Pensijas vērtība – 63 kilogrami desas (1)

«Nabadzība neatspoguļojas tikai ienākumos, tā jāizdzēš no cilvēku galvām»

Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi gadu no gada aug, vairojas pirktspēja, tomēr trūcīgākās sabiedrības daļas rocība aizvien vairāk atpaliek no turīgākās daļas. Apkures rēķinu krīze pēc auksta ziemas mēneša liecina, ka nabadzība valstī ir aktuāla problēma.
«Lai arī kopumā valstī iedzīvotāju ienākumi un pirktspēja ir vairojušies, šis process ir pārāk lēns un nepietiekami plašs. Latvijas iedzīvotāju labklājība vēl arvien nesasniedz Eiropas Savienības vidējo līmeni,» uzsver Eiropas Pretnabadzības tīkla dalīborganizācijas «EAPN Latvia» valdes priekšsēdētāja Laila Balga.
Kā rāda organizācijas dati, pērn 7,8% Latvijas iedzīvotāju bija pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai, bet 22,5% jeb vairāk nekā 400 tūkstoši bija tieši pakļauti nabadzības riskam.

Pirktspēja augusi
Par spīti cenu kāpumam, kas negausīgi aprij lielu daļu ienākumu pieauguma, iedzīvotāju pirktspēja pēdējo desmit gadu laikā ir nedaudz augusi. Statistiķi salīdzinājuši, cik daudz dažādu pamatproduktu viens strādājošais vai pensionārs varēja nopirkt par viena mēneša algu vai pensiju 2014. un 2024. gadā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka vidēji viens strādājošais par visu algu 2014. gadā varēja nopirkt 84 kg vārītās desas vai 630 litrus piena, vai 4002 olas, bet 2024. gadā – jau 114 kg desas vai
874 litri piena, vai 4038 olas. Tomēr liellopu gaļu, kartupeļus un maizi 2024. gadā par mēneš-
algu varēja iegādāties nedaudz mazāk kā pirms desmit gadiem.
Lai gan par vidējo pensiju var nopirkt gandrīz divreiz mazāk pārtikas nekā par algu, tomēr pensionāru pirktspēja augusi straujāk. Par vidējo pensiju 2024. gadā varēja iegādāties 2210 olas, salīdzinot ar 1902 olām 2014. gadā, vai 63 kg vārītās desas pret 40 kg pirms desmit gadiem, vai 479 litrus piena, salīdzinot ar 299 litriem 2014. gadā.
Ienākumu kāpums bijis krietni straujāks. No 2004. līdz 2014. gadam vidējie mēneša ienākumi vienai mājsaimniecībai trīskāršojušies, bet no 2014. līdz 2024. gadam tie dubultojušies. Pirms 10 vai 20 gadiem augstāki vidējie ienākumi bija pilsētā, bet 2024. gadā laucinieki pārspēja pilsētniekus.

Ko var nopirkt par mēneša ienākumiem?

Starpība palielinās
Vienlaikus dati Latvijā rāda ļoti augstu ienākumu nevienlīdzību. 2024. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,7 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi. Savukārt Džini koeficients 2024. gadā bija 35,6%, augstākais reģistrēto ienākumu nevienlīdzības rādītājs pēdējos gados. Eiropas Savienībā (ES) vienīgi Bulgārijā plaisa starp nabadzīgajiem un turīgajiem ir vēl izteiktāka.
Nevienai no trūcīgākajām Latvijas mājsaimniecībām 2024. gadā ienākumi nebija augstāki par 474 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bet turīgāko mājsaimniecību vidū šis rādītājs bija 1327 eiro.
Arī reģionālā griezumā Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi var atšķirties pat par pusi. 2024. gadā zemākie ikmēneša ienākumi bijuši Krāslavas, Rēzeknes, Ludzas, Augšdaugavas un Balvu novadā – 538-593 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli, liecina CSP mediānas aprēķini. Savukārt turīgāko iedzīvotāju apkaimēs Saulkrastu, Ropažu, Ķekavas, Ādažu un Mārupes novadā vienam mājsaimniecības loceklim mēnesī ticis 949 – 1196 eiro.
Gandrīz pusei jeb 45% Latgales mājsaimniecību 2024. gadā galvenais iztikas avots bija pensijas un pabalsti, proti, valsts un pašvaldību maksājumi, uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas izmaksas un kompensācijas. Rīgā tikai 28% mājsaimniecību ir atkarīgas no valsts un pašvaldības atbalsta. CSP pārskats liecina, ka turīgākajām mājsaimniecībām ienākumi no algota darba bija 76% no ienākumiem, kamēr trūcīgākajām – tikai 40,3%.

Plaisa starp trūcīgajiem un turīgajiem aug

Diskriminētas grupas
«Lai arī kopumā valstī iedzīvotāju ienākumi un pirktspēja aug, process ir pārāk lēns un nepietiekams. Latvijas sabiedrības labklājība vēl arvien nesasniedz Eiropas Savienības vidējo līmeni,» uzsver Eiropas Pretnabadzības tīkla (European Anti-Poverty Network – EAPN) dalīborganizācijas «EAPN Latvia» valdes priekšsēdētāja Laila Balga, uzsverot – pērn 22,5% Latvijas sabiedrības jeb vairāk nekā 400 tūkstoši valsts iedzīvotāju bija tieši pakļauti nabadzības riskam.
Dati apkopoti «EAPN Latvia» nabadzības pārskatā «Poverty Watch 2025» (Nabadzības indekss 2025). Ziņojuma mērķis ir sniegt informāciju Eiropas organizācijai, kas to izmanto ES līmeņa pārskatā. «Ar šiem secinājumiem var ietekmēt Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta lēmumus par likumdošanas maiņu vai fondu finansējumu,» saka L. Balga.

Ziņojumā par 2025. gadu «EAPN Latvia» pievērsa uzmanību trim problēmām – minimālais ienākums, tiesības cilvēkiem ar invaliditāti un senioru nabadzības risks.
«Skaidri redzams, ka ienākumu nevienlīdzība Latvijā saglabājas augsta. Visnabadzīgākie ir seniori un pirmspensijas vecuma cilvēki, it sevišķi Latvijas laukos un it īpaši sievietes. 2025. gada aptaujas Siguldā, Rucavā, Alūksnē, Varakļānos, Dobelē un Dagdā rāda, ka ievērojama daļa senioru strādā diskriminējošos apstākļos un nevar nodrošināt pat iztikas minimumu,» secina L. Balga.

Pret nevienlīdzību ar nodokļiem?
Labklājības ministrijas (LM) Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktora vietniece Evija Kūla ienākumu nevienlīdzības pieaugumu skaidro ar to, ka ienākumi straujāk auga no algota darba –

2024. gadā par 8,6%, savukārt ienākumu kāpums no sociālajiem maksājumiem bija 5,5%.
      «Tā kā turīgāko ienākumus visvairāk veido darba alga, bet nabadzīgāko – pabalsti un pensijas, palielinājās arī ienākumu nevienlīdzība,» pamato E. Kūla, skaidrojot: «Tāpēc Labklājības ministrija īstenoja minimālo ienākumu reformu. Jūtamāks ienākumu pieaugums 2024. gadā novērojams tieši turīgākajai iedzīvotāju daļai, ko Labklājības ministrija nevar ietekmēt, tātad ir jārod risinājumi citur, tai skaitā nodokļu politikā.» Jāpiebilst, ka nodokļu maiņa nav LM pārziņā.

Pabalstu saņēmēju mazāk
Kopš minimālo ienākumu reformas sākšanas 2021. gadā situācija katru gadu uzlabojas, uzsver LM pārstāve. Ik gadu pārskatīšanas rezultātā visi trīs sliekšņi – garantētais minimālais ienākums (GMI), trūcīgas mājsaimniecības un maznodrošinātas mājsaimniecības pabalsts – aug, saņēmēju skaits sarūk, atklāj E. Kūla. «Tas liecina, ka zemu ienākumu mājsaimniecībās situācija pakāpeniski uzlabojas un viņu ienākumi palielinās, pārsniedzot noteiktos sliekšņus.»
LM pārstāve uzsver, ka 2024. gadā dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība sasniegusi zemāko rādītāju pēdējos desmit ga-dos – nenodrošināti bija 5,3% Latvijas iedzīvotāju, bet 2015. gadā – 15,4%. Savukārt nabadzības riskam pakļauti bija 14,7%, bet 2015.gadā – 36,2%. Arī pērn situācija turpināja uzlaboties, samazinot nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru līdz 4,8%.

Rāda riska pieaugumu
Cilvēku uzskata par pakļautu dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai, ja viņš nevar atļauties 7 septiņas no 13 pamatvajadzībām, tostarp maksāt komunālos maksājumus, īri vai kredītu, ēst gaļu katru otro dienu, braukt ar vieglo auto u. tml.
ES nabadzības riska slieksnis 2024. gadā rāda pieauguma tendenci Latvijā.
«Jāņem vērā, ka ES nabadzības riska slieksnis ir 60% no ienākumu mediānas, kas ir ievērojami augstāk nekā Latvijas minimālo ienākumu sliekšņi,» skaidro Kūla, «pašlaik ministrijas prioritātes ir atbalsta palielināšana ģimenēm ar bērniem, pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Pārskatām finansiālo atbalstu vecākiem, pilnveidojam ģimenēm svarīgus pakalpojumus. Lai palielinātu pensijas, jāpieņem lēmums par pakāpenisku bāzes pensijas ieviešanu no 2027. gada. Cilvēkiem ar invaliditāti plānojam pilnveidot gan finansiālo atbalstu, gan pakalpojumus.»

Nav vienotas stratēģijas
Savukārt Laila Balga vērtē, ka vārdi par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu bieži vien ir tikai kaila retorika, jo Latvijā joprojām nav nabadzības apkarošanas stratēģijas. «Trūkst vienotas, mērķtiecīgas un ilgtspējīgas pieejas nabadzības mazināšanai. Nav dokumenta, kurā būtu konkrēti mērķi, uzdevumi, termiņi un budžets, lai mazinātu nabadzību.»
LM pārstāve Evija Kūla iebilst, ka nabadzības mazināšana noteikta vairākos stratēģiskajos dokumentos, toskait Nacionālajā attīstības plānā un Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam. L. Balga norāda, ka Latvija kā viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm «ar šauru skatījumu pozitīvus rezultātus nesasniegs».
E. Kūla teic – LM ieskatā atsevišķa dokumenta izstrāde situāciju neuzlabos: «Tā nav tikai ienākumu palielināšana, bet arī pakalpojumu pieejamība nabadzīgākajiem. Katra ministrija strādā, lai uzlabotu izglītības, veselības, mājokļa, transporta un citu nozaru pakalpojumu pieejamību nabadzīgākajiem. Svarīgāk ir uzraudzīt, lai tos varētu izmantot vienlīdzīgi visi, tai skaitā iedzīvotāji, kuru ienākumi ir ļoti zemi. LM strādā, lai uzlabotu gan ģimeņu ar bērniem, gan senioru, gan cilvēku ar invaliditāti un citu mērķa grupu situāciju, vienlaikus uzraugot pārējo ministriju plānus, kas ietekmē šo cilvēku dzīvi un ikdienu.»

Atstumtos neuzklausa
«EAPN Latvia» vadītāja L. Balga nevalstisko organizāciju līdzdalību sociālās politikas veidošanā vērtē kā nepietiekamu: «Bieži vien ir tikai izrādīšanās, pilnvarojot brīvprātīgos komisijām vai darba grupām. Cilvēkus, kas dzīvo nabadzībā vai ir sociāli atstumti, neuzklausa, viņu pieredzi neņem vērā.»
L. Balga cer, ka pašlaik EK topošā pirmā ES nabadzības apkarošanas stratēģija kļūs par pamatdokumentu dalībvalstīm. Eiroparlamenta deputāti vēlas, lai nabadzību atzītu par cilvēka cieņas pārkāpumu.
Komentējot nereti dzirdēto, ka latvieši pašlaik dzīvo labāk nekā jebkad, L. Balga atzīst: «Dzīvojam labā valstī, iespēju valstī, jo mums ir izcilas demokrātijas iestrādes. Mēs patiešām dzīvojam labi, un to pierāda spēja palīdzēt citiem. Čīkstēšana nozīmē, ka vēlamies dzīvot vēl labāk. Taču vairāk sasniegt un kļūt bagātāki varēs tikai tie, kuri ar zināšanām izpratīs citu ietekmi un spēs paši sevi aizsargāt. Nabadzība nav tikai ienākumos, labumos vai stratēģijā. Nabadzība jāizdzēš no cilvēku galvām.» ◆

Vai minimālais atbalsts ārstē vai ielaiž kaiti?
Lai arī kopš 2021. gadā sāktās reformas garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts ik gadu kāpj, Eiropas Pretnabadzības tīkla nacionālajā dalīborganizācijā «EAPN Latvia» vērtē, ka tas joprojām ir nepietiekams. Labklājības ministrijā (LM) rēķina, ka augošie minimālie ienākumi kompensē patēriņa cenu kāpumu.

Vieniem vairāk, citiem mazāk
Minimālo ienākumu līmenis ir relatīvs rādītājs, saka LM Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktora vietniece Evija Kūla: «Tas nozīmē – uzlabojoties ienākumiem vienai iedzīvotāju daļai, citiem tie relatīvi pasliktinās, proti, ienākumi palielinās visiem, bet vienai daļai palielinās vairāk nekā citiem.»
Valstī noteiktais minimālo ienākumu līmenis ir atskaites punkts, lai atbalstītu vistrūcīgākos un noteiktu valsts un pašvaldību pabalstu un minimālās pensijas zemāko slieksni. Šis rādītājs ir 40% no iedzīvotāju ienākumu mediānas, izmantojot koeficientus.
Sākot ar 2024. gadu, visus minimālo ienākumu sliekšņus pārskata reizi gadā 1. janvārī, balstoties uz jaunākajiem datiem par ienākumu mediānu, kas šogad noteikta 850,02 eiro.

Aug straujāk
«GMI pabalsti kopš 2021. gada katru gadu palielinās ievērojami straujāk nekā pirms reformas,» uzsver E. Kūla. «Kā liecina dati, kopš reformas sākuma GMI saņēmēju situācija uzlabojusies – gan palielinoties ienākumiem, gan uzlabojoties materiālajai situācijai.»
LM speciālisti vērtē, ka minimālo pabalstu un pensiju sistēma pašlaik ir sakārtota tā, lai būtu sociāli taisnīga, paredzama, caurspīdīga, ilgtspējīga un sociālekonomiski pamatota. «Analizējot patēriņa cenu un minimālo ienākumu sliekšņu datus, secināms, ka ik gadu pieaugošie minimālie ienākumi kompensē patēriņa cenu kāpumu,» piebilst LM pārstāve.

Šogad nepietiek
Turpretim «EAPN Latvia» valdes priekšsēdētāja Laila Balga ir kritiskāk noskaņota: «Ar minimālo algu un GMI šogad, neskatoties uz paaugstināšanu, nepietiekam dzīvokļa īrei, uzturam un veselības aprūpei.»
Pretnabadzības organizācijas vadītāja aicina «vispār izskaust no domāšanas vēlmi pēc minimālajiem ienākumiem, minimālās algas un minimālās pensijas».
«Ar šo «minimālo politiku» kā atskaites punktu nostiprinās nabadzības sindroms. Cilvēkos tas izskauž vēlmi pēc izglītības un darba, pēc labklājības, it īpaši sociāli mazāk aizsargātajās grupās,» uzskata L. Balga.
«EAPN Latvia» pārstāves ieskatā, valstīm ir jāmaina stratēģija, lai nostiprinātu maksimālo ienākumu tendences un turīgu sabiedrību, «lai valdības nedrīkstētu noteikt smieklīgus skaitļus, kurus pēc tam veikli indeksētu, gadu desmitiem izliekoties par labdariem un uzturot nabadzības plaisu», raksturo L. Balga.

Minimālo ienākumu sliekšņi 2026. gadā
Ienākumu mediāna šogad noteikta 850,02 eiro, garantēto minimālo ienākumu (GMI) sliekšņus aprēķina 22-80% no tās:
● GMI slieksnis: 187 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam mājsaimniecībā, 131 eiro pārējiem;
● Trūcīgas mājsaimniecības GMI slieksnis: 425 eiro pirmajam cilvēkam mājsaimniecībā, 298 eiro pārējiem;
● Maznodrošinātas mājsaimniecības GMI slieksnis: 680 eiro pirmajam, 476 eiro pārējiem cilvēkiem mājsaimniecībā;
● Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts: 187-387,66 eiro cilvēkam ar invaliditāti atkarībā no grupas,
187 eiro pensijas vecumu sasniegušajiem;
● Minimālā invaliditātes pensija: 213 – 408 eiro atkarībā no grupas;
● Minimālā vecuma pensija *: 213 eiro, 255 eiro cilvēkam ar invaliditāti kopš bērnības.
Avots: Labklājības ministrija.