ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Kādas jums pārdomas pēc svētkiem?
Kolektīvi iepriekš bija labi sagatavojušies
– Es domāju, ka šie svētki bija atšķirīgi ar to, ka tie tika pārsvarā aizvadīti ar plusa zīmi – gan deju programmas, gan dejotāju sagatavotība, gan arī pašatdeve mēģinājumos un koncertos. Visi dejotāji bija noilgojušies kopā būt un kopā just, un tas pierādījās arī uz Daugavas stadiona laukuma katrā dejā, katrā rakstā. Dejotāji tiešām vēlējās iegriezt šo «Mūžīgo dzinēju», lai tas radītu pozitīvas emocijas ne tikai viņiem pašiem, bet arī skatītājiem. Kolektīvu vadītāji un dalībnieki paveikuši ļoti labu darbu sagatavošanās procesā, tostarp arī Bauskas novada kolektīvi, tālab svētki bija izdevušies.
Šoreiz mēģinājumu laiki bija ļoti saspringti, bet nebija neiespējamu lietu. Vienīgais, kas traucē-ja – šogad mums bija par vienu laukumu mazāk nekā pagājušajos svētkos. Labajā stadiona pusē ir uzcelta ledus halle, kur vēl iepriekšējos svētkos bija mēģinājumu laukums. Līdz ar to bija izjūta, ka mēģinājumu process laika un daudzuma ziņā bija intensīvāks, bet viss tika izdarīts un dejas izmēģinātas. Iespējams, tas bija papildu stimuls arī dejotājiem. ◆
Asaras un dziesmas
– Emocijas virmo joprojām, jo tik daudz koncertu, kā šajos svētkos, – četri, vēl nekad nav izdziedāti; parasti esam piedalījušies divos.
Vārdos neizsakāmu saviļņojumu sniedza koru lielkoncerts «Tīrums. Dziesmas ceļš». Izpildot «Mūsu tēvs debesīs», pār vaigiem ritēja asaras, bet pāri visam – dziesma. Tas bija tik fantastiski! Arī noslēguma koncerta «Kopā augšup» repertuārs aizkustināja, taču neviens skaņdarbs tādas emocijas vairs neizsauca. Žēl, ka paši dalībnieki to krāšņumu neredz. To, kā viss bija, skatījām tikai pēc tam ierakstos. Jaunā estrāde ir fantastiska, tur skan ļoti labi, bet… Ir jādzied tikai pēc diriģenta rokas, citādi kopskaņas nebūs. Nevar dziedāt pēc tā, ko dzird, jo no pārējiem skaņa nāk ar atbalsi. Sarežģīto repertuāru gatavojām trīs gadus, tāpēc svētkos viss notika «pēc diriģenta rokas».
Dalībnieku sadzīve, mēģinājumu un koncertu organizācija bija laba. 88. vidusskolā, kur dzīvojām, bija izcili apstākļi, laba ēdināšana.
Esam draudzīgi, bet tādu «viens par visiem un visi par vienu» un tik brīnišķīgu kopā būšanu mūsu koris 22 gadus garajā mūžā piedzīvoja pirmoreiz. Korim šie bija piektie lielie Dziesmu svētki, man – devītie. ◆
Grūtības nav būtiskas
– Diemžēl nespēju izvērtēt svētkus no saturiskās puses, jo tad man būtu bijis jāpiedalās visās Dziesmu un deju svētku norisēs. Tas gan nav iespējams, pildot pašvaldības koordinatora pienākumus, kas pamatā tomēr ir organizatoriski.
Ir aizvadīta bagātīga, krāšņa un spēcinoša Dziesmu svētku nedēļa, kad galvaspilsēta Rīga piepildījās ar svētku dalībniekiem un apmeklētājiem un kad latviešu valoda, mūsu zemes kultūra un skaistums uzmirdzēja katram, kas bija gatavs to ieraudzīt un pieņemt. Protams, ka šādam milzīgam projektam ir savas grūtības, taču tas vispār nav būtiski. Svarīgākais ir tas, ka, pateicoties mūsu zemes radošajiem ļaudīm, mums bija iespēja sanākt un būt kopā, piedzīvojot tūkstošiem laimes asaru par to, ka piederam šai mazajai, stiprajai un ļoti skaistajai tautai. ◆
Reklāma