Guļbūves mājas: kas jāzina, pirms tās būvēt

Pērkot savu guļbaļķu māju, lai dzīvotu tajā visa gada garumā, vienkārši ir jāpievērš īpaša uzmanība tās siltināšanai. Kvalitatīva siltināšana ļaus ne tikai samazināt apkures rēķinus aukstākajā sezonā, bet arī noteiks dzīves komfortu un mājas mājīgumu. Galu galā nav omulīgākas sajūtas kā atgriežoties aukstā ziemas vakarā savās jaukajās mājās, kur kamīna siltums mājas izcilās izolācijas dēļ saglabājas ilgu laiku.

Lai nodrošinātu, ka jūsu guļbaļķu māja ir ar augstas kvalitātes izolāciju, jums palīdzēs mūsu svarīgākie padomi par šo tēmu šajā rakstā. Tāpat atbildēsim uz vienu no vissvarīgākajiem jautājumiem – cik varētu izmaksāt koka mājas profesionālā siltināšana.

4 soļi ceļā uz kvalitatīvu izolāciju

Raugoties uz praksi, koka guļbūves apkure daudziem klientiem joprojām aprobežojas ar krāsns vai kamīna uzstādīšanu, taču tas nebūt nav vienīgais darbs, ja vēlaties baudīt komfortablu temperatūru savā guļbaļķu mājā visu gadu. Lai to nodrošinātu, ka guļbaļķu mājas cenas ir tā vērtas un māja saglabās siltumu jebkuros laikapstākļos, parūpējieties par četru vissvarīgāko siltināšanas darbu kvalitāti.

• Kvalitatīvi izolējiet sienas

Ja plānojat pavadīt laiku guļbaļķu mājā visu gadu un tās platība ir lielāka par 30 m², jautājumam, vai mājai nepieciešama papildus siltināšana , vispār nevajadzētu būt. Tā ne tikai nodrošinās, ka siltums apsildāmajās telpās saglabāsies ilgu laiku, bet arī neļaus lielam mitruma daudzumam iekļūt mājā aukstajā sezonā un aukstumam, kad tā netiek apsildīta.

Ja nolemjat siltināt savu koka māju, īpaši svarīgi ir neuzsākt siltināt uzreiz pēc celtniecības. Ja jūs nevarat gaidīt, ir rūpīgi jāizvērtē fakts, ka pēc celtniecības koka māja nosēžas apmēram 4-6% no augstuma, piemēram, ja mājas siena ir 4,5 m, tās augstums pēc nosēšanās samazināsies par 20 cm. Tāpēc, ja iespējams, ieteicams ir pagaidīt ar mājas sienu siltināšanu. Pretējā gadījumā pulētais stirols, putas vai citi materiāli, visticamāk, tiks sabojāti, ja māja tiks izolēta uzreiz pēc celtniecības.

Guļbūves mājas sienu kvalitatīva siltināšana parasti ir saistīta ar to, ka visi iespējamie sienu siltināšanas darbi tiek veikti no ārpuses. Saskaņā ar pamatzināšanām siltināt māju no iekšpuses nav praktiski. Lai labi nosiltinātu jau uzbūvētas mājas iekšējās sienas, ļoti bieži ir nepieciešams demontēt grīdu, un, ja darbi netiek veikti visaugstākajā kvalitātē, šāds process nodrošina arī lieliskus apstākļus grauzējiem vai pelējuma sēnītei. Arī ārēji izolētajiem guļbūves mājas cenas variantiem ir mazāka sienu temperatūras slodze – sienu temperatūra saglabājas stabila visu gadu.

Ir daudz variantu, kādus materiālus izmantot izolācijai. Tomēr, izvēloties izolācijas materiālu, iesakām pievērst uzmanību tam, lai izmantotais materiāls būtu tvaikus caurlaidīgs. Tam vajadzētu arī “elpot”, nedrīkst uzkrāt mitrumu un tam ir būt izturīgam pret mikroorganismu vairošanos. Svarīgi pievērst uzmanību arī siltumvadītspējas koeficientam – jo mazāks koeficients, jo mazāk būs vajadzīgs izolācijas materiāls, un vadītspēja ilgtermiņā reaģēs uz apkures izmaksām.

Pēdējā laikā par īpaši populāru siltināšanas materiālu tiek uzskatīts putupolistirols, ko siltināšanas procesā piestiprina tieši pie koka sienām. Siltinot koka mājas šādā vienkāršā veidā, speciāli poliestera paneļi tiek piestiprināti tieši pie koka. Tomēr, lai gan šī metode gūst lielu popularitāti vienkāršības dēļ, pēc ekspertu domām, tas nav variants, kas nodrošina visaugstāko izolācijas kvalitāti poliestera materiāla hermētiskuma dēļ. Daudz vairāk ieteicamo materiālu tā izcilās kvalitātes dēļ nesen uzskata poliuretānu, ko izsmidzina tieši uz sienas virsmas.

Baļķu guļbūves bieži tiek siltinātas ar minerālakmens vati, kas ir cita, daudz labāka izvēle nekā poliestera putas. Tomēr ir svarīgi paturēt prātā, ka, izmantojot šo metodi, papildus vajadzēs polietilēna plēvi, kas palīdz absorbēt sienai kaitīgos ūdens tvaikus. Akmens vate bieži tiek aizstāta ar ekovati, kurai ir daudz svarīgu plusu. Lai gan daudzi piegādātāji ekovates noturību pielīdzina akmens vates noturībai, akmens vates salaiduma šuves atšķirībā no ekovates rada ievērojamus siltuma zudumus. Materiāla šķiedrainajā struktūrā, kas raksturīga akmens vatei, arī retos gadījumos sāk uzkrāties mitrums, kas laika gaitā noārda mājas sienas. Atšķirībā no akmens vates izsmidzināmā vate atbrīvo uzkrāto ūdeni, un vates sastāvā esošā celuloze ļauj tai labi pielāgoties koka virsmai. Ekovate ir pazīstama arī kā nedegošs materiāls, tāpēc, izvēloties šo siltināšanas metodi, jūs ne tikai iegūstiet kvalitatīvu siltumizolāciju, bet arī papildu aizsardzību pret uguni.

Ir taisnība, ka neatkarīgi no izvēlētās izolācijas metodes ir svarīgi pievērst uzmanību siltuma pārneses koeficientam U un siltuma pretestībai R. Siltuma pārneses vērtība ļaus izvērtēt siltumizolāciju vai siltuma daudzumu, kas var iekļūt caur izolācijas starpsienu. Jo mazāka ir U vērtība, jo mazāk siltuma iekļūs. Aplūkojot termiskās pretestības koeficientu, jo lielāka pretestība, jo siltāks ir daļa.

• Izolējiet grīdu

Lai arī baļķu guļbūves siltināšanas risinājumi bieži vien ir vērsti uz mājas sienām, kā viena no galvenajām koka māju problēmām varam nosaukt auksto grīdu, kuru grūti atrisināt ar paklāju uz grīdas. Īpaši inovatīvam materiālam poliuretānam, kas ir īpaši piemērots koka grīdu siltināšanai, raksturīgs tas, ka tas var apvienot siltuma, hidroizolācijas un skaņas izolācijas funkcijas. Materiāls lieliski pielīp izolācijas slānim, ir viendabīgs, tāpēc tam nevajag papildus blīvējumu, un tā blīvums sniedz noturību pret slodzēm.

Poliuretānu ir ieteicams izvēlēties arī, lai siltinātu guļbaļķu māju grīdas, jo tas ļauj panākt daudz augstāku siltumizolāciju, salīdzinot ar tādu pašu citu izmantoto materiālu daudzumu procesā. Izlemjot izmantot poliuretānu, uz grīdas diezgan bieži tiek izsmidzināts tieši no augšas, tādējādi apturot aukstā gaisa iekļūšanu caur grīdu, ja tā nav pilnībā hermētiska. Tomēr, ja jūs nerunājat par pilnīgi jaunu māju ar koka dēļu vai citu vecu grīdu, mēs iesakām to nojaukt pirms izsmidzināt poliuretānu. Izmantojot šo materiālu, lai siltinātu grīdas, īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību tam, lai siltināšanas slānis uz sienām būtu vismaz 10-15 cm, tādējādi izvairoties no tā, ka grīdu siltināšanas laikā bieži veidojas aukstuma tilti.

• Nodrošiniet jumta necaurlaidību

Aukstuma tiltus raksturo ne tikai slikta grīdas, bet arī jumta izolācija, tāpēc siltinot guļbaļķu māju jumtu ieteicams ieguldīt līdzekļus, lai tās ilgstoši saglabātu siltumu. Patiesība ir tāda, ka, ja jumtu izmanto vienkārši kā bēniņus, galveno uzmanību var pievērst griestu siltināšanai. Lai siltais gaiss paliktu telpā pēc tam paceļoties, griestiem jābūt īpaši labi izolētiem – tajā nedrīkst būt ne mazākās plaisas. Runājot par materiāliem, ko izmanto koka māju jumta izolācijai, iespējams, visbiežāk griestu siltināšanai tiek izmantotas putas. Ir svarīgi zināt, ka tā cena lielā mērā ir atkarīga no šī materiāla blīvuma. Ja apsverat kvalitatīvāku siltināšanu, iesakām izmantot putuplasta plāksnes ar rievotu malu. Tām ir īpaši lieliska saķere, kas palīdz nodrošināt labu siltumizolāciju.

• Investējiet kvalitatīvās durvīs un logos

Lai mājā sasniegtu augstākos siltināšanas rezultātus, īpaši svarīgi paturēt prātā, ka tas, cik labi siltums turēsies guļbaļķu mājai, ir atkarīgs ne tikai no sienu, jumta un griestu siltināšanas. Pēc vispārējām aplēsēm, mājas parasti zaudē pat 25%

siltuma slikto izolēto logu un durvju dēļ, bet griestu dēļ – 10–15%. Šī iemesla dēļ, pieņemot lēmumu veikt siltināšanu, vispirms noskaidrojiet savas guļbūves mājas siltuma zuduma vājās vietas. Ir daudz gadījumu, kad tiek papildus ieguldīts mājas griestu, sienu vai grīdas siltināšanā, kad lielākās problēmas ir nekvalitatīvi, slikti izolēti logi vai mājas durvis.

Ir viegli uzminēt, ka populārākais variants, kas garantē augstu siltumizolāciju, ir plastikāta logi un uzticamas kvalitātes durvis. Taču ir gadījumi, kad šādas durvis un logi nav izvēle guļbaļķu mājām to autentiskuma dēļ. Ir vērts zināt, ka pat šajās situācijās ir citi veidi, kā jūs varat uzlabot siltumizolāciju, piemēram, koka logu gadījumā varētu apsvērt iespēju nomainīt stiklu pret biezāku. Logiem, kas saglabā mājas autentiskumu, var uzstādīt arī žalūzijas.

Vēl viens iespējamais variants ir uzklāt speciālu hermētiķi vietās, kur stikls ir piestiprināts pie loga rāmja. Ja nepieciešams, var nomainīt stikla karkasa blīvēšanas lenti. Kamēr āra temperatūra ir zem nulles, pa visu karkasu perimetru var uzlīmēt arī speciālu izolācijas lentu. Ar neapbruņotu aci redzamās plaisas logu rāmjos var aizbāzt, izmantojot vati, porolona atgriezumus vai citu sildāmu materiālu.

Runājot par koka mājas durvīm, īpaša uzmanība jāpievērš ne tikai ārdurvīm, bet arī visām durvīm, kas ved uz aukstām telpām vai gaiteni. Galvenais siltināšanas variants varētu būt atstarpju aizpildīšana starp durvju rāmjiem. Ja jums ir bijusi situācija, kad auksts gaiss iekļūst telpā caur durvju apakšu, mēģiniet piestiprināt apakšā nopērkamas speciālas sukas, vai izgatavojiet tās īpašas gumijas.

Guļbūves mājas: cik izmaksā tās siltināt

Runājot par kvalitatīvi siltinātu guļbaļķu māju izmaksām, svarīgi uzsvērt, ka, iespējams, vislielākā ietekme uz visiem izdevumiem ir siltināšanai izvēlēto materiālu cenai. Ņemot vērā plašo materiālu izvēli, ir grūti veikt provizoriskus vidējo izmaksu aprēķinus par koka mājas siltināšanu. Taču aprēķināt izmaksas ir ļoti vienkārši, ja zināt siltināšanai izvēlēto materiālu cenu un nepieciešamos topošā mājokļa izmērus, visu darbu izmaksas, ieskaitot materiālus. Lai aprēķinu princips būtu vieglāk saprotams, tālāk esam nolēmuši dalīties ar reālu šādu aprēķinu piemēru.

Mēs aprēķinājām sienu siltināšanas izmaksas vidēja izmēra, vienstāva guļbaļķu mājai ar bēniņiem. Šīs mājas sienu izmēri ir 10×10 m, sienu vidējais augstums ir 4,5 m, gaisa spraugas vidējais platums ir 7 cm (0,07 m), logu un durvju platība ir ap 30 m². Aprēķināšana izskatās šādi:

1. Aprēķiniet sienu kopējo platību (ieskaitot logu un durvju laukumu):

(10 + 10 + 10 + 10) x 4,5 = 180 m²

2. Aprēķiniet izolācijas laukumu (izņemot logu un durvju laukumu):

180 – 30 = 150 m²

3. Aprēķiniet aptuveno siltumizolācijai nepieciešamo termoputu daudzumu m³:

150 x 0,07 = 10,5 m³

4. Aptuvenās mājas siltināšanas izmaksas:

10,5 m³ x 130 € / m³ = 1365 € + PVN

Svarīgi zināt, ka aprēķinātais apjoms teorētiski var atšķirties līdz pat 20% atkarībā no ēkas konstrukcijas. Praksē šī atšķirība ir aptuveni 10%. Cenu aprēķinā ietilpst termoputu iesmidzināšanas, urbumu veikšanas un aizpildīšanas, apzaļumošanas izmaksas.