Seniors un dators. Draugi vai ienaidnieki?

Pētām, kas un kā apmāca pensionārus datorprasmēs bez maksas

Laikraksts «Latvijas Avīze» un «Bauskas Dzīve» kopprojektā pēta, kādas ir iespējas senioriem apgūt datorprasmes – gan kopumā Latvijā, gan kaimiņos Jelgavā un, protams, Bauskas novadā.

Alberts Sirmulis, 79 gadus vecs jelgavnieks, ir pensionēts virpotājs. Savā dzīvoklī uzmeistarojis celtniecības urbīšu asināmo aparātu, ņemot par pamatu virpotāja rokasgrāmatu. Viņam patīk precizitāte, viņš vēlas visu kārtīgi saprast. Acīmredzot ar tādu piegājienu pirms vairāk nekā desmit gadiem sācis arī apgūt datora lietošanas prasmes. Bet dators nav virpa, un arī cienījamos gados apgūt ko principāli jaunu nav viegli.

Teksts un foto – ARTIS DRĒZIŅŠ, «LATVIJAS AVĪZE»

Pieejamas pieteikšanās veidlapas bezmaksas apmācībām
Alberts Sirmulis uzskata, ka pašvaldības pienākums ir pensionārus bez maksas apmācīt datorprasmēs. Par to daudzkārt esot dzirdējis runājam valdību un pašvaldību. Bibliotēkās redz datorklases, kas gan lielākoties stāvot tukšas. Bibliotēkās pie garderobistēm saņemamas pieteikšanās veidlapas datora, viedtālruņa un interneta izmantošanas bezmaksas apmācībām. Bibliotekāres gan Albertam skaidri nevarot pateikt, ir vai nav bibliotēku pienākums bez maksas apmācīt pensionārus.
«Visi taču redzam, ka uz papīra drukātais teksts strauji iet mazumā, – tas pāriet uz ekrānu, tāpēc bibliotēku pienākums ir mūs apmācīt apieties ar datoru. Mācīt, kamēr iemācāmies, nevis pa stundai nedēļā vai pat retāk. Es, piemēram, mācos lēni: man saka, vēl desmit minūtes, un es iemācīšos, bet es skaidri zinu, ka neiemācīšos,» pārliecināts ir pensionārs.
Jāpiebilst, ka pašam sava datora Albertam nav, – viņš pie tā nokļūst tikai bibliotēkā. Datorkonsultanti bibliotēkās ne vienmēr pieejami, ar vienu viņš vispār negribot komunicēt, jo tas uz viņu esot kliedzis, kad seniors kaut ko nesapratis. Alberts joprojām lieto podziņtelefonu – arī tas neuzlabo viņa iemaņas rīkoties ar datoru.
Seniors iemācījies datorā aplūkot savu bankas kontu un samaksāt namu pārvaldei par dzīvokli, bet to ierādījis bankas darbinieks, ne bibliotēkas speciālisti. To dzīve piespiedusi pensionāram izdarīt, jo viņa banka skaidru naudu pieņemot un rēķinus apmaksājot tikai Rīgā, turklāt par papildu samaksu. Tagad Alberta mērķis ir iemācīties līdzīgi samaksāt arī par elektrību, kā arī atrast nepieciešamo informāciju, piemēram, sabiedriskā transporta maršrutu sarakstu, lētākās viesnīcas Latvijas pilsētās.

Pašvaldību labā griba
Kā «Latvijas Avīze» noskaidrojusi Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), mūsu valstī nav likumos vai kā citādi noteikts, ka pensionāri būtu jāapmāca apieties ar datoriem.
«Pensionāru apmācība ir pašvaldību labas gribas un iespēju jautājums. Tāpat ir dažādas Eiropas fondu programmas, uzņēmumu un iestāžu projekti un akcijas, kuru laikā var apgūt datorprasmes,» saka LPS padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis.
«Izskatīju visus bibliotēku nozares normatīvos aktus. Nevienā no tiem nav ietverts nosacījums, ka bibliotēkās ir jārīko datorkursi senioriem. Par maksu vispār nekur nav minēts. Latvijā bibliotēkās dažādām bibliotēkas lietotāju grupām tiek piedāvātas praktiskās nodarbības datorlietošanas prasmju stiprināšanā un individuālas konsultācijas. Bibliotēkas saprot, ka tām jāsniedz viss iespējamais atbalsts informācijpratībā un medijpratībā, tāpēc piedāvā dažādas aktivitātes,» saka Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktores vietniece metodiskajā darbā Linda Langenfelde.

Jelgavā iespējas ir dažādas
«Mēs visiem cilvēkiem, tajā skaitā senioriem, esam palīdzējuši un palīdzēsim: bijušas gan grupu, gan individuālas apmācības. Es zinu Albertu Sirmuli, ar viņu ir strādājuši mūsu speciālisti un mācījuši. Viņš grib, lai ar viņu strādā individuāli, jo grupā viņam temps esot par ātru, nespējot saprast. Mēs varam kādu dienu veltīt viņam stundu, pēc kāda laika – atkal. Bet nevar bibliotēkas speciālists ar viņu strādāt garas stundas un bieži. Mums vienkārši nav tādas kapacitātes. Sirmuļa kungs ir ļoti prātīgs vīrs, cenšamies, varbūt reizēm viens otru ne tā saprotam, bet nekad neesam teikuši, ka nemācīsim, – tikai iepriekš jāpiesakās un jāvienojas par laiku,» teic Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktore Lāsma Zariņa.
«Tas ir ļoti slavējami, ka cilvēks vēlas mācīties, bet viņam jāsaprot arī tas, ka ir lietas, kas pašam jāapgūst un jādara. Mēs nedrīkstam atvērt viņa interneta bankas kontu, vadīt viņa paroles un apmaksāt rēķinus, pat skatīties, kā viņš to dara, pat ja ļoti, ļoti lūdzas,» piebilst L. Langenfelde.
Jelgavā ir arī Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs – Jelgavas valstspilsētas pašvaldības profesionālās tālākizglītības iestāde. Tās vadītāja Sarmīte Vīksna man saka – sūtiet A. Sirmuli pie mums, palīdzēsim! Centrā jau kopš 2005. gada notiek pensionāru bezmaksas apmācība datorprasmēs – šo iespēju pensionāri aktīvi izmanto. Visi, kas grib, tiekot pie apmācībām, varbūt tikai rindā kādreiz jāpagaidot. ◆

Uzziņai

Grib uzlabot datorprasmes
Vairāk nekā puse jeb 56% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem plāno apgūt jaunas zināšanas un prasmes, daži pauduši apņemšanos tās apgūt vairākās jomās.
Tā liecina mācību centra «Baltijas Datoru akadēmija» un pētījumu aģentūras «Norstat» pagājušā gada septembrī veiktā aptauja. Apņemšanos izglītoties visbiežāk pauduši gados jauni iedzīvotāji, bet no senioriem virs 60 gadu vecuma to apliecinājuši 36% aptaujāto.
Kā liecina aptaujas dati, 26% iedzīvotāju vēlas apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kas saistītas ar datorprasmju uzlabošanu, daži pat vairākās jomās. 12% plāno izglītoties jautājumos par to, kā labāk izmantot mākslīgo intelektu, 8% – apgūt programmēšanu, testēšanu vai citas specifiskas informāciju tehnoloģijas prasmes, vēl tikpat – pamata digitālās prasmes. Neliels skaits iedzīvotāju apgūs digitālā mārketinga rīkus, digitālās analītiskās prasmes un prezentēšanas rīkus, daļa – kiberdrošību.
Aptauja notika augustā un septembrī, aptaujājot 1010 Latvijas iedzīvotājus no 18 līdz 74 gadu vecumam.

Kur senioriem vēl apgūt datorprasmes?

Latvijas Senioru kopienu apvienība par saziedoto un projektu naudu katru trešdienu Rīgā pēc iepriekšēja pieraksta bez maksas apmāca seniorus datora un citu viedierīču lietošanas prasmēs. «Arī mūsu organizācijas biedri novados cenšas senioriem palīdzēt – pārsvarā tas notiek par pašvaldības un dažādu projektu līdzekļiem. Šai ziņā aktīvas ir Kuldīgas senioru skola, pensionāru biedrība Dobelē, bet Madonas bibliotēkā par pašvaldības naudu divas bibliotekāres centīgi apmācīja seniorus. Jāsaprot, ka tas nav viegls darbs, kas tiek darīts iespēju robežās. Nevar būt tā, ka cilvēks bibliotēkā ierauga datoru un pieprasa bezierunu palīdzību un uzmanību neierobežotu laiku. Tajā pašā laikā esmu pārliecināta, ka bibliotēkās senioriem palīdz, tās ir ieinteresētas, lai uz tām nāktu cilvēki. Bibliotēkas uzņemas tādu kā sociālo darbu, kas ir labi, un ļoti vēlētos, lai seniori to novērtētu kā pretimnākšanu, nevis kaut ko pašu par sevi saprotamu,» saka Latvijas Senioru kopienu apvienības valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Tālākizglītības centrs «BDA» (iepriekš zināms kā «Baltijas Datoru akadēmija») ir viens no lielākajiem profesionālo mācību centriem Latvijā un visā Baltijā. Tas piedāvā vairāk nekā 250 kursu, ko pasniedz 120 pasniedzēju, īpaši specializējoties digitālo prasmju mācībās un sertifikācijā gan Latvijas, gan ārvalstu klientiem. «BDA» projektu vadības nodaļas vadītāja Līga Peisniece skaidro, ka centrā iespējams par maksu apgūt dažāda līmeņa iemaņas darbībā ar viedierīcēm, bet tas nav lēts prieks. Tāpēc L. Peisniece iesaka senioriem pamatiemaņu apguvei rūpīgi sekot bezmaksas iespēju kursiem gan «BDA», gan citos uzņēmumos, kas ik pa laikam tiek izsludināti.
«Tagad gan ir tāds pārtraukums, bet domāju, ka iestādes turpinās «uzsaukt» dažādus kursus, kam pieteiksies gan «BDA», gan citi uzņēmumi, kas nodarbojas ar apmācību. Tie ir bezmaksas vai par simbolisku maksu. Senioriem jābūt vērīgiem un jāseko informācijai. Seniori iekļaujas pieaugušo mūžizglītības kategorijā. Piemēram, Valsts izglītības attīstības aģentūra tuvākajā laikā plāno «uzsaukt» senioru apmācības kursus, Valsts reģionālās attīstības aģentūrā ir projekts, kā strādāt ar portālu «latvija.lv», Nodarbinātības valsts aģentūra organizē kursus. Saprotu, ka senioriem varbūt nav viegli atrast un orientēties informācijā, bet iespējas ir,» komentē L. Peisniece.

Latvijas tehnoloģiju un izklaides pakalpojumu uzņēmuma SIA «Tet» ilgtspējas attīstības direktore Adriāna Kauliņa pauž: «Lielākā daļa cilvēku gados vairs nav bezpalīdzīgi, jo viņi jau ir apguvuši pamatzināšanas. Periodiski esam organizējuši datormācības šai vecuma grupai un arī citiem interesentiem, bet pašlaik aktuālāka kļūst digitālā drošība. Tāpēc esam izveidojuši tīmekļa vietni www.digitaladrosiba.lv, kurā ikviens, tostarp seniori, var atrast aktuālāko informāciju par to, kā sargāt savus datus, naudu
un dažādu veidu informāciju par sevi no noziedzniekiem internetā. To nemitīgi papildinām ar aktuālāko informāciju. Senioriem pieejams digitālās drošības ceļvedis, kurā ir ne vien padomi un ieteikumi, bet arī pieredzes stāsti.»

Mācības (ne tikai datorprasmes) piedāvā arī dažādas nevalstiskās organizācijas, piemēram, aktīvas biedrības ir «Rīgas aktīvo senioru alianse «RASA»», Ikšķiles senioru skola, Kuldīgas senioru skola un citas. Seniori par iespējām kontaktēties ar saviem domubiedriem un par apmācībām var interesēties arī savu novadu, pilsētu pensionāru biedrībās.

Bauskā iespējams interesēties arī mācību centrā «Buts».

Kādas iespējas Bauskas novadā?

KRISTĪNE SĒNELE, «BAUSKAS DZĪVE»

Aptaujātie Bauskas novada bibliotēku vadītā-ji atklāj, ka apmācību grupas senioriem digitālo zinību jomā jau labu laiku kā netiek organizētas. Tagad daudz ērtākas, turklāt arī pašiem apmācāmajiem, šķiet individuālās konsultācijas, kurās viņi saņem tieši tās zināšanas, kas interesē, turklāt nav neērti, ja kaut ko nespēj tik ātri apgūt kā pārējie.

Svarīgi neatstāt cilvēkus laukos vispār bez pakalpojumiem
Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Māra Kuļikauska atklāj, ka visās novada bibliotēkās tiek nodrošināta digitālo prasmju apguve senioriem, bet pašlaik tās vairs nav organizētas apmācības grupās, tas galvenokārt notiek individuāli. Ja cilvēkam ir vajadzība un interese, tad bibliotēkas darbinieki viņam parāda, iemāca un palīdz darboties, piemēram, portālā «latvija.lv», apmaksāt rēķinus, lietot internetbanku, strādāt ar e-pastu, elektroniski parakstīt dokumentus. Organizēti pasākumi notikuši tad, kad datori tikko tikai parādījās, tolaik bibliotēku darbinieki kopā ar sociālo dienestu devās pat uz mājām, lai apmācītu seniorus, taču tas bija jau krietni sen. Tomēr viņa uzsver, ja vien senioriem būtu vēlme šādās apmācībās piedalīties, bibliotēku resursi un kapacitāte tos ļautu organizēt. Dzīve gan rāda, ka pat pagastos cilvēki labāk konsultējas individuāli. Šāda pieeja vairāk patīk arī senioriem, jo tad viņiem nav neērti, ka, piemēram, atpaliek no visas grupas.
Aktuālākā pašlaik ir rēķinu nomaksa internetā. Bibliotekāri jau ielāgojuši, ka noteiktos datumos, visticamāk, tad, kad tiek saņemti elektroniskie rēķini no pakalpojumu sniedzējiem, palīdzība darbā ar datoru būs pieprasītāka. «Varbūt cilvēks jau pat to māk, bet ir tādi, kam mājās nav sava datora vai interneta pieslēguma. Tāpat dažkārt viņi jūtas drošāk – ja nu kaut kas «apstājas», nestrādā, tad ir kam pajautāt padomu un palīdzību. Tās tomēr ir darbības ar naudu, bankas lietām, un neviens jau negribam kļūdīties, kaut ko nobloķēt, lai pēc tam būtu jādodas uz banku Rīgā vai Jelgavā. Tas attiecas arī uz «Smart ID» aplikācijas atjaunināšanu, kas veicama reizi divos gados, un pēc tāda pārtraukuma var aizmirsties, kā to dara, papildina M. Kuļikauska.
Atsevišķās bibliotēkās ir arī Valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas punkti, kur darbinieki jau tiek pilnvaroti palīdzēt padziļināti dažādos e-pakalpojumos. Pēc palīdzības vēršas arī sociālā dienesta klienti, kuriem nepieciešams nosūtīt dokumentus dažādām iestādēm.
Senioru sekmes darbā ar datoru bibliotēkas direktore vērtē dažādi, jo ir tādi apmeklētāji, kas tiešām apgūst, kuri prot meklēt informāciju, komunicēt tiešsaistes programmās, citi savukārt paļaujas tikai uz palīdzību, jo datoru nekam citam kā tikai, piemēram, maksājumiem nelieto. Pagastu bibliotēkās ir pastāvīgie apmeklētāji, kas regulāri izmanto datoru.
«Bankas laukos vairs nav, pasts arī darbojas minimāli, līdz ar to pašlaik visu, kur valsts vai privātais sektors pāriet uz digitālajiem pakalpojumiem, kompensē bibliotēka, kas ir ļoti svarīgi – neatstāt cilvēkus vispār bez pakalpojumiem. Šādos gadījumos bibliotēka praktiski ir vienīgā vieta, kur cilvēks var vērsties pie pašvaldības, valsts vai arī pie citiem cilvēkiem,» uzsver M. Kuļikauska.

Visas zinības noder
Arī pagastu bibliotēku vadītājas apstiprina, ka pašlaik seniori digitālās prasmes galvenokārt iegūst individuālu konsultāciju veidā. Īslīces pagasta Rītausmu bibliotēkas vadītāja Dace Kuzmina teic, ka interesenti ir, piemēram, nesen kādam senioram palīdzēts ierīkot «bill.me» lietotni, lai var apmaksāt komunālos maksājumus. Darbinieki palīdz izveidot e-pastus, izdrukāt rēķinus no e-pasta. Februārī, pieslēdzoties apmācībām Rīgā, apmēram padsmit interesentu varēja iepazīt, kā izveidojams e-paraksts. Kaut ne visi uzreiz vēlējušies to ierīkot, toties noklausījās, kā tas izdarāms, un arī pamēģināja, kā tas darbojas.
Viens no šo apmācību dalībniekiem bija arī 79 gadus vecais Aivars Baltušs no Rītausmu ciema. Pagaidām viņš vēl nav elektronisko parakstu izmantojis, taču «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka visas zinības dzīvē noder. Viņš bibliotēkas organizētajās apmācībās apguvis arī to, kā rīkoties ar datoru. Tad pašam vēl mājās tāda nebija, tāpēc bieži nācis uz bibliotēku. Nu esot saņēmis dāvanā. Sevišķi jau internetā viņš «nedzīvojot», taču novērtē, ka tur daudz informācijas var atrast. Aivaram Baltušam nav sveši arī sociālie tīkli – «draugiem.lv», «Facebook». Datorzinības viņam ļauj apmaksāt arī komunālos rēķinus, lietot internetbanku. Pašā sākumā dators viņam šķitis kaut kas briesmīgs, bet nu pamazām ar to esot sarasts.
Rītausmu bibliotēkas vadītāja iedrošina visus, kam ir nepieciešamība, izmantot bibliotēkas iespējas un darbinieku palīdzību šajā ziņā. Vecums noteikti nav šķērslis būt aktīvam digitālo pakalpojumu lietotājam, jo, piemēram, pavisam nesen kāda astoņdesmitgadīga bibliotēkas lasītāja esot pieteikusies lasīt e-grāmatas.

Arī seniori jau pietiekami zinoši digitālajā jomā
Valles pagasta bibliotēkā visi interesenti, ne tikai seniori, pēc pieprasījuma tiek individuāli apmācīti, kā darboties ar datoru. Darbs internetbankā, e-pasta ierīkošana, ūdens skaitītāju rādījumu nodošana un citas pavisam praktiskas lietas ir populārākie digitālie pakalpojumi bibliotēkas apmeklētāju vidū, tā sacīja bibliotēkas vadītāja Ingūna Kļaviņa. Viņa gan uzsver, ka seniori kļūst arvien zinošāki un paši jau daudz prot paveikt datorā un internetā.
Arī Pilsrundālē organizētas mācības vairs jau gadiem netiek rīkotas. Bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane uzsver, ka nepieciešamības gadījumā apmeklētāji tiek konsultēti, taču seniori jau esot pietiekami gudri šajā jomā, un tie, kas vispār vēlējušies, praktiski visu arī ir apguvuši. Grupu apmācības parasti apgrūtina tas, ka tajā ir dalībnieki ar dažāda līmeņa prasmēm. Tagad biežāk ir gadījumi, kad seniori nāk lūgt padomu, kā rīkoties ar bērnu uzdāvinātājām modernajām viedierīcēm. Taču kaut kā arī vecāka gadagājuma cilvēki tiek galā ar jauniem digitāliem izaicinājumiem – kādam palīdz bērni, citam – zinošāki līdzaudži. Saziņai ar valsts un pašvaldības iestādēm daudzi vēršas klientu apkalpošanas centrā.
Viesturu pagasta bibliotēkas vadītājai Ilzei Zvaigznei reizi pa reizei nākas ierādīt apmeklētajiem, kā izdrukāt e-pastā saņemtās izziņas, kā nokopēt dokumentus vai apmaksāt rēķinus. Tomēr viņa atzīst, ka lielākoties šie cilvēki tā arī turpina izmantot palīdzību, paši neapgūstot, kā to izdarīt. Tie, kas jau māk strādāt ar datoru, tie to dara paši mājās vai lūdz palīdzību gados jaunākiem mājiniekiem. ◆