www.bauskasdzive.lv
Ienākumi Pierīgā un reģionos atšķiras arvien vairāk; lauž šķēpus par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu
Teksts – ILMĀRS RANDERS, «LATVIJAS AVĪZE»
Rīgas domes deputāte, Attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone (JV) sociālajā tīklā decembrī bija ierakstījusi: «Laikam sen neesat bijis galvaspilsētā! Atgādināšu, ka Rīga subsidē Liepāju ar desmitiem miljonu! Vismaz izturieties cieņpilni pret donoru!» Tā bija viņas atbilde uz ierakstu, ko bija publicējis liepājnieks Aigars Prūsis pie fotogrāfijas, kurā redzami koki kastēs uz ietves: «Rīgā sabojā daudz labu lietu, taču nevajag uzskatīt, ka tā ir visur. Piemēram, koki kastēs nav nekas slikts, tos gan tādam nolūkam īpaši audzē, un tas nebūt nav vienkārši vai lēti. Taču, ja apakšzemes infrastruktūra neļauj, tas ir labs risinājums.» Šī vārdu apmaiņa izraisīja komentāru straumīti, kur daudzi pārmeta Rīgas domes deputātei augstprātību un neizpratni. Tas atspoguļoja arī to pretstāvi, kas ik pa laikam parādās starp pašvaldībām – tām, kuras dod, un tām, kuras ņem, un starp valsts institūcijām. Proti, diskusijas par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) sistēmu.
Pilsētu kari
Inesei Andersonei un Aigaram Prūsim apmainoties replikām (pieklājīgām), liepājnieks rīdziniecei ierosina atbraukt pieredzē. Bet viedokļu apmaiņa citu starpā turpinājās. Uldis Šēns pēc Andersones ieraksta ironiski secina: «Sapratāt, pāķi? Neviens lauķis nedrīkst aizskart Rīgu, jo Rīga mums visiem naudu maksā!»
«Jāpiekrīt – ja Liepāja nesaņemtu 10% no saviem ieņēmumiem no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF), diez vai Liepāja būtu tāda, kāda ir. Liepāja dzīvo uz dotācijām,» raksta kāds ar segvārdu «Vox populi».
«Ja Rīga un Pierīga nebūtu (ne)veiksmīgi padarītas par ūdensgalvu, tad Liepāja ļoti labi iztiktu bez PFIF. Un arī citas lielās pilsētas, reģionu centri. PFIF ir sekas, likumsakarīgas muļķības sekas, veidojot nesaprātīgu reģionālās politikas modeli,» iebilst Karls. Arī Georgs Kronbergs iebilst un saka Inesei Andersonei: «Atgādināšu, ka pārējā Latvija subsidē Rīgu, piešķirot tai milzīgus ienākumus, dodot šo valsts galvaspilsētas statusu. Tā ka cieņpilni pret saviem labvēļiem būtu jāizturas tieši jums.»
Daiga Henkuzena raksta: «Esmu Latvijas pilsone, uztveru Latviju kopumā kā dzimteni. Vienmēr izbrīna šie pilsētu kari. Nu kas tas ir! Egoisms, kompleksi? Īpaši, kad rīdzinieki sāk pārmest par izlīdzināšanas fondiem, vai liepājnieki sāk mācīt rīdziniekus! Nevar galva izdzīvot viena, tāpat kā kāja vai roka.»
Nesen arī Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība «Rīgas metropole» izplatīja publisku paziņojumu, aicinot veikt izmaiņas līdzšinējā kārtībā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu un noteikt, ka valsts un pašvaldības veic vienādu iemaksu apjomu fondā. «Ja vēlamies redzēt Rīgu ekonomiski stipru un konkurētspējīgu ar Viļņu un Tallinu, tad jāļauj tai attīstīties par pašas līdzekļiem, nevis tos atņemt,» rakstīja Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA).
Kopā 246 miljoni eiro
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi 2025. gadā plānoti 246 164 957 eiro. Šo summu veido 50 630 855 eiro valsts budžeta dotācija un 195 534 102 eiro pašvaldību iemaksas. Par to liecina Ministru kabineta (MK) noteikumi par PFIF ieņēmumiem un to sadales kārtību 2025. gadā.
Pamatojoties uz Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, šādi MK noteikumi jāizstrādā katru gadu, nosakot katrai pašvaldībai aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas un kārtību. Pašvaldību iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2025. gadā veiks Rīga, Jūrmala un septiņi Pierīgas novadi. Latvijā ir septiņas valstspilsētas un 36 novadu pašvaldību teritorijas – kopumā 43 pašvaldības. Atbilstoši nākamā gada aprēķinam 34 pašvaldības saņems dotāciju no PFI fonda, bet deviņas pašvaldības PFI fondā veiks iemaksas – faktiski uzturēs no savu iedzīvotāju līdzekļiem.
Rīgas plānotā iemaksa ir vislielākā – 138,6 miljoni eiro jeb 15,7% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem. Cik maksās un cik saņems pārējie – skat. tabulu.
Kārtība kopš 2016. gada
Pašreizējā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma ieviesta 2016. gadā, pieņemot jaunu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu. Kopš tā laika PFI aprēķinam izmantojot piecus katras pašvaldības izdevumus raksturojošus kritērijus un vērtētos ieņēmumus.
Četri izdevumus noteicošie kritēriji raksturojot katras pašvaldības iedzīvotāju skaitu un struktūru: kopējais iedzīvotāju skaits, bērnu skaits vecumā līdz sešiem gadiem, bērnu un jauniešu skaits vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem, kā arī darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits. Piektais kritērijs esot pašvaldības teritorijas platība.
Savukārt terminu «vērtētie ieņēmumi» pamatā piemērojot diviem galvenajiem nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetos: attiecīgajam gadam prognozētos IIN un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus. Pašvaldības, kurām pēc likumā noteiktajiem kritērijiem vērtētie ieņēmumi ir mazāki par vidējiem ieņēmumiem, izmantojot diezgan komplicētas formulas aprēķinus, saņem dotāciju no PFI fonda (60% apmērā no prognozētā iztrūkuma). Savukārt pašvaldības, kurām vērtētie ieņēmumi ir lielāki, veic iemaksas PFI fondā.
Sistēma ilgtermiņā neesot attaisnojusies
Ievērojot pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma mērķis bijis radīt pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, kā arī veicināt to iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā.
Vai mērķis sasniegts un sistēma attaisnojusies? «Jau tad, kad pašreizējo Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu izstrādāja un pieņēma, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norādīja, ka tas nerada pārliecību par sistēmas spēju darboties ilgtermiņā. Tagad redzam, ka mūsu prognozes ir piepildījušās: pēc nodokļu reformas būtiski palielinājusies disproporcija starp pašvaldībām ar zemākiem un augstākiem ieņēmumiem, tādējādi aizvien vairāk pieaug donorpašvaldību maksājumi PFI fondā, savukārt reģionu pašvaldībām nepietiekams pašu resursu apjoms tikai palielinās. Pašvaldībām piekritīgā nodokļu ieņēmumu daļa, kopš šis likums stājies spēkā, ir būtiski samazinājusies, un 2025. gadā tā veidos tikai 16% no nodokļu ieņēmumiem valsts kopbudžetā. Bet vēl pirms pieciem gadiem pašvaldībām piekritīgā nodokļu ieņēmumu daļa pārsniedza 20%,» situāciju skaidro LPS padomniece Lāsma Ūbele.
Uz pašvaldību rēķina iepriekšējos gados esot veikta darbaspēka nodokļu reforma, par labu valsts budžetam pārdalīti dabas resursu nodokļa un azartspēļu nodokļa ieņēmumi. Bez papildu finansējuma pašvaldībām noteiktas jaunas autonomās funkcijas, pieņemta virkne normatīvu, kas būtiski palielina pašvaldību izdevumus bez atbilstoša ieņēmumu pieauguma u. c.
«Rezultāts ir tāds, ka praktiski jau visas pašvaldības saskaras ar naudas nepietiekamību. Savukārt darbaspēka nodokļu reforma ietekmē to reģionu pašvaldības, kuru teritorijās strādājošo darba samaksa ir samērā mazāka. Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijas reģionos joprojām būtiski atšķiras. Piemēram, Latgalē tā ir par vairāk nekā 30% mazāka nekā Rīgā, līdz ar to atšķiras arī strādājošo nomaksātais IIN pašvaldību budžetos.
Šobrīd īstenotā darbaspēka nodokļu reforma un izmaiņas IIN politikā (neapliekamā minimuma pieaugums, nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošo personu palielinājums u. tml.) nāk par labu strādājošajiem un uzņēmējiem, bet rada problēmas virknei pašvaldību, jo samazinās iedzīvotāju veiktie IIN maksājumi to budžetos. Attiecīgi samazinās arī šīm pašvaldībām piekrītošā IIN ieņēmumu daļa.
Lielākā vidējā mēneša bruto darba samaksa ir Rīgā un Rīgas reģionā. Tāpat šajā reģionā ir lielākais iedzīvotāju un darba vietu skaits, attiecīgi Pierīgas pašvaldībām ir arī lielākie IIN ieņēmumi. Līdzīga situācija ir ar nekustamā īpašuma nodok-li – deviņu Rīgas reģiona pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, kas piedalās izlīdzināšanā, veido 64% no kopējiem nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem PFI aprēķinā, un attiecīgi pārējo 34 pašvaldību daļa ir tikai 36%. Vienlaikus jāatzīmē, ka Rīgas reģiona pašvaldībās deklarētā dzīvesvieta ir 47% Latvijas iedzīvotāju,» tā «Latvijas Avīzei» vēsta Lāsma Ūbele.
Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka situācija ir jāmaina, sarunās ar Finanšu ministriju jau esot panākta vienošanās, ka nākamgad turpinās darbu pie PFI sistēmas pilnveides. LPS uzskata, ka jāpalielina tā pašvaldību ieņēmumu daļa, kas paliek katras pašvaldības rīcībā, tādējādi sekmējot pašvaldību attīstības iespējas no pašu resursiem. Savukārt donoru pašvaldību dalības samazinājumu PFI fondā jāaizstāj ar līdzvērtīgu valsts budžeta dotācijas pieaugumu, kuras iemaksu proporcija nepilnu 15% apmērā PFI fondā faktiski neesot mainījusies kopš 2016. gada.
Finanšu ministrija: par 9% vairāk nekā 2024. gadā
Finanšu ministrija arī informē, ka Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība ir vienojusies – 2025. gadā PFIF aprēķinu veiks pēc pašreizējā likuma un darbs pie sistēmas pilnveides turpināsies.
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksejs Jarockis vēl atzīmē, ka PFIF aprēķinā pašvaldībām izmanto vienotus kritērijus un šobrīd neesot iespējams mainīt fondā paredzēto pašvaldību iemaksu apmēru. «Papildus jāatzīmē, ka PFI aprēķinam izmanto informāciju no valsts administrētām datubāzēm, tādā veidā nodrošinot PFI aprēķinā iekļauto datu pārbaudāmību un salīdzināmību,» vēsta A. Jarockis. Viņš arī uzsvēra, ka tagadējā PFI sistēmā izmantotās kritēriju grupas, proti, iedzīvotāju skaits un to demogrāfiskā struktūra, kā arī pašvaldības teritorija, vistiešākajā mērā korelējot ar pašvaldībām uzlikto pienākumu nodrošināt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, ievērojot Pašvaldības likumā noteiktās autonomās funkcijas. Turklāt 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, PFI fondā esošie līdzekļi plānoti par 9% vairāk.
«Rīgas Metropoles» pašvaldības iebilst
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība «Rīgas Metropole» nesen bija izplatījusi paziņojumu, aicinot, ka jau 2025. gada MK noteikumu projektā pašvaldībām un valstij jānosaka vienādi iemaksu apmēri. Jo 2025. gadā Rīga kopā ar Pierīgas pašvaldībām PFI fondā iemaksās 195 miljonus eiro, kamēr valsts dotācija plānota vien 50 miljonu eiro.
Vienlaikus «Rīgas Metropole» aicinājusi pēc iespējas ātrāk nodefinēt minimālo pakalpojumu grozu, kas pašvaldībām jānodrošina iedzīvotājiem. PFI fonda līdzekļi iemaksātāju ieskatā esot jāpiešķir tikai tām pašvaldībām, kuras ar saviem līdzekļiem nespējot šos pakalpojumus nodrošināt. Pretējā gadījumā veidojoties nevienlīdzīga situācija, kad daļa no pašvaldībām – dotāciju saņēmējām – varot atļauties daudz vairāk papildu pakalpojumus un labākā kvalitātē nekā Rīga un Pierīga.
Edvards Ratnieks, «Rīgas Metropoles» līdzpriekšsēdētājs un Rīgas vicemērs, izteicies: «Rīgai ir lielākais iemaksu pieaugums – no 133 miljoniem uz 138 miljoniem eiro. Kamēr daļa no pašvaldībām, kas saņems dotācijas, varēs atļauties nodrošināt, piemēram, skolēniem brīvpusdienas un salabot ceļus, mūsu pašvaldība domās, kā nodrošināt pamatpakalpojumus. Vienlaikus Rīgas infrastruktūru izmanto visu pašvaldību un reģionu iedzīvotāji, tāpēc jo īpaši svarīgi ir atbrīvot mūsu līdzekļus investīciju projektiem. Ja vēlamies redzēt Rīgu ekonomiski stipru un konkurētspējīgu ar Viļņu un Tallinu, tad jāļauj tai attīstīties par pašas līdzekļiem, nevis tos atņemt. Mēs esam gatavi atbalstīt pašvaldības, kuras patiešām saskaras ar finanšu problēmām iedzīvotāju trūkuma dēļ, bet pārējās solidāri būtu jāatbalsta tad no valsts līdzekļiem.»
Karīna Miķelsone, «Rīgas Metropoles» līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja, vēsta: «Šobrīd mūsu pašvaldības vidēji katru piekto eiro no ieņēmumiem iemaksā finanšu izlīdzināšanas fondā. Mārupes pašvaldība – pat katru ceturto eiro. Pat ja uz citu pašvaldību fona mūsu ieņēmumi ir augstāki, tad, iemaksājot ceturtdaļu vai piektdaļu finanšu izlīdzināšanas fondā, mūsu rīcībspēja būtiski samazinās un pat kļūst kritiski zema pamatfunkciju izpildei. Piemēram, Pierīgā būtiski palielinās iedzīvotāju skaits un pieaug nepieciešamība pēc infrastruktūras, tostarp pirmsskolas iestādēm un skolām, ceļiem, komunikācijām. Tajā pašā laikā mums nav vispār brīvu līdzekļu attīstībai, mums tie ir jāaizņemas, lai gan patiesībā mēs attīstību varētu lielā mērā segt no saviem ieņēmumiem.» ◆
Katru gadu ar valsti «jāsarunā»
Aivara Okmaņa, Bauskas novada domes priekšsēdētāja, komentārs:
– Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (Fonds) ieņēmumi 2025.gadā plānoti 246 164 957 eiro apmērā jeb par 9% lielāki nekā 2024.gadā. Valsts Fondā ielikusi šim gadam 50 miljonus, bet Rīgas pašvaldība – 138 miljonus eiro. Lielākā problēma ir tā, ka valsts daļa ir tik maza. Var jau teikt, ka pērn bija no valsts 35 miljoni, tagad vairāk, taču šis it kā pieaugums ir tikai nodokļu reformas dēļ. Pašvaldību kopējā budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokļa reforma radījusi 149 miljonu eiro deficītu. Tāda ir realitāte. Uzskatu, ka valstij Fondā vajadzētu iemaksāt ap 115 miljoniem, tad arī donoru pašvaldībām mazāk «atņemtu».
Bauskas novada pašvaldība šim gadam saņem dotāciju 7 570 005 eiro, pērn tie bija
6,6 miljoni. Pieauguma galveno iemeslu minēju – iedzīvotāju ienākuma nodokļa reforma.
Vēl uzsveru, ka jāplāno pastāvīga dotācija no valsts ilgtermiņā, nevis kā tagad – katru gadu ar valsti jāsarunā. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma jāaktualizē, pamatā tā palikusi no 2013. gada.
Tā kā pašvaldības dotāciju saņem arī pēc dažādu izmaksu kritērijiem, tad noteikti svarīgi ir izanalizēt izdevumu struktūru pa pašvaldībām, tā ir ļoti mainījusies – laukos, piemēram, pieaug pensionāru, kā arī trūcīgo un mazturīgo iedzīvotāju skaits, palielinās sociālie izdevumi. Pirms 2021. gada pašvaldībai sociālie izdevumi veidoja 7 – 8 procentus, toties pašlaik Bauskas novadā tie jau ir 16 procenti.
Bija gadi, kad vairākas Latvijas pašvaldības bija tā sauktajā pelēkajā zonā – kuras ne saņēma dotāciju, ne arī veica iemaksas Fondā. Tāda, piemēram, savulaik bija Rundāles pagasta pašvaldība. Iecavas pašvaldība ir bijusi arī donore, kas maksājusi Fondā. Tagad tādu pašvaldību, kas ne saņem, ne veic iemaksas, vispār nav. Tā nevienlīdzība un naudas trūkums starp Latvijas pašvaldībām tikai pieaug.
Visu atstāt kā iepriekš, izņemot Rīgu kā galvaspilsētu izņemt ārā un iztrūkumu finansēt no Valsts budžeta. Rīga attīstās un velk visus, maksā lielus nodokļus, ko pēctam sadala caur Valsts budžetu “nabagiem”.
Pilnīgi piekrītu iepriekš rakstītajam, vismaz par to, ka Rīga un Pierīga principā velk visu valsti. Rīgas infrastruktūru vairāk vai mazāk, biežāk vai retāk izmanto ja ne 100% ikviens, tad nu vismaz lielākā daļa LV iedzīvotāju. Un Rīgai un tās iedzīvotājiem jāturpina uzturēt pašvaldības, kuras pašas nespēj sevi apgādāt vai arī neprot saimniekot
Aivar beidz stumt! Cik pieejama infa no PFI fonda, tad visas bijušās Bauskas pašvaldības (Bauska, Iecava, Vecumnieki, Rundāle) no 2019.gada saņem naudu, nevis iemaksā!
Vēl variants iekļaut iedzīvotāju blīvuma komponenti, uzņēmumu skaitu utt.
Rungaiņa teiktajam, ka valstī jāattīsta vien Rīga un vēl uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas pilsētas? Diez, kādēļ tā Rīga tā attīstās, vai tieši tajā “nenonāk” it visu ministriju grandiozie budžeta līdzekļi, tā nauda, ko nodokļos samaksā it visas Latvijas iedzīvotāji? Protams, ir ļoti daudz “aspektu” kādēļ “attīstās” tieši valstspilsētās, bet, vai Rīgas “guļamrajoniem”, tai skaitā Iecavai, Bauskai jākļūst par teritorijām, kuras vienā mierā var iztirgot ārzemniekiem? Diemžēl, valsts “politika” visus šos Latvijas “attīstības” gadus šādu kursu ir ieturējusi- mēs un viņi. Pat lielveikalos priekš jums, Rīdzinieki tā pati prece ir lētāka un algas lielākas. Tik tā Latvija iedzīvotāju skaita ziņā, tāda vidēja lieluma pilsēta vien ir.
Kā ir Somijā, Igaunijā? Igauņi vienmēr ir bijuši prātīgi, tāpat kā somi. Somijas teritorija ir milzīga, iedzīvotāju blīvums mazs. Muļķis pats taisa kļūdas, gudrais mācās no citu kļūdām.
Ir jākoncentrē. Jākoncentrē cilvēki, pakalpojumi utt. Tas tāpat kā ar lauku skolām. Nu nevar pastāvēt skola ar 20 skolēniem, arī ar 50 nē. Tāpat nevar pastāvēt miests ar 2000 un 5000 iedzīvotājiem. Zeme, īpaši ja tā ir lauksaimniecības zeme, ir jāizmanto racionāli, savukārt cilvēki ir jākoncentrē lielākās administratīvās vienībās, kas spēj sevi atražot un apražot. Šis ir stāsts par visu – par ceļiem, par veselības pakalpojumiem, par izglītību. Būt viensētniekiem ir ļoti, ļoti dārgi un to var atļauties tikai ļoti bagātas valstis
bet tieši pie mums tā skola ar tiem 20 skolniekiem būtu jāatstāj, bet tik tas “apkalpojošais personāls”. kas kā sūdu mušas gaļas gabalam aplipis, būtu jālikvidē, atstājot vien skolotājus? Pie tam tādus, kuri spēj un grib ko iemācīt tādiem kuri grib mācīties.
Lai nebūtu jāčīkst ,ka nepietiek naudas , jāražo ,jāeksportē ,jānopelna un arī cītīgi jāstrādā ,jāstrādā un vēlreiz jāstrādā,liela daļa cilvēku Latvijā nezin ,kā ir strādāt 40000.jauni cilvēki nekur nestrādā ,izglītības sistēma galīgā pakaļā netiek laikam līdzi.
Visiem Bauskas novada klerkiem ,vajadzētu aizlidot uz Singapūru protams par savu naudu ,pieredzes apmaiņā kā ir jāsaimnieko savā valstī, novadā ,pagastā ,tur dzīvo 2,8miljoni cilvēku ,iekšzemes kopprodukts332.miljardi,algas palielina ja ir ekonomiskā attīstība, Latvijā paceļ algas klerkiem par neko nedarīšanu un tukšu muldēšanu,gudri visu laiku pļurkšt bet to gudrību nekur nevar redzēt ,palicis tikai dzīvnieka instinkts par citiem nedomāt,peidevām vēl parādos valsti iedzīt.
Sabiezinās problēmas, kas izriet no iepriekšējām kļūdām. Sākam maksāt par to, ka ļāva un sekmēja cilvēku izbraukšanu no Latvijas. Tās ir sekas tieši tai kolonizālajai politikai ko pret jaunattistības valstīmtadas kā Latvija piekopa Eiropas savienība un visa tā sauktā brīvā pasule.