«TĀLĀK MŪŽĪBĀ DZIEDOT IESIM MĒS.» FAKTS: Lielie Dziesmu un deju svētki noslēgušies, atslēdziņas noglabātas «siržu rētiņās». Laiks izvērtējumam, kas svarīgāks: saturs un tā sagādātās pozitīvās emocijas vai aizliegums ienest kotlešmaizes Daugavas stadionā un Mežaparka estrādē; vai taisnīgi novērtēts profesionāļu devums. Vai pietiekami novērtēti ir dziedātāji, dejotāji, mūziķi, kas sagādājuši tautai šos svētkus? Viņi ir svarīgākie un vienīgie, kuri uz to rēķina nepelna neko.
Nebrauc Miķelis uz Rīgu,/ Bauda dabu vasarīgu/ Un pie Bauskas lielekrāna/ Vēros svētku panorāmu./ Izbaudījis koru karus,/ Tā kā bezgalība garus,/ Kopsavilkumā teikts īsi,/ Uzvarētāji ir visi./ Bezgalība Rīgas ielās,/ Netiek dalītas vairs vietas,/ Novadi mirdz rakstu krāsās,/ Karmīnsarkanās un baltās./ Diez cik miljonu šai valstī dzīvo?/ Brīnās tūristi no Sanmarīno,/ Mežaparkā kad no dziesmām/ Priedes tūkstoš balsu liesmās./ Katram savi Dziesmu svētki,/ Visiem kopā – mūžam svēti,/ Sirmie dievi nepievils,/ Kamēr skanēs «Gaismas pils»,/ Kamēr vārdi vienos tautu:/ Vēl kas stiprāks ir par naudu!
ZĪMĒJUMS – VILNIS BULAVS, RĪMES – DAINA ZIEMELE
