Vietvara te nerādās, ceļš uz Bausku bedrains – Taurkalnes ciema ļaudis grib būt Aizkraukles novadā

Daudz labprātāk ciemu redzētu kā daļu no Aizkraukles novada, jo Bauska tālu, ceļš slikts, vietvaras pārstāvji šeit nav ne redzēti, ne satikti

Dižu egļu ieskauta, pašā attālākajā novada nostūrī paslēpusies Taurkalne. Ciems, kura dzīve jau kopš izveidošanas brīža bijusi cieši saistīta ar mežu un mežizstrādi. Taurkalnieši daudz labprātāk ciemu redzētu kā daļu no kaimiņu novada, jo ikdienas vajadzības tāpat kārto Jaunjelgavā vai Aizkrauklē, bet slikto ceļu dēļ dažs labs pat vairs neatminas, kad pēdējo reizi bijis Bauskā.

Taurkalnes trijstūris
«Bauskas Dzīve», mērojot ceļu no pagasta centra – Valles – līdz Taurkalnei, var nojaust, par ko taurkalniešiem būs lielākais kreņķis. Todien piesalis, bet tāpat kratīties nākas pamatīgi. Kāda aina paveras atkušņa laikā, iedomāties nav grūti.
Taurkalne uz kartes ieņēmusi teritoriju starp diviem ceļiem un dzelzceļu. Vietējie pat pajoko, ka sanāk tīri labs Taurkalnes trijstūris. Visapkārt ciemam vareni meži. Daudzviet jau izcir-sti, bet vēl augošie, kā vēlāk pastāstīja Taurkalnes bibliotēkas vadītāja Brigita Čebatarova, sēnēm un ogām bagāti. Vietējie sezonas laikā čakli mežā gājēji, jo ar veltēm – gailenēm, mellenēm, vēlāk arī brūklenēm un dzērvenēm – var piepelnīties.
Ciema apbūvi galvenokārt veido salīdzinoši nelielas privātmājas. Iespējams tas tāpēc, ka savā laikā Taurkalns (nevis Taurkalne) veidojās kā zāģētavas un dzelzceļa stacijas strādnieku ciems. Laika gaitā būvēm piebiedrojušās arī pāris divstāvu daudzdzīvokļu mājas. Saglabājusies arī divstāvu koka strādnieku baraka. Redzot vispārējo Latvijas nomaļu norietu, pieļāvām, ka skumīga pamestība sagaidīs arī Taurkalnē, taču ciemā nami ir apdzīvoti, pagalmi iekopti.

Vienīgā vieta, kur aiziet
Ciema vienīgā publiskā iestāde ir bibliotēka, kura telpas dala arī ar pakalpojumu centru. Tās vadītāja Brigita Čebatarova ar lepnumu atklāj, ka šī ir vienīgā bibliotēka Latvijā, kas atrodas mežā. Tā ir bijušā bērnudārza ēka, par ko liecina gan pati celtne, gan arī egļu mežam pavisam neiederīgs vietas nosaukums «Zemenītes». Bibliotēkas priekšdārzā kuplo jau vairāk nekā 30 gadus veci rododendri. Kad bērnudārzu slēdza, ēku esot iekārojis kāds liels Latvijas uzņēmums, taču juridiskās nianses ļāvušas to saglabāt cieminieku vajadzībām. Labi vien ir, jo, kā atzīmē bibliotekāre, tagad tā taurkalniešiem praktiski ir vienīgā vieta, kur aiziet.
Viņa atklāj, ka reiz ciemā bijis ne tikai bērnudārzs, bet arī trīs veikali. Tagad nav neviena. «Pareizi kāds teica, ka jāiet iepirkties vietējā veikalā, citādi tā vairs nebūs. Bet cilvēki jau meklē zemākas cenas, mazā veikaliņā tādas uzturēt nevar,» ar nožēlu teic Brigita Čebatarova. Tagad ciemā noteiktās dienās iegriežas autoveikals. Savukārt ceturtdienas esot zivju dienas, jo tad Taurkalnē piestāj zivju busiņš. Cenas gan autoveikalos nav mazas. Ja gribas ietaupīt, jādodas iepirkties uz Jaunjelgavu (12 km) vai Aizkraukli (25 km). Šajā virzienā jāpārvar vien daži kilometri «neceļa», lai tiktu līdz asfaltam. Uz 15 kilometrus attālo pagasta centru Valli cieminieki brauc nelabprāt sliktā ceļa dēļ, bet uz Vecumniekiem vispār neesot nekādas satiksmes.

Sen jau kā likvidēta pasta nodaļa; dzelzceļa stacijā nepiestāj pasažieru vilcieni.
Bibliotēka ir tā, kur vietējie nāk risināt visdažādākos jautājumus, tāpēc bibliotekārei jāzina gan tas, cikos atiet autobusi, gan jāorientējas dažādās jomās vai vienkārši jāaprunājas ar ciema iedzīvotājiem.
Pakalpojumu centrā taurkalniešiem ir iespēja nodušoties, izmazgāt drēbes veļas mašīnā. Te pieņem arī ģimenes ārsta palīgs. Tas esot liels atspaids vecajiem ļaudīm, jo mediķe palīdz sarūpēt zāles, veic nepieciešamās injekcijas, paņem analīzes, ja vajadzīgs.
Brigita Čebatarova rāda arī telpas, kurās taurkalnieši, un ne tikai, par ziedojumiem var tikt pie lietotiem apģērbiem, kurus no Rīgas piegādā vietējās iedzīvotājas. Kādu laiku tas bijis pat tik populāri, ka interesenti braukuši no tālākas apkārtnes.
Ja cieminiekiem ir nopietnākas veselības problēmas, ārstus viņi meklē Aizkrauklē. Turp dodas arī risināt dažādus jautājumus valsts un pašvaldības iestādēs.

Liela saime
Bibliotēkas zāle, bet dažkārt arī pagalms ir tās vietas, kur norisinās ciema kultūras dzīve. Afišu mape apliecina – Taurkalni apciemo kā teātri, tā mūziķi. Bibliotēkas vadītāja pastāstīja, ka vietējie ļoti bija iecienījuši bezmaksas pasākumus par dažādām veselības tēmām.
Zālē taurkalnieši kopīgi sagaida arī jauno gadu. Paši sarūpē mūziku, sagādā cienastu un pat salūtu. «Esam kā tāda liela saime,» piebilst Brigita Čebatarova. Taurkalnē arī cieņā savstarpēja izpalīdzēšana – ja kāds brauc uz pilsētu, tad var sarunāt, ka atved maizīti arī kaimiņam.

Vākuši parakstus, lai pievieno Jaunjelgavas novadam
Arvien dzirdot «braucam uz Jaunjelgavu vai Aizkraukli», rodas jautājums, bet kā tad ar novada centru? Ne vienam vien taurkalnietim nākas atzīt, ka ikdienas gaitas viņu reti ved uz Bausku. Kaut autobuss Bauska–Jēkabpils ir uzticams un brauc arī šļūdoņa laikā, tomēr tad novada centra apmeklējums skrupulozi jāizplāno, lai visu paspētu līdz pēdējam reisam ap pulksten 14.
Arī Bauskas novada pašvaldība par Taurkalni atceras reti. Bibliotēkas vadītāja secina, ka Vecumnieku novada laikā uz ciemu vietvaras pārstāvji brauca biežāk, tika rīkotas tikšanās. Pēdējos gados Taurkalnē neviens no pašvaldības nav manīts. Ja kaut kas tiek rīkots iedzīvotājiem, tad tikai Vallē, bet ej nu sevi nomotivē meklēt automašīnu un lauzt to pa 15 kilometriem grubuļu turp un atpakaļ. Kādreiz Taurkalnē bija vēlēšanu iecirknis, šajā jūnijā cieminiekiem būs jādodas uz Valli. Vasarā, protams, ir cerība uz labāku ceļu, bet vai ar to pietiks, lai taurkalnieši aktīvi vēlētu, zināsim jūnijā.
Pirms gadiem Taurkalnē tika vākti paraksti, lai ciemu pievieno Jaunjelgavas novadam, taču Valles pagastu dalīt nevarēja, turklāt valliešiem nebija nekādu iebildumu palikt Vecumnieku novadā, jo viņiem ar centru bija laba satiksme.
Paraksti vākti arī vēršoties pie VAS «Latvijas Valsts ceļi» ar lūgumu noasfaltēt putošo ceļa posmu ciemā, taču atbilde saņemta, ka naudas nav un nebūs. To pašu cieminiekiem bija jānoklausās, kad jautāja par iespēju ierīkot pāris laternas uz galvenās ielas.

«Kā zinās, ka ir labi, ja nebūs sliktuma?»
Par dzīvi ciemā Brigita Čebatarova neteic neko negatīvu, tikai bērnu esot palicis pavisam maz. Vasarā Taurkalne atdzīvojas, jo sabrauc arī vasarnieki. Visām mājiņām esot īpašnieki, to vidū arī rīdzinieki. Ciemā vairāk vecāka gada gājuma iedzīvotāju, taču ir arī strādājošie. Kādam darbs uz dzelzceļa, Valles bērnudārzā, Jaunjelgavas skolā; vīri strādā mežā. Uz vietas darba gan neesot, bet bija laiks, kad uz Taurkalnes tuvumā esošo zāģētavu strādniekus ar autobusu veda no Aizkraukles.
Kas vēl taurkalniešus bažī? Katram jau ir sava sāpe – teic Brigita Čebatarova. Labi esot, ka uz vietas ir daktera palīgs, ka bijušais Vecumnieku novads saveda kārtībā bibliotēkas ēku un tagad ir, kur cieminiekiem tikties. Šobrīd, kad nomalēm naudas tiek arvien mazāk, tas, visticamāk, vairs nebūtu iespējams.
Bibliotēkā satiekam Liju Ratkeviču, kas Taurkalnē dzīvo kopš 1963. gada. Viņa par dzīvi novada nomalē nesūdzas. Smejas tik, ka «katrā kažokā jau uti var atrast», bet viņai nav par ko gausties. «Ir jau bijušas grūtības, bet kā tad zinās, ka ir labi, ja nebūs kāds sliktums,» piebilst taurkalniete. Agrāk darba tuvumā esot bijis vairāk, taču, ja cilvēks grib strādāt, tad atradīs, kur iekārtoties. Grūtāk, viņasprāt, varētu klāties tiem, kam nav sava transporta. Lijai Ratkevičai daudz palīdz bērni un mazbērni. Pašvaldības rūpes par Taurkalni gan vairāk justas, kad pašiem bija savs pagasts.

Katru mēnesi jālabo ritošās daļas
Ciemā uzrunājam Anatoliju Čebatarjovu, kurš tobrīd gādā kurināmo. Viņam pašam klājoties labi, jo strādā, un ar darbavietu ir apmierināts. Taču daudziem tā neesot. Anatolijs ir autovadītājs kādā Bauskas uzņēmumā. Nedēļu paliek pilsētā, jo izbraukāt būtu pārāk dārgi. Turklāt vēl pa šādiem ceļiem. Braucot pa bedrēm, Anatolija trīs automašīnām turpat ikmēnesi jāveic remonts ritošajām daļām. Slikti ceļi ir jau gadiem, labāki tie neesot bijuši arī Vecumnieku novada laikos.
Uz Veikala ielas sastaptais Agris Bečs dodas uz copi Aklajā ezerā. Ziemā ķeroties līdakas un asari, vasarā arī karūsas. Viņaprāt, Taurkalnē nav nemaz tik traki. Švakāk ir ar darbiem, uz vietas neko atrast nevar, tāpēc Agris brauc strādāt uz ārzemēm. Apkārtnes ceļi ir problēma. Bet medpunkts ir uz vietas, šo to var nopirkt autoveikalā vai arī aizbraukt uz veikaliem Jaunjelgavā un Aizkrauklē.

Taurkalnes noslēpums
Tā kā Taurkalni ieskauj meži, tā iemītnieki bieži vien tiek manīti apkārtnē. Novērošanas kamerās pozējis lācis, vilki satikti pat gaišā dienas laikā, redzēts arī lūsis. Posta darbus gan pelēči nesastrādājot, jo vietējiem nav lopiņu, turklāt Taurkalnē ir pat trīs mednieku kolektīvi.
Taurkalnes tuvumā mežā labi paslēpies kāds dabas objekts. Aklo ezeru apvij baisi nostāsti, bet dzīvē tas nemaz nav briesmīgs. «Latvijas valsts meži» ierīkojuši pie tā nelielu autostāvvietu un ērtu taku līdz pat ezeram. Krastā ir arī lapene un ugunskura vieta. Visi Aklā ezera 24,6 hektāri ir saredzami, lielu daļu var arī apstaigāt. Ezera dzelmē ir kūdra, tāpēc tajā ir īpašs ūdens, kurā maz dzelzs un kaļķis. Tas esot tik mīksts, ka bez ziepēm un šampūniem var mazgāt kā matus, tā veļu. Copētājiem Aklajā ezerā lielas izredzes noķert asarus, taču esot arī līdakas un karūsas. ◆

Uzziņai

Taurkalne ir ciems Valles pagastā. Bauskas novadam pievienots 2021. gadā.
Kopējā platība ir ap 0,63 km².
Pēdējā tautas skaitīšanā 2021. gadā Taurkalnē bija 121 iedzīvotājs.
No novada centra Bauskas līdz Taurkalnei ir 48 kilometri, līdz Aizkrauklei tikai 25 km.

Bauskas muzeja direktors Aigars Urtāns «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka tagadējās Taurkalnes vietā līdz pat 20. gadsimta sākumam bija vien mežs. Situācija mainījās 1904. gadā, kad uzbūvēja dzelzceļa līniju Jelgava–Krustpils un šajā vietā izveidoja staciju Taurkalns. Līdzās dzelzceļa līnijai tika uzbūvēta kokzāģētava. Izveidojās arī neliels Taurkalna ciemats strādniekiem. Līdz 1924. gada jūnijam tā bija Jaunjelgavas apriņķa teritorija, pēc tam ciemu pievienoja Bauskas apriņķim. Gadu vēlāk tika latviskoti vietu nosaukumi, tā tapa Taurkalnes pagasts.
Kad pagastus likvidēja, Taurkalne ietilpa Stučkas, pēc tam Aizkraukles rajonā. Jau šajā gadsimtā kā Valles pagasta daļa tā kļuva par Vecumnieku novada, bet pēdējās teritoriālās reformas rezultātā – par Bauskas novada teritoriju.