadītas darba grupu tikšanās, kurās cer redzēt arī diriģentu pašu. Pēc M. Klišāna atkārtoti uzdotā jautājuma par to, vai ministre aizstāvēs kolektīvu vadītājus sakarā ar atalgojumu, A. Logina manāmi samulsa, atkārtoti uzsverot, ka sarunas notiks. Publika pēc atbildes piecēlās kājās, lai kopīgi izpildītu dziesmu. Diskusijas vadītāja pēc dziesmas beigām atzina, ka scenārijā šī kopīgā dziedāšana paredzēta nebija.
Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte savā uzrunā sacīja: «Nupat notikusī situācija, visdrīzāk, rada divējādas izjūtas – viena, kas rada noliegumu, bet otra, kas saka, – pieņem šo situāciju! Es šo situāciju pieņemu, un jautājums, ko uzdeva Mārtiņš Klišāns, nav jauns. Šī varbūt ir tāda situācija, kura ir radījusi «vadžu pārlūšanu» situācijā, kad kopiena ir vēlējusies kopīgu attieksmi no mums, kas rūpējas un pieņem lēmumus par Dziesmu un deju svētkiem. Pirms gada nokļuvu situācijā, kad ar kolēģi piedalījos ikgadējā UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas darba sesijā, kur kāda no kopienām nebija apmierināta ar situāciju un uzskatāmi bija redzams kopienas spēks. Nemateriālā kultūras mantojuma konvencija paredz, ka kopienai ir tiesības aizstāvēt savu pozīciju tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā. Situācija bija saistīta ar maskoto gājienu, un mēs zinām, ka tā ir ļoti sena tradīcija. Pasaules kontekstā 21. gadsimtā «melnais cilvēks», kas ir iekalts ķēdēs, nav ļoti labas asociācijas tradīcijas elementa esamībai. Mēs piedzīvojām brīdi, kad šī darba grupa uz brīdi tika «nonesta», jo tas, kas sākās zālē, bija netverami. Mēs nupat nodziedājām «Gaismas pili», un droši vien mums katram domas pavediens bija galvā, bet esmu pārliecināta, ka visi šeit zālē sēdošie un tie, kas mūs klausās, arī tie, kas pašlaik atrodas savās darba vietās un pieņem lēmumus, ir par Dziesmu un deju svētku tālāknodošanu un esamību, jo arī ministre iezīmēja būtiskas tēzes mūsu kopdarbā turpmāk.»

Mākslinieciskās programmas analīze
Svētku māksliniecisko programmu klātesošajiem izvērtēja LNKC Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna. Viņa atzina, ka ceļš uz Dziesmu un deju svētkiem bija sarežģīts pandēmijas dēļ, kura būtiski ietekmēja kolektīvu un svētku organizatoru darbību. LNKC īstenoja aptaujas, kuru laikā uzzināja kolektīvu vadītāju pārdomas par svētkiem.
Pie ieteikumiem koru nozares turpmākajai darbībai tika minēts savlaicīgi atlasīts un izziņots repertuārs, reģionālo Dziesmu svētku, sadziedāšanās koncertu un citu koncertu organizācija, pārbaudītu jaundarbu konkursa izsludināšana, virsdiriģentu atlases pārskatīšana, ņemot vērā arī diriģentus no reģioniem, kā arī mūsdienīgāka repertuāra izvēle.
Starp ieteikumiem deju nozarei izskanējusi vēlme dažādot koprepertuāra pārbaudes formas, vajadzība pēc žūrijas locekļu detalizētas kolektīvu snieguma analīzes un izvērsta vērtējuma protokolos, klātienes semināru turpināšanas, precīzākiem deju aprakstiem un metodiskajiem skaidrojumiem no deju autoriem, ilgāka otrās deju pro-grammas apguves perioda, kolektīvu repertuārā esošo deju iekļaušanas noslēguma koncertā, mēģinājumu laukumu piemērošanas, kā arī laukumu seguma maiņas.
Pūtēju orķestri savā kopienā labprāt izjustu lielāku kopības izjūtu, atgriezeniskās saites saņemšanu pēc skatēm, profesionāļu piesaisti, kā arī vēlētos repertuāra mēģinājumus organizēt biežāk un laicīgāk pirms svētkiem.

Folkloras kopas labprāt uzstātos ilgāk
Aptaujās 41 procents koklētāju ansambļu nozares pārstāvju atzīst, ka lielkoncerts «Laika upe» bijis labs, bet 37 procenti apgalvo, ka koncerts bijis ļoti labs. 15 procenti to atzinuši par vidēju. Ieteikumu vidū ir savlaicīga repertuāra izdošana, kolektīvu vadītāja viedokļa ņemšana vērā, lielāka koklētāju iesaiste starpsvētku pasākumos, kā arī tas, ka repertuārs piemērots mazākiem ansambļiem.
82 procenti tautas lietišķās māk-slas nozares dalībnieku uzskatīja, ka darbu novērtējumam atlasei jābūt citādākam, bet 18 procenti ir apmierināti ar līdzšinējo darbu atlases novērtējumu. Šogad izstāde norisinājās kvartālā «Sporta 2», ko 78 procenti uzskatīja par apmierinošu lokāciju, bet 22 procenti bijuši ne-
apmierināti. Vokālie ansambļi vietas un koncertus vērtēja pozitīvi, bet iesaka izvērtēt koncertu norišu vietu piemērotību.
Folkloras un tautas mūzikas nozarē strādājošie atzīst, ka viņus apmierināja uzstāšanās Vērmanes dārzā, zibakcija pie Brīvības pieminekļa, pozitīvi vērtēts tiek arī organizatores un režisores darbs. Viņi labprātāk uzstātos ilgāk, vēlētos uzstāšanās, kur bērni piedalās kopā ar pieaugušajiem. Amatierteātri svētkos vislabprātāk publikai atrādītu veiksmīgākos latviešu autoru darbu iestudējumus.

Nepieciešams noteikt termiņus
Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Daina Markova klātesošos informēja par izaicinājumiem, risinājumiem un secinājumiem, kas apzināti un apkopoti pēc svētku norises.
D. Markova uzsver, ka šogad tika svinēta svētku 150. jubileja un definētas trīs vēstījuma vērtības – tradīcija, līdzdarbība un turpinājums. Tradīcija kā dzīvība, kas līdzsvaro noturīgo un mainīgo, caurvij uzskatus un stereotipus, stabilizē, raisa diskusijas un dažkārt izaicina. Līdzdarbība, kas ir iesaiste dažādos līmeņos kopēja rezultāta sasniegšanai, un turpinājums ne tikai kā tradīcijas, bet arī nācijas turpinājums, identitātes un pastāvēšanas jautājums.
«Svētku saturu veido Latvijas Nacionālais kultūras centrs, un tas top uzreiz pēc iepriekšējiem svētkiem, un periods ir četri līdz pieci gadi. Gadu un trīs mēnešus pirms svētku norises sāk strādāt birojs, šogad komandā bijām astoņi cilvēki,» skaidro D. Markova, «šajā periodā mums bija jāsagatavo 30 liela apjoma iepirkumi, kuru norises laiks vien aizņem septiņus astoņus mēnešus.» Skašu rezultāti tiek saņemti pusotru mēnesi pirms svētkiem, tāpēc birojam nākas izmantot provizoriskus datus. Svētku programmas sagatavošanas process esot sarežģīts un izaicinošs, un D. Markova uzsver, ka nākotnē būtu vērts domāt par laicīgāku svētku sagatavošanu. Pēc svētkiem analizēts gan svētku gājiens, gan citi svētku pasākumi. Secināts, ka ir nepieciešams izveidot reglamentu ar konkrētiem termiņiem, kur precīzi noteikts, kam un kad ir jābūt izdarītam.

Visapmierinātākie šogad – dejotāji
Socioloģe Anna Selecka skatītājiem sniedza apkopojumu par to, kā svētkus vērtē paši dalībnieki. Pētījumā atspoguļojas tas, ka Dziesmu un deju svētku dalībnieku lielākā daļa svētkos piedalās atkārtoti. Puse no respondentiem izmantoja organizatoru piedāvātās naktsmītnes, un vērtējumi par tām ir dažādi – cilvēki gados pret naktsmītnēm ir iecietīgāki. Tas pats attiecas uz ēdināšanu, jo kritiski par pusdienām bija jauni cilvēki, kā arī pūtēju orķestru dalībnieki un diasporas kolektīvu pārstāvji. Tāda pati situācija atspoguļojas arī uz slodzes jautājumu, jo vecāka gadagājuma cilvēki slodzi neesot vērtējuši par pārāk smagu.
Socioloģe informē, ka par repertuāru, kurā pašiem bija jāpiedalās, visapmierinātākie šogad bijuši dejotāji, taču koristi par to bijuši visneapmierinātākie. Uz jautājumu par to, vai dalībnieki plāno piedalīties atkārtoti, lielākā daļa atbildējusi apstiprinoši. ◆

Uzziņai

LNKC īstenoja aptaujas, kuru laikā uzzināja kolektīvu vadītāju pārdomas par svētkiem:
68 procenti koru nozares vadītāju koncertu «Tīrums. Dziesmas ceļš» atzina par ļoti labu, 28 procenti minēja, ka koncerts bija labs. Koncertu «Kopā augšup» 13 procenti uzskatīja par ļoti labu mākslinieciskajā realizācijā, par labu to uzskatīja 35 procenti, par vidēju 29 procenti, taču par sliktu to atzinuši 17 procenti kolektīvu vadītāju.

Latviešu skatuviskās dejas nozares aptaujas datos koncertu «Balts» mākslinieciskajā realizācijā par ļoti labu atzinuši 34 procenti respondentu, 51 procents to nosaucis par labu, bet desmit procenti to vērtējuši kā vidēju. Deju lieluzvedumu «Mūžīgais dzinējs» 70 procenti atzinuši par ļoti labu, par labu – 26 procenti.

Pūtēju orķestra koncerta māksliniecisko realizāciju par labu atzina 41 procents, par ļoti labu 31 procents, bet 18 procenti par vidēju.