Mūsdienās alus brūvēšanas māksla ir pilnveidota un attīstījusies, tomēr joprojām tiek izmantotas tradicionālās sastāvdaļas un metodes.

Alus ir viens no vecākajiem un visplašāk patērētajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Alus darīšanas māksla ir pilnveidojusies tūkstošiem gadu, katrai kultūrai pievienojot šim procesam savu unikālo pieskārienu. Neskatoties uz atšķirībām, galvenās sastāvdaļas un pamatmetodes lielākoties ir palikušas nemainīgas.

Četras galvenās alus sastāvdaļas

Ūdens

Ūdens ir galvenā alus sastāvdaļa, kas veido aptuveni 90-95% no galaprodukta. Alus pagatavošanā izmantotā ūdens kvalitāte, minerālvielu saturs, pH līmenis un ūdens cietība var ietekmēt alus pagatavošanas procesu un garšas profilu. Vēsturiski alus darītāji izmantoja vietējos ūdens avotus, kas alum piešķīra unikālas garšas un aromātu.

Iesals

Iesals, ko parasti ražo no miežiem, ir fermentējamo cukuru avots, ko raugs vēlāk pārvērš spirtā un oglekļa dioksīdā un, kas tiek izmantots, lai pagatavotu Valmiermuiža lāgers un citus alus veidus. Iesala ražošanas process ietver miežu graudu mērcēšanu ūdenī, lai tie varētu dīgt, un pēc tam tos žāvē krāsnī, lai apturētu dīgšanu. Šis process attīsta fermentus, kas nepieciešami, lai graudu cieti pārvērstu fermentējamos cukuros. Ir dažādi iesala veidi, un katrs no tiem piešķir alum unikālas garšas, krāsas un aromātus.

Apiņi

Apiņus galvenokārt izmanto kā rūgtenu aromatizētāju . Apiņi nodrošina rūgtumu, kas līdzsvaro iesala saldumu un veicina alus aromātu un garšu. Apiņiem piemīt arī dabīgas konservējošas īpašības, kas palīdz pagarināt alus glabāšanas laiku. Apiņus pievieno dažādos gatavošanas procesa posmos, lai panāktu dažādus efektus un unikālu galaproduktu.

Raugs

Raugs ir mikroorganisms, kas raudzē no iesala ekstrahētos cukurus, šajā procesā ražojot spirtu un oglekļa dioksīdu. Alus darīšanā tiek izmantoti divi galvenie rauga veidi – ale un lager, kas tad arī beigās nosaka, kāds alus tiks radīts.

Kā alus tiek brūvēts?

Brūvēšanas process sākas ar iesala veidošanu, kad miežu graudus mērcē ūdenī, lai tie sāktu dīgt. Kad graudi sadīgst, tos žāvē krāsnī, lai apturētu dīgšanas procesu, pārvēršot graudu cietes fermentējamos cukuros un attīstot nepieciešamos fermentus alus pagatavošanai.

Pēc tam iesala miežus sajauc ar karstu ūdeni, lai izveidotu misu, kas tiek uzglabāts noteiktā temperatūrā, lai aktivizētu fermentus, kas sadala cieti fermentējamos cukuros. Rezultāts rodas salds šķidrums, ko sauc par misu.

Misu vāra un pievieno apiņus, lai alum piešķirtu rūgtumu, garšu un aromātu. Pēc vārīšanas misu ātri atdzesē, lai sagatavotu fermentācijai. Kad misa ir atdzisusi, pievieno raugu. Raugs fermentē cukurus, veidojot spirtu, oglekļa dioksīdu un dažādus garšas savienojumus. Atkarībā no rauga veida un fermentācijas apstākļiem šis process var ilgt no dažām dienām līdz vairākām nedēļām.

Pēc primārās fermentācijas alus tiek kondicionēts, lai ļautu garšām nobriest un nosēsties nevēlamajām nogulsnēm. Šis posms var ietvert alus nogatavināšanu tvertnēs, mucās vai pudelēs. Kondicionēšanas laikā alus veido savu unikālo garšas profilu un karbonizācijas līmeni.

Tradicionālā alus darīšanas process balstās uz četrām būtiskām sastāvdaļām – ūdeni, iesalu, apiņiem un raugu. Katrai sastāvdaļai ir izšķiroša nozīme alus pagatavošanas procesā, veicinot galaprodukta unikālās garšas, aromātus un īpašības. Ražošanas process, sākot no iesala izveides līdz fermentācijai un iepakošanai, pārveido šīs vienkāršās sastāvdaļas gardā alus dzērienā, ko bauda visā pasaulē.

ALKOHOLA LIETOŠANAI IR NEGATĪVA IETEKME, ALKOHOLISKO DZĒRIENU PĀRDOŠANA, IEGĀDĀŠANĀS UN NODOŠANA NEPILNGADĪGĀM PERSONĀM IR AIZLIEGTA.