ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
NEDIENAS MEDICĪNĀ TURPINĀS. FAKTS: Veselības aprūpē ir problēmas ar ģimenes ārstiem, jo ilggadējie dakteri aiziet pensijā, bet jaunie uz lauku pagastiem strādāt nenāk. Pie speciālistiem un uz izmeklējumiem jāgaida mēnešiem vai gads un vēl ilgāk. Vai Latvijā pārejam uz maksas medicīnu? Dr. Pēteris Apinis iesaka veselības ministra Asama Abu Meri solījumus («YouTube») dalīt ar divi.
Jauns gads, bet kaites vecās,
Atkal sāpes dursta plecā,
Arī kovids savā lomā,
Pastaigājas «vieglā formā».
Pamatīgi sver un mērī
Veselības Abu Meri,
Sakopoti visi spēki,
Dzēsti pirmie ugunsgrēki,
Bet pie ārstiem garas rindas,
Nenodziest, joprojām pildās ,
Kamēr savu kārtu gaidi,
Paiet četri gadalaiki.
Kādu padomu dot tiem,
Rindas pat pie dziedniekiem.
Miķelis redz sevī Maugli,
Ēdīs «Saeimas lētos» augļus.
Ārstiem beigsies prakse skarbā,
Dārgās iekārtas – bez darba.
ZĪMĒJUMS – VILNIS BULAVS, RĪMES – DAINA ZIEMELE
Kādi jauninājumi šogad, izaicinājumi un kādas cerības iedzīvotājiem uz labāku veselības aprūpes sistēmu?
SANDRIS KAIDAKS,
IECAVAS VESELĪBAS CENTRA UN
VECUMNIEKU FILIĀLES DIREKTORS
Maksas pakalpojumu vietā labprātāk gaida rindās
– Gan Iecavas veselības centrā, gan Vecumnieku filiālē no Nacionālā veselības dienesta (NVD) saņemam kvotu par attiecīgi paveikto darba daudzumu, ko katru gadu aprēķinām, aizpildām nepieciešamos dokumentus un nosūtām viņiem pārbaudei. To, kāds būs piešķirtais finansējums no NVD šogad, uzzināsim tikai vēlāk šajā mēnesī.
Pieredze rāda, ka cilvēki atsakās no liekiem izdevumiem – maksas pakalpojumu vietā medicīnā labprātāk gaida rindās uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem. Īpaši aizrauties ar jaunu pakalpojumu attīstību pie neesoša finansējuma nevaram, un neatrodamies arī lielpilsētā – nav ne tādu, kuri kādus dārgus pakalpojumus gribētu pirkt, un arī nav, kas tos apmaksā. Mēs turpināsim sniegt pakalpojumus, kas cilvēkiem ir vajadzīgi, – galvenokārt tie ir ģimenes ārstu pakalpojumi, situācija ar šiem speciālistiem ir stabila. Iecavā un Vecumniekos sniedzam arī sekundāro veselības aprūpi – ginekoloģiju, ultrasonogrāfijas izmeklējumus, Iecavā arī ķirurģiju un lora pakalpojumus. Šos piedāvājumus vēlamies saglabāt, kamēr mums ir šie speciālisti, jo arī to valstī trūkst un noveco.
Lielākais izaicinājums – noturēt tos speciālistus, kas pie mums strādā pašlaik. ◆
ALVIS ĒRGLIS,
SIA «LATVIJAS APTIEKA»
VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS
Aptieku slēgšana reģionos – reāls risks
– Ja šajā gadā Veselības ministrijas sasteigtās un neizanalizētās ieceres kādā no piedāvājumiem tiks īstenotas, nosakot aptiekas kā galveno finansējuma avotu zāļu cenu samazināšanai, un netiks paredzēts alternatīvs finansējuma avots, ir jāgatavojas, ka virkne reģionu aptieku diemžēl tiks slēgtas. Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas aprēķini liecina, ka šāds liktenis Latvijā draud aptuveni 128 aptiekām. No tām aptuveni desmit varētu būt arī «Latvijas Aptiekas», jo līdz šim ar atbildību pret pacientiem esam uzturējuši arī aptiekas reģionos, kur ekonomiska pamatojuma tam īsti nav.
Daudzos pagastos nav ģimenes ārstu. Vienīgais ikdienā pieejamais veselības aprūpes speciālists ir farmaceits – viņš gan konsultē un iesaka visu par zālēm, gan mēra asinsspiedienu un palīdz arī sameklēt ārstu, ja situācija to prasa. Slēdzot vietējās aptiekas, situācija var veidoties dramatiska. Veselības un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus varēs saņemt tikai tie, kuriem būs iespēja braukt desmitiem kilometru. Tas palielinās novēloti atklāto saslimšanu skaitu.
Ministrs publiski sola, ka reģionu aptieku jautājums tiks risināts. Tad jautājums – kad šis risinājums ieraudzīs dienasgaismu? ◆
PĒTERIS APINIS,
ĀRSTS,
VADA SAVU
AUTORRAIDĪJUMU «DR. APINIS»
KANĀLĀ
«RĪGA TV24»
Droši var teikt – rindas nesaruks
– Visvieglākā atbilde uz jautājumu, kas jauns notiks 2024. gadā Latvijas veselības aprūpē un medicīnā, ir – izlasiet (noskatieties «YouTube») veselības ministra Hosama Abu Meri solījumus un izdaliet ar divi!
Vieglāk ir prognozēt nevis – kas notiks, bet gan – kas nenotiks. Visai droši var teikt – rindas pie speciālistiem, pie ģimenes ārstiem un uz izmeklējumiem nesaruks, nesaīsināsies, bet gan pagarināsies. Kāpēc es tā apgalvoju? Palielinot pakalpojuma apjomu, neatrodot tieši konkrētam papildinājumam paredzētu finansējumu, samazinās finansējums pārējiem pakalpojumiem. Pašreizējā valdības politika balstās uz pašsaprotamu atziņu – iespējami bieži nedaudz palielināt pakalpojumu grozu un par šo lēmumu kā par milzu panākumu skandināt sabiedriskajās attiecībās. Patiesībā tas nozīmē tikai rindu pagarināšanos. Lai saīsinātu rindas, veselības ministram vajadzētu daļu pakalpojumu no groza izņemt, bet šķiet, tas nenotiks.
Otra sāpīga lieta ir atziņa, ka birokrātijas apjoms nemazināsies. ◆
(Fragments no raksta «Kas sagaidāms veselības, medicīnas un biotehnoloģiju jomā 2024. gadā?», kas publicēts portālā «la.lv» 2. janvārī.)
Reklāma