Ja nebūs sabiedrības spiediena, lēmumi par Mežotnes pili var aizķerties

Šonedēļ sāksies Mežotnes pils turpmākā likteņa pavērsiena šķetināšana, Kultūras ministrija ir apliecinājusi gatavību 24. aprīlī sēsties pie sarunu galda, lai darba grupā spriestu par situācijas atrisināšanas labvēlīgāko scenāriju.

Jau vēstījām, ka VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludinājusi jau trešo Mežotnes pils nomas tiesību izsoli, kas noslēgsies 2. maijā. Lai nepieļautu vēsturiskā objekta pārdošanu, tapusi īpaša iniciatīvas grupa, kas aicina Mežotnes pils ansambli atstāt valsts īpašumā un to pievienot Rundāles pils muzejam kā filiāli.

Savāc pusotra tūkstoša balsu
Iniciatīvas grupas pārstāvju rīkotajā preses konferencē 16. aprīlī savu viedokli pauda Mazās Mežotnes pils īpašniece un Pētera Vaska fonda vadītāja Regīna Deičmane, mākslas un mūzikas centra «Ceplis» īpašnieks Igo (Rodrigo Fomins), Rundāles pils muzeja ilggadējais direktors Imants Lancmanis un tagadējā Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce, VNĪ direktors Andris Vārna, kā arī eksprezidents Valdis Zatlers.

«Mēs ar Igo izdzirdējām šo bēdu stāstu par Mežotnes pili, izlēmām, ka ir jāaicina arī citi cilvēki un jāuzzina viņu domas. Ārkārtīgi liela bija gan Mežotnes, gan Rundāles un Bauskas puses iedzīvotāju atsaucība. Sabiedrības iniciatīvu portālā «manabalss.lv» inicējām parakstu vākšanu par to, lai Mežotnes pili pievieno Rundāles pils muzejam, un šajās dienās savācām vairāk nekā pusotra tūkstoša balsu,» preses konferencē Mežotnes pilī sacīja Regīna Deičmane, un viņa pauda pārliecību, ka iniciatīvas grupa ir uz pareizā ceļa. R. Deičmane uzteica Bauskas novada pašvaldību, kas ar savu atbildīgo darbu ir apliecinājusi, ka rūpējas par tās teritorijā esošā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, to pierāda nesen atjaunotā Mežotnes baznīca. Izcils piemērs, kā apsaimniekot valsts nozīmes arhitektūras pieminekli 50 gadu garumā, ir Imanta Lancmaņa rūpes par Rundāles pili. «Kopējās aplēses vienam gadam nav nemaz tikt lielas, salīdzinājumā ar citiem risinājumiem, kas ir sarežģītāki un dārgāki. Ja Mežotnes pili pievieno muzejam, nav jāveido atsevišķa muzeja struktūra. Tas ir valsts prestiža un labas pārvaldības jautājums. Mūsu valsts nav tik nabaga, lai to nevarētu atļauties,» aģentūrai LETA akcentēja R. Deičmane.

Otras tādas pērles nav
Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse uzsvēra, ka Mežotnes pils saglabāšana valsts paspārnē ir visas sabiedrības interesēs, jo otras šādas pērles nav. Viņa atzīmēja, ka Rundāles pils ir kļuvusi par vienu no apmeklētākajiem muzejiem Latvijā un Mežotnes pilij ir potenciāls tapt par vēl vienu iecienītu tūrisma objektu. Lai Mežotnes pils kļūtu par pilnvērtīgu Rundāles pils muzeja filiāli, nepieciešams sakopt pils parku, no pils interjera izveidot muzeja ekspozīciju, kā arī muižas kompleksu iekļaut tūrisma tīklā. Lēnai atjaunošanai, uzturēšanai un darbinieku algām no valsts budžeta līdzekļiem būtu nepieciešami 300 tūkstoši eiro, norādīja L. Lūse.

Rundāles pils muzejs nesola filiāli izveidot viena gada laikā, bet apņemas pēc iespējas ātrāk atvērt pili apmeklētājiem un padarīt to interesantu ikvienam. Šī mērķa sasniegšanai strādās tik ilgi, cik nepieciešams, apliecināja L. Lūse.

«Latvijā nav sapratnes, kas ir Mežotnes pils. Paceļot jautājumu, ka tā vispār varētu nebūt valsts īpašumā, par kādu valsts pieminekļu aizsardzību mēs vispār varam runāt?! Mežotnes pils ir tā pati Rundāles pils tikai citā laikā un stilistikā,» norādīja Rundāles pils atjaunotājs Imants Lancmanis. Viņš klātesošajiem ieskicēja Rundāles pils tapšanas vēsturi un minēja, ka vairāki Mežotnes pils interjera priekšmeti un skulptūras kā eksponāti atrodas Rundāles pils muzejā.

I . Lancmanis uzsvēra, ka Mežotnes pils ir objekts numur viens, ar eiropeisku vērtību. «Ja to pārdos, tas nozīmēs, ka Latvijas valsts neapzinās savas vērtības, un tā būtībā ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma graušana,» tā I. Lancmanis.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis pavēstīja, ka pašvaldība uz Mežotnes pili raugās kā tūrisma stūrakmeni Bauskas novada piļu un muižu zelta lokā. Izstrādē ir un tuvāko mēnešu laikā plānots apstiprināt Bauskas novada Tūrisma attīstības un mārketinga vadlīnijas 2024. – 2028. gadam, kurā viens no uzdevumiem ir arī Mežotnes pils tilta vai pārceltuves izveidošana. Tas ļaus savienot Mežotnes pili ar Mežotnes pilskalnu, Mežotnes baznīcu, kā arī ar piecus kilometrus attālāko Rundāles pili.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis atgādināja, ka pārvalde vienmēr ir iestājusies par Mežotnes pils saglabāšanu valsts pārziņā, lai šī vieta kalpotu kultūrai. Viņaprāt, iecere Mežotnes pils nākotni saistīt ar Rundāles pils muzeju pašlaik ir labākais risinājums. «Kā dzirdējām, lai sāktu darbu, nav vajadzīgi miljoni, bet tikai 300 tūkstoši eiro gadā, kas ir maza nauda pret to lielo ieguvumu, kāds tas būtu Latvijai valstij,» sacīja J. Dambis.

Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce pateicās par jautājuma aktualizēšanu un akcentēja, ka ministrijai ir ne tikai svarīgi saglabāt šo pērli, bet arī to padarīt pieejamu sabiedrībai. Viņa atklāja, ka pie viena sarunu galda tiks aicināta darba grupa, kurā piedalīsies pārstāvji no Rundāles pils muzeja, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP), Finanšu ministrijas, Bauskas novada pašvaldības un VNĪ, un pirmā tikšanās paredzēta jau trešdien, 24. aprīlī

VNĪ direktors Andris Vārna atgādināja, ka vienreiz jau darba grupa sanākusi kopā līdzīgā sastāvā, bet rezultātu tas nav devis. Viņš paziņoja, ka VNĪ pašmērķis nav pārdot Mežotnes pili, bet rast īpašumam lietotāju.

Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers emocionālā runā sacīja, ka zvaigznes ir sastājušās tā, ka Rundāles pils muzejs un Bauskas novada pašvaldība ir gatavi saimniekot šajā vietā. Viņš norādīja, ka Mežotnes pilij aiz muguras ir peļņas gūšanas periods un tagad laiks kultūras baudīšanai, labu izjūtu radīšanai, kas šajā trauksmainajā laikā nav mazsvarīgi.

V. Zatlers gan aicināja panākt, lai tiek nozīmēti termiņi un saprasts juridiskais formulējums, kā virzīsies lietas uz priekšu. Lai viss atkal «neizčabētu», viņš lūdza nodot ziņas visiem iedzīvotājiem, lai balso par Mežotnes pili kā Rundāles pils muzeja filiāli.

«Ja nebūs sabiedrības spiediena, lēmumi aizķersies. Labs dzinulis ir arī iniciatīvas grupa, sargsuns, kas piespiedīs nonākt pie rezultāta, jo, tiklīdz atlaidīs, viss apstāsies. Kāpēc es tik pesimistiski un ciniski runāju? Jo man ir pieredze,» pauda V. Zatlers. Viņaprāt, darba grupai būtu jāstrādā ne ilgāk kā līdz rudenim.

Sociālajā tīklā «Facebook» pie ieraksta par Mežotnes pils likteni ierakstīts komentārs, ka tādā gadījumā Kaucmindi jāpievieno Bauskas pilij. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas valsts inspektore Mārīte Putniņa uzskata, ka šie objekti ir atšķirīgi vērtējami.

«Pirmkārt, nesalīdzināma ir situācija, kādā stāvoklī ir Mežotnes pils un kādā ir Kaucminde. Mežotnes pilī valsts, tostarp arī nodokļu maksātāji, ir ieguldījuši prāvus līdzekļus. Šo objektu var atvērt apmeklētājiem, to mierīgi varēja darīt trīs iepriekšējos gadus, bet nekas nenotika. Šai teritorijai vispār abos Lielupes krastos ir vienkārši brīnišķīgi ainaviska, kā arī ārkārtīgi bagāta kultūrvēsturiska vide. Es domāju, ka Latvijā šādu vietu nav tik daudz, lai varētu atļauties ar tām izšķērdēties,» pārliecināta ir M. Putniņa.

No iedzīvotāju puses gan ir ne tikai atbalstītāji un ziedotgribētāji pils uzturēšanas vajadzībām, bet arī kritizētāji, norādot, ja Mežotnes pilī izveidotu muzeju, tas būtu papildu slogs, kas tiktu «uzkrauts uz nodokļu maksātāju pleciem». M. Putniņa bilst, ka pēc Otrā pasaules kara, kad sāka Mežotnes pili atjaunot, tā laika laikrakstā «Cīņa» bija pausts viedoklis – kam mums vajag pilis, ja darba ļaudīm nav, kur dzīvot?
«Tas apmēram tagad ir tas pats. Protams, cilvēkam vienmēr ir svarīgas lietas, kas saistītas ar viņu dzīves vides un iespēju nodrošināšanu, un tikai pēc tam domā par kultūru. Taču ļaudīm vajag izglītoties, diemžēl mūsdienās, arī privatizējot muižu kungu mājas, nepievērš vajadzīgo uzmanību, lielākoties šos kultūrvēsturiskos objektus izmantojot vienkāršai izklaidei. Tā, lai ir forši, interesanti un jautri, bet nedomājot par to, kā tiek uzsvērtas un saglabātas autentiskās vērtības,» atzīmē M. Putniņa.

Viņa atzīmēja, ka šāda objekta (kā Mežotnes pils) privātās rokās nav. «Privāts vienmēr nozīmēs biznesa intereses. Ļoti greznas plašas balles, izklaides, bet katrā ziņā ne autentiska vide,» tā M. Putniņa. Mežotnes pils savulaik izskatīta kā vieta Valsts prezidenta rezidencei, taču kaut kāda iemesla dēļ no šīs idejas tolaik atteicās, bet arī tādā gadījumā tas nebūtu ļoti atvērts objekts sabiedrībai.

«Katrā ziņā pašlaik Rundāles pils muzeja apņemšanās ir pavisam konkrēta, un tas arī ir noteicošais. Ja Rundāles pils muzejs ir saredzējis izaicinājumu, tad tas ir brīnišķīgi. Taču, lai drīzumā atvērtu durvis, ir daudz darāmā, kā arī nepieciešams finansējums, piemēram, priekšmetu, kas atradušies Mežotnes pilī, restaurācijai,» stāsta M. Putniņa.

Ideja, ka Rundāles pils muzejs varētu kļūt par mātes uzņēmumu un pārvaldīt Mežotnes pili kā savu filiāli, pirmo reizi izrunāta ar kultūras ministri viņas vizītes laikā Bauskas novadā 3. aprīlī. Tagad šī ideja ir ieguvusi citus apmērus sabiedriskās iesaistes un ieinteresētības dēļ.

«Es ļoti ceru, ka mūsu priekšlikums par to, ka Mežotnes pils varētu kļūt par Rundāles pils filiāli, atradīs dzirdīgas ausis ne vien Kultūras ministrijā, bet arī Finanšu ministrijā. Tiks rasts nepieciešamais finansējums, lai varētu sākt Mežotnes pils saglabāšanu valsts īpašumā kā īpaši vērtīgu kultūrvēsturisku objektu, kas ir līdzvērtīgs Rundāles pilij tikai citā laikmetā. Tas viss ir tikai sākumstadijā,» paskaidro Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Viņa pavēsta, ka trešdien, 24. aprīlī, ir apvienotā darba grupas sanāksme, kurā izskatīs visus priekšlikumus – Rundāles pils redzējumu, kā varētu strādāt, konkrētu darba plānu, iezīmēs nepieciešamo finansējumu.
«Kā tas virzīsies uz priekšu, man pašlaik nav ne jausmas. Galvenais ir panākt lēmumu tuvāko divu mēnešu laikā. Tas ļoti daudz palīdzēs Rundāles pils muzejam, plānojot savus darbus. Kamēr ir neziņas stāvoklis, muzejam tas ir ļoti liels spriedzes avots. Mēs ļoti ceram, ka Mežotnes pils varētu kļūt par filiāli. Matemātiskās summas visus ļoti interesē. Publiski izskanējusī summa – 300 tūkstoši eiro- ir tā, kas nepieciešama mērenai un lēnai pils uzturēšanai un pakāpeniskai atvēršanai sabiedrībai. Saprotam, ka valstij nav tādu līdzekļu, lai ieguldītu milzīgas investīcijas un izveidotu šeit supermuzeju viena gada laikā. Mēs arī zinām to, kādā veidā lēnām un pacietīgi apsaimniekot šāda tipa pili,» apstiprina L. Lūse.

Viņa pieļauj, ka Mežotnes pils durvis iespējams atvērt arī bez iekārtota muzeja. «Pašlaik tā ir vairāk nekā trīs gadus slēgta. Interese par šo vietu ir, bet tā ir izzudusi no visiem tūrisma maršrutiem. Mūsu mērķis būtu šo kārtību izjaukt, atdzīvināt un parādīt, ka Mežotnes pili var apskatīt pat tad, ja šeit nav dzīvs muzejs ar visām mēbelēm un priekšmetiem,» teic L. Lūse.

Viņa atklāja, ka vispirms Mežotnes pilī kā muzeja filiālē varētu tikt izveidotas divas vai trīs darba vietas. Iespējamā ieejas biļešu maksa ir vēl nezināma, saskaņošanas process ir garš, jo izcenojumi jāapstiprina Ministru kabinetam. L. Lūse pavēstīja, ka variants, ka Mežotnes pils parks varētu būt brīvi nepieejams iedzīvotājiem, nav izskatīts.

«Pēc būtības šāds angļu tipa parks nekad nav bijis slēgts, ir jau svarīgi, lai pils dzīvo. Parks ir tādas dzīvas pils sastāvdaļa. Tas, ka parks ir publiski pieejams, piešķir pilij lielāku vērtību. Tilts pār Lielupi palīdzētu savienot trīs Bauskas novada izcilākās pilis. Tas radītu pievilcību apmeklētājiem. Ērtāks būtu pontona prāmis, tas prasītu vismazāk līdzekļu,» spriež L. Lūse.

Kā izmantot viesmīlības un izmitināšanas pakalpojumu daļu, vēl tiks diskutēts Kultūras ministrijā. Pašlaik muzejs ir valsts iestāde, ar privātuzņēmējdarbību nodarboties ir liegts, taču muzejam pastāv iespēja kļūt par atvasinātu publisku personu (atvasināta publiska persona – pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona. Tai ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu. Tai var būt sava manta.).

«Jau ilgstoši esam apgalvojuši, ka mēs to vēlamies. Publiski atvasināta persona ir cita juridiska forma, tad ir iespēja veidot savu neatkarīgu krājkontu, kas nav saistīts ar Valsts kasi, valsts budžetu un tā aprites ciklu. Tāpat var veidot uzkrājumus lielākām investīcijām nākotnē, iespējams plānot savu rīcību, var brīvāk operēt ar darbiniekiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu visas muzeja funkcijas, cenrādi vieglākā formā var saskaņot ar Kultūras ministriju,» skaidro L. Lūse. Viņa ir pārliecināta, ja Mežotnes pils kļūs spar filiāli, tajā būs visas iespējas attīstīt pietiekami interesantu piedāvājumu vietējai publikai, lai tas nebūtu tikai interjera ekspozīcijas muzejs, bet atraktīvs objekts.

Sabiedrības iniciatīvu portālā «manabalss.lv» līdz 24. aprīlim par iniciatīvu «Mežotnes pilij jākļūst par Rundāles pils filiāli» parakstījies 2531 iedzīvotājs.

«Priekš kultūras mantojuma un muzeja nozares tas ir liels skaitlis, un tas norāda, ka tā ir sabiedrības aktīvā daļa, kas seko līdzi aktualitātēm un ir gatava palūkoties nedaudz tālāk par savu privāto komforta līmeni, domāt vairāk valstiskā līmenī. Manuprāt, iniciatīvas autori nemaz nedomāja sasniegt desmit tūkstošu slieksni, bet radīja platformu, kur var izteikt savu viedokli. Es esmu pateicīga ikvienam, kurš to paveica. Ja kāds domā, ka muzejs ir liels slogs budžetam, tad jāatzīmē, ka, piemēram, Rundāles pilij valsts finansējums ir 60 procenti, bet no tā puse nodokļu formā atgriežas valsts budžetā. Cilvēki jau nerēķina, ka ir darba vietas, tāpat apkārtnē ir iespējams veidot uzņēmējdarbību. Rundāles pils tuvumā ir restorāni un naktsmītnes. Mūsu uzdevums ir radīt kustības turbulenci, lai ir cilvēki, kas brauc. Tad, kad viņi šeit ierodas savu naudu tērē ne tikai pilī, bet arī apkaimē. Tas ir tas, ko sabiedrība aizmirst, » rezumē L. Lūse. ◆

+ 4