Bauskas slimnīca ar filiālēm Iecavā un Vecumniekos uzlabo infrastruktūru un audzina personālu nākotnei
Infrastruktūras pilnveidošana un jaunu speciālistu piesaiste ar mērķi izveidot mūsdienīgu veselības aprūpi novada 42 tūkstošiem iedzīvotāju – tādu galveno pašvaldības SIA «Bauskas slimnīca» attīstības virzienu prezentācijā reģionu medijiem un veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV) oktobra beigās prezentēja pašvaldības SIA valdes locekle Margarita Epermane.
Tas paredz arī Bauskas veselības aprūpes iestādes lomu Zemgales reģiona sistēmā, kas jau funkcionē sadarbībā ar klīniskajām universitātes slimnīcām Rīgā, atklāja vadītāja.
Redzamas un gaidāmas pārmaiņas
Vairākos precīzi mērķētos infrastruktūras uzlabošanas projektos jau redzamas pārmaiņas gan ar liftu un atjaunojumiem Bauskas poliklīnikā iepriekšējos gados, gan jaunām iekārtām Bauskā, Iecavā un Vecumniekos.
Iecavas veselības centrā jau nākamgad varētu tapt ilgi gaidītais lifts uz veselības centra otro stāvu, kura būvei saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 13 270,12 eiro un privātais finansējums 2735,88 eiro.
Ģimenes ārstu prakšu uzlabošanai Bauskā un Iecavā paredzēti 270 000 eiro, tajā skaitā ERAF finansējums 229 500 eiro. Projektu plānots pabeigt līdz 2027. gada vidum.
Vērienīga pārbūve
Vērienīgākā pamata infrastruktūras pārveide nesen sākta – vecajā Bauskas slimnīcas ēkā pašlaik pārbūvē neatliekamās medicīnas un uzņemšanas nodaļu, kā arī dienas stacionāru jeb ķirurģijas nodaļu. Baušķeniekiem tik ierastā ēka pārtaps mūsdienīgā veselības centrā ar nodalītām neatliekamās palīdzības pacientu un infekcijas slimnieku plūsmām, uzsver M. Epermane.
Būvobjektu šonedēļ «Bauskas Dzīvei» izrādīja atbildīgais būvdarbu vadītājs Lauris Martinsons un slimnīcas saimniecības vadītājas pienākumu izpildītāja Evija Strazdiņa.
Kā vēsta būvnieki, jau pirmajā darbu posmā neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā demontāžas laikā atklājās pilnīgi bojātas pārsegumu konstrukcijas. Tas lika ēku papildus pastiprināt, nomainot bojātās sijas, lai garantētu drošu ekspluatāciju nākotnē.
Pārbūves gaitā uzlabos gan telpu atvērtību, piekļuvi un higiēnu, gan arī infrastruktūru, inženiersistēmas un iekārtas.
Jadomā par pacientiem un personālu
M. Epermane papildina, ka līdz ar telpu pārbūvi divos stāvos virs tiem ierīkos iekārtu telpu – tur atradīsies ventilācijas sistēmas, kas nodrošinās klimatu neatliekamās medicīnas un stacionāra nodaļā.
«Top jauna piebūve ar segtu uzņemšanas nodaļas ieeju, lai nodalītu pacientu plūsmas. Jaunā nodaļa ir nepieciešama, neatkarīgi no slimnīcu tīkla pārmaiņām, jo pacienti, kurus vedīs neatliekamās palīdzības saņemšanai tuvāk dzīvesvietai, būs vienmēr, un labbūtība kā pacientiem, tā darbiniekiem ir jānodrošina,» uzsver iestādes vadītāja, «akūto un plānveida pacientu plūsmas jānorobežo, lai pacienti ar akūtām lipīgām infekcijām nesaskartos ar plānveida pacientiem, kas nāk saņemt iepriekš paredzētu ārstēšanu.»
Paplašinot dienas stacionāru, jau pieejamās acu plakstiņu operācijas, vēnu lāzeroperācijas, proktoloģiskās operācijas, kuņģa un zarnu trakta izmeklējumus papildinās citu profilu mazinvazīvās operācijas. Tas noteikti būs jauns līmenis Bauskas novadam un Zemgales reģionam, lai nodrošinātu jaunus pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai un orientētos uz medicīnas tūrisma attīstību, pauž slimnīcas vadītāja.
Veselības ekosistēma
M. Epermane uzsver, ka slimnīcas vadība domā par veselības aprūpes ekosistēmu novadā kopumā – sākot ar ģimenes ārstiem līdz stacionāra palīdzībai, un visā procesā ir plaša sadarbība ar partneriem.
«Vīzija ir moderna ārstniecības iestāde ar kvalitatīviem un pieejamiem pakalpojumiem. Tas nozīmē arī pieejamības kvalitāti, proti, lai pēc ārstēšanas šeit pacientam nebūtu vajadzīgs vēl viens mediķis, kas darīs to pašu. Svarīga fiziska pieejamība, kvalitāte, finanšu efektivitāte, labbūtība un mūsdienīga infrastruktūra. Tas palīdz piesaistīt labus speciālistus. Jaunajiem mediķiem jāzina, ka visu dzīvi nestrādās novecojušās telpās un ar iekārtām, ar kurām vairs nevar sniegt labu ārstēšanu. Jaunā paaudze nestrādā tikai par atalgojumu, viņiem svarīga izaugsme, profesionālā kompetence, laba attieksme un patīkama vide,» uzsver vadītāja.
Viņa piebilst – lai viens jaunais mediķis nonāktu Bauskas slimnīcā, ar to jāstrādā četrus piecus gadus, sākot ar studiju 5. gadu. Tomēr joprojām labākos rezidentus uzņem lielās slimnīcas, tāpēc reģionu iestādēm jāpiestrādā īpaši – lai nepazaudētu potenciālos nākotnes darbiniekus, runā par sadarbību ar universitātes slimnīcām. Līdz ar jauno speciālistu piesaisti Bauskas slimnīcā darbinieku vidējais vecums samazinās, rāda skaitļi. Ar katru gadu aug rezidentu skaits.
Vairāk dzemdību un katetru
No pagājušā gada Bauskas slimnīcas filiāles Iecavā un Vecumniekos sniedz ambulatoro aprūpi, diagnostiku, speciālistu pakalpojumus. Iecavā ir trīs ģimenes ārsti – slimnīcas darbinieki, viena ģimenes ārsta prakse ir Bauskā.
«Daudzas lietas vai posmi jāattīsta, tos skatāmies līdz 2030. gadam. Esam izvirzījuši ambiciozu plānu kļūt par vadošo ārstniecības iestādi, jo slimnīcu skaits Zemgalē ir ierobežots,» atklāj M. Epermane.
Viņa bieži dzird jautājumu – vai Bauskā atkal būs dzemdību nodaļa? «Uz to man ir pretjautājums – vai esam gatavi dzemdēt trīsreiz vairāk bērnu?» saka vadītāja, «viens ir finanšu efektivitāte, bet svarīga arī profesionālā kompetence. Ja esmu izmācījusies 12 gadus un dzemdības būtu tikai katru otro dienu, es negribētu te strādāt, jo zaudēšu kvalifikāciju. Līdzīgi ir ar traumatoloģiju, insulta vienību un citiem profiliem. Svarīgi, lai speciālists darītu savu darbu katru dienu, citādi pakalpojuma kvalitāte krītas.»
Kā piemēru Margarita min pašas pieredzi Zemessardzē, kur mediķu mācībās apguvusi katetra ievietošanu, kas jāpraktizē ikdienā, ja vēlies to darīt labi. «Ja to darīšu reti un vairs nemācēšu, ne tikai kritīsies kvalitāte, bet būs kļūdas un pat zaudētas dzīvības,» secina speciāliste.
Pierādījums ar statistiku
Bauskas slimnīcas darbības efektivitāti, kompetenci, profesionalitāti un vietu sistēmā pierāda statistika, uzsver M. Epermane. «Ceru, ka sāksim reformu, nodrošināsim pakalpojumus tuvāk cilvēku dzīvesvietai, jo tālāk pie ārsta daudzi neaizbrauc. Tas atkarīgs arī no mūsu pakalpojumu kvalitātes, lai pacienti tos izvēlētos. Kopš 2024. gadā mainīts hospitalizācijas plāns, neatliekamā palīdzība mums atveda vairāk pacientu. Savukārt slimnīcas pakalpojumu kvalitāte rāda, ka cilvēki saprot – varu šeit nākt un saņemt ārstēšanu.»
Šogad deviņos mēnešos Bauskas slimnīcā 59% ir ķirurģijas un traumatoloģijas pacienti. Tā lielākoties ir ģipša uzlikšana vai cita pacienta aprūpe bez stacionēšanas. «Pēc tā secinām, kādus speciālistus vajag. Lielu daļu varam nodrošināt ar ārsta palīgiem,» piebilst vadītāja. Vidējais pacientu skaits dienā šogad ir 22, pērn bija mazāk, tātad pacientu skaits aug.
Sadarbība ar lielo slimnīcu
Stacionārā Bauskā 2024. gadā bija 984 pacienti, arī hronisko aprūpes pacientu skaits palielinās. Šogad deviņos mēnešos terapeitiskie un hroniskie pacienti ir ap 1000, tos atved gan neatliekamā palīdzība, gan piederīgie. Turklāt Bauskas slimnīca sadarbojas ar Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu – 192 pacienti atvesti no Stradiņu neatliekamās medicīnas centra. «Tur viņiem sniedz neatliekamo palīdzību, bet tālāk terapeitiski viņus ārstējam šeit. Strādājam gan ar Bauskas novada pacientiem, gan no citiem novadiem. Šogad 40% ir Rīgas un galvaspilsētai tuvējo novadu, kā arī Jelgavas slimnīcas pacienti. Šo praksi sākām 2024. gada rudenī, kad bija pacientu sastrēgums Stradiņos, kurus nevajag ievietot universitātes slimnīcā, bet nevar atstāt bez mediķa uzraudzības,» skaidro M. Epermane.
«Ieplānoto kvotu slimnīcai esam pārtērējuši un ceram, ka pēc pārdales mums papildu 300 000 eiro samaksās. Mēs strādājam racionāli un domājam, kā slimnīcas darbu efektīvāk veidot,» uzsver vadītāja.
Uzņemšanas nodaļā pacientu skaits katru gadu pieaug – šogad par 147, salīdzinot ar pagājušo gadu, un par 200, salīdzinot ar 2023. gadu. 2023. gadā neatliekamās palīdzības brigādes atveda uz Bauskas slimnīcu 58 pacientus, šogad deviņos mēnešos – 192 pacientus.
Kā darīt labāk
Sociālo aprūpi Bauskas slimnīcā plāno laikus un efektīvi, uzsver M. Epermane. «Tagad sociālos pacientus vairs nestacionē, bet plānveidīgi pieraksta pakalpojumiem, atved, izdara visus izmeklējumus un aizved, jo viņiem nav jāatrodas pastāvīgā ārsta uzraudzībā. Līdzīgi ģimenes ārsti uzreiz pieraksta pacientus skrīninga izmeklējumiem, lai cilvēkiem pašiem nevajadzētu tērēt laiku un uztraukties, ja uzreiz nesaprot, kā to izdarīt. Tas palīdz uzlabot profilaksi un efektīvāk izmantot skrīninga resursus,» atklāj vadītāja.
Viņa uzsver, ka finanses Bauskas slimnīcā plāno efektīvi un atbilstīgi reālajai dzīvei.
«Dienas ķirurģiskais centrs sniedz pakalpojumu pieejamību tuvāk cilvēku dzīvesvietai. Dienas stacionāri palīdz cilvēkiem atrāk atgriezties ierastajā un darba vidē, nav jāmaksā nebeidzamas slimības lapas un jāzaudē darbaspēks,» ekonomisko efektu skaidro M. Epermane, «Latvijā arvien vajadzīgāka ir paliatīvā aprūpe, tāpēc strādājam terapeitiski, te ir ap 38 pacientiem, kas mums ir maksimums.»
Slimnīcā rīko izglītojošas nodarbības gan darbiniekiem, gan pacientiem, lai informētu par veselības aktualitātēm un jaunām iespējām.
Ārpus komforta zonas
Margarita Epermane uzsver civilmedicīnisko sadarbību – Bauskas mediķi piedalās mācībās «Namejs» un «Panaceja».
«Strādājam ar Zemessardzes Bauskas 53. bataljonu, no mūsu slimnīcas mācībās pārveda pacientus ar helikopteru. Mūsu personālam tas ir darbs ārpus komforta zonas, kad atved ievainotu pacientu zemessargu, kam palīdzība ir jāsniedz jebkādos apstākļos. Pēc tam ikdienā ar pacientiem strādāt ir vieglāk. Aizsardzība nevar eksistēt bez medicīnas un veselības. Zemessardze nevar strādāt bez mediķu rotas un militārās medicīnas. Bez tā nevar notikt pat mācības. Veselība un medicīna ir primāra – ja nebūs cilvēku, nevajadzēs arī aizsardzību. Ja cilvēku ievainos, bet nevarēs izārstēt, nebūs, kas karo. Ja ir civilā un militārā medicīna, cietušo izārstē, un viņš var doties tālāk. Ja slimu cilvēku neizārstēs, viņš neatgriezīsies ekonomiskajā apritē un nodokļus nemaksās. Par to nedrīkstam aizmirst,» pauž Bauskas slimnīcas vadītāja.
Saskaņā ar «Firmas.lv» datiem, novada pašvaldības SIA «Bauskas slimnīca» apgrozījums pērn ir bijis 5 600 142 eiro, zaudējumi – 52 002 eiro. ◆
UZZIŅAI
Neatliekamās medicīnas un uzņemšanas
nodaļas atjaunošana
Būvdarbi Bauskas slimnīcas dienas stacionārā, ķirurģijas nodaļā, pacientu uzņemšanas nodaļā, inženiertīklu un lifta ierīkošana.
Būvdarbu līgums ar SIA «LVS Building» noslēgts 2025. gada 30. janvārī.
Līguma kopsumma: 2 404 000,33 eiro ar PVN.
Būvuzraudzība: SIA «AB ideja» par 21 821,00 eiro.
Finansējums: 408 730,50 eiro Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda projektā, līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgts 2025. gada 9. janvārī.
Projekta termiņš: 2026. gada III ceturksnis.
Avots: Bauskas slimnīca
Stratēģiska vieta
Bauskas slimnīcas vadītāja Margarita Epermane aģentūrai LETA komentē Veselības ministrijas pieteikto reformu:
– Īstenojot Veselības ministrijas (VM) plānotās reformas, jāņem vērā Bauskas slimnīcas stratēģiskā atrašanās vieta. Bauskas slimnīcai, vērtējot pēdējo trīs gadu statistiku, ir pieaudzis neatliekamās medicīnas un uzņemšanas nodaļas pacientu skaits diennaktī, kas 2025. gada deviņos mēnešos ir vidēji 22 pacienti diennaktī. Līdzīga pieaugoša tendence ir arī terapeitisko pacientu skaitam. Pieaugoša tendence ir arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atvesto pacientu skaitam.
Būtisks faktors ir Bauskas slimnīcas sadarbība ar augstāka līmeņa slimnīcām.
Jāvērtē ģeogrāfiskais iedzīvotāju izvietojums – Bauskas slimnīcas sagatavotā analīze nepārprotami norāda uz nepieciešamību palielināt pakalpojumu apjomu un nozīmi, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, kas ir līdzvērtīgs novadiem ar ceturtā un trešā līmeņa slimnīcām.
Jāņem vērā arī Bauskas slimnīcas stratēģiskā atrašanās vieta. Ir būtiska sadarbība un iesaiste civilās un militārās medicīnas mācībās. Vēl jo vairāk ir jāraugās arī no vēsturiskā konteksta un aizsardzības pozīcijām, tajā skaitā slimnīcas atrašanos pie valsts robežas, kā arī faktisko situāciju par pārvešanas iespējām un ierobežojumiem X stundā.
Rosinām sākt atklātu sarunu par Bauskas slimnīcas attīstību un vietu slimnīcu tīklā, balstoties uz faktiskajiem šī brīža datiem, nevis iepriekšējo slimnīcu reformu radītajām sekām.
