Profilakse un zināšanas vairo drošību

Bauskas slimnīca rīko izglītojošu pasākumu senioriem, sniedzot podologa, fizioterapeita un logopēda padomus

Veselības profilaktisko pasākumu pieejamību bez maksas pēc savas iniciatīvas senioriem sākusi piedāvāt Bauskas slimnīcas vadība un speciālisti.

Bauskas poliklīnikā 24. novembrī vietējās slimnīcas speciālisti gaidīja seniorus uz viņiem veltītu pasākumu. Tas bija jau otrais šīs vecuma grupas iedzīvotājiem paredzētais izglītojošais saiets.

Aktuālas tēmas
Tā kā sākusies kārtīga ziema ar sniegotām un slidenām ielām un ietvēm, gaisa temperatūra pazeminās, cilvēkiem gadās krist, traumēties. Tā tieši pagājušajā piektdienā divas sievietes vērsušās slimnīcas uzņemšanas nodaļā, jo pēc kritiena vienai sasitumi, otrai – lauztas ribas. Kā zināms, viena no riska grupām ir seniori, tālab viņiem plānotā tēma par drošību bija vietā.
Sanākušo pulkā arī baušķeniece Arimanda Tops, kura vēl pirms pasākuma «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka viņu interesē pēdu aprūpe, jautājumi par ceļgalu sāpēm, arī kovida aktualitātes, esot atnākusi «ar sagatavotiem jautājumiem un problēmām, kas pašai ir kā jūra». Kundze esot bijusī mediķe, arī tālab viņu interesē šī joma, pati mājās vingrojot un daudz staigājot, tādējādi cenšoties gādāt par savu veselību. Vienu reizi apmeklējusi fizioterapeiti, lai izzinātu, kādus vingrojumus labāk izvēlēties sev.
Bauskas slimnīcas vadītāja Margarita Epermane sākumā uzrunāja 26 sanākušos interesentus: «Ir prieks redzēt seniorus, redzu arī vairākus, kas bija arī pirmajā sarīkojumā. Šie pasākumi ir Bauskas slimnīcas paldies jums, kas savā aktīvā darba laikā esat bijuši skolotāji, policisti, ugunsdzēsēji un citu profesiju pārstāvji. Tāpēc gribam ko labu izdarīt arī jums, šoreiz piedāvājot trīs mūsu speciālistu padomus – podologa, fizioterapeita un logopēda. Šāds izglītojošs pasākums varētu būt arī nākamā gada pirmajā ceturksnī.»

Pēdu aprūpes nianses
«Lai mēs labi turētos pie zemes, mums ir vajadzīgas veselas pēdiņas,» aicinot pirmo no trim Bauskas slimnīcas rehabilitācijas nodaļas speciālistēm – podoloģi Diānu Jemeļjanovu, sacīja M. Epermane.
Speciāliste savu stāstījumu par pēdu aprūpi papildināja ar slaidiem prezentācijā. Tika nosauktas problēmas, kādas bieži vien ir senioru pēdām, iztirzāts, kā tās pareizi aprūpēt. Izplatīta ir sausa un plāna pēdu āda, uzstaigājumi, sabiezējumi un varžacis, pēdu ādas plaisas, pēdu deformācija un pēdu un apakšstilbu tūska, kā arī sabiezēti un deformēti nagi. «Sausu pēdu ādu veicina nepietiekama ūdens dzeršana, ar kafiju vien nepietiek! Šādu plānu ādu ar cauri spīdošiem asinsvadiem nedrīkst berzt, lai neveidotu brūces, kas savukārt var novest pie infekcijas,» uzsvēra D. Jemeļjanova.
Ļoti svarīgi pēc mazgāšanas pēdas rūpīgi noslaucīt, īpaši starp pirkstiem, lai no mitruma neveidotos plaisas. Vajadzīgi arī barojoši krēmi ar vismaz 10% urīnskābi vai kliņģerītēm sastāvā. Savukārt uzstaigājumi, sabiezējumi un varžacis rodas no neatbilstīga izmēra vai šauru, neērtu apavu valkāšanas. To veicina arī pēdu vai mugurkaula deformācija. Šos sabiezējumus var paberzt ar abrazīvām, kā «smilšpapīra» vīlēm, bet nekādā ziņā ar pumeku, uzsver speciāliste. «Nekad neberziet slapjas pēdas! Tas jādara pirms mazgāšanas! Tad āda uzsūks ūdeni, nebūs traumu,» akcentē
D. Jemeļjanova. Pēc procedūras pēdas var ieziest ar krēmu, kas paredzēts tieši šai ķermeņa daļai, nevis, piemēram, rokām. Savukārt varžacu gadījumā, lai nerastos sāpīgs spiediens, labāk būtu pēdas aprūpēt pie podologa, kā arī lietot ortozes jeb silikona uzmavas.

Ūdens – visam ķermenim
Pēdu ādas plaisu iemesls bieži vien ir nepietiekama ūdens dzeršana, palielināts ķermeņa svars, tūska, sausa, sabiezēta pēdu āda, dažādas slimības. Kad plaisas ir dziļas, asiņo, rada sāpes, var lietot betadīna ziedi, tomēr jānoskaidro cēlonis, lai tiktu no tām vaļā pavisam. Plaisu gadījumā ieteicami pēdu krēmi ar 30% urīnskābi sastāvā. Tos gan nedrīkst lietot ilgāk par trim nedēļām pēc kārtas.
Savukārt sabiezētus nagus rada pārāk šauru apavu valkāšana kopš jaunības, un tas ar katru gadu aizvien vairāk palielina naga sabiezējumu – naga aizsargfunkciju. Šādus nagus tomēr labāk griezt pie podologa, jo cilvēki bieži vien mājās nejūt un neredz to robežu, līdz kurai var griezt, darot to pašam, viegli ir satraumēt nagu. Tad jau labāk pievīlēt. Ja ir pēdu deformācija, tad jāizvēlas platāki apavi un jāmeklē palīdzība pie tehniskā ortopēda, kas palīdzēs ar atbilstošu zolīšu izvēli.
Ja ir pēdu un apakšstilbu tūska, ko bieži vien izraisa venozā sirds mazspēja, nieru mazspēja, venozo tūsku, venozās atteces traucējumus atvieglina kāju pacelšana augstāk. Tomēr vajadzētu vērsties pie ģimenes ārsta un flebologa, jo viņi varēs izvērtēt, vai ieteicama limfodrenāža vai kompresijas zeķes. Ja ir arteriālie nosprostojumi, tad to gan nevar izmantot. Tagad, ziemas laikā, kad nereti nosalst rokas vai kājas, tās nebūtu ieteicams mērcēt karstā ūdenī, labāk «ļaut atiet pašām».

Kā nepakrist?
Fizioterapeite Irina Pašišņaka akcentēja drošības tēmu, proti, kā sevi sargāt uz slidenām ietvēm, kā arī mājās. «Sniegs ielās un uz ietvēm, kā arī apledojums pierāda mūsu lekciju nepieciešamību,» sacīja speciāliste, atzīstot gan, ka tomēr visbiežāk seniori traumas gūst mājās, tāpēc jāizvērtē, cik droša vide ir dzīvojamajā istabā, virtuvē un vannas istabā. Veci cilvēki bieži vien krīt tāpēc, ka ar laiku zūd līdzsvara sajūta, veidojas redzes traucējumi, un cilvēki bieži vien nepamana, ka «izkrīt» kāds redzes lauks, tālab ik pa laikam būtu derīgi pārbaudīt, vai, piemēram, abas rokas redzam vienādi, it sevišķi situācijā, ja ir bijis mikroinsults, skaidro fizioterapeite. Nereti problēmas rodas, lietojot medikamentus, kuri izraisa blakusparādības, piemēram, galvas reiboni, par to ir jāsaka ārstam, nav jādzīvo «ar dullu galvu».
«Bieži vien virtuves ir diezgan mazas, tāpēc ir daudz priekšmetu, kas aizšķērso staigāšanas ceļu. Rudenī tās nereti ir kastes ar āboliem, ķirbji. Tomēr arī mazās telpās to visu labāk nolikt tā, lai nav pa kājām. Arī kaķi un suņi bieži vien maisās pa kājām,» analizē fizioterapeite.
Viņa mudina pievērst uzmanību arī nestabiliem krēsliem, uz kuriem seniori nereti pakāpjas, lai nav – «aplēju puķīti, un tas beidzās ar ģipsi rokā», kā cilvēki jau stāsta fizioterapeites kabinetā. Ieteicams iegādāties speciālus pakāpienus, kā saliekamas mazas trepītes, kas ir arī būvniecības preču veikalos.
Skapīšos biežāk izmantotās lietas izvietojamas zemākajos plauktos. Citreiz, baidoties, ka nepiekļūst mazbērni, katru dienu lietojamos medikamentus noliek augšā, kāpj un…

Neskriet pēc telefona
Pasliktinoties redzei, seniori citreiz neredz sliekšņus, kas, it sevišķi vecos namos, ir samērā augsti, tos derētu aplīmēt ar kontrastējošu līmlenti. Dzīvojamajā istabā jāseko, lai centrā nebūtu izvietoti priekšmeti – ja notiek kritiens, lai neuzgāztos virsū. Cita aktuāla problēma bieži vien ir vadi un pagarinātāji, paklāji, aiz kā aizķeras. Savukārt, ejot pa kāpnēm, jāskatās, lai «kājās nebūtu slīdošas vilnas zeķes», ir arī siltas zeķītes ar pletslīdes virsmu, iesaka speciāliste.
Izvērtējot senioru ieradumus, I. Pašišņaka mudina nesteigties atbildēt uz zvanošu tālruni, jo nereti šāda steiga ir novedusi pie traumām, kad kāja aizķeras aiz paklāja vai sunīša. Svarīgi, lai būtu arī pietiekams apgaismojums telpā, sevišķi naktī, ļoti piemērotas būtu sensorās lampas, kas iedegas uz kustību.
Savukārt vannas istabā nevajadzētu kautrēties lietot palīglīdzekļus, piemēram, vannas dēli, atbalsta rokturi, pretslīdes paklāju vannā vai dušas krēslu ar piesūcekņiem. Atbalsta rokturi derīgi arī tualetē. Tas neprasa lielus ieguldījumus, bet ir neatsverami drošībā, akcentē speciāliste. ««Rokturis» nevar būt pakārts dvielis vai halāts, nokritīsit ar visu!» ar smaidu teic fizioterapeite. Slaidos tika demonstrēti palīglīdzekļi arī iešanai – kvadripods, staigāšanas rāmis, rolators jeb rīks ar sēdekli uz ritenīšiem, kur parasti var novietot arī iepirkuma somu.

«Pingvīns» ar mugursomu
Uz slidenām ietvēm un ceļiem jāizvēlas atbilstīgi apavi, šādās reizēs labāk bez papēžiem, bet ar labu protektoru. Par visbīstamākajiem speciāliste nosauca «krokšus». Šajā brīdī zālē virmoja senioru diskusijas, teju visi savstarpēji vērtēja savus apavus. Ir arī uzliekamas radzes uz apaviem, tomēr tās palīdz tikai laukā, turpretī veikalā var kļūt bīstamas. Svarīgi izvēlēties drošāko ceļu, izvairoties pārvietoties pa paku-sušu ledu, nelīdzenām virsmām un kāpnēm, uzsver speciāliste. «Jāiztēlojas, ka esi pingvīns, jāsper īsi soļi,» ar smaidu pamudina I. Pašišņaka. Rokas no kabatām laukā, ejot pēdas jāizvērš uz ārpusi, un vislabākā būtu mugursoma, lai nezaudētu līdzsvaru. Tāpat uzmanīgiem jābūt, kad mainās virsma – bruģis, asfalts, zāle un citi.
Pēc tam speciāliste senioriem demonstrēja dažādus līdzsvara vingrinājumus. Tie bija gan, stāvot uz vienas kājas, bet otru turot saliektu priekšā; svara pārvietošana; papēdis un purngals; uz pirkstgaliem; pietupieni, ko var darīt arī sēžot, ja ir problēmas; sānu soļi.

Smadzeņu «izkustināšana»
Noslēgumā logopēde Anete Laugale visus pamudināja «izkustināt smadzenes», piedāvājot minēt asociāciju mīklas no vārdu pāriem, atrodot Latvijas pilsētu nosaukumus, piemēram, vienā foto redzamas smiltis, otrā – meitene, aiz tā «noslēpies» vārds «Smiltene». Seniori tiešām bija garā moži, mīklas pārsvarā tika atminētas ļoti raiti. «Mēģināsim vairāk sinapšu veidot smadzenēs, lai domātu plašāk. Piedāvāšu prāta un līdzsvara vingrinājumus, kas palīdz smadzeņu puslodēm savstarpēji mijiedarboties. Labā smadzeņu puslode atbild par kreiso ķermeņa daļu un otrādi. Viss, kur mēs krustojam viduslīniju, palīdz abām smadzeņu puslodēm sadarboties,» pirms vingrināšanās sacīja A. Laugale.
Sākumā tika atkārtoti vingrinājumi no pirmā izglītojošā pasākuma senioriem. Bija gan vingrinājumi ar pirkstiem, to apļošana, krusteniskā soļošana, «slinkais astoņnieks», ko zīmē ar īkšķi, bet seko tikai ar acīm. Tas sekmē mijiedarbību starp kreiso un labo smadzeņu puslodi un uzlabo perifēro redzi. Vingrinājumu laikā zālē skanēja smiekli, virmoja prieks. Logopēde mudināja mājās tos veikt, skatoties spogulī. Seniori saņēma lapiņu ar pingvīniem un līkumotu ceļu, svarīgi bija ar rādītājpirkstu abus pingvīnus vadīt reizē pa taciņu. Tika masēti arī konkrēti punkti ķermenī, vienlaikus mierīgi elpojot, tas sanākušos padarīja mierīgus.

Slimnīcas iniciatīva
Starp klātesošajiem klausītājiem bija baušķeniece Aija Urtāne, viņa stāsta, ka apmeklējusi gan pirmo, gan šo pasākumu senioriem. «Kādreiz bija darbs, mazbērni, tad nevarēju, bet, kā aizgāju pensijā, tagad varu domāt par sevi. Divreiz nedēļā eju uz stadionu vingrot kopā ar treneri Ingu Ūbeli. Jau 40 gadus darbojos folkloras kopā «Dreņģeri». Vienu brīdi arī nūjoju, mani viss interesē – šādi sarīkojumi, medicīna, kultūra, lai nav tikai drūmais rudens, ziemas tumsa. Šie slimnīcas pasākumi ir vērtīgi. Galvenais ir atcerēties stāstīto un sākt darīt,» «Bauskas Dzīvei» stāsta kundze.

Vai pēc šādām nodarbībām rehabilitācijas nodaļā ierodas vairāk klientu, kas, daudz ko uzzinājuši, nu grib paši savu veselību uzlabot? Uz to I. Pašišņaka atbild apstiprinoši, ka iedzīvotāji iet gan pie logopēdes, gan uz fizioterapijas procedūrām.
M. Epermane par šiem pasākumiem skaidro, ka «tas nav projekts, bet gan slimnīcas iniciatīva». Viņa uzskata: «Svarīgi ieguldīt resursus cilvēku labbūtībā, lai šādi pateiktos senioriem, kas savulaik devuši ieguldījumu sabiedrībai ar savu darbu. Turklāt šādos pasākumos seniori socializējas, kas arī ir ļoti svarīgi.»
Seniori varēja ne tikai gūt jaunas zināšanas par sev aktuālu veselības problēmu risināšanas iespējām, par profilaksi, bet arī noslēgumā baudīt medus kūku ar pašu mediķu sagatavotu gardu un veselīgu smiltsērkšķu dzērienu un uzdot jautājumus slimnīcas speciālistēm, kā arī gūt jaunus draugus un paziņas.
Pirmais senioriem domātais sarīkojums noritēja 1. oktobrī, atzīmējot Starptautisko senioru dienu. Bauskas slimnīcas vadītāja Margarita Epermane sacīja, ka šogad vairs cita šāda pasākuma nebūs, turpretī nākamā gada pirmajā ceturksnī senioru auditorija varētu sagaidīt vēl kādu izglītojošu pasākumu. ◆