Trešdiena, 13. maijs
Irēna, Irīna, Ira, Iraīda
weather-icon
+9° C, vējš 2.24 m/s, R vēja virziens
BauskasDzive.lv ikona

Vērtīgais Bauskas vecpilsētā: vai gribam to saglabāt? (79)

Mākslas zinātniece Ina Līne klausītājiem rāda Bauskas dažādo ainavu: no vecpilsētas namiem līdz zaļajiem privātmāju kvartāliem.

Bauska varbūt nav pārbagāta ar iespaidīgiem arhitektūras pieminekļiem, taču tai ir kas ļoti īpašs – renesanses laika plānojums

Sava laika progresīvākais pilsētas plānojums, ērts, loģisks un dzīvotspējīgs līdz pat šodienai, ir viena no nozīmīgākajām Bauskas vecpilsētas vērtībām, kuru otrdien, 21. aprīlī, Bauskā, kopienas centrā «Pasta 5», aicināja ieraudzīt mākslas zinātniece Ina Līne. Daudz no pilsētas unikālā mantojuma jau pazaudēts. Vai un ko gribam saglabāt no palikušā – to mākslas zinātniece jautāja vecpilsētas namu īpašniekiem un visiem baušķeniekiem.

Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
Atklājot biedrības «Meistars Gothards» organizēto lekciju «Bauskas vecpilsētas saglabājamās vērtības», I. Līne atzina, ka ir gan objektīvās pilsētas vērtības, kas piefiksētas dokumentos, grāmatās, gan subjektīvās. Katram pilsētas iedzīvotājam tās var būt atšķirīgas – kādam tā ir bērnības, citam romantisko atmiņu vai senču piemiņas pilsēta. «Man šķiet, ka tieši tas kopā – kas ir formāli un kas katram cilvēkam personīgi – ir svarīgi. Tas veido to vērtību,» sacīja mākslas zinātniece.
Viņa uzsvēra, ka Bauskas vērtība slēpjas jau tajā, ka tā ir pilsēta ar garu vēsturi, ko ļoti labi atspoguļo skats uz pilsētu no putna lidojuma. Pilsētas struktūrā labi saskatāmi visi tās pastāvēšanas posmi, sākot no dibināšanas līdz pat šodienai: vecpilsēta ar veco ēku ainavu, vēlākos gados izbūvētie kvartāli, zaļā teritorija ar privātmāju apbūvi.
Plānā labi var nolasīt, kā cilvēki konkrētās vietās dzīvojuši, ar ko nodarbojušies, kāds bijis viņu priekšstats par to, kas ir skaista un laba dzīves telpa un daudz ko citu.
Dokumentos kā vērtīga un saglabājama minēta vecpilsētas teritorija un mazliet arī no 20.gadsimta apbūves. Senā daļa ar likumu apstiprināta kā valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Šajā teritorijā ir skaidri noteiktas arī ēkas, kurām ir pieminekļa statuss un arhitektoniskā vērtība, taču, pēc mākslas zinātnieces teiktā, daudz vairāk ir tādu ēku, kam šāda statusa nav, taču tās vērtīgas, jo nosaka, kā pilsēta izskatās, iezīmē tās kopējo ainavu.
Tāpat dokumenti paredz, kas pilsētbūvniecības piemineklī būtu saglabājams, piemēram, plānojums, celtņu izvietojums, to mērogs, ielas, jumtu ainava u. c. Daudzi no šiem punktiem attiecināmi arī uz Bauskas vecpilsētu.

Plānojums, kas izceļ citu pilsētu vidū
No Bauskas vēsturiskā centra vērtībām kā pirmo Ina Līne izceļ pilsētas plānojumu. Mākslas zinātniece gan ironizē, ka cilvēki gadu gaitā ļoti centušies to pārveidot, bet tas līdz pat šai dienai izrādījies dzīvotspējīgs. Pilsētas sistēma radīta 16. gadsimta beigās, 17. gadsimta sākumā, un no šodienas skatpunkta to var dēvēt par ārkārtīgi progresīvu tam laikam.
Plānojums Bausku padara atšķirīgu no lielas daļas tā laika pilsētām. Tā neveidojās stihiski un haotiski kā daudzas viduslaiku pilsētas, bet jau no pirmsākumiem Bauska tapa kā regulāri plānota pilsēta ar kvartāliem, ielām, kur viegli pārvietoties, kuru ērti plānot un iemērīt. To dēvē par renesanses laika plānojumu, un tajos gados tas bija ļoti liels sasniegums.

Negribam vairs ieiet mājā no ielas
Nākamā Bauskas vecpilsētas īpašā iezīme, ko Inas Līnes skatījumā būtu vērts saglabāt, ir perimetrālā apbūve, kad būves orientētas ar galvenajām fasādēm pret ielām. Līdz ar to plānojuma režģi vecajā pilsētas daļā veido ne tikai ielu tīkls, bet arī ēkas ar savu izvietojumu. Kad pilsēta tapa, tas ikdienas dzīvē bija ļoti svarīgi, ļaujot iedzīvotājiem aktīvi iesaistīties dzīves ritumā.
Mūsdienās par šādu apbūves veidu cilvēki nepriecājas, jo tiešā saskare ar ielu daudziem vairs nešķiet vilinoša. «Cik daudz ēkās šobrīd iespējams ieiet no ielas?» jautā I. Līne. Kādreizējās parādes durvis labākajā gadījuma ir cieši aiznaglotas, bet sliktākajā – likvidētas un aizmūrētas pavisam.

Objektīvās pilsētas vērtības un cilvēku subjektīvās – tas, pēc Inas Līnes domām, kopā veido pareizo kombināciju. Foto – Ivars Bogdanovs

Pilsētas smaids bez zobiem
Lielākā problēma, kas gadu gaitā izveidojusies labi plānotajā vēsturiskā centra struktūrā, ir caurumi. Māju vai nu nav vispār, vai arī tās pārbūves rezultātā it kā atkāpušās no ielas, veidojot neiederīgus tukšumus. Katra laika gaitā zaudētā māja grauj unikālo Bauskas pilsētas vērtību – regulāro plānojumu un tā apbūvi, uzsver I. Līne.
Sava artava tajā ir Otrajam pasaules karam, kad karadarbībā daudz vecpilsētas koka apbūves nodega, atstājot tukšumus, kuri tā arī nav aizbūvēti. Karā smagi cieta arī 20. gadsimta 20. – 30. gados uzceltie pilsētas kvartāli, kas pēc pašreizējiem apbūves noteikumiem arī ietilpst vecpilsētā un var pretendēt uz atbalstu īpašuma atjaunošanai, restaurācijai. Tāpat pilnībā nopostīta apbūve otrpus Mēmelei, kur šobrīd atrodas «Elektriķi».
Taču karam «labs» sabiedrotais bijusi arī pēckara saimnieciskā rosība un pārliecība, ka mājas, īpaši jau vecās koka, nav vērtība, cilvēkiem vajag ko jaunu un noderīgu.

  1. gadā Bauskas vecpilsēta tika pasludināta par pilsētbūvniecības pieminekli, kurā nav vēlamas to postošas darbības, taču, neskatoties uz to, šajā teritorijā tapa izmēros pilnīgi neiederīgas būves, piemēram, veļas mazgāšanas komplekss.
    I. Līne norāda, ka pagājušā gadsimta 70., 80. gadi bijuši īpaši postoši vecpilsētas ansamblim, bet šis process diemžēl nav apstājies arī mūsdienās.
    Lai uzskatāmi parādītu to, cik ļoti tukšumi maina vecpilsētas struktūru, Ina Līne piedāvāja attēlu, kur no vecpilsētas vaibstiem bija dzēsusi pēdējā laikā skaļas diskusijas izraisījušo Dreņģeru iebraucamo sētu. Viņa ironiski norāda, ka tikpat labi nojaukt un iesēt zāli, kā piedāvāts publiskajā telpā, var arī citviet vecpilsētā, jo daudzas ēkas ir tehniski sliktā stāvoklī.
    «Ja to struktūru pazaudēsim, tad pazaudēsim Bausku un to, kādēļ tā ir vērtīga, un to, ar ko mēs varētu lepoties – ka mums ir 16. gs. beigās, 17. gs. sākumā iedibināta pilsētas struktūra, kas kā telpiska uzbūve saglabājusies pat līdz 21. gadsimtam,» piebilst mākslas zinātniece.

Pilsētas siluets kā vizītkarte
Vērtība I. Līnes skatījumā ir arī pilsētas siluets, ko veido ielas un to apbūve un ko redzam, kad iebraucam pilsētā. Bauskai ir pat vairākas šādas panorāmas, atkarībā no tā, no kuras puses tajā iekļūst. Kurš skats ir īpašais Bauskas pilsētas siluets? – aizdomāties liek mākslas zinātniece.
I. Līne bija sarūpējusi bagātīgu un reti redzētu vēsturisko fotomateriālu, kurā Bauska gandrīz neatpazīstama – šarmanta, vienkārša, bet tik cienīga un proporcionāla. Aplūkojot Bauskas attēlus no iepriekšējiem gadsimtiem, ēkas neizskatās noplukušas un nav iegrimušas zemē, kā tas ir šobrīd. Vēl pagājušā gadsimta 30. gados pilsēta izskatījās harmoniska, saglabātas proporcijas starp ēku izmēriem, ielu un ietves platumiem.
Savukārt šobrīd Bauska palēnām grimst zemē, nu jau gandrīz līdz pirmā stāva palodzei – sarkastiski norāda I. Līne. Tas paātrina māju bojāeju, un arī pati pilsēta pēc uzbūves kļūst citāda.
Izmainījušās arī pašas ēkas, taču mākslas zinātniecei šķiet, ka ne vienmēr tas ir attaisnojami. Kā piemēru viņa rāda Bauskas apriņķa skolu (Rīgas iela 8), kura tapusi 19. gs. 20. gados. Celta kā vienstāva ēka, pat ar tornīti zvaigžņu vērošanai. Tā paša gadsimta beigās tai tiek piebūvēts otrais stāvs, ēku nozīmīgi pārvēršot. Bet pēc kara to papildina vēl ar vienu stāvu, rezultātā iegūstot goliātu uz apkārtējās zemās apbūves fona.

Nepazaudēt vēl vienu pilsētas skatu
Jau pieminētās perimetrālās apbūves neatņemama sastāvdaļa bijuši arī žogi kā risinājums situācijās, kad ēku fasādes nav vērstas pret ielu. I. Līne atceras diskusiju pirms gadiem ar Būvvaldi un arhitektiem par to, kādi žogi pilsētā būtu nepieciešami. Noteikumi paredz, ka tiem jābūt zemiem un caurskatāmiem, taču I. Līnei šķiet, ka vecpilsēta varētu būt arī izņēmums. Uz šo brīdi praktiski visi vecpilsētai raksturīgie žogi ir zaudēti. Palicis vien neliels fragments pie Lodiņa alus fabrikas. Tā detaļas liecina, ka tas varētu būt 19. gadsimta žogs, ko būtu vērts uzmērīt, lai paliek vismaz dokumentos.
Stāstot par pilsētas siluetu, Ina Līne rāda arī attēlus ar Lodiņa alus fabrikas skatu no otra upes krasta. Tā ir nozīmīga pilsētas silueta sastāvdaļa, iebraucot pilsētā no Rīgas. Kaut daļēji cietusi, tā saglabājusies maz izmainīta, taču mūsdienu arhitektu redzējums fabrikas pārbūvei mākslas zinātnieci esot šokējis. Ja iecerēto uzbūvētu, Bauska zaudētu arī šo unikālo skatu.
Silueta neatņemama sastāvdaļa ir arī jumti. Mākslas zinātnieces skatījumā Bauskai raksturīgie varētu būt dakstiņa jumti, jo māls, no kā tos izgatavo, ir pieejamākais materiāls. Neviens vēsturiskais dakstiņa jumts pilsētā gan nav saglabājies. I. Līne būtu priecīga arī, ja ēkas vecpilsētā rotātu skārda jumti. Atbilstoši vēsturiskajiem paraugiem tiem gan būtu jābūt no lokšņu skārda, nevis vienlaidu. Vienam vēsturiskam objektam pilsētā ir šāds jauns jumts, taču to esot bijis ļoti grūti panākt, galvenokārt jau mūsdienu būvnieku izpratnes dēļ.

Vērtīgas ēkas arī bez pieminekļa statusa
Neapšaubāmi pilsētas vērtība ir vēsturiskā apbūve un tās atsevišķās ēkas. I. Līne rāda vairāku namu skices, kādām tām būtu jābūt, ņemot vērā secināto inventarizācijā. Taču realitātē nevienu no tām dzīvē šādā izskatā redzēt nevar.
Oficiāli Bauskā ir tikai astoņi arhitektūras pieminekļi. Lielākā daļa no tiem ir sabiedriskas ēkas kā luterāņu un pareizticīgo baznīca, rātsnams, arī bijušais kinoteātris.
Tas gan nenozīmē, ka tikai astoņas mājas pilsētā ir svarīgas – uzsver mākslas zinātniece. Ir vēl vairāki nozīmīgi nami, kā māja Rūpniecības ielā 14, Plūdoņa ielā 18, kura ir ārkārtīgi vērtīgs 18.gadsimta būves paraugs ar saglabātām vērtīgām detaļām, Plūdoņa ielā 15 ar unikālu ēkas fasādes detaļu. Neatņemama pilsētas silueta sastāvdaļa ir arī vairākas vecās sarkano ķieģeļu ēkas.
Ar nožēlu I. Līne teic, ka daudzas ēkas laika gaitā ir pilnībā pārvērtušās, tās zaudējušas elementus, kas tās reiz padarīja īpašas. Viņasprāt, svarīgās detaļas iznīcinātas galvenokārt nevērīgas attieksmes dēļ, cilvēki tās izvelējušies neredzēt un neaprūpēt, sabojājuši, veicot remontdarbus ar neatbil-stošiem materiāliem. Līdz ar pazaudētajām durvīm un logiem nebūtībā aizgājušas arī to detaļas, meistarīgi būvkalumi.
Vecos logus bieži nomainījuši nesimetriski jeb, kā tos nosauc I. Līne, klibi vai arī akli (bez raksturīgā dalījuma) logi, nav saglabāta neviena dekoratīvā detaļa.
I. Līne ironizē, ka katrai mājai vecpilsētā kā likums ir vismaz trīs dažādi logu izpildījumi, jo nevar taču likt tādus pašus kā kaimiņš.
Saudzējami būtu māju balkoniņi, kas ne tikai rotā ēku, bet arī ielai piešķir noteiktu ritmu. Pilnībā diemžēl jau zaudēti raksturīgie lieveņi. I. Līne iesaka māju īpašniekiem neizturēties tik nevērīgi pret mājas vēsturiskajām apdares un dekoratīvajām detaļām, kas vēl saglabājušās. Tās palīdz ēkai nepārtapt par bezpersonisku briesmoni un liecina par to, ka kādreiz tā bijusi skaista. Tas neprasa milzu ieguldījumus, bet tik uzskatāmi parāda, kāda pilsēta reiz bijusi.

Izpētīt, lai vismaz zinātu
Likums nosaka, ka vēsturiskām būvēm jāveic inventarizācija vai izpēte un arī norāda, ko tas ietver. Tādējādi tiek apzināta gan ēkas vēsture, tas, kāda ir tās vieta pilsētas apbūvē, gan tajā vēl saglabājušās vēsturiskās detaļas. Kā skaidro I. Līne, tas nenozīmē, ka īpašnieks neko ēkā nevarēs darīt un viss ir jāsaglabā. Tā ir informācija, uz kuras balstīt nākamos soļus mājas atjaunošanā, piemeklējot labākos risinājumus. Izpēte vai inventarizācija dod iespēju saglabāt datus pat tad, ja vairs nekas nav saglabājams.
Ko īpašniekm tas dod? Pirmkārt, viņš kaut ko uzzina par savu māju un vērtīgo tajā. Vai tas ir svarīgi, atkarīgs no īpašnieka. Otrkārt, ir arī praktisks labums – ja veikta īpašuma izpēte un īpašnieks vēlas to tālāk atbilstoši sakārtot, var pretendēt uz finansiālu atbalstu.
Ina Līne inventarizāciju ar izpētes elementiem veikusi nedaudz vairāk kā 10 mājām Bauskas vecpilsētā. Divas ir piedzīvojušas kaut kādu atjaunošanu. Par vienu mākslas zinātniece tā kā ir priecīga, par otru – ne pārāk, jo tur prevalējuši būvnieka lēmumi. Viņa atzīst, ka tieši cīņa ar nekompetentiem būvniekiem, kas visu zina labāk, esot tā grūtākā. Nezin kāpēc viņiem ir naids pret vēsturiskām detaļām.
Pārējo namu īpašnieki nav vēlējušies ņemt vērā inventarizācijā konstatētos faktus. Tāpēc jautājums, ar ko I. Līne noslēdza savu lekciju – vai vērtību saglabāšana vispār kādam un pilsētai kā tādai ir svarīga un vajadzīga – paliek atklāts. ◆

BauskasDzive.lv ikona Komentāri (79)

Laikmetu griežos
11:07 25.04.2026
Nuu nezinu.Bauskā viss vēsturiskais izņemot baznīcu un pili jau sen novārtā,sapuvis,satrunējis.Neesam jau Kuldīga.
Stagnāts
13:38 25.04.2026
Dreņģeru sētā varētu ierīkot agrāko Bauskas vēsturisko seju,kafejnīcu Mūsa.Ar visu diskotēku.
Iedzivotajs
14:05 25.04.2026
Ja jau runajam par vesturisko tad jau jaiekļauj slimnicas ielas Hruševa majas un vel citas tur celtas tai laika padomju laikos , tas tak retro ka šodien auto žiguļi moskvičš un zaz , jaliek klat zime kā dreģeru majai - veturisks un jaigulda lielus lidzekķus to uzturešanai !
Ards
14:06 25.04.2026
Stagnatam! Daudz ko var, bet vai tur ir stāvlaukums blakus pie A-7?
Ardam
14:12 25.04.2026
Ar kājam jaiet 😀
Kristīne
15:00 25.04.2026
v=Vai tiešām mums jāmaksā par kaut kādu ļoti dārgu lekciju,kuru apmeklē 0 vecpilsētas iedzīvotāju,jo bildē tikai biedrības biedri un draugi??? Mums taču Bauskas novadā ir būvvalde un arhitekts,kuri saņem par šo visu labu algu!!! Kāpēc mums te jāmaksā kaut kādiem mākoņstūmējiem?
Kristīnei vai Kristīnam
16:37 25.04.2026
Fantastiski, ka šādus visumā sakarīgus rakstus komentē tikai pusanalfabēti, kas pat divus teikumus nespēj uzrakstīt bez 20 kļūdām, visa vēsturiskā nīdēji, kas spīd ar pašiem šķietami asprātīgiem, taču pēc būtības idiotiskiem izteikumiem, un, protams, par "nodokļu maksātāju naudu" lielo rūpi turošie, kas pat naktis neguļ, uzmanot, ka tikai kāds eiro neaizplūstu sabiedrības izglītošanai un vispārējās inteliģences paaugstināšanai. Ka nepietrūkst kārtējiem Vimbu svētkiem un Zelta ozolu daudzdienniekiem.
vecais Dreņģeris
16:44 25.04.2026
Tas viss vēsturiskais jau ir tās pussabrukušās privātmājas , kurām ar MUMS nu nav nekāda sakara , tur lemj un dara īpašnieki. Par to, kas nav mans , man nav nekāda darīšana un lemšana , man jau pietiek ar to Dreņģera amatu māju ar kalēju darbnīcām un citu amatu gaņģiem , ko novadam būs no savas naudas jāceļ.
Jaunais mākoņstūmējs
18:44 25.04.2026
Vecīt, kas ir tie MUMS - tu un tev līdzīgi vimbugalvas? Baigais jau masu priekšstāvis atradies. Un paldies Dievam, ka tev un tādiem kā tu gar šo nav nekādas darīšanas un lemšanas. It kā pats saproti un atzīsti, bet vienalga turpini te grabēt.
sakarīgie raksti
19:37 25.04.2026
izglitotiem cilvēkiem arī raksti tādi izglītojoši, par pieminekļiem vien, bet prātā nav līdz šim tiem ienācis, ka šajos vecpilsētas graustos vēl joprojām dzīvo dzīvi cilvēki, ne jau muzeja eksponāti. Pie tam ir jau 21. gadsimta ceturtdaļa nodzīvota. Tad, kurš domās par šo "pieminekļu" iemītniekiem, ne jau tie, kuri pašlaik šādus tādus grašus tērē uz vecpilsētas rēķina?
Ākstam
21:31 25.04.2026
Tad ej un domā, kamēr galva sāk kūpēt, kaut vai par Āfrikas bada cietējiem, visu pasaules grūtdieņu aizstāvi! Cilvēkiem ar nepietiekamiem ienākumiem (arī vecpilsētā dzīvojošiem) 21. gadsimta Latvijā ir jāgriežas pēc palīdzības sociālajos dienestos, bet tiem, kas tādi nav, ir pienākums sakopt savu mājokli, arī vecpilsētā. Nedomāju, ka kāds zinātnieks vai zinātniece jebkad ir traucējis izvākt mēslu kalnus no pagalma, iestiklot izsistu rūti vai pielikt jau gadiem neesošu notekcauruli. Iespēja saņemt speciālistu konsultācijas un finansiālu atbalstu savas mājas sakārtošanai ir jūtama palīdzība vecpilsētas iemītniekiem, un šis atbalsts noteikti arvien palielināsies. Manai mājai jumta seguma nomaiņai neviens atbalstu nedod, bet tāpēc jau es nereju uz visu pasauli kā no ķēdes norāvies suns.
Ards
02:03 26.04.2026
Nezinu , kā pārējiem, bet man Rīgas iela uzrunā!
Tālavas taurētājs
06:34 26.04.2026
Vai retro pilsēta ar saviem skatiem - vai arī ''kartona'' paku kastes kā kādā izgāztuvē ==== ir izvēle...
Vecais Jēkabs
08:59 26.04.2026
Spiež mums virsū visādus murgus,eksperti atradušies!Ielas nevar aizlāpīt,caurums pie cauruma!Bauskā krāso līnijas,kaut asfalts sagrauzts!
Ards.
10:28 26.04.2026
Vispār, ja pastaigā ar kājām, tad daudz ko var ieraudzīt. Kājas ir domātas staigāšanai ne pedāļu spaidisanai. Tās ir manas domas!
ākstu baram
10:50 26.04.2026
pie tam it kā izglītotu ākstu baram, kuri apvienojušies biedrībā un redz savu saulaino nākotni šādas tādas naudiņas apmēros, piešķirtās biedrībai it kā vecpilsētas glābšanas sakarā. Tad būtu jau jums beidzot jāsaprot, ka nekādu vecpilsētu glābt nevarēsiet ar "padomu" iestiklot logu rūti vai pielikt notekcauruli. Ar šādām zināšanām jums ir krietni par maz, lai sevi pieskaitītu vecpilsētas glābējiem. Nekā savādāk, kā vien par ākstiem, jūs nevar nodēvēt, kuri iedomājušies, ka ar muldēšanu un sev, biedrībai izdīkto naudu glābs pasauli, savu iedomu pasaulīti. Būtu jau jāapjēdz, cik izmaksā kaut viena vien grausta"novešana" līdz stāvoklim, kad tajā iespējama šolaiku standartiem attiecināmi dzīves apstākļi. Tie ir vismaz simti tūkstošu katrai ēkai, kuru daudziem nav un nebūs, bet novadam, redzams, ir vien tūkstoši, ko apmaksāt muldoņām, muldoņām pašpasludināto glābēju izskatā.
Tante Bauskā
10:53 26.04.2026
Kāpēc vēsturiskā atjaunotāji savu viedokli aizstāv agresīvi?
atbalsts palielināsies
10:59 26.04.2026
noteikti, tas atbalsts, ko par nopelnīto algu dēvējat, tas jums, pabalstu izsniedzējiem domes struktūrās inflācijas sakarā noteikti palielināsies. Tik uz kā rēķina, uz nodokļu rēkiņa no tiem, kuri godīgā darbā jums to pabalstu, par algu dēvēto, nopelna.
Tam, kurš atbild Ākstam
11:03 26.04.2026
Biedrībai neveicas ar Vecpilsētas iedzīvotāju uzrunāšanu. Vai tam iemesls varētu būt augstprātība, empātijas un pacietības trūkums?
tantei Bauskā
11:03 26.04.2026
pienākuši laiki, kad savu "progresīvo" viedokli var aizstāvēt vien agresīvi, bet saņemot to pašu pretī, izliekas ļoti neapmierināti- mēs taču esam neaizskarami, mūsu viedoklis ir vienīgais pareizais, jau no komunistu laikiem....
Dārgie tautieši,
12:42 26.04.2026
Palasiet paši, ko rakstāt, un pārliecināsieties, ka vairumā ir tikai
Ards
12:43 26.04.2026
Lai tā tante aizbrauc uz Kaucmindi! Manas Mammas tante tur bija- Olga-Kulitane Stakle. Vēl satiku Mežaparkā. Daži Tantuki viņu Bauskā atceras.
Mēģinu saprast
14:02 26.04.2026
Daudzi komentētāji diezgan nepārprotami norāda, ka biedrības biedri un viņu atbalstītāji ir dumji un savtīgi nelieši, kas tikai perina plānus, kā apzagt pašvaldību, turklāt viņi neizprot ne vecpilsētas iedzīvotāju rūpi, ne to, kā šī problēma pareizi risināma. Toties to dziļi izprot to komentāru autori, kas nekādās biedrībās vis neapvienojas un kuriem nav nevienas vienīgas idejas, ko tad ar brūkošo vecpilsētu darīt. Labprāt tiek piesauktas arī ar konkrēto tēmu nesaistītas nedienas, piemēram, bedrītes Bauskas ielu asfaltā, dodot mājienu, ka tieši vecpilsētas biedrība, tās atbalstītāji un citi "mākoņstūmēji" būtu īstie, kam būtu pienākums šīs bedrītes aizšķipelēt. Demokrātiskā valstī, protams, katram ir tiesības uz savu viedokli, taču pirmo darbības rezultātā pēc desmitiem gadu cīņas ar novada politiskās vadības un viņu elektorāta noraidošo attieksmi vecpilsētā vismaz kaut kādi procesi ir sākušies, kamēr otrie joprojām spēj tikai vienu - anonīmi zākāt un apspļaudīt pirmos. Ja esat tik gudri, nearoganti, iejūtīgi, sirsnīgi, čakli un jomu pārzinoši, kā paši domājat, uz priekšu - uzrotiet piedurknes un rādiet, kā tad tās lietiņas īsti ir darāmas! Atbalstiet daudz cietušos vecpilsētas iemītniekus ar viediem padomiem, darbiem un pašu finansēm, nekādā gadījumā neaizskarot daudz svarīgākām lietām paredzēto pašvaldības kasi! Ko gaidāt, jaukumiņi? Jūsu priekšā plašs darba lauks.
ARĪ mēģini saprast
14:12 26.04.2026
Nu tak skaidrāks par skaidri, ka tādi bļāvēji kā, piemēram, "ākstu baram" ne uz ko vairāk nav spējīgi kā vien te agresīvi komentēt un zākāties! Tādi jau nav darītāji!
Mēģinam-Vecpilsētai
15:28 26.04.2026
Es saprastu,ja jūs piesaistītu sponsorus,Eiropas naudu,kas ļautu restaurēt vecpilsētu,bet tagad redzam,ka jūs uztur par Bauskas novada naudu,cik jums šogad tūkstošus piešķīra novads,tas ir manu naudu,lai kafiju iedzertu ar labi maksātām lektorēm? Es saprastu,ja jūs sevi spētu bez novada atbalsta uzturēt un vēl piesaistīt sponsorus,tad jūs būtu vajadzīgi,bet tagad izskatāties kā parazīti,kuri piesūkušies pie manas,nodokļa maksātāja naudas!!!!
dižie darītāji
17:01 26.04.2026
ja atceramies, ar kādu pompu pirms nedaudz gadiem šeit BDZ izrādīja Luterāņu aznīcas apkārtnes sakārtošanas darbus. Ar daudzām fotogrāfijām, parādes veicēju vārdiem un uzvādiem un ļoti lielā paveiktā darba vecpilsētas labā un sevis uzlielīšanu. Tik kas no tolaik paveiktā redzams šobrīd, kur ir palicis tas ziemciešu stādījums, jau vairākus gadus nekopts atstāts? Ko līdz jūsu muldēsana un izrādīšanās izrādīšanās pēc, ja sakoptas ir vien jūsu biedrībai piešķirtās telpas, pie tam bezmaksas lietojumā. Varējāt arī šeit publiskot, kas vēl ir padarīts par bierībai piešķirtajiem tūkstošiem, kaut vai vien no novada naudas? Vajadzētu jau apjēgt, ka tā agresivitāte no jūsu "darītāju" puses vērsās plašumā pēc jebkura iebilduma, saprātīga iebilduma, kam nespējāt rast loģisku atbildi. Varbūt, beidziet vienreiz šeit ļurināt, ņemiet kaut vienu namu savā aizbildniecībā un novediet to kaut līdz savas biedrības ofisa līmenim, labiekārtošanas ziņā. Tad arī varēsiet runāt, ne tikai tukšus salmus kult.
Saulstariņam
18:16 26.04.2026
Tad strādāt vis negribās, ko? Tikai muldēt un citos meklēt visas iespējamās vainas? Un par agresivitāti runājot, tavi žults izplūdumi vav agresivitāte? Ej taču pie daktera, iekams paši nav atbraukuši pakaļ!
Starpplanētu šaha turnīrs
18:29 26.04.2026
Beidziet te nīdēt un gausties,un gādājiet lai būtu plūstošs finansējums!Mēs te uzrausim augšā-oi-oi-oij!
Pilsētnieks
20:26 26.04.2026
Izlasīju drukātajā versijā. Mākslas zinātniece par svešķermeni vecpilsētai nosauc 70.gados uzbūvēto Sadzīves pakalpojumu kompleksu. Vai viņa noskaidroja cik lielu skaitu darba vietu tas deva Bauskai? Vai tas ir nevērtīgi? Cik pakalpojumu nozares tur bija! SPK sakārtoja un labiekārtoja šo Rīgas ielas galu. Turklāt visas ēkas ielas labajā pusē tika saglabātas un ir joprojàm. Taču tās nekalpo nekam. Stāv tukšas. Tas mākslas zinātniecei patīk labāk?
Vnk
20:33 26.04.2026
Vienkārši nožēlojami ir daļa komentetāju, kas uzmetušies par tjipa "nodokļu naudas sargātājiem", nezinot, kas ko finansē vai nefinansē, un kas ko uztur vai neuztur.
Pāķis
21:32 26.04.2026
Nu, nejauciet mušas ar kotletēm! Tas vešūzis bija un ir zemas arhitektoniskas kvalitātes monstrs, kas mērogā un stiliņā joprojām ir svešķermenis šajā pilsētas daļā. Un jēdziens "svešķermenis" te lietots, ne jau runājot par darba vietām un ekonomisko jēgu, bet tikai par vecpilsētas struktūras un noskaņas saglabāšanu. Tā jau varam slīgt nostaļģijā par katru kolhoza kantori, mehāniskajām darbnīcām vai ēdnīcu, kas savulaik deva darba vietas, algas un visu pārējo, bet laiki mainās, un šķiet, ka arī šis komplekss ar plašajām zālēm vairāk kalpo humpalu veikaliem un mušu audzēšanai. Bet tas, ka Bauskas vecpilsētā daudz māju stāv tukšas, nu nekādi nav mākslas vēsturnieku nopelns. Ir cilvēki, kas, tikuši pie ātrās naudas, sapērk mājas spekulatīvos nolūkos, bet pārdot tālāk par samurgotām cenām vairs nespēj. Un tā nu arī tās mājas stāv.
Migla
22:36 26.04.2026
Ja biedrībai nebūtu, ko slēpt, tad Dreņģersētas restaurēšanas projekts būtu atklāts. Taču tas tāds nav! Pašlaik ir zināms vien milzu gala cipars - 2.17 miljoni eiro Latvijas un ES nodokļu maksātāju naudas. Vai privātmājas lieluma ēkas sienas no iekšpuses būs izklātas ar zelta tapetēm?
Ards
23:38 26.04.2026
Vajag darīt, ar saptratu.kur ir Plesa solītais apvedceļš? Ko cibers ir izdarījis? Man vienam muļķim bija paskaidro, ka janozogo vieta, lai nenotiktu nelaime. Ir redzams Kalēju iela pie ūdens pumpja.
Ards
23:40 26.04.2026
Es jau nekas. Es tikai celtnieks
Putenis
23:58 26.04.2026
Tā arī neesat sapratis (sapratusi), ka Dreņģera sētas projektu izstrādāja un vada pašvaldība, piesaistot lielāko daļu finansējuma no ES. Pašvaldībā tad arī griezieties ar saviem jautājumiem! Tostarp par izmaksu pamatotību!
Putenim
08:59 27.04.2026
Ja prasāt nodokļu maksātāju līdzekļus, tad projektam jābūt caurspīdīgam. Interesanti būs uzzināt darītājus par cieņpilno atalgojumu. Brīvajā tirgū konkurences apstākļos nav iespējama saimnieciski neizdevīgākā piedāvājuma izvēle, bet Dreņģersētas atjaunotāji jau sarunāti par augstāku algu par nozarē vidējo? Veiklie zēni un meitenes...
Sniegpārsliņa
09:23 27.04.2026
Ja privātais atjaunotu, maz ticams, ka būtu izdevumi 2.17 miljonu apmērā. Tādejādi ir pamatotas bažas, vai lielais projekts būs sabiedrisko līdzekļu labas pārvaldības piemērs. **** Ne iedzīvotājiem individuāli jāiet uz pašvaldību, bet ieceres plānotājiem un realizētājiem jāpublisko izmaksu pozīcijas. Dreņģersēta nav Uzvaras piemineklis, kad tā gāzēja uzņēmums un mehanizators ir Valsts noslēpums.
neliela atkāpe
10:53 27.04.2026
tad, kā dēvēt to rajonu, patreiz par vecpilsētu dēvēto, senāk veco Bausku saukto? Par "milzu vērtībām", dzīvojamo fondu, "Brīvdabas muzeja filiāli' vai vienkārši par Bauskas "geto"? Varbūt, tas "geto" vārds būtu piemērotākais, jo daudziem šeit mītošajiem visā dzīves garumā nav bijis iespējams izrauties no drausmīgajiem, var teikt necilvēciskajiem dzīves apstākliem, pavadītiem šajos pirms gadsimtiem celtajos namos, par graustiem pārvērstajos. Tad par ko mēs vispār runājam, ja nauda tiek iedalīta vien biedrībām un speciālistu kantoriem revīziju veikšanai. Pajautājiet kaut pilsētas tēviem, vai priekš jums, pašlaik vecpilsētas graustos mītošajiem, ir no budžeta kāds cents atlicināts jūsu ēku vajadzībām un cik tās naudas vajadzīgs, lai to graustu savestu līdz tādam, mūslaiku dzīves prasībām atbilstošam stāvoklim? Protams, ir vieglāk solīt, algot solītājus maļot vienu un to pašu, pacietieties, arī jūs, tur graustos dzīvojošos atcerēsimies, kaut kad, jūs tikai pacietieties, jūsu nams taču skaitās "milzu vērtība"
pāķīt,
11:12 27.04.2026
ja tu nebūtu vien šolaiku "produkts" un būtu piedzīvojis tos laikus, kad Bauskas SPK vadīja vēl Dzenis, tad tā "dziesma" tev skanētu daudz savādāk. Nesaprotu, tu mēģini cilvēkiem šeit iestāstīt, ka tiem graustiem ir lielāka vērtība, kā Dzeņa laikā celtajām ēkām, kuras spēj nest peļņu tur esošajiem uzņēmumiem, no kuru maksātajiem nodokļiem , redzams, uzturam arī tevi, pāķīt. Ja tu būtu uzņēmējs, kaut ko saprotošs no komercijas, tad neraudātu par aizgājējiem, kurus lielākoties vairs nav iespējams reanimēt. Jā, ir vēl vecpilsētā ēkas, kura būtu vērts restaurēt, bet ne dreņgera sētu un tai līdzīgo ēku "parādi", lai arī kā tu un tev līdzīgie pamatotu savu lietderību graustu glābšanā. Jūs esat un būsiet vien "plānā galdiņa urbēji", pārtiekoši no tā, ko varat "izurbt" no budžeta. Jums pat prātā nav ienācis, ka vispirms jānopelna, lai ko darītu un, vai ir vērts vējā izsviest nopelnīto, kam ir cita vērtība nekā saubagotajam.
tā arī rakstām
15:38 27.04.2026
"senču piemiņas pilsēta", vien tolaik - 18., 19. gadsimtā, kad tapa mākslas zinātnieci interesējošās ēkās, pilsētā ar dažiem izņēmumiem skanēja vien idiš un vācu mēle. Senčus jau neizvēlas, katram tie savi. Vien, vajadzētu pieminēt arī tos senčus, latviešu cilmes, kuru vecāki un paši mūžu nodzīvoja visai neiedomājamos apstākļos vāciešu un žīdu dažus gadsimtus atpakaļ celtajās ēkās, jau sen par dzīvošanai nepiemērotām uzskatītajās.
Pārsliņai
19:25 27.04.2026
Piekrītu par atklātību, bet nav laikam mums tādas prakses publiskot būvprojektu kontroltāmes. Būve tik dārga tāpēc, ka tajā ieprojektēts daudz nevajadzīgu lietu. Arhitektūras projekts, kurā tas redzams, varētu būt pieejams arī vecpilsētas biedrībā. Painteresējieties!
Pāķīts
19:40 27.04.2026
Izlasi vēlreiz, cietais pauri! Ne jau par Dzeni te iet runa. Un te neviens neapstrīd, ka dažus desmitus veca betona un ķieģeļu būve nostāvēs ilgāk par divsimt gadus vecu, visādi spīdzinātu un gadiem nekoptu koka māju. Visi to lieliski saprot arī bez tevis. Tāpēc nemal simto reizi vienu un to pašu, bet uzraksti kaut vienu konkrētu priekšlikumu, ko pats ierosini darīt ar šo Bauskas "geto"! Nodedzināt? Nojaukt? Apjozt ar dzeloņdrātīm un aizmirst? Ir tev kaut viena reāla ideja? Skaidrs, ka nav!!! Tāpēc iedzer labāk drapes un beidz vienreiz grabēt!
tam -> pāķīt
20:07 27.04.2026
Kāda vella pēc milzu nauda tika ielikta atjaunot Rundāles pili, Bauskas pili? Kāds grausts bija Rundāles pils, to, varbūt, tu neatceries, bet pēc tavas loģikas to vajadzēja nojaukt līdz pamatiem, kāds grausts tā bija!!! Bet, nu Bauskas pilsdrupas gan tev, varbūt, vajadzētu atcerēties ... Tās tak ar' vajadzēja iestumt upē, nevis tos n-tos desmitus miljonus tērēt un, protams, no baltajiem mūsdienu ķieģeļiem atjaunot, vai ne???
...un cerams...
20:10 27.04.2026
Un, cerams (kaut gan nez vai tev aizgāja), ka "pāķīts" tev atbildēja, lai ierosini, ko darīt ar to "Bauskas geto"...
laime
20:22 27.04.2026
Laime ir kad gribēšana sakrīt ar varēšanu. Mūsu fondu un nodokļu budžeta kapitālismā varēšana sākas ar naudu un skaidru prātu. Dreņģera sētas jaunbūve ir alkatīga, noziedzīga vājprāta piemērs ceļā uz vājprātīgu laimi.
dzīves pieredze
20:41 27.04.2026
Ar būvniecību ir jānodarbojas vīriešiem- inženieriem un amatniekiem.. Tikko procesā ir sievietes, tā sākas sīkumaina tamborēšana. Dzeņa kungs piekristu.
Vienkāršas patiesības
21:54 27.04.2026
1) Nodokļus maksā visi, arī tie, kas atbalsta vecpilsētas sakārtošanu; 2) Katrs darbs ir cienījams.
Negribēju atgādināt,
22:26 27.04.2026
bet cienījamā Dzeņa kunga pēdējais diploms bija par Bauskas vakarskolas beigšanu. Ar to negribu aizskart viņa piemiņu, taču nepiekrītu, ka padomju laika plānveida ekonomikā strādājošos liek par kaut kādu spožu paraugu. Diez kā tiem Kauliem un Dzeņiem klātos šodien. Bet patiesībā gribēju norādīt, ka "dzīves pieredze" ir klasisks dzimuma segregācijas sludinātājs. Nav smuki, "pieredze"!
Vienkāršām patiesībām
22:45 27.04.2026
Tikai vieni dara darbu par tirgus cenu, bet citi par sevi cienošu atalgojumu. Ierasti sevi cienošie izkārto pasūtījumu no pašvaldības vai valsts. Vispirms piedalās projekta izstrādē, pēc tam piesakās darbam un uzvar sev pieskaņotā konkursā, visbeidzot izpilda pasūtījumu un saņem vietējās varas apbalvojumu.
kūms
08:20 28.04.2026
Kapēc vairs nepiemin Ikerti?
Vai ne?!
09:23 28.04.2026
"Būve tik dārga tāpēc, ka tajā ieprojektēts daudz nevajadzīgu lietu." Miljons šur, miljons tur. Maza bēda.
10:37 28.04.2026
Miljonu mētātājus vajag padzīt, bet vispirms jātiesā.
pāķīt,
10:59 28.04.2026
redzams, tev "grūta" galva, jo savā "progresīvā stila domāšanā" spēj apjēgt vien savu un sev līdzīgo paudumu. Jau kuro reizi šeit pausts, ka jēga restaurēt ir vien atsevišķas ēkas, kuras iespējams pielāgot dzīvošanai vai lielākoties komercijai, bet vairumam, bez to nojaukšanas un uzcelšanas pilnīgi no jauna, nav nekādu perspektīvu, ne tās der dzīvošanai ne arī komercionālai vajdzībai. Pīšļus pie pīšļiem, bez dedzināšanas un spridzināšanas. Tev nav ienācis prātā, kālab tajā Rundāles un Bauskas pilī nav neviena dzīvokļa vai komercijai izmantotas telpas? Tad, tavuprāt, tā vecā Bauska par muzeju jāpārvērš, vien kurš, kuri par to maksās? Miljonus var atļauties vien pašvaldība, par ēku, kurai nebūs nekādas praktiskas nozīmes, vien kā muzeja eksponāts un "darba" vieta dažiem "izredzētajiem". Tad, cik šādas "darba vietas" var atļauties līdzšinējie graustu īpašnieki?
Gudriniek
12:52 28.04.2026
Atbildi "pāķīt", ko tev uzdeva vienā no komentāriem - ko darīt ar Bauskas vecpilsētu pēc tavas loģikas: "Nodedzināt? Nojaukt? Apjozt ar dzeloņdrātīm un aizmirst? Ir tev kaut viena reāla ideja? Skaidrs, ka nav!!!" Tikai "progresīvie" visur rādās un citus par "grūtām galvām" vari saukāt!!! Tā ir vienīgā tava "gudrība"!!!
pāķīt,
15:53 28.04.2026
redzams, cits variants, kā "nojaukt, nodedzināt vai apjozt ar dzeloņdrātīm", tavām smadzenēm nav pieņemams, bez tā varianta, kuru šeit paud tu un tavi garabiedri. Nu nav pieņemams ne vecās Bauskas iedzīvotājiem, ne arī citiem baušķiniekiem jūsu variants- turpināt inventarizēt, pētīt, projektēt un dot "padomus" šo graustu īpašniekiem. Kāds labums no mākslas zinātnieces lekcijas tiem, kuri patreiz dzīvo vecpilsētā, no tā, ka šo iedzīvotāju īpašumā izrādās ir "milzu vērtības", kam un vien kurās galvās? Ir jau labi, šo to pamuldēt, uzrakstīt kādu projektiņu un izdīkt kādas summiņas no novada kases, bet kas mainīsies, ja 20 gados pašvaldība ir "restaurējusi" vien pāris ēkas, pie tam par miljoniem. Nekas tev tukšpaurīt nav jāspridzina vai jāapjož dzeloņdrātīm, jāļauj vien vaļa rīkoties tiem kam nauda turas un ir gribēšana vecajā Bauskā ko attīstīt. Pat Bensonam padomju laika Patērētāju biedrības savulaik celtā noliktava savam ofisam izrādījās daudz noderīgāka par "lielajām vērtībām" turpat blakus. Muldēt un izlikties nesapratom citu ieteikumus, nudiem nav prāta darbs sevi par "progresīviem" uzskatošiem cilvēkiem. Arī uz tevi" pāķīt" teiktais pilnībā attiecas,
Atsaucieties!
16:15 28.04.2026
Kur tad ir tie ar naudu un gribēšanu? Vai tiešām viņiem kaut ko neļauj? Smieklīgi!
2,17 miljoni
17:35 28.04.2026
2 miljoni? Tās ir 100 ēkas, katrai pa 20 tūkstošiem. Varbūt 50 ēkas un katrai pa 40 tūkstošiem. Neko nevar izdarīt par 40 tūkstošiem? Paprasiet Bauskas amatniekiem un viņi pateiks konkrēti. Var arī bez amatniekiem. Normāli vīrieši var. Kur un kāpēc ir jāiegulda 2,17 miljoni?
Pāķītis dļa osobeno...
22:08 28.04.2026
Tā arī nesapratu, kas tad īsti dzīvo tajos Bauskas graustos? Tad it kā bada cietēji, kas nevar atļauties pat rūti iestiklot, tad miljonāri, kuriem kāds neļauj šos graustus savest kārtībā? Par lekcijām runājot, ir jau tev taisnība. Arī es nesaprotu, priekš kam tādas vajadzīgas? Izvelk tikai to tavu sūri grūti pelnīto nodokļu naudu no pašvaldības ķešas, un tev atkal caurām dienām un naktīm jālauž pirksti, kleberējot savus murgus. Ka tik neesi jau iedzīvojies tulznās...
2,17 miljoniem
22:14 28.04.2026
Ja ir nopietna interese, no kā veidojas tie 2,17 miljoni, vēršaties pa tiešo vai caur Bauskas Dzīvi pie pašvaldības. Viņu pienākums ir izskaidrot, jo daļa šajā summā patiešām ir Bauskas novada nodokļu maksātāju nauda. Ir biedrība, ir iedzīvotāju padome un vēl dažādas organizācijas. Galu galā ir taču arī deputāti. Tas pats Ābelnieka kungs, vēsturnieks. Pa visiem, jādomā, tiksiet skaidrībā.
klaja shēma
22:43 28.04.2026
Kāda izskaidrošana? Lai skaidro izmeklētājam un prokuroram. 2025. gadā, Pierīgā jauno projektu ēku vidējā 1 m2 pārdošanas cena bija 1800 EUR. Nevis pašizmaksa, bet pārdošanas cena. 1m2 būvniecības pašizmaksas cena ir diezgan precīzs indikators, kas atspoguļo problēmas vai nozieguma esamību vai neesamību konkrētajā projektā. Pat 1 m2 pārdošanas cena ir pietiekami precīzs indikators. Kas ir sētas 2, 17 miljoni? Jebkuram celtniekam un prokuroram tas ir skaidrs.
Beidziet tukši muldēt!
22:56 28.04.2026
Skaidrs. Tad tik joz rīt no rīta uz prokuratūru! Un tā ka būtu uzskribelēts iesniegums! Un ziņo tautai, cik blēži saķerti!
vēlēšanas
11:09 29.04.2026
Beidziet klaji šķērdēt ( zagt)!
izčibēs
11:18 29.04.2026
Jūtama sētas vāveru nervozitāte. Pamatota.
Jautājums Beidziet tukši muldēt!
11:26 29.04.2026
Ejiet, prasiet, skaidrojiet, rakstiet, ziņojiet! Projekta autori, jūsu priekšlikums, tad izstāstiet vienkāršiem vārdiem: 1. cik izmaksās 1m2 Dreņģersētas, 2. ko ir paredzēts veikt par 2.17 miljoniem? 3. vai tiks sludināts atklāts konkurss? 4. vai varēs pieteikties arī novada laukos strādājoši amatnieki?
...
13:48 29.04.2026
Pie kādiem projekta autoriem jūs te griežaties? Cik reizes jāskaidro, ka tas ir Bauskas pašvaldības projekts. Ar to nodarbojas konkrētas amatpersonas. Projektam ir konkrēti arhitekti. Ko jūs gribat no tās nabaga biedrības? Kāpēc jūs domājat, ka viņi tos ciparus samurgojuši? Jums liekas, ka viņu domas tur baigi ņemtas vērā? Ka viņi izvēlas tos celtniekus un amatniekus? Kāda aprobežotība!!! Bet aizvilkties uz pašvaldību un tur mētāt savus kaķa lāstus, laikam kiška tonka...
Fakti
15:05 29.04.2026
Tie, kas te murgo par "līdzekļu izvilkšanu no pašvaldības budžeta lekciju rīkošanai", faktus un skaitļus studijā! Pretējā gadījumā tukša iršana, jo lekcijai netika tērēts ne santīms no šeit komentāros "pamatīgi apsargātā un uzraudzītā pašvaldības budžeta"!!!!
pāķīt,
15:18 29.04.2026
ne jau man vienam tu šeit izliecies par gar zemi nokritušu delveri lielveikalā, kurš visiem spēkiem cenšas izdīkt vien sev, savai saprašanai vajadzīgo mantu vai šokolādi. Vien mammai, šajā gadījumā pašvaldībai, tās naudas tavai "spiedīgajai vajadzībai" nav un ,redzams, nebūs.
ha ha
17:27 29.04.2026
MI ziņo, ka 2025. gadā jaunu guļbaļķu ēku PREMIUM! sektora 1m2 būvniecības pašizmaksa bija 1900 EUR/m2. Pašvaldību meli par sīkiem, bet miljonus vērtiem objektiem izlīdīs kā īlens no MI "maisa". Varbūt pašvaldība vēlas pajautāt MI PP (siltumtīklu) kantora reālās siltināšanas izmaksas un to neatbilstību Latvijas un pat Rīgas vidējām cenām? Cerams, ka Eiropas prokurors aktīvi uzraudzīs Bauskas "miljonārus". Toties dārgajiem" būvniekiem" tieksme uz skolu likvidēšanu ir nepārvarama.
cinītis, jeb sēta
17:54 29.04.2026
Kāpēc tas Dreņģeru grausts tiek pieminēts vecās Bauskas sakarā? Tāpēc, ka par grausta no jauna uzbūvēšanas summu varētu saremontēt desmitiem vecās Bauskas ēku. Pašvaldība nedomā par daudziem cilvēkiem, pašvaldība ir tikai priekš dažiem cilvēkiem un viņu maka. Vai mums vajag tādu pašvaldību?
Vecpilsētas nīdējiem
18:32 29.04.2026
Vai nav pienācis laiks pārorientēties uz nākamo tēmu - 47 000 vērtajiem slēdzeņu pakaramajiem Bauskas tiltu galos. Vai tā summa jūsu modrajai acij par mazu? Vai arī zivtiņas taisni pa jūsu gaumei trāpītas?
-> Vecpilsētas nīdējiem
22:38 29.04.2026
Žēl, ka nevērtējat pēc būtības, bet nonivilējat iebildumus.
Ja nopietni
10:07 30.04.2026
Cik reizes jāraksta, ka biedrība Bauskas Vecpilsēta nav Dreņģeru sētas projekta radītājs, vadītājs un izmaksu rēķinātājs. Tā ir tā būtība. Vēl nepielec?
Lasim ar o,
13:07 30.04.2026
kad te pielika dislaiku. Kas tieši nepatika? Tā būtība?
pārāk nopietni
14:39 30.04.2026
kas tad cits ir tā biedrība Vecpilsēta, kā vien mazs pulciņš ļaužu, kuri mēģina eksistēt par piešķirtajiem domes vai ES fondu līdzekļiem?
Vai tiešām nevari nomierināties?
22:25 30.04.2026
Būtu lieliski, ja šis pulciņš būtu lielāks, bet tā jau ir izglītības sistēmas un šodienas merkantīlās domāšanas radīta problēma. Tas, ka cilvēki organizējas interešu grupās, sauktās par biedrībām, ir process ar lielām tradīcijām. Jau 19. gs. 2. pusē Latvijā bija daudz dažādu biedrību, bet Latvijas brīvvalsts laikā tādu bija simtiem, pat tūkstošiem. Biedrības ir domubiedru grupas, kas iestājas par kādu konkrētu problēmu risināšanu, aktualizē sabiedrībai kopumā svarīgus jautājumus, propagandē savu viedokli un iespēju robežās mēģina ietekmēt procesus. Starp citu, to pašu dara arī politiskās partijas, tikai partijas savu mērķu sasniegšanai cenšas nonākt pie reālas varas. Tagad par "mēģinājumiem eksistēt". Biedrību cilvēki, tāpat kā jebkurš cits, izņemot asociālus tipus, strādā, nodarbojas ar uzņēmējdarbību vai saņem godīgi nopelnītu pensiju. Nav dzirdēts, ka konkrētajā biedrībā kāds eksistētu no pašas biedrības darbības. Bet panākt pašvaldības naudu (kaut nepietiekamā apjomā) piesaistīšanu vecpilsētas problēmu risināšanai ir viens no šīs biedrības galvenajiem uzdevumiem. Un, ja kas, šie izdevumi nekādi nav salīdzināmi ar izklaides parku būvi, Vimbu svētkiem, Zelta zariem un Zelta zivtiņām, ko tāpat nebūt neatbalsta un nepatērē visi novada cilvēki.
Sakarīgs priekšlikums pašvaldībai
09:31 01.05.2026
2,17 miljoni rakstīja - 2 miljoni? Tās ir 100 ēkas, katrai pa 20 tūkstošiem. Varbūt 50 ēkas un katrai pa 40 tūkstošiem. Neko nevar izdarīt par 40 tūkstošiem? Paprasiet Bauskas amatniekiem un viņi pateiks konkrēti. Var arī bez amatniekiem. Normāli vīrieši var. Kur un kāpēc ir jāiegulda 2,17 miljoni?
citi laiki
15:57 01.05.2026
ja runājam par 19. gs otro pusi un vēlākiem laikiem, lidz pat padomju okupācijai, tad tām biedrībām, kuras tolaik sastāvēja tiešām no domubiedriem, rīkoties un strādāt gribošiem, ir pavisam citi uzbūves un darbības principi. Tolaik biedrības pelnīja naudu un daudzreiz nopelnīto ziedoja kādu vai kādām līdzpilsoņu vajadzībām, atšķirībā no šolaiku biedrībām, dibinātām ar cerību tikt pie budžeta vai ES fondu naudas vai arī biedrību izmantot kā atspēriena punktu amatvietas iegūšanai pašvaldībā vai mēginājumu "ieiet politikā". Tāda ir tā atšķirība vairumam tolaiku un šolaiku biedrībām.
Paklau,
18:48 01.05.2026
Tev dzīvē ir kaut viena gaiša diena, vai tikai vienas vienīgas ciešanas?
-> Paklau,
10:15 03.05.2026
Citi laiki trāpīgi pateica. Vai ne, saulīt!?

BauskasDzive.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.