«Latvijas augstākie punkti, izņemot Gaiziņu, ir atkritumu kalni». No 1. janvāra bioloģisko atkritumu šķirošana būs obligāta

No 2024. gada visiem atkritumu radītājiem, tajā skaitā mājsaimniecībām, būs vēl viens pienākums – bioloģiski noārdāmie (pārtikas, virtuves, dārza) atkritumi būs jāšķiro atsevišķi no pārējiem atkritumiem. Jau esošos šķirošanas konteinerus papildinās vēl viens – brūnā krāsā.
Te gan uzreiz jāpiebilst, ka tām mājsaimniecībām, kuras šāda veida atkritumus jau pašlaik kompostē, no 1. janvāra nekas nemainās. Iesāktais jāturpina, un atsevišķs konteiners arī nav vajadzīgs.

Infrastruktūra jānodrošina pašvaldībai
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere «Bauskas Dzīvei» skaidro, kā izpaudīsies obligātā šķirošana. Vispirms jau pašvaldībai ir jānodrošina nepieciešamā infrastruktūra, lai iedzīvotāji varētu šķirot šos atkritumus, – jāizstrādā maksa par šķiroto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu; jābūt skaidrībai, kā dalītā vākšana tiks organizēta. Tā, piemēram, Rīgā ir izlemts, katrā vietā, kur līdz šim jau izvietoti šķirošanas konteineri stiklam, plastmasai un papīram, būs arī brūnais konteiners.
Tāpat pašvaldībai iedzīvotāji par jauno šķirošanas kārtību ir jāinformē. Savukārt iedzīvotājiem, ja vien viņiem šī sistēma ir nodrošināta, ir pienākums tajā piedalīties, piemēram, ja daudzdzīvokļu mājai piešķirts brūnais konteiners, tā nedrīkst atteikties un izlemt nešķirot – to paredz Atkritumu apsaimniekošanas likums.

Pakalpojums pieejams, interese maza
Abi Bauskas novada atkritumu apsaimniekotāji – SIA «Eco Baltia vide», kuras pārziņā ir Vecumnieku apvienības teritorija (Vecumnieku, Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes un Valles pagasts), un SIA «Bauskas novada komunālserviss» (BNKS), kas atbild par Bauskas, Rundāles un Iecavas apvienības teritoriju, jau kādu laiku iedzīvotājiem piedāvā iespēju šķirot bioloģiskos atkritumus. Taču abu uzņēmumu pārstāvji «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka līdz šim interese esot bijusi ļoti niecīga.
BNKS pakalpojumu līdz šim nodrošina galvenokārt ražojošiem uzņēmumiem un tikai atsevišķām mazdzīvokļu mājām. Uzņēmuma atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Zane Zauere kā galvenos iemeslus iedzīvotāju neieinteresētībai min, pirmkārt, to, ka līdz šim bijis ne visai motivējošs finansiālais ieguvums, – pašlaik bioloģisko atkritumu apsaimniekošana maksā tikai par 20% lētāk nekā nešķiroto sadzīves atkritumu. Otrkārt, vēl lielāks kavēklis daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem esot tas, ka bioloģiskajiem atkritumiem nedrīkst būt piejaukumi. Tajā pašā laikā, piemēram, dzeltenajā konteinerā tiek pieļauti 30% sadzīves atkritumu piemaisījumu. Ja atkritumu apsaimniekotāja darbinieks, izvedot brūno konteineru, pēc vizuālas apskates konstatē tajā sadzīves atkritumus, šo konteineru uzskata jau par nešķirotiem sadzīves atkritumiem – tātad jāmaksā pilns tarifs, turklāt par tā izvešanu papildus jāpiemaksā, jo to veiks cits transports.
VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore R. Vesere kliedē bažas, ka bioloģiskie atkritumi izplatīs īpaši daudz smakas. Tam galvenais nosacījums – mājas iedzīvotājiem izvēlēties atbilstoša tilpuma konteineru un turēt to noslēgtu, lai nepiekļūst papildu mitrums, kas var pastiprināt pūšanas procesus.

Nešķirotie atkritumi kļūs dārgāki
Lai iedzīvotājus vairāk motivētu, no nākamā gada bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksa būs mazāka – tā veidos tikai 60% no nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifa. Turklāt, kā norāda R. Vesere, pieaugot dabas resursu nodoklim par apglabātajiem atkritumiem, nešķirotie atkritumi būs arvien dārgāki – arī starpība, kas tagad veidosies, tiks iekalkulēta šo atkritumu apsaimniekošanas maksā. Tāpēc, viņasprāt, šķirošana ļaus, ja ne ietaupīt, tad vismaz saglabāt maksu par atkritumiem esošajā līmenī.
«Eco Baltia vide» direktors Andris Ziemelis papildina, ka, šķirojot bioloģiskos atkritumus, samazinās arī sadzīves atkritumu apmērs, līdz ar to izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu kopumā var kļūt mazākas, jo var, piemēram, retāk izvest sadzīves atkritumus vai izvēlēties tiem mazāka tilpuma konteineru.

Ne visi šķiro apzinīgi
Tomēr apzinīgo daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju bažas var saprast – ja arī viņi rūpīgi šķiros, vienmēr var būt kāds neapzinīgs kaimiņš, kurš kārtību neievēro. R. Vesere teic, ka universālas receptes, kā to izskaust, neesot. Citās valstīs daudzdzīvokļu māju rajonos ir kārtība, ka uz atkritumu maisiem jābūt uzlīmei ar dzīvokļa numuru un iemītnieka uzvārdu. Ja atkritumu apsaimniekotājs, pārplēšot maisu, redz, ka konkrētais iedzīvotājs šķirotajos atkritumos izmetis nešķirotos, seko sankcijas. Pagaidām gan neviena Latvijas pašvaldība tādu kārtību neesot paredzējusi. Vides aizsardzības departamenta direktore arī uzsver, ka diemžēl nekad nebūs tā, ka visi apzinīgi šķiros.
Arī Z. Zauere piekrīt, ka visi nekad vienā laikā nebūs gatavi šķirot. Viņasprāt, svarīgi, lai atkritumu plūsmas netiktu sajauktas, proti, es nešķiroju, tātad nesu uz zaļo konteineru, es šķiroju – nesu uz brūno un zaļo. Viņa piebilst, ka «nešķirotājiem» būtu ļoti lietderīgi apmeklēt, piemēram, «Getliņu» poligonu un savām acīm redzēt atkritumu kalnus: «Nav patīkami apzināties, ka Latvijas augstākie punkti, izņemot Gaiziņu, ir atkritumu kalni. Pienāks diena, kad, nopērkot veikalā pārtiku par 20 eiro, par visu, kas paliek pāri un ko izmetam atkritumos, būs jāsamaksā jau 21 eiro. Tā ir realitāte, ko neesam gatavi saprast.»
Izvairīšanās no šķirošanas nav iespējama arī ilgtermiņā, jo no 2035. gada tikai 10% no visiem atkritumiem, kas nonāk poligonos, drīkstēs apglabāt. Pašlaik no šī skaitļa esam stipri tālu – poligonos apglabā teju pusi. R. Vesere uzsver, ka tuvākajā nākotnē mērķi, cik daudz un kā būs šķirotie bioloģiskie atkritumi jāsavāc, tiks noteikti arī pašvaldībām. Ja nekas netiks darīts vai tas būs paveikts nepilnīgi, pašvaldība nesaņems dabas resursu nodokļa ieņēmumus. Tas tikko kā iestrādāts Dabas resursu nodokļa likumā, lai ar šo naudas da-
ļu motivētu pašvaldības pilnveidot savu atkritumu sistēmu.

Jāslēdz līgums vai jāpiesaka konteiners
Pašlaik BNKS klientiem, ja māja vienojas, ka vēlas brūno konteineru, jāslēdz līgums ar apsaimniekotāju, un tas piegādā brūno konteineru. «Eco Baltia vide» klienti, gan fiziskas, gan juridiskas personas, var pieteikt brūnos konteinerus. Ja bioloģiskie atkritumi rodas neregulāri, uzņēmums piedāvā iegādāties arī priekšapmaksas speciālo 120 l maisu, kurā ievietot bioloģiskos dārza un pārtikas atkritumus.
Precīzāku informāciju, ko drīkst un ko nedrīkst likt bioloģisko atkritumu konteinerā, var uzzināt pie konkrētā atkritumu apsaimniekotāja, taču kopsavelkot tie ir pārtikas atkritumi bez iepakojuma, arī gatavoto maltīšu pārpalikumi, ja vien tie nav šķidras konsistences kā kefīrs, zupa, eļļa un tamlīdzīgi. Tāpat brūnajos konteineros var mest dārzu atkritumus – koku lapas, zāli, vecus augus un nelielus zariņus, izņemot skujeņu un mūžzaļo augu daļas, jo tie ilgi sadalās. Ideālā variantā bioloģiskos atkritumus būtu jāvāc kādā traukā, un tas jāiztukšo konteinerā vai jāizmanto maisiņi, kas vidē sadalās.

Mācīties var arī no kļūdām
Pagaidām Latvijā nav īpaši pozitīvu piemēru bioloģisko atkritumu šķirošanā, tomēr R. Vesere uzsver, ka diezgan labas iestrādes ir Vidzemes reģionā, kaut arī tur, atšķirībā no Rīgas un Pierīgas, šķirošana vēl nav bijusi obligāta. Galvaspilsētā un tās apkārtnē sistēma darbojas jau kopš 2021. gada, taču varētu vēlēties labākus rezultātus. Kaimiņi lietuvieši šajā jomā strādājot jau stipri plašāk un ilgāk. Tur, piemēram, mājsaimniecībām tiek izdalīti pat speciāli spainīši bioloģisko atkritumu vākšanai. VARAM amatpersona skaidro, ka pašvaldības, kurās sistēmas vēl nav, noteikti var mācīties no tām, kuras jau to dara, turklāt arī no kļūdām, nepieļaujot līdzīgas.
Bauskas novada bioloģiskie atkritumi nonāk «Getliņu» poligona pārstrādes rūpnīcā. Līdzīga ir arī Liepājas pusē un kopš pagājušās nedēļas arī Vidzemē. «Brakšķu» poligons Jelgavā ar šādas rūpnīcas izveidi kavējas.
No Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas, kam laikraksts nosūtījis jautājumus, vēl nav saņemts skaidrojums par to, kas paveikts vai nepadarīts nepieciešamās infrastruktūras izveidē, lai iedzīvotāji varētu šķirot bioloģiskos atkritumus jau no 1. janvāra. ◆