Vieniem dod tīras apakšbikses, citiem – sodu; pašvaldībām dzērāji ar šo gadu jāatskurbina par novadu budžetu naudu

Agrāk atskurbtuves iekārtošana vai atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšana bija nosacīti brīvprātīga vietējās varas funkcija, bet no 2024. gada tā ir obligāta. Vēl pērn par dzērāju atskurbšanu speciāli nerūpējās septiņas pašvaldības: Ventspils novada, Kuldīgas un Saldus pilsētas, Aizkraukles novada, Varakļānu, Līvānu un Valkas pilsētas vietējā vara. Tur policija pārdzērušās personas nogādāja vai nu slimnīcā, vai arī aizveda uz dzīvesvietu. No šī gada arī šīm pašvaldībām bija jāatrod kāda vieta, kur ievietot dzērājus, vai arī jāslēdz līgums ar kādu sabiedrisko organizāciju vai citu pašvaldību.
Jau pērn, kad Ministru kabinets izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu, tika secināts, ka atskurbināšanas pakalpojumus pašvaldības organizē dažādos veidos un sniegtie pakalpojumi ir atšķirīgi – no patversmes tipa pakalpojuma līdz ērtai palātai ar iespēju sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Arī tagad «Latvijas Avīze», aptaujājot iestādes, secināja, ka dzērāji katrā novadā var saņemt dažādu pieeju. Bet vispirms neliels atskats vēsturē.

Kā atskurbtuves nonāca līdz pašvaldībām
Latvijas valstij atgūstot neatkarību, atskurbtuvju problēmas, protams, ne tuvu nebija galvenais risināmais jautājums, taču civilizētu kārtību ieviest vajadzēja. Atstāt iepriekšējo kārtību, kad milicija ar to tika galā pēc saviem ieskatiem, visbiežāk iemetot apskurbušo personu kamerā aiz restēm izgulēties – nereti līdzās par noziegumiem aizturētajem –, vairs īsti labi nebija.
Tā nu 1991. gadā Augstākā Padome uzdeva valdībai noteikt kārtību un termiņus, kādos veselības aizsardzības iestādēm nododama funkcija – alkoholiķu, toksikomānu un narkomānu atskurbināšana. Praksē gan tas tik raiti nesekmējās, jo vajadzēja naudu telpu iekārtošanai un personālam. Slimnīcas nebija sajūsmā par cilvēkiem, kas mēdza uzvesties arī agresīvi, tāpēc šo funkciju neuzņēmās vai mēģināja no tās tikt vaļā. Vairākus gadus notikušas dažādas spriešanas par to, ka jāsakārto atskurbtuvju tiesiskais statuss, normatīvie akti un atbildība. 2014. gadā valdībā vienojās, ka par atskurbtuvju pakalpojumiem atbildīgā iestāde priekšlikumu sagatavošanai turpmākai rīcībai atskurbšanas pakalpojumu sniegšanā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, caur kuru no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» pašvaldībām kā līdzfinansējums par katru atskurbšanas telpā ievietotu personu būtu samaksājami 15 eiro. Tas tika ievērots līdz pat pagājušā gada beigām, izvēloties piemērotāko risinājumu, piesaistot policiju, slimnīcu, patversmi.
Valsts kontrole revīzijā 2018. gadā konstatēja, ka no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» naudu tērēt par atskurbināšanu nedrīkst, jo nav atbilstoša regulējuma, atbildīgās institūcijas, pakalpojums netiek nodrošināts vienādi, tā izmaksas ir dažādas, kompensācija – 15 eiro – nav pamatota ar aprēķiniem.
Vēlāk VARAM piedāvāja, ka no 2024. gada 1. janvāra nauda no budžeta pašvaldībām vairs nav dodama un pašvaldībām pašām ir pienākums par savu naudu nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību, kas, starp citu, kā pašvaldības autonomā funkcija ir arī iekļauta Pašvaldību likumā. VARAM priekšlikums, ka daļu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no alkohola tirdzniecības varētu novirzīt pašvaldībām atskurbināšanas izdevumiem, netika atbalstīts, tā ka tie tagad sedzami tikai no pašvaldību budžeta. Tomēr ministrija uzskata, ka valstij arī turpmāk vajadzētu šajā jomā atbalstīt pašvaldības. Bet pagaidām par to nekādas skaidrības nav.

«Gaiziņā» pie tirgus
Latvijas iedzīvotāju liela daļa koncentrējusies galvaspilsētā un ap to. Ja no šiem cilvēkiem kādam vajadzīga atskurbināšana, tad tos nogādā Latvijas Sarkanā Krusta sociālajā centrā «Gaiziņš», kas atrodas pie Rīgas Centrāltirgus. Centra pirmajā stāvā atrodas atskurbtuve, kur nogādā klientus no Rīgas un apkārtējiem novadiem: ikdienā 30 – 60 cilvēkus, ziemas mēnešos – līdz 90, no kuriem daži paši labprāt atnākot. Jāatzīmē, ka uz šo sociālo centru tiek nogādāti arī klīstoši dzērāji no Bauskas un novada.
Pagājušajā gadā «Gaiziņā» ļaudis atskurbuši 8268 reizes (konkrētu personu skaits ir mazāks, jo daļa ieradās atkārtoti) no Rīgas, kā arī Mārupes, Ādažu, Bauskas, Jūrmalas, Ķekavas, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, pat Siguldas, Limbažu un Tukuma novada. Bijuši arī ārzemnieki – no 27 valstīm no visiem kontinentiem, izņemot Austrāliju, piemēram, no Beļģijas, Krievijas, Vācijas, Turcijas, Somijas, Tadžikistānas, Kanādas, Irānas, Indonēzijas, Zviedrijas utt. Ārzemnieku lielākā daļa ir tūristi vai cita veida Rīgas viesi, kurus pašvaldības policija atrod stāvoklī, kādā viņi nespēj pateikt, kur atrodas viņu viesnīca vai cita apmešanās vieta.
Ja var, tad Rīgas Pašvaldības policija, kā arī viņu kolēģi visā Latvijā parasti nogādā atskurbušos mājās. Protams, ja tas ir iespējams, nav tālu un pats pilsonis neiebilst. Ja policija redz, ka cilvēks ir ne tikai noreibis, bet viņam nepieciešama mediķu palīdzība, viņš tiek vests uz medicīnas iestādi.
Administratīvā soda uzlikšana par atrašanos reibumā sabiedriskā vietā arī ir policijas kompetence, bet tos ne vienmēr uzliekot, jo esot liela ķēpa ar soda piedzīšanu. Tas bieži nav iespējams, ja cilvēks ir pastāvīgs atskurbtuves viesis. Ar ārzemniekiem parasti neesot problēmu par atskurbtuvju pakalpojumu samaksu.

Gan ciniski, gan līdzjūtīgi
Rēķinus par Latvijas pilsoņiem Sarkanais Krusts pieprasa pašvaldībām, kurās klienti deklarēti. Summas ir atšķirīgas. Vai pašvaldības pēc tam mēģina atgūt iztērēto naudu no atskurbtuvju klientiem, ir katras pašvaldības kompetence. Prakse ir dažāda.
Sarkanajam Krustam ir atskurbtuve arī Vidzemē – Cēsīs, kuras pakalpojumus pagājušā gadā izmantojuši 229 cilvēki 540 reizes no Cēsu, Smiltenes, Valkas un Siguldas novada.
Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops par atskurbtuvju klientiem runā, no vienas puses, ciniski, no otras – līdzjūtīgi. «Sabiedrībai jāsaprot, ka atskurbtuve nav soda vieta, bet nav arī ārstniecības vieta. Tā ir palīdzības vieta tiem, kas nokļuvuši bezpalīdzības stāvoklī. Ik gadu daži cilvēki pie mums arī nomirst… Protams, ja mēs redzam, ka cilvēkam nepieciešama mediķu palīdzība, tie tiek arī saukti. Bet atskurbtuve nav slimnīca. Ja cilvēkam vajag slimnīcu, tad viņš uz turieni arī jāved. Daugavpilī atskurbtuve iekārtota slimnīcā, kur viņiem veic analīzes, sonogrāfijas un citas dārgas procedūras. Labi, ka šie dzērāji vēl intīmpakalpojumus nevar pieprasīt…» ironizē U. Līkops. «Manuprāt, tas ir nepareizi. Lai guļ uz dermatīna matračiem, kā pie mums! Starp citu, šie dzērāji guļot arī čurā, kakā un vemj. Vienīgais, ko mēs iedodam, ir tīras apakšbikses,» stāsta U. Līkops. «Gaiziņš» ir vienīgā Rīgas atskurbtuve. Žurnālistus tajā neielaiž, jo, kā saka U. Līkops, tā nav nekāda ekskursiju vieta.

Rīga no klientiem naudu nepiedzen; Ķekava un Aizkraukle neauklējas
Rīgas pašvaldībai pilsoņu atskurbināšana 2023. gadā izmaksājusi 334 190,73 eiro, šogad šim nolūkam plānots tērēt 412 335,90 eiro. Te gan jāpiebilst, ka šajā summā ietilpst izdevumi arī par pārnakšņošanu «Gaiziņa» patversmē (atrodas virs atskurbtuves) tiem cilvēkiem, kas nokļuvuši kādā nebūt krīzes situācijā un paši atnākuši. Kā paskaidroja Rīgas pašvaldības Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļas pilngadīgām personām vadītāja vietnieks Aldis Strapcāns, pašvaldība izdevumus no atskurbtuves (arī krīzes) klientiem nepiedzen, jo tas būtu pārāk liels administratīvs slogs.
Aizkrauklieši gan daudz neceremonējas. Kā skaidro Aizkraukles novada Pašvaldības policijas priekšniece Anita Ozola, atskurbināšanas pasākuma ietvaros tiek sākts administratīvā pārkāpuma process, kur vidēji naudas sods ir 150 eiro un papildu procesuālie izdevumi 15,60 eiro, ja ir veikta pārbaude ar mērierīci. Ja šis sods netiek samaksāts, informācija tiek nodota piedziņai tiesu izpildītājam. Arī aizkrauklieši noslēguši līgumu un savējos ved uz Rīgas «Gaiziņu», par ko jāmaksā 22,60 eiro diennaktī par vienu cilvēku. Šogad līdz 15. jūnijam atskurbināšanas iestādē nogādātas sešas personas.
Tātad rīdzinieki atskurbtuves «priekus» var baudīt par brīvu un pat tikt pie tīrām bezmaksas apakšbiksēm, bet, piemēram, līdzās galvaspilsētai dzīvojošajiem ķekaviešiem nav tā paveicies. Ķekaviešus uz Rīgu nogādā vietējā pašvaldības policija, atskurbšanas pakalpojums maksā 20 eiro, ko sākotnēji sedz pašvaldība, bet vēlāk nauda tiek piedzīta no konkrētās personas. Šogad atskurbšanai uz Rīgu no Ķekavas novada nodotas 36 personas.

Uz Jēkabpils atskurbtuves matračiem
Citāda pieeja ir Jēkabpilij, kur šogad 1. aprīlī darbu sāka pavisam jauna atskurbtuve. Tā atrodas Jēkabpils reģionālās slimnīcas teritorijā telpās, kurās agrāk atradās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Jēkabpils brigāžu atbalsta centrs. Remonts izmaksājis vairāk nekā 160 tūkstošus eiro. Atskurbtuves telpas ir kā dzīvoklis, tikai bez mēbelēm, ir tikai dermatīna matrači uz grīdas. Krēsls un galds ir vienīgi uzraugiem, kuri ir četri un strādā maiņās visu diennakti. Viņu pienākums ir pieņemt klientus un viņus uzraudzīt. Ja nepieciešama mediķa palīdzība, tas tiekot izsaukts no turpat līdzās esošās slimnīcas. Viena telpa ir bez logiem un slēdzama – ja gadās agresīvs klients.
Kad «Latvijas Avīzes» žurnālists Jēkabpils atskurbtuvē paviesojās un iemēģināja ne visai jauki smaržojošos matračus, tur nebija neviena dzērāja un tajā nedēļā vispār bija bijuši tikai četri. No 1. aprīļa līdz 15. jūnijam pakalpojumi sniegti 61 personai, no tām divām – vairākas reizes.
Jēkabpils novada pašvaldība ir noslēgusi deleģēšanas līgumu ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu par atskurbināšanas pakalpojumu nodrošināšanu. Par pavadīto laiku atskurbtuvē klientam izraksta rēķinu – 77,48 eiro. Ja nesamaksā, tad to viņa vietā dara pašvaldība. Aprēķināts, ka gadā nepieciešami 350 – 400 klienti, lai slimnīca atskurbtuves dēļ neciestu zaudējumus. ◆

---

Baušķenieki atskurbtuves dzīvi var izbaudīt par brīvu

Tā kā dzērāju atskurbināšana ar šo gadu ir pašvaldības obligāta funkcija, «Bauskas Dzīve» pēta, kā problēmu risina Bauskas novada pašvaldība. Ikdienā staigājot pa Bauskas ielām, pārāk daudz dzerošus vai bezpalīdzībā guļošus cilvēkus neredz. Bet, piemēram, pie Rāts-laukuma Plūdoņa ielas pusē gan dzērājvīriņi pulcējas diezgan bieži. Par viņu atstātajām «pēdām» arī sētniecēm ir, ko stāstīt. Kopš ieviesta pudeļu nodošanas sistēma, darba viņām esot krietni mazāk.

Turpat 6000 eiro šogad plāno novadnieku atskurbināšanai
Jau iepriekš rakstā minēts, ka bezpalīdzīgā stāvoklī esošas personas no Bauskas novada tiek vestas uz Latvijas Sarkanā Krusta sociālo centru «Gaiziņš» Rīgā. Pašvaldības policijas pārstāve Irīna Mincenberga informē, ka 2023. gadā uz minēto centru no Bauskas novada nogādātas 227 personas; šogad līdz 10. jūnijam – 110 personas. Skaitļi rāda, ka ik gadu atskurbināšanai uz Rīgu tiek vests aptuveni vienāds skaits alkohola reibumā esošu cilvēku. To apliecina arī pašvaldībā, akcentējot, ka šīs personas daudzkārt arī esot vienas un tās pašas.
Visbiežāk uz «Gaiziņu» tiek nogādāti cilvēki, kuri ir bezpalīdzības stāvoklī, alkohola reibumā, bez deklarētās dzīvesvietas, teic I. Mincenberga. Viņa stāsta: «Izbraucot pie šādiem cilvēkiem, kuri ir uz ielas, skvēros, pie autoostas vai citviet, izvērtējam, kādā stāvoklī viņi ir. Parasti šīs personas nogādājam viņu dzīvesvietā, ja tur ir kāds cilvēks, kas spēj par viņu parūpēties. Ja tur nav neviena vai ja cilvēkam nav deklarētās dzīvesvietas un viņš ir tik stiprā alkohola reibumā, ka nespēj pats par sevi parūpēties vai var nodarīt kaitējumu sev vai kādam citam, tad šādos gadījumos pašvaldības policija ved personas uz patversmi Rīgā.»
Policija patruļu laikā šādus cilvēkus ievēro, brauc klāt, uzrunā un izvērtē situāciju, tāpat par kaut kur ārā guļošiem vai agresīviem cilvēkiem zvana arī iedzīvotāji. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi, kad konstatē, ka persona nav stacionējama, bet ir alkohola reibumā, arī zvana policijai. Tāpat zvanot no Bauskas slimnīcas, ja kāds klients ir agresīvs. Savukārt Bauskas slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Vindule «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka Bauskas slimnīca nesniedz atskurbināšanas pakalpojumu. Ja pacients vēršas uzņemšanas nodaļā pēc šāda pakalpojuma, viņam tiek ieteikts doties pēc palīdzības specializētās iestādēs Rīgā vai Jelgavā.

2023.gadā samaksāts «Gaiziņam» par dzērāju un citu bezpalīdzīgu personu izmitināšanas pakalpojumu 5107,50 eiro. Pērn vēl arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atbalstīja pašvaldības šīs funkcijas izpildē un no VARAM Bauskas novada pašvaldībai bija piešķirti 3405 eiro, tātad no pašvaldības budžeta par 2023. gadu samaksāti 1702,50 eiro. Savukārt šajā gadā pašvaldības budžetā paredzētā summa šim mērķim ir 5967 eiro, ko nāksies arī visu pašiem segt, jo valsts atbalsta nav, sacīja Bauskas novada pašvaldībā.
«Gaiziņā» šis ir patversmes ārpakalpojums, tā nav gluži tipiska atskurbtuve, tāpēc pašvaldība no klienta naudu atmaksāšanai nepiedzen, paskaidroja Domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Ja pašiem būtu sava atskurbtuve, tad piedzīšanas iespējas ir, bet te parādītos cita problēma – tas kontingents bieži ir tāds, no kura nav, ko paprasīt. Būs tikai birokrātisks dokumentu process bez laba rezultāta, sarunā piebilst pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs.

Sava atskurbtuve noņemtu policistiem «taksometra šofera» darbu, bet prasītu vairāk naudas
Pašvaldībā nedaudz ieskicē arī nākotnes ieceres par savu atskurbtuvi, bet tās varot piepildīties, bet varot arī netikt īstenotas. A. Okmanis informē, ka VARAM ir izveidojusi komisiju, kur pašvaldības varēs iesniegt pieteikumus naudas saņemšanai jaunā obligātā pienākuma – pašvaldības policijas izveides – infrastruktūras sakārtošanai. «Ēku Bauskā, Dārza ielā 8b (iepriekš tur bija «Bauskas siltums» telpas), mēs pašlaik izvērtējam un projektējam pašvaldības policijas izvietošanai. Tostarp mēs vērtējam, varbūt tur varētu ierīkot arī atskurbināšanas vietu, atvēlot tai kādas telpas ēkā. Bet par šo lēmums gan vēl nav pieņemts, notiek sarunas ar ministriju, ko tad īsti varēs iekļaut solītajā valsts finansējumā sabiedriskās drošības atbalstam sakarā ar jauno funkciju. Bet konkurence uz līdzekļu saņemšanu tur būs diezgan liela, jo ir pašvaldības, kuras tikai šogad policiju sāka veidot, Bauskas novadam jau labu laiku strādā mūsu policija. Ja naudu nesaņemsim, tad tikai pašvaldības policijai telpas Dārza ielā 8b iekārtosim, atskurbtuvi nevarēsim ierīkot, jo tādas naudas pašvaldībai nav.»
Ja līdzekļi tiktu iedalīti, varētu arī vērtēt, vai un kā nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu uz vietas vai nu sadarbībā ar Bauskas slimnīcu, vai kā citādi. Bet šī ir tikai iespējamā nākotnes vīzija. «Pašlaik mums svarīgi pašvaldības policiju uz minēto adresi pārcelt, uz tagadējām tās telpām Uzvaras ielā 6 būs jāpāriet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bauskas nodaļai, jo Uzvaras ielas 3. namu plānots pārbūvēt un nodot Bauskas Centrālajai bibliotēkai,» sacīja A. Okmanis.
Pašvaldībā atzīst, ka pašreizējais variants, kad patversmes un atskurbināšanas pakalpojumu sniedz sociālais centrs «Gaiziņš», pašvaldībai sanāk lētāk nekā pašiem sniegt atskurbtuves pakalpojumu. Bet, kā atzīmē A. Okmanis, te ir arī negatīvais aspekts, – kamēr policijas auto kursē ar piedzērušos personu uz Rīgu un atpakaļ, tikmēr ekipāžas nav uz vietas novadā. Sanāk, ka policisti strādā par «taksometra šoferiem». ◆

---

UZZIŅAI

Kādai jābūt atskurbtuvei
Ministru kabineta noteikumos «Higiēnas prasības personu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai» minētas prasības atskurbtuves telpu iekārtojumam un aprīkojumam.

Jābūt uzņemšanas telpai, atskurbināšanas telpām vīriešiem un sievietēm atsevišķi, dušas un tualetes telpai, telpai vai vietai uzkopšanas inventāra, dezinfekcijas un tīrīšanas līdzekļu uzglabāšanai, telpai personālam.

Atskurbināšanas telpas iekārtojumam jābūt tādam, lai nodrošinātu atskurbināšanai ievietotās personas drošību un būtu iespēja novērot to atskurbināšanas telpā (durvīs ierīkoti skatāmlodziņi, telpā ierīkota videonovērošana vai tā ir atvērta).

Katra atskurbtuves telpa un tās aprīkojums jāuztur tīrs un darba kārtībā. Atskurbtuves telpu sienu un grīdu apdarei vajag izmantot viegli tīrāmus un dezinficējamus materiālus. Atskurbtuves telpu grīdas seguma mitrā uzkopšana jāveic atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi dienā, lietojot mazgāšanas līdzekļus.

Matracis un spilvens ir jāpārvelk ar ūdensnecaurlaidīga materiāla pārvalku. Tos mazgā un dezinficē atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā pēc katra klienta izrakstīšanas.

Ja atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšanā izmanto dvieli, gultas veļu vai segu, tā jāmazgā atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā pēc klienta izrakstīšanas. Ja dvielis, gultas veļa vai sega ir piesārņota ar asinīm vai citiem bioloģiskiem šķidrumiem, tā jāmazgā ar dezinficējošiem mazgāšanas līdzekļiem.

Gaisa temperatūrai atskurbināšanas telpās, dušas telpās, tualetes telpās un personāla telpās jābūt 18–25 °C, bet gaiteņos, kāpņu telpās un saimniecības telpās – ne zemākai par 18 °C. Gaisa apmaiņa telpās jānodrošina, tās regulāri vēdinot vai izmantojot gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas iekārtas.

---

Gada izdevumi – miljons eiro

Šajā tabulā redzami aprēķinātie izdevumi, kas radušies pašvaldībām 2023. gadā, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus 2022. gadā personām, kuras alkohola reibumā atradās bezpalīdzības stāvoklī. Valsts par katru personu pašvaldībām piešķīra līdzfinansējumu 15 eiro apmērā, taču pašvaldībām tas nesedza visas izmaksas. Šis apskats parāda, cik atšķirīgi izcenojumi bijuši dažādās vietās. Redzams, ka valstī kopā 2022. gadā (par 2023. gadu šādi dati vairs netiek apkopoti) atskurbtuvēs personas nonākušas 23 730 reizes (viens cilvēks var tur nonākt vairākas reizes). Valsts par to kopā samaksājusi 303 288 eiro, taču kopējie izdevumi pašvaldībām gadā bijuši 1 024 019,48, tātad starpība, kas palika uz pašu vietvaru makiem, – 720 731,42 eiro.

Teksts – ARTIS DRĒZIŅŠ, «Latvijas Avīze» un ANITA ROZENTĀLE, «Bauskas Dzīve»