Komentāri: daudzdzīvokļu māju siltināšana – par un pret

Maksa par mājokļa apsildi nemitīgi paaugstinās. Viens no risinājumiem – ēku siltināšana. Kādi plusi un mīnusi renovācijai?

Lēmums par mājas renovāciju jāpieņem
– Pārņemot pārvaldīšanā Bauskas novada daudzdzīvokļu mājas, «Bauskas novada komunālserviss» ir izvirzījis ambiciozu mērķi – pārliecināt māju īpašniekus pieņemt lēmumu par savas ēkas renovāciju.
Piedāvājam kompleksu energoefektivitātes pasākumu ieviešanu. Uzreiz jāatzīst, tas nav ne lēti, ne ātri. Lai gan daļu izmaksu sedz ES fondi, arī aizņēmuma daļa ir gana liela. Gan Bauskā, gan citur novadā ir mājas, kas šim procesam izgājušas cauri un var priecāties par salīdzinoši maziem apkures rēķiniem.
Vēl var būt vienkāršāks, lētāks un ātrāks process – atsevišķu mājas daļu vai mezglu renovācija. Piemēram, jumta renovācija un siltināšana, mājas fasādes siltināšana, ēkas iekšējo inženierkomunikāciju nomaiņa un citi darbi. Šim mērķim izdevīgākais risinājums ir aizdevums.
Īstenie latvieši uzreiz iebildīs – negribam aizdevumus, negribam dzīvot parādu jūgā! Šāds uzskats ir jāatmet. Ja gribam jau pašlaik dzīvot pievilcīgās un renovētās mājās, aizdevums ir vienīgais reālais risinājums. Vispirms sakrāt un tad saremontēt – neiespējami. Vidēja izmēra daudzdzīvokļu mājas jumta nomaiņa pašlaik maksā tuvu 50 tūkstošiem eiro. Cik gadus esam gatavi šādu summu krāt? Un kas pēc tam? Inflācija būs veiksmīgi tikusi galā ar daļu no jūsu uzkrājuma, savukārt jumta renovācijas izmaksas būs pieaugušas vismaz par 20 – 30%. ◆

Biedē izmaksas
– Iedzīvotāji, kuri dzīvo renovētajos mājokļos, jūtas labi, jo maksājumi par siltumu ir mazāki. Savukārt tie, kuri līdz renovācijai nav nonākuši, pašlaik ir nepārliecināti par šādu soli, jo celtniecības izmaksas ir krietni kāpušas, tāpat ir sašķobījusies stabilitāte pasaulē, jo tagad liek domāt par patvertņu ierīkošanu un pagrabu pielāgošanu kara gadījumam.
Taču neapšaubāmi nami nolietojas, to dzīvildze ir atkarīga no ēkas uzturēšanas. Ja māja ir būvēta septiņdesmitajos gados, tad kādā stāvoklī pašlaik ir ūdensvadi un kanalizācija? No maniem pārvaldītajiem namiem četri ir renovēti, trijos bija nodoms, bet cenu kāpuma dēļ no šīs soļa atteicās, viens pašlaik ir procesā. Pirmajām mājām, ko siltināja, maksājumi ir pavisam nelieli. Piemēram, Pļavu ielā vienistabas dzīvoklim mēnesī renovācijas maksa ir 12,29 eiro, bet kredītprocenti 4,11 eiro.
Jāakcentē, ka mājas ir atšķirīgas, un veiktie darbi katrai savi. Piemēram, Bērzkalnos ēkai apkures sistēmu nevajadzēja mainīt, jo katram dzīvoklim sava individuālā apkure. Jāsaprot arī, ka izdevīgāk renovēt māju, kurā ir vairāki dzīvokļu īpašumi, jo izmaksas ir mazākas.
Lai kaut cik virzītu daudzdzīvokļu namu renovāciju, nepieciešams arī pašvaldības atbalsts, kaut dokumentu sakārtošanā. Tā tas ir daudzviet. ◆

«Bauskas Dzīve» jautā

Vai dzīvojat siltinātā vai nesiltinātā ēkā? Kāds jūsu viedoklis – par vai pret mājas renovēšanu, kāpēc?

Linda Kaufmane, pašnodarbinātā ◆
– Dzīvojam jaunā ēkā, kas tika siltināta jau celšanas brīdī. Domāju, ka renovācija ēkām ir nepieciešama.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vizbulīte Adricka, pensionāre ◆
– Māja, kurā dzīvojam, ir ļoti veca, tāpēc pēc iegādes paši to siltinājām.

Toms Rjabcevs, automehāniķis ◆
– Ēka nav siltināta, jo puse kaimiņu ir pret to. Es pats esmu par renovāciju, bet grūti vienoties ar pārējiem iemītniekiem.

Marta Ābele, bērnu kopšanas atvaļinājumā ◆
– Mūsu dzīvojamo māju siltināja pirms pāris gadiem, un izmaksas tika sadalītas uz desmit gadiem. Rēķini ir jūtami zemāki, arī telpas ilgāk noturas siltas.

Valda Švāgere, strādākomunālservisā ◆
– Ēku mēs nosiltinājām no iekšpuses, un ap-kures rēķinos ir jūtama atšķirība – tagad tie ir zemāki. Renovējām laikā, kad vēl nebija tik augstas cenas izejmateriāliem, tāpēc tas nebija tik dārgi.