www.bauskasdzive.lv
REKLĀMRAKSTS
Turpinot plānoto “Stelpe–1” vēja enerģijas parka ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu, starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables aicina iedzīvotājus piedalīties informatīvajās sanāksmēs. Tajās tiks sniegta detalizēta informācija par plānotā projekta attīstību, tostarp ekspertu atzinumi par ietekmi uz vidi, dabas vērtībām, un potenciālo ietekmi uz cilvēku veselību. Ignitis Renewables mērķis ir veicināt caurspīdīgu dialogu ar vietējo kopienu un nodrošināt sabiedrības iesaisti projekta attīstībā.
Patlaban Ignitis Renewables veic IVN procesu, lai rūpīgi izvērtētu plānotā “Stelpe–1” vēja enerģijas parka potenciālo ietekmi uz vidi un vietējo iedzīvotāju labklājību. Tas ir būtisks instruments, kas nodrošina līdzsvarotu attīstību, rūpīgi izvērtējot plānotā vēja parka iespējamo ietekmi uz vietējo ekosistēmu un kopienām.
Projekta attīstības ietvaros Bauskas novada Vecumnieku pagastā un Ogres novada Birzgales pagastā tiek analizētas iespējas uzstādīt apmēram 11 jaunākās paaudzes vēja turbīnas, kuru kopējā jauda varētu sasniegt 77 megavatus (MW).
Informatīvās sanāksmēs par ietekmi uz vidi un veselību
Ignitis Renewables aicina iedzīvotājus aktīvi iesaistīties un piedalīties infromatīvajās sanāksmēs, kuās tiks sniegta plašāka informācija par “Stelpe–1” vēja enerģijas parka attīstību, vides izpētes rezultātiem un ekspertu atzinumiem, kas veikti IVN izpēšu ietvaros.
Šā gada 26.martā Vecumnieku daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā “Sarkanā skola” tiks organizēta otrā informatīva sanāksme. Tās laikā iedzīvotājiem būs iespēja iepazīties ar aktuālo projekta attīstību, kā arī iepazīties ar visaptverošu informāciju par putnu, sikspārņu un biotopu izpēšu rezultātiem.
Tikšanās laikā vides eksperti prezentēs IVN teritorijā veikto izpēšu rezultātus par sastopamajiem dabas resursiem un novērotajām augu un dzīvnieku sugām, dižkokiem, putniem un sikspārņiem, sevišķu uzmanību pievēršot īpaši aizsargājamām dabas vērtībām.
Rūpes par vidi ir daļa no Ignitis Renewables darbības stratēģijas, attīstot atjaunīgās enerģijas projektus, uzņēmums īsteno plašu vides aizsardzības programmu, kas veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu dabas resursu pārvaldību.
Savukārt šī gada 10. aprīlī Vecumnieku daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā “Sarkanā skola” notiks trešā informatīvā sanāksme. Tās ietvaros tiks apspriesta potenciālā vēja enerģijas parku ietekme uz iedzīvotāju veselību un drošību, sniedzot plašāku informāciju par IVN laikā veikto izpēti un iespējamajiem ietekmes faktoriem uz cilvēku veselību, tostarp sniegt atbildes uz iedzīvotāju aktuālajiem jautājumiem.
Sanāksmes laikā eksperti skaidros vairākus aspektus, kas bieži vien rada bažas iedzīvotāju vidū. Tiks analizēta vēja parkuietekme uz trokšņa līmeni, tostarp zemas frekvences troksni un tā iespējamā ietekme uz cilvēku labsajūtu un veselību. Eksperti skaidros arī gaismas mirgošanas efektu un tehnoloģiskiem risinājumiem tā samazināšanai, kā arī skaidros iespējama apledojuma veidošanos uz vēja turbīnu lāpstiņām, kas var radīt mehāniskus bojājumus un preventīviem risinājumiem tā novēršanai. Tāpat eksperti informēs par iespējamiem vēja turbīnu mehāniskajiem bojājumiem un ugunsdrošību, skaidrojot, kā tiek nodrošināta iekārtu uzturēšana un operatīva reaģēšana ārkārtas situācijās.
“Stelpe–1” vēja enerģijas parka iecere ir ieguvums vietējai sabiedrībai
Ignitis Renewables, īstenojot atjaunīgās enerģijas projektus, rada būtisku pievienoto vērtību reģionam, vietējām kopienām un uzņēmējdarbībai, veicinot ekonomisko izaugsmi un sociālo labklājību. Projekta realizācijas gaitā tiek aktivizēta novada uzņēmējdarbība, sniedzot sadarbības iespējas vietējiem uzņēmumiem, piemēram, derīgo izrakteņu ieguvējiem un piegādātājiem, ēdināšanas un naktsmītņu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī citiem saistīto nozaru pārstāvjiem.
Papildus tam Ignitis Renewables īsteno plašu atbalsta programmu vietējo kopienu iniciatīvām, nodrošinot finansiālu atbalstu projektiem, kas tiek īstenoti attīstāmo saules vai vēja enerģijas parku tuvumā. Pērn Ignitis Renewables šādu iniciatīvu atbalstam Latvijā novirzīja gandrīz 270 000 eiro, kopumā atbalstot astoņus kopienu projektus, tādējādi veicinot reģionālo attīstību un stiprinot iedzīvotāju labklājību.
Šīs iniciatīvas atspoguļo Ignitis Renewables apņemšanos veicināt ilgtspējīgu un videi draudzīgu atjaunīgās enerģijas ražošanu, vienlaikus sadarbojoties ar vietējām kopienām, pašvaldībām un izglītības iestādēm, lai kopīgi veidotu zaļāku nākotni.
Kā utes piezīdušies.Kam mums šie monstri,ja papilnam koģenerācijas staciju?Kā vēja ģeneratori var būt videi draudzīgi,ja to ražošana un uzstādīšana par sevi nodara vides bojājumus?Bez tam tos uzstāda vējainās vietās.Zemgale vējaina?
Kāda jēga no tiem vēja ģeneratoriem, ja pat elektrību neņem no privat personām,
un kas attīrīs zemi no tiem mesliem kad viņi pārstās darboties
vienam ģeneratoram vajag 550 tonnas smiltis 500 betona un 100 tonnas armatūras .
Skaļākie kliedzēji sasniedz dzirdīgas ausis. Šoreiz es apskatīšu politisko pusi. Parakstus pret vēju vāc Jūlija Stepaņenko. Dāma, kurai politiskajā karjerā ir bijušas grūtības iestāties par Latvijas neatkarībai svarīgām lietām un izcēlusies ar klaji populistiskiem saukļiem. Nezinu kurā konkrēti nosaukuma partijā viņa ir šobrīd, bet tā noteikti ir populistu partija. Tagad paskatamies enerģijas ražošanas statistiku par 2024.g un redzam, ka gadā ir tikai 3 mēneši – aprīlis, maijs un jūnijs, kad elektrību neražo TEC jeb dabasgāze. Pārējos mēnešos apmēram 50% no Latvijā saražotā ir dabasgāze, kuru līdz karam 100% mēs pirkām no Krievijas un tagad es domāju ka tā gāze arī iespējams ir no Krievijas. Ko Krievijai nozīmē gāzes pārdošana? Krievijai gāzes pārdošana nenozīmē to ko citiem, primāri preču pārdošana ir ručka ar kuru kustināt iekšpolitiku. Kāpēc Lukašenko saņem enerģiju praktiski pa 0, tāpēc ka viņš ir totāla marionete. Ja Baltkrievijā cilvēki ievēlētu parlamentu vai prezidentu ar proeiropeiskiem uzskatiem, tad energocenas būtu nevis 0, bet vai nu astronomiskā cenā, vai vispār pārtrauktu piegādi. Krievijai Latvijā ručka ir vajadzīga un gāze ir šī ručka. Vējš šo ručkas izmēru var samazināt, varbūt pat vispār likvidēt. Tālāk kabeļi. Kāpēc tie plīst un kāpēc mums uzreiz cena uzlec gaisā? Lūk arī no šādu skatpunkta iespējams jautājumu aplūkot.
SM ir statistika par saražoto elektroenerģiju šā gada februārī.116% saražots no valstī nepieciešamās.HES maz,vēja praktiski nemaz.TEC (ar dārgo gāzi) visvairāk+koģenerācijas.Par tādu Stepaņenko pirmo reizi dzirdu un neko negribu dzirdēt.Pārskatot gadā saražoto Latvijas elektroenerģijas statistiku redzam,ka visvairāk tomēr HES,nākamie TEC ar dabasgāzi(Rīga taču jāapsilda).Vasaras mēnešos daudz saražo saules paneļu stacijas.Latvijā šobrīd uzstādītie 133 MV vēja ģeneratori ražo niecīgu daudzumu.Nu ja gribam kā Lietuvā kur uzstādīti 1288 MV vēja ģeneratori tad tik uz priekšu-noklājam visu savu teritoriju ar propelleriem.Papriekšu painteresēsimies kādā ir lietuviešu attieksme par/pret.
Elektrības ražošanai ar Rīgas apsildi nav nekāda saistība. Nav tā, ka ražo siltumu un paliek pāri elektrība – tiek ražots siltums UN tiek ražota elektrība. Ir enerģijas nezūdamības likums – gāzei ir energoietilpība X kwh un to var ar teju 100% lietderību pārvērst siltumā un ar ~40% lietderību pārvērst elektrībā. Tad kad ir nepieciešama elektrība, tad ir vai nav apkures sezona to ražo ar 40% lietderību. Tas vnk ir matemātisks fakts.
Nevajag jaukt divas lietas – ja mēs skatāmies elektrības ražošanu, tad siltuma enerģija tajā netiek ietverta. Vienkāršoti izsakoties elektrības ražošanā TEC ir benzīna ģenerators, kura patiesais uzdevums ir strādāt avārijas situācijās nevis lai ražotu patstāvīgi, jo mums nav gāzes ieguve, mēs to pērkam, tāpat kā benzīnu priekš ģeneratora.
Arī siltuma ražošana ar gāzi ir liela problēma, tas gan ir cits stāsts, bet tepat Bauskas dzīvē var atrast virsrakstu – Pilsrundāles un Saulaines ciemā meklē alternatīvu centralizētajai gāzes apkurei.
varbūt, pietiks šeit izdomājumus jaukt ar puspatiesībām? Iepriekš tavos komentāros par iecavnieku attieksmi par/pret vēja parkiem viņu pusē rakstīji, ka ģeneratori palīdzēšot radīt ziemā lētu siltumu, laikam domāji siltumsūkņus. Tajā pašā garā nedaudz agrāk tika muldēts par “saules parkiem”, būs lētā elektrība un no tās arī siltums. Tad, kur ir tā lētā elektrība pēc simtiem hektāru Latvijas zemes noklāšanas ar saules baterijām? Ir tikai regulārs cenas pieaugums elektroenerģijai, kas siltā ūdens boilerim un indukcijas plītij mēnesī izmaksā jau vairāk kā simt eiro, piedevām, vē no jūlija klāt gaidāmās pāris komponentes. Es domāju, neesi tik stulba kā šēit izliecies, tā ir vien personīgā ieinteresība, kā jebkuram no iepriekšējiem šeit zelta kalnu solītājiem. Vismaz mēģini šeit pamatot savu propelleru lietderību laikā, kad vējš nav pietiekama stipruma, lai darbinātu šos propellerus un kur liksi to enerģiju, kad vējš pūtīs arī Lietuvā, jo pagaidām tikai viņi to no mums pērk, bet ne dārgāk kā 0,04 eiro pat kWh. Tava iecerētā peļņa ir vien ES naudas apgūšana, kas atvēlēta šo montru uzstādīšanai, Pēc tam lai domā citi, arī tie, kam “saules parki” jau mīnusos.
Elektrības cena saules paneļu laikā nav pieaugusi, bet kritusi. Tad kad patēriņš mazāks par ražošanu, tad nekas netiek saražots – oma likums. Es fondu naudas nepiedalās šajos projektos.
Ko tie leiši te lien?
Propelleru dīkstāve ir konkrēto biznesmeņu problēma, viņiem ir vēsturiskie dati cik GW sezonā var saražot, viņi ir pieņēmuši kaut kādas cenas par cik pārdos un rēķinās ar kaut kādām izmaksām un protams cik ilgi bez rekonstrukcijas kalpos – to sauc par biznesa plānu un tāds ir visiem. Pircējam ir pilnīgi vienalga vai biznesmenis ir pareizi vai nav pareizi izrēķinājis savu plānu., jo tā būs viņu nauda, kura tiks zaudēta ja aprēķins ir nepareizs. Mums neinteresē kāds biznesa plāns ir Rīgas piensaimniekam vai Balticovo – tā ir viņu nauda un viņu problēma. Un nost turbīnas viņi nejauks pat ja plāns ir nepareizs, jo tad viņi pazaudēs pilnīgi visu savu naudu.
“Rīgas piensaimnieks” vai “Balticovo” piesārņojums tiek daudzmaz attīrīts, bet jūsu propelleri gadiem piesārņos dabisko vidi un ja tā nebūtu, tad it visos uzņēmumos, kuros šie propelleri radzami Rietumos, tiem tuvumā vismaz kāda dzīvojamā māja būtu redzama.
Kādu piesārņojumu rada turbīnas? Turbīnas tiek izvietotas vietās kur ir augstprieguma līnijas un lēta zeme un tas reti kad sakrīt ar apdzīvotajām vietām.