Viens no atbalstiem – infrastruktūra
– Bauskas novadā ir 3874 aktīvi uzņēmumi, vairāki savu darbību paplašina, būvējot jaunas ražotnes.
Novads atrodas bagātākajā lauksaimniecības zemju reģionā ar nozīmīgu resursu pieejamību – graudi, salmi, grants, dolomīts, kūdra, māls. Te ir «Via Baltica» tranzīta koridora centrs Baltijā ar bagātīgu pieredzi transporta un loģistikas nozarē, paveras plaša pieeja Eiropas un Skandināvijas tirgiem. Aptuveni 70 km attālumā atrodas Rīgas brīvosta, lielākais aviācijas mezgls Baltijā – lidosta «Rīga», top «Rail Baltica» dzelzceļš. Bauskas novads vairāk nekā 50 km garumā robežojas ar Lietuvas Republiku, kas veicina pārrobežu sadarbību.
Plānojot uzņēmējdarbību Bauskas novadā, līdzīgi kā citviet Latvijā, uzņēmēji sastopas ar izaicinājumiem – izejvielu, energoresursu cenas, inflācija, darbaspēka pieejamība, neskaidrības nodokļu sistēmā.
Pašvaldība nodrošina infrastruktūras izveidi, tai skaitā ceļu un ielu pārbūvi, atbalsta dzīvojamā fonda attīstību. Ir izveidots Bauskas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centrs ar mērķi veicināt sekmīgu dialogu un sadarbību ar uzņēmējiem. Kā viens no atbalsta veidiem īstenots līdzfinansējuma konkurss «Īsteno savu ideju Bauskas novadā». ◆
Visi optimizē izmaksas
– Globālais komentārs par tēmu – uzņēmumu dibināšanas un radīšanas statistika īsti neatspoguļo to, kas notiek. Uzņēmumus dažreiz nodibina specifisku iemeslu dēļ, un pēc tam tie paliek nevajadzīgi. Jāuztraucas, ja aktīvie uzņēmumi likvidējas.
Situācija tomēr sarežģīta – ir liela inflācija, iedzīvotāji pērk mazāk, eksportā ir problēmas, un notiek nopietna jostu pievilkšana. Tas attiecas arī uz algām – uzņēmēji optimizē izmaksas. Pat eksporta uzņēmumiem it kā drošās un stabilās nišās pieprasījums krītas. Daudz notiek pārrunas ar darbiniekiem, ka laiki nav viegli. No vienas puses cenas pieaug, no otras – algas pārskata. Nesaku, ka visur, ir nozares, kur uzņēmumi jūtas stabili, bet kopumā tas ir nopietns pārbaudījums – kam ir lielākas «plaušas» un kas varēs veiksmīgāk to visu pārdzīvot.
Bažas raisa, ka valsts atkal domā par izmaksu palielināšanu. Tā nav laba tendence – palielināt izmaksas grūtos laikos. Uztrauc nekustamā īpašuma nodokļa palielinājums, kas plānots ar 2025. gadu – ir rūgta pieredze, kad bija pilnīga krīze un vienlaicīgi šo nodokli palielināja.
Laimīgi būs tie uzņēmēji, kas lielās investīcijas jau ir veikuši – arī energoefektivitātē. ◆
Jāekonomē resursi
– Šogad iet labāk nekā pagājušajā gadā, bet tāpat ir daudz izaicinājumu, un situācijai ir jāpielāgojas. Jāekonomē resursi, nav variantu – mēs arī īstenojam to, ko saka citi – optimizējam izmaksas.
Ja runājam par uzņēmējdarbības vidi, tad teikšu, ka ar savu esošo pieredzi arī tagad uzdrošinātos uzsākt uzņēmējdarbību. Ja ir niša, kur var redzēt potenciālu izaugsmei un finansiālu attīstību, to var darīt. Ja varētu izmest piecus muļļāšanās gadus ārā un tagad sākt strādāt ar to, kas svarīgs un vajadzīgs – noteikti darītu.
Būtībā to arī nesen paveicām – gandrīz visu sākam no jauna. Eksporta pagaidām uzņēmumam nav, jo veicam produktu pārmaiņas, mainām garšu buķeti. Visas iestrādes ar veikaliem sākās no nulles, bet tas bija pareizs solis – lai arī klientu varbūt mazāk, bet pārdodam vairāk, iepriekšējo gadu pieredze noder. Eksports ir procesā, ārvalstu klientus apzvanām, braucam uz izstādēm, bet ļoti jāstrādā pie izmaksu optimizācijas.
Ja jāvērtē pašreizējā situācija, es teiktu, ka lielus projektus pašlaik neīstenotu. ◆
Reklāma