www.bauskasdzive.lv
LAUKSAIMNIEKI IR PĀRSKAITUŠIES. FAKTS: Lietuvas zemnieki nesen ar lauksaimniecības tehniku «šturmēja» Viļņu; lauksaimnieku protestu vētra plosās Eiropā. Turpmākajās nedēļās protesti varētu izplatīties. Arī Latvijā zemnieki plāno 5. februārī dumpoties. Dusmas par plāniem pakāpeniski atcelt lauksaimniecībā izmantojamās dīzeļdegvielas subsīdijas. Ir bažas par pārāk augstiem nodokļiem un arvien stingrākiem vides noteikumiem, kā arī par nebeidzamo birokrātiju.
Problēmu kā sunim blusu,/ Skaļāku un arī klusu;/ Skolas protestē ar himnu,/ Zemnieki ar jaudu pilnu./ Un no Parīzes līdz Viļņai/ Puse Eiropas jau viļņo./ Politika iet pa priekšu,/ Atstāj laukos raižu riekšu,/ Zaļais kurss un ražīgums –/ Neizdevies salikums,/ Samaksu par dabas skarto/ Birokrāti lēni kārto./ Miķelis ar tehniku/ Gatavs braukt uz piketu,/ Ja par dīzeļdegvielu/ Atteiks balsta subsīdiju./ Ja vēl minam skolas, slimnīcas un pastu,/ Lasām īsto «lauku attīstības» stāstu.
ZĪMĒJUMS – VILNIS BULAVS, RĪMES – DAINA ZIEMELE
Komentāri: lauksaimnieku nemieri
Zemnieku protesta akcijas pārņem Eiropu, pirmdien tās rīkos Bauskā un Latvijā. Kāds jūsu vērtējums notiekošajam?
Z/S «ERIŅI» PĀRVALDNIECE
Pārtraukt Krievijas graudu importu
– Mums jau sen vajadzēja organizēt protesta akcijas. Trešdien kuplā pulkā, aptuveni 26 lauksaimnieki no visas Latvijas, bijām ieradušies uz tikšanos ar zemkopības ministru. Mums bija stingra nostāja, un ministra attieksme tikšanās laikā mainījās.
Pirmdien, 5. februārī, dosimies miermīlīgā protesta akcijā cauri Bauskai ar mērķi pievērst arī sabiedrības uzmanību, cik nopietna situācija ir izveidojusies. Ja no valdības un atbildīgās ministrijas konkrēta rīcība nesekos, akcija 12. februārī dosies uz Rīgu.
Esam ļoti sarežģītas situācijas priekšā, kad būsim spiesti atlaist darbiniekus, jo saimniecībām trūkst finanšu līdzekļu. Tūliņ sāksies sezona un izejvielu iepirkšana, bet naudas nav.
Mūsu lauksaimnieki, ņemot vērā dārgās ražošanas izmaksas, nevar konkurēt ar Krievijas graudiem, tāpēc pieprasām pārtraukt to importu. Arī Eiropas līmenī mums ir grūti konkurēt. Subsīdiju programma kļuvusi ļoti sarežģīta, turklāt subsīdijas vairs nesedz graudu ražošanas pašizmaksu. Cīnāmies arī par atbalstu dārzeņu audzētājiem un to, lai veikalu plauktos un skolās būtu pieejami vietējie produkti, tāpat par PVN likmes samazināšanu. ◆
Birokrātija smacē
– Traktori Eiropas ielās un lauksaimnieku protesti ir likumsakarīgi. Likumsakarīgi tā iemesla dēļ, ka ilgstoši viņi nav sadzirdēti un lēmumi ir pieņemti bez reāla seguma un ietekmes izvērtēšanas, tāpēc atbalstu. Arī Latvijā lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji Zemkopības ministrijā iesniedza vairāk nekā 70 priekšlikumus stratēģiskā plāna grozījumiem. Mūs tikai baro ar solījumiem un darba grupām.
Eiropā protests ir pret kopējo lauksaimniecības politiku. Zaļš ir tikai nosaukums. Eiropas zaļais kurss ir mirāža, kuram nav finansiāla seguma.
Lauksaimniecības politika ir radījusi pieaugušo birokrātiju, kas traucē saimniekot. Lauksaimnieks vakarā līdz ar tumsu pabeidz darbu uz lauka un dodas nevis pie miera, bet sēžas pie datora, lai birokrātiem atskaitītos par tajā dienā paveikto – fiksētu sēklas, augu aizsardzības līdzekļu, mēslojuma patēriņu, lai no visiem tehnikas vadības termināļiem savāktu un ielādētu visus failus. Lauksaimnieka tērēto laiku un nosūtītos datus pēcāk izmanto ķeksītim atskaitēs, jo tādu apjomu datu neviens nav spējīgs apstrādāt. Birokrātija smacē. ◆
Birokrātija un zaļināšana
– Es šo situāciju saprotu citādāk, skatos uz to dziļāk, nevis tikai kā uz naudas pārdalīšanu. Mēs karojam, un visi ciešam no sankcijām. Samazinās līdzekļi, līdz ar to trūkst visiem un katrs to deķi rauš uz savu pusi. Ja jau visi kliedz, tad man arī jā-kliedz, lai to piecīti dabūtu, kas, visticamākais, tiks atņemts kādam citam. Mums ir jāsavelk siksnas. Jautājums ir – vai gribam to darīt?
Loģika lauksaimniecības zaļināšanas pasākumos, piemēram, buferjoslās, nearšanā pa tukšo, protams, ir – mēs ļoti darām dabai pāri. Taču tas pārvēršas birokrātijā. Daudzkārt programmas ir pretrunīgas. Teiksim, tiek ieviesta bezaršanas tehnoloģija, taču, lai nezāles apkarotu un tās neizkonkurētu graudus, tiek lietoti herbicīdi. Tāpat programmas izspiež mazos saimniekotājus. Netiek runāts par saimniekošanas maiņu, bet vairāk par to, kā tagad ar droniem, digitalizāciju un precīzo uzmērīšanu, ieguldot milzīgus resursus, mēslosim un indēsim tikai tajā vietā, kur vajag. Un tā būs tā zaļā programma.
Ar vārdiem tiek atbalstītas daudzas lietas, piemēram, mitrāju saglabāšana, bet kas notiek realitā-tē – tie tiek transformēti stepēs, krūmāji tiek nošķeldoti. ◆
«Bauskas Dzīve» jautā:
Kā jums šķiet – vai lauksaimniekiem ir smaga situācija? Atbalstāt viņu protesta akcijas?
– Situācija lauksaimniecības nozarē ir nokaitēta, tāpēc viennozīmīgi atbalstu protesta akcijas.
– Zinu situāciju, nav sevišķi laba.
– Situācija ir zināma – uzskatu, ka ir jācīnās par to, tāpat kā citās valstīs.
– Esmu dzirdējis par šo situāciju, bet nezinu, vai protests ir nepieciešams. Paši lauksaimnieki arī pie atsevišķām lietām ir vainīgi – vajag apdrošināt savas zemes platības.
– Katra nozare zina, par ko cīnās, un, ja to dara, tad acīmredzot tas ir nepieciešams.
Reklāma