Kapitālsabiedrību apvienošanu Bauskas novada deputāti vērtē kā normālu procesu

Publicitāti solīja pēc 2. jūnija, tomēr joprojām pietiekamas informācijas par uzņēmumu apvienošanas procesu nav ne deputātiem, ne kapitālsabiedrībās strādājošajiem, ne iedzīvotājiem

Bauskas novadā, neņemot vērā vairāk kā 900 iedzīvotāju parakstītu kolektīvo iesniegumu Bauskas novada domei par uzsāktā reorganizācijas procesa atcelšanu, turpinās pašvaldības kapitālsabiedrību apvienošanas process.

Atgādinām, ka par SIA «Bauskas ūdens», SIA «Bauskas siltums», SIA «Vides serviss», SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība», SIA «Iecavas siltums», SIA «Mūsu saimnieks» un SIA «Kūdrinieks» reorganizācijas procesa sākšanu Bauskas novada domes sēdē šogad 23. februārī balsoja Raitis Ābelnieks, Vilnis Gailums, Līga Jankova, Jānis Kalniņš, Juris Krievs, Solveiga Lineja, Aivars Mačeks, Mārtiņš Mediņš, Aivars Okmanis, Ināra Pētersone, Līga Rimševica un Jānis Siugalis. Pret balsoja Voldemārs Čačs, Guntis Kalniņš, Rihards Melgailis un Inita Nagņibeda. Atturējās Laine Baha un Jānis Dūmiņš. Nepiedalījās Mārtiņš Cimermanis.

Jaunumu nav
Uz jautājumiem par to, kā norit Bauskas novada kapitālsabiedrību apvienošanas process un kāds ieplānots rezultāts, aptaujātie Bauskas novada kapitālsabiedrību vadītāji, kas veido reorganizācijas darba grupas sastāvu, «Bauskas Dzīvei» neatbild. Arī SIA «Bauskas ūdens» valdes loceklis Dzintars Cāzers, kurš vada apvienošanas procesu, tāpat kā pārējie vadītāji norādīja, ka tas bija Bauskas novada domes lēmums un šādi jautājumi jākomentē Bauskas novada pašvaldības vadībai.

Reizi mēnesī Bauskas novada domes sēdē īsi par kapitālsabiedrību apvienošanas procesu ziņo pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs.

Bauskas novada domes sēdē 25. maijā I. Romānovs solīja, ka drīz būšot rezultāts, ar kuru varēšot iepazīstināt domes deputātus un informēt sabiedrību. «24. maijs bija tā diena, kad oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» visas pašvaldības kapitālsabiedrības ir iesniegušas paziņojumu par reorganizācijas procesu un kreditoru iespējamo pieteikšanos. Kreditoru pieteikšanās laiks ir viens mēnesis, un pēc termiņa beigām varēsim runāt tālāk par procesa virzību. Jau kuro reizi saku, ka finiša taisnē ir SIA «Īslīces ūdens» un «Bauskas ūdens» apvienošana. Vēl maijā dalībnieku sapulcē mainīts SIA «Bauskas ūdens» nosaukums uz SIA «Bauskas novada komunālserviss». Turpinās darbs struktūras izveidē – gan pa nozarēm, siltumu, namsaimniecību un ūdensapgādes jautājumiem. Tie pašlaik ir darba materiāli. Kopīgā darba sapulce noteikta 2. jūnijā, kad būs vairākas lietas publiskojamas arī ar sabiedrisko attiecību nodaļas starpniecību. Paralēli šim procesam atbilstoši priekšsēdētāja dotajam uzdevumam visu maiju strādājām ar apvienību pārvaldēm, komunālajiem dienestiem un apvienību pārvalžu vadītājiem pie izvērtējumiem ar mērķi sagatavot arī jautājumu par komunālo pakalpojumu pārņemšanu kapitālsabiedrībai no pagastiem,» informēja I. Romānovs.

Bauskas novada pašvaldības mājaslapā «bauskasnovads.lv» līdz pat šonedēļai tā arī solītā publiskojamā informācija par kapitālsabiedrību apvienošanas procesu nav parādījusies. Pēdējais ieraksts bijis 10. maijā, kad SIA «Bauskas ūdens» reģistrēta kā SIA «Bauskas novada komunālserviss».

Toties «Bauskas Dzīves» rīcībā ir neoficiāla informācija, ka ir izstrādāti konkrēti plāni, kā notiks pakalpojumu pārņemšana, kādi darbinieki saglabās darbu pašreizējās amata vietās, taču oficiāli un publiski atbildīgās personas to nepauž.

Galvenais – menedžments, vadītājs un komanda
«Bauskas Dzīves» aptaujātie Bauskas novada domes deputāti atzīst, ka tāda apvienotā kapitālsabiedrība ir nepieciešama, bet notiekošo procesu vērtē dažādi. Daļa nogaida, daļa ir optimisti, citi vērtē diezgan piesardzīgi. «Ir izveidota darba grupa. Strādā. Gaidu ziņojumu,» lakonisks ir deputāts Jānis Kalniņš.
«Pēc būtības man ir skaidrs gan juridiskais ietvars, gan praktiskais, kā to plāno izveidot. Manuprāt, nav svarīgi, vai šos pakalpojumus nodrošina viena vai vairākas kapitālsabiedrības. Svarīgākais ir menedžments, vadītājs un komanda. Ja to pārdomāti, nesasteigti dara, izveido spēcīgu komandu, tad var izveidoties spēcīga kapitālsabiedrība. Tad iedzīvotāji un uzņēmumi pakalpojumus saņem labā kvalitātē un, iespējams, par to maksās mazāk, jo administratīvie resursi samazināsies, iepirkumu apjomi būs lielāki, līdz ar to cenām būtu jābūt zemākām. Centralizēs administratīvos resursus, bet praktisko pakalpojumu menedžēšana un nodrošināšana paliks jau turpat, kur tas ir pašlaik. Esmu optimiste. Ļoti ceru, ka iedzīvotājiem pakalpojumu pieejamība nepasliktināsies. Tiem jāuzlabojas!» tā plānotās pārmaiņas saskata deputāte Ināra Pētersone.

Bažas par vides sakopšanu, atkritumu apsaimniekošanu
«Zināmas bažas pastāv vienmēr. To izteicu finanšu komitejā, kad skatīja šo jautājumu. Tāpēc arī trīs deputāti nobalsoja pret darba grupas piedāvājumu. Par ūdeni, kanalizāciju un siltumu – tur problēmām nevajadzētu būt,» vērtē deputāts M. Mediņš. Viņš norāda, ka līdz šim nebija normāli, ka Vecumnieku ciemā par komunālo jomu atbild divas kapitālsabiedrības. Viņš vairāk uztraucas par ko citu.

Apvienotajā novadā virkne kapitālsabiedrību nodarbojas arī ar atkritumu izvešanu, nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un vides sakopšanu. «Bažas ir tieši par šo pakalpojumu saņemšanu – teritorijas uzturēšanu, nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, zāles pļaušanu un tā tālāk. Uz papīra jau izskatās labi, bet praktiskā darbība ievieš savas korekcijas. Deputātiem jāseko līdzi, kā tas viss darbosies reālajā dzīvē. Daudzas lietas ir atkarīgas no izpildvaras, tieši no izpilddirektora un viņa vietnieka darba, lai kapitālsabiedrības nodrošinātu pakalpojumus novada attālākajos pagastos. Lai iedzīvotāji regulāri saņemtu pakalpojumus pagastos, aktīvākiem jābūt arī pagastu nodaļu vadītājiem, organizējot darbus uz vietas,» pauž M. Mediņš.

Te gan jāatzīmē, ka novada vadība rīko iepirkumu par vides sakopšanu Bauskas pilsētā, un arī pārējā novadā plānoti konkursi vides sakopšanai, atkritumu savākšanai un varbūt pat namu apsaimniekošanai, kas varētu nozīmēt, ka šādas funkcijas ar laiku apvienotā kapitālsabiedrība nemaz nepildīs, atstājot sev salīdzinoši sakārtoto un mazāk rūpju prasošo siltuma un ūdensapgādes jomu.

Pārāk maz informācijas
Par kontroles nepieciešamību piekrīt I. Pētersone: «Svarīgi arī mums kā deputātiem periodiski prasīt no izpilddirektora, kapitāldaļu turētāja visaptverošu informāciju par reorganizācijas virzību, lai nepieciešamības gadījumā savlaicīgi varam risināt problēmas.»

Uzmanīgs vērtējumā ir deputāts Rihards Melgailis. «Man ir pārāk maz informācijas, kā šis reorganizācijas process noris. Visas atbildes ir tādas, ka viss notiek, tikai mazliet iekavējies. Esmu runājis ar dažiem darbiniekiem Vecumniekos. Arī viņi maz ko zina, kā būs. Vēl jo vairāk, vai būs labāk klientiem un kvalitatīvāki pakalpojumi,» atzīst deputāts.

Notiekošais ne pārāk skaidrs ir deputātam Mārtiņam Cimermanim: «Pašreiz ir saprotams, ka reorganizācija noteikti vajadzīga ar mērķi veidot vienotu pakalpojumu sniegšanas formātu visā novadā. Diemžēl izpildījums man nav skaidrs līdz galam, jo par to jālemj izpildvarai un jānāk uz domi ar rezultātu. Liels trūkums ir tas, ka Bauskas novada izveides sākuma stadijā netika veikts pilns funkciju audits visos apvienotajos novados, un tāpēc nav izveidots skaidrs un visiem saprotams rīcības plāns novada administrācijas un saimniecisko struktūru darbībā.»

Iesnieguma izskatīšanu pabeigs, kad apvienošana būs notikusi?
Varētu pieļaut, ka, sabiedrībai nezinot, notiek aktīvs un efektīvs darbs kapitālsabiedrību apvienošanā, kas rezultātā būs ieguvums visam novadam. Tomēr aizvadītās komisijas sēdes, kurās apsprieda iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu par kapitālsabiedrību apvienošanas procesa pārtraukšanu, neliecina nedz par to, ka process ir skaidrs un izplānots, nedz ka Bauskas novada domes vadību interesē iedzīvotāju viedoklis.
Jāatgādina, ka iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma izskatīšanas komisijā ir tikai viena iedzīvotāju pārstāve Vanda Vēvere un pārējie ir pašvaldības pārstāvji. V. Vēvere norāda, ka vairāki pašvaldības pārstāvji uz komisijas sēdēm vispār neierodas, savukārt pašvaldība dokumentus iesniedz ļoti vēlu – burtiski pirms komisijas sēdes, liedzot tai pilnvērtīgi sagatavoties.

Komisijas darbs ir ieildzis.

Kolektīvo iesniegumu iesniedza 17. martā, pēc tam notika divas sēdes. Tad bija paredzēta sēde 18. jūnijā, kuru pārcēla uz 21. jūniju, un tagad nākamā sēde ir paredzēta jūlijā. Turklāt komisija neskata kolektīvo iesniegumu pēc būtības – galvenais aicinājums bija apturēt kapitālsabiedrību apvienošanas procesu un izvērtēt jautājumus un potenciālos riskus, bet kapitālsabiedrību apvienošana turpinās, kamēr komisija gatavo atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem. Ja tā strādās, izskatās, ka komisija darbu pabeigs jau pēc kapitālsabiedrību apvienošanas procesa noslēguma. ◆

Iedzīvotāju jautājumi par Bauskas novada pašvaldības kapitālsabiedrību apvienošanas procesu; atbildes sniedz sabiedrisko attiecību nodaļa:

Kāda veida štatu samazināšana ir paredzēta, veicot uzņēmumu apvienošanu? Piemēram, saka, ka darbiniekus neatlaidīs, bet tajā pašā laikā jau izmanto dažādas metodes, lai strādājošie aizietu paši. Piemēram, SIA «Vides serviss» pašvaldība nedod darbus, pieņem svešas firmas, un tas ir dažu mēnešu jautājums, kad darba vairs nebūs.
– Kā iepriekš vairākkārt ir skaidrots, optimizācijas rezultātā varētu būt nepieciešams mazāks darbinieku skaits, nekā ir pašlaik, galvenokārt administrācijā. Speciālistu un tehnisko darbinieku skaits samazināts netiks, tieši otrādi – to varētu pietrūkt, un būs jāpieņem klāt.
Jāņem vērā, ka daudzus no iepriekš pašvaldības kapitālsabiedrībām deleģētajiem pakalpojumiem turpmāk deleģēt neļauj normatīvais regulējums, kā rezultātā pašvaldība sludina atklātas iepirkumu procedūras – konkursus par dažādu pakalpojumu nodrošināšanu gan teritorijas un ceļu uzturēšanas jomā, gan atkritumu apsaimniekošanas nozarē u. c. Šo konkursu rezultātā pašvaldība izvēlas saimnieciski izdevīgākos risinājumus.

Vai zināms, cik cilvēku pirmspensijas vecumā paliks bez darba un kādas ir viņu iespējas darba tirgū Bauskas novadā?
– Lēmums par kapitālsabiedrību reorganizāciju kapitālsabiedrību dalībnieku sapulcēs ir tikko pieņemts. Jau iepriekš ir skaidrots, ka darbinieki pāriet darbā jaunajā kapitālsabiedrībā pilnā sastāvā. Katras štata vietas liktenis ir atsevišķi pārrunājams, un panākamas attiecīgās vienošanās ar darbiniekiem. Uz šo jautājumu pašlaik atbildēt nav iespējams.

Pieaugs teritorija, kuru apsaimniekos viens uzņēmums. Vai daudzo funkciju nodrošināšanai visa plašā novada teritorijā pieņems papildu darbiniekus? Vai viņiem notiks apmācības vai vismaz ievadpārrunas, lai visā novadā spētu turēt daudzmaz vienotu līmeni? Vai ūdens avāriju telefons un darbinieki būs pieejami visu diennakti?
– Pašlaik norit pārrunas starp kapitālsabiedrību un pašvaldību par pakalpojumu nodrošināšanas modeli, pieejamajiem speciālistiem, darbu organizēšanu un pārraudzību. Kā minēts iepriekšējā atbildē, iespēja ir nodarbināt visus pakalpojumu sniegšanā iesaistītos darbiniekus. Ja pienākumu sadales starp pašvaldību un kapitālsabiedrību rezultātā darbinieku pietrūks, tos pieņems klāt.
Pakalpojumus paredzēts sniegt pēc vienota standarta visā novada teritorijā, nodrošinot instrukciju izstrādi darbiniekiem un veicot atbilstošu apmācību.
Klientu apkalpošanas tālrunis būs viens, un avārijas dienestu darbinieki tīklu bojājumu novēršanai būs pieejami visu diennakti.

Kādēļ darbinieki tiek meklēti un pieņemti darbā no Jelgavas, neizmantojot vietējos darbaspēka resursus?
– Acīmredzot domāti inženiertehniskie darbinieki, kuri pieņemti darbā ūdenssaimniecībā. Iemesli būtu minami divi: 1) Bauskas novada kapitālsabiedrībās speciālistu ar šādu kvalifikāciju nav, tādēļ tie ir jāpieņem darbā no citurienes; 2) diemžēl šādu speciālistu trūkst visā Latvijā, un šajā gadījumā tos bija iespējams piesaistīt no Jelgavas.

Kas būs lielā apvienotā uzņēmuma vadītājs?
– Pašlaik plānots, ka apvienoto uzņēmumu vadīs valde trīs cilvēku sastāvā. Konkursu uz valdes locekļu amatiem plānots izsludināt pēc reorganizācijas pabeigšanas šī gada beigās.

Pašlaik, ja kaut kas notiek Pilsrundāles ciemā, to salabo dienas laikā. Kā būs tagad? Cik dienas zvanīsim uz Bausku un gaidīsim meistarus?
– Pilsrundālē plānots izveidot klientu apkalpošanas speciālista darba vietu, līdz ar to vietējie iedzīvotāji informāciju un palīdzību varēs saņemt uz vietas. Pašvaldības īpašumā pārvaldē joprojām būs saimnieciskie darbinieki, kuri uztur pašvaldības īpašumu kārtībā. Ūdens un siltumapgādes ārējos tīklus uzturēs remontbrigādes, kuras strādās diennakts režīmā. Remontdarbus, kas saistīti ar namu apsaimniekošanu un iekšējiem tīkliem, veiks kapitālsabiedrības namu apsaimniekošanas nodaļa. Arī braucot no Bauskas, Pilsrundālē var nokļūt 15 minūtēs.

Vai pakalpojumu cenu noteikšanai vajadzēs Regulatora saskaņojumu? Vai, ja nevajadzēs, tas nozīmē, ka cenas varēs noteikt atkarībā no «apetītes» algu ziņā un daudzajām vajadzībām, kas nepārprotami radīsies, atklāsies, nodrošinot pakalpojumus ārpus Bauskas? Vai tomēr būs kādi pašvaldības noteikti cenu griesti, kas, protams, ņemot vērā inflāciju, varētu ik pēc laika tikt pārvērtēti?
– Visiem kapitālsabiedrības sniegto pakalpojumu tarifiem būs nepieciešams Regulatora apstiprinājums.

Vai nebūs tā, ka baušķenieki «baros» un uzturēs problēmteritoriju iedzīvotājus, kuri kavē vai vispār
neveic maksājumus?
– Nav pamata uzskatīt, ka pastāv kaut kādas «īpašas teritorijas», kurās dzīvojošie kavē vai neveic maksājumus. Nav arī datu, kas apstiprinātu jautājumā pausto tēzi, ka Bauskā nav nemaksātāju, savukārt tie, kas nemaksā, atrodas «problēmteritorijās», kuras nekādi neatrodas Bauskā. Šāds apgalvojums ir nekorekts.

«Vides servisa» juriste pirms kāda laika jau pameta darbu uzņēmumā. Vai ir pieņemts cits jurists, kas sekmīgi varētu cīnīties ar parādniekiem? Vai pašvaldības līmenī šis jautājums ir aktualizēts attiecībā uz pašvaldības dzīvokļiem un to īrniekiem, jo nav normāli, ka gadiem nemaksā par pakalpojumiem, piemēram, apsaimniekošanu, un īrniekiem dzīvokli neuzteic?
– Katra kapitālsabiedrība strādā ar parādniekiem iespēju un vajadzību robežās. Darbs notiek, un pašlaik nav pamata apgalvot, ka kādā no kapitālsabiedrībām būtu debitoru skaits, kurš ievērojami atšķiras no vidējā.

Cik ilgā laikā domā sapludināt grāmatvedības programmas, kas, šķiet, ir kādas septiņas, kā arī klientu datu bāzes? Vai vispār šī situācija ir apzināta?
– Šī ir viena no aktuālajām tēmām, ar kuru strādā reorganizācijas vadības komanda. Situācija, protams, ir apzināta un darbs notiek, lai SIA «Bauskas novada komunālserviss» varētu pārņemt darījumus no pievienojamajām kapitālsabiedrībām atbilstoši iepriekš izziņotajam reorganizācijas grafikam.

Kādēļ nepārtraukti mainās jaunā struktūra – laikam ir pieci līdz seši varianti, ja jau saka, ka reorganizācija ir pārdomāta? Vai nav reorganizācija reorganizācijas pēc?
– Tādēļ, ka reorganizācija ir komandas darbs, nevis viena cilvēka diktāts. Darba gaitā tiek pārspriesti un atrasti jauni, labāki risinājumi. Ja ir redzams, ka tie dod papildu pienesumu sasniedzamajam rezultātam, izmaiņas pārrunā un veic.

Vai ir apzināts, kāda veidosies apvienotā uzņēmuma parādu summa – gan par «Īslīces ūdens» parādu, gan par «DZKS» Iecavā, kur par ūdenssaimniecības projektiem var nākties atgriezt ievērojamas summas?
– Jā. Visi iespējamie ar finanšu saistībām saistītie riski ir apzināti, un notiek darbs pie risinājumu izstrādes. Kapitālsabiedrību reorganizācija kopumā ir viens no galvenajiem risinājumiem finanšu risku samazināšanai.

Jautājums par atkritumu šķirošanu. Vai pēc jaunā iepirkuma rezultātiem atkritumu šķirošanas konteinerus plašāk izvietos arī lauku teritorijās?
– Konteineru skaits lauku teritorijās tiks palielināts, un iedzīvotājiem būs iespēja šķirot atkritumus dalīto atkritumu konteineros. Diemžēl līdzšinējā pieredze ar izvietotajiem dalīto atkritumu konteineriem lauku teritorijās nav iepriecinoša – cilvēki dalīto atkritumu konteineros met sadzīves atkritumus. Arī līdz šim lauku teritorijās izvietoti dalīto atkritumu konteineri, bet, ņemot vērā iepriekš minēto, tos aizvāca. Šādos gadījumos saimnieciski izdevīgāk ir konteinerus neuzstādīt.

Kāds ir reorganizācijas plāns un ekonomiskais pamatojums? Un atbildi gaidām nevis stāstā par to, ka daudzi nav labāki par vienu, bet gan reālos skaitļos – kādi ir ieguvumi? Bauskas novada kapitālsabiedrību darbiniekiem nav nekādas skaidrības par reorganizāciju.
– Šie jautājumi dublējas ar kolektīvajā iesniegumā «Par kapitālsabiedrību reorganizācijas procesa uzsākšanu» prasīto. Pašlaik iesnieguma izskatīšanas komisija sadarbībā ar pašvaldības speciālistiem gatavo skaidrojumu un prezentāciju, lai atspoguļotu ekonomiskos rādītājus un argumentus, kuru rezultātā pieņemts lēmums uzsākt kapitālsabiedrību reorganizācijas procesu.
Kolektīvā iesnieguma izskatīšanas procesam var sekot līdzi šajā interneta vietnes adresē: bauskasnovads.lv/lv/par-kapitalsabiedribu-reorganizacijas-procesa-uzsaksanu.